Lieta T‑257/07 R

Francijas Republika

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Pagaidu noregulējums – Veterinārās pārbaudes – Regula (EK) Nr. 999/2001 – Dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju apkarošana – Regula (EK) Nr. 727/2007 – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Fumus boni juris – Steidzamība – Interešu izsvēršana

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Ieviešana – Cilvēku veselības aizsardzības pasākumi

(EKL 174. pants)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris”

(EKL 242. pants; Komisijas Regula Nr. 999/2001)

3.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris”

(EKL 242. pants; Komisijas Regula Nr. 999/2001)

4.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Smags un nelabojams kaitējums

(EKL 242. pants; Komisijas Regula Nr. 999/2001)

5.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izsvēršana

(EKL 242. pants)

1.      Piesardzības princips atbilstoši EKL 174. pantam ir viens no principiem, uz kuriem ir balstīta Kopienas politika vides aizsardzības jomā, kas ietver arī cilvēku veselības aizsardzību, un šis princips ir piemērojams arī tad, ja Kopienu iestādes kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros veic cilvēku veselības aizsardzības pasākumus.

Saskaņā ar šo principu, ja nav skaidrības par cilvēku veselības apdraudējumu vai tā apmēru, iestādes var veikt aizsardzības pasākumus, negaidot, kamēr tiek pilnībā pierādīta šī riska faktiskā esamība un smagums. Savukārt, ja jauni dati maina riska izpratni vai tiek pierādīts, ka šo risku var ierobežot ar mazāk stingriem pasākumiem nekā pastāvošie, iestādēm, it īpaši Komisijai, kurai ir likumdošanas iniciatīvas pilnvaras, ir jāraugās, lai tiesiskais regulējums tiktu pielāgots jaunajai informācijai. Tādējādi Kopienu iestādes var veikt vieglākus pasākumus nekā līdz šim, ja šie pasākumi var ierobežot risku, kura izpratni ir mainījuši jaunie dati.

Kopienas likumdevējam šajā jomā ir atzīta plaša rīcības brīvība, jo tam ir jāpieņem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura lēmums, kurā tam ir jāveic sarežģīts vērtējums. Šādā aspektā Kopienu tiesai, izskatot lietu pēc būtības, ir jāpārbauda tikai tas, vai, izmantojot šo rīcības brīvību, nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana un vai likumdevējs nav acīmredzami pārkāpis rīcības brīvības robežas.

(sal. ar 60., 61., 66. un 67. punktu)

2.      Lai šajā lietā, kur pamata prasības pamatojumā tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi piesardzības principu, pieļaudama kļūdu riska novērtējumā, pieņemot Regulu Nr. 727/2007, ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Regulai Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai, ar ko tiek padarīti elastīgāki aitu un kazu ganāmpulkos, kuros ir atklāta saslimšana ar TSE, veicamie veterinārās pārbaudes pasākumi, noteiktu, vai ir izpildīts fumus boni juris nosacījums, vispirms ir jāizvērtē šī juridiskā pamata pamatotība un tātad jāpārbauda, vai argumenti par apgalvoto piesardzības principa pārkāpumu ir tik nopietni, ka tos nevar novērst šajā procesā par pagaidu noregulējumu.

Tā kā “nulles risks” faktiski nepastāv, piesardzības principu var piemērot tikai tad, ja pastāv tāds risks it īpaši cilvēku veselībai, kas vēl nav pilnībā pierādīts, bet kas nebalstās uz vienkāršiem zinātniski nepārbaudītiem pieņēmumiem. Turklāt, piemērojot piesardzības principu, kas hipotētiski notiek zinātnisku šaubu apstākļos, nevar prasīt, lai riska vērtējums Kopienu iestādēm sniegtu zinātniskus pierādījumus par faktisko risku un par iespējamo negatīvo seku smagumu riska iestāšanās gadījumā.

Tomēr, ja vismaz sākotnēji var uzskatīt, ka pastāv zinātniskas šaubas, pirmkārt, par to, vai dzīvnieku izcelsmes TSE ierosinātājus, izņemot govju sūkļveida encefalopātijas ierosinātājus, ir iespējams pārnest uz cilvēkiem, un, otrkārt, par to, vai diferencējošie testi ir uzticama metode, apgalvojums, ka zinātniskie atklājumi par mazo atgremotāju saslimšanu ar TSE nav pietiekami, lai grozītu viedokli par risku, ko šīs slimības rada cilvēku veselībai, nav nepamatots. Šādos apstākļos iebildums par piesardzības principa pārkāpumu tādēļ, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu riska vērtējumā, pamato detalizētu pārbaudi, kas jāveic tikai tiesai, kas izskata lietu pēc būtības.

(sal. ar 59., 65., 79., 85. un 86. punktu)

3.      Riska zinātniskai novērtēšanai ir jāļauj kompetentajai iestādei riska pārvaldības ietvaros izlemt, kādi pasākumi šķiet piemēroti un nepieciešami, lai novērstu riska iestāšanos. Tādējādi riska novērtējums ir noteicošais šī riska pārvaldības vērtējumā.

Pieņemot Regulu Nr. 727/2007, ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Regulai Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai, Komisija padarīja elastīgākus veterinārās pārbaudes pasākumus, kas veicami aitu un kazu ganāmpulkos, kuros pēc ātrās noteikšanas testa rezultātiem ir apstiprināta saslimšana ar TSE.

Vismaz sākotnēji var uzskatīt, ka šajā jomā specializējušos zinātnisko organizāciju atzinumā ir izteiktas reālas zinātniskas šaubas par apstākļiem, kādos TSE infekcijas, izņemot GSE, var pārnest uz cilvēkiem, un saskaņā ar aktuālajiem zinātniskajiem datiem nevar izslēgt, ka ar TSE infekcijām, izņemot GSE, inficētu dzīvnieku gaļas un gaļas produktu lietošana pārtikā apdraud cilvēku veselību. Turklāt minētajos atzinumos izteiktas nopietnas zinātniskas šaubas par GSE izslēgšanai paredzēto diferencējošo testu drošību, kas nozīmē, ka tirgū var tikt laista tādu dzīvnieku gaļa un gaļas produkti, kas pārnēsā neatklātus GSE celmus.

Šādos apstākļos prasītājas apgalvojums, ka, piemērojot minētos noteikumus, nav iespējams ierobežot risku, ko cilvēku veselībai rada TSE, un šie noteikumi, iespējams, to pat palielina, sākotnēji nešķiet nepamatots. Šādos apstākļos iebildums par piesardzības principa pārkāpumu tādēļ, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu riska pārvaldībā, pamato sīkāku izvērtēšanu, ko var darīt tikai tiesa, kas lietu izskata pēc būtības.

(sal. ar 88., 89., 107., 108. un 116. punktu)

4.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt nākotnē pieņemamā galīgā lēmuma pilnīgu iedarbību, lai nepieļautu robu Kopienu tiesu nodrošinātajā tiesiskajā aizsardzībā. Lai sasniegtu šo mērķi, lūguma veikt pagaidu pasākumus steidzamība ir jānovērtē, ņemot vērā nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu, lai novērstu, ka lietas dalībniekam, kas lūdz pagaidu noregulējumu, tiktu nodarīts smags un nelabojams kaitējums.

Ja dalībvalsts iestādes, kuras ir atbildīgas par vispārējām interesēm saistībā ar cilvēku veselības aizsardzību, lūdz apturēt piemērot Regulu Nr. 727/2007, ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Regulai Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai, ar ko tiek padarīti elastīgāki aitu un kazu ganāmpulkos, kuros ir atklāta saslimšana ar TSE, veicamie veterinārās pārbaudes pasākumi, cilvēku veselības riska dēļ, kas izriet no šo noteikumu īstenošanas, ir jāņem vērā, ka faktiskie un tiesību argumenti, kurus fumus boni juris pamatojumam ir izvirzījusi minētā dalībvalsts, ņemot vērā pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā esošos pierādījumus, šķiet nopietni, un ka no tā izriet, ka lietošanai pārtikā, iespējams, tiek nodota tādu dzīvnieku gaļa vai gaļas produkti, kas ir inficēti ar TSE.

Šādos apstākļos jāsecina, ka šajā gadījumā steidzamības nosacījums ir izpildīts.

(sal. ar 122., 127., 128. un 133. punktu)

5.      Kad pagaidu noregulējumu tiesnesis, izskatot pieteikumu par pagaidu pasākumiem, izsver visas iesaistītās intereses, viņam ir jāizvērtē, vai tas, ja tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, atcels apstrīdēto aktu, ļaus mainīt situāciju, kas radusies tā tūlītējas izpildes dēļ, un pretēji – vai, ja prasība lietā pēc būtības tiks noraidīta, minētā akta piemērošanas apturēšana nelabvēlīgi neiespaidos tā pilnīgu iedarbību.

Šajā sakarā jāatgādina, ka principā cilvēku veselības aizsardzības prasībām neapšaubāmi ir jāpiešķir lielāka nozīme nekā ekonomiska rakstura apsvērumiem. No tā izriet, ka, ja pastāv nopietni draudi cilvēku veselībai, pagaidu noregulējuma tiesnesis, lai gan tam ir formāla brīvība interešu izsvēršanā, gandrīz nenovēršami pieņems lēmumu par labu veselības aizsardzībai.

(sal. ar 140. un 141. punktu)