VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
2023. gada 1. martā (*)
Subsīdijas – Konkrētu Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes austu vai sašūtu stikla šķiedras audumu imports – Īstenošanas regula (ES) 2020/776 – Galīgais kompensācijas maksājums – Subsīdijas apjoma aprēķins – Subsīdijas attiecināmība – Tiesības uz aizstāvību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Importa nodokļu atmaksas shēma – Zaudējumiem no ārvalstu valūtu kursu svārstībām piemērojamais nodokļu režīms – Cenu samazinājuma starpības aprēķins
Lietā T‑480/20
Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics SAE, Ainsuhna [Ayn Sukhnah] (Ēģipte),
Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE, Ainsuhna,
ko pārstāv B. Servais un V. Crochet, advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv P. Kienapfel, G. Luengo un P. Němečková, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Tech-Fab Europe eV, Frankfurte pie Mainas (Vācija), ko pārstāv L. Ruessmann un J. Beck, advokāti,
persona, kas iestājusies lietā,
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger], N. Pultoraka [N. Półtorak], O. Porkija [O. Porchia] un M. Stanku [M. Stancu] (referente),
sekretāre: M. Zvozdzjaka‑Karbona [M. Zwozdziak‑Carbonne], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
ņemot vērā 2022. gada 22. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājas Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics SAE (turpmāk tekstā – “Hengshi”) un Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE (turpmāk tekstā – “Jushi”) lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (2020. gada 12. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV 2020, L 189, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā īstenošanas regula”), ciktāl tā attiecas uz prasītājām.
I. Tiesvedības priekšvēsture
2 Prasītājas ir divas sabiedrības, kuras izveidotas atbilstoši Ēģiptes Arābu Republikas tiesību aktiem un kuru akcionāri ir Ķīnas vienības. Tās abas pieder China National Building Material (CNBM) grupai (turpmāk tekstā – “CNBM grupa”). Prasītājas nodarbojas ar konkrētu austu vai sašūtu stikla šķiedras audumu (turpmāk tekstā – “SŠA”) un stikla šķiedras grīstu (turpmāk tekstā – “SŠG”) ražošanu un eksportu. SŠG ir galvenā izejviela, ko izmanto SŠA ražošanā. Šos izstrādājumus pārdod tostarp Eiropas Savienībā.
A. Par Ēģiptes Suecas līča Ķīnas un Ēģiptes ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonu
3 Abas prasītājas ir reģistrētas Ēģiptes Suecas līča Ķīnas un Ēģiptes ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonā (Ēģipte) (turpmāk tekstā – “ĶETS zona”). ĶETS zonu kopīgi izveidoja Ēģiptes Arābu Republika un Ķīnas Tautas Republika. Tās pirmsākumi sniedzas 1990. gados. 1997. gadā Ķīnas un Ēģiptes premjerministri parakstīja saprašanās memorandu, kurā abas valstis vienojās “sadarboties, lai izveidotu brīvu ekonomikas zonu Suecas līča ziemeļos”.
4 2002. gadā vairāk nekā 20 km2 lielu teritoriju, kurā atradās ĶETS zona, Ēģiptes valdība klasificēja kā īpašo ekonomikas zonu, tādējādi ĶETS zonā ir piemērojams Ēģiptes Likums Nr. 83/2002 par īpašajām ekonomikas zonām (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 83/2002”).
5 Pēc tam Ķīnas un Ēģiptes valsts struktūras izveidoja uzņēmumu Egypt TEDA Investment Co. (turpmāk tekstā – “Egypt TEDA”), kura 80 % daļu pieder Ķīnas valdībai un atlikušie 20 % daļu – Ēģiptes valdībai.
6 2012. gadā Ēģiptes prezidenta vizītes Ķīnā laikā viņš norādīja, ka ĶETS zona ir abu valstu divpusējās sadarbības galvenais projekts. Viņš arī pauda cerību, ka arvien vairāk Ķīnas uzņēmumu ieguldīs ĶETS zonā un tādējādi piedalīsies Ēģiptes atveseļošanas programmā.
7 2013. gadā ĶETS zona tika palielināta par 6 km2 saskaņā ar līgumu starp Egypt TEDA un Ēģiptes iestādēm. Sākot ar to pašu gadu, ĶETS zona tika attīstīta saistībā ar Ķīnas iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”. Atbilstoši Ķīnas Valsts padomes 2015. gada 13. maija vadlīnijām par starptautisko ražošanas iespēju sekmēšanu un sadarbību aprīkojuma ražošanas jautājumos šī iniciatīva ietver iespēju uzņēmumiem, “kuri uzsāk darbību ārvalstīs”, izmantot labvēlīgu fiskālo un nodokļu atbalsta politiku, koncesiju aizdevumus, finansiālu atbalstu sindicēto kredītu veidā, eksporta kredītus un projektu finansēšanu, pašu kapitāla ieguldījumus, kā arī eksporta kredītu apdrošināšanu.
8 2015. gadā šī sprieduma 4. punktā minētā īpašā ekonomikas zona, tostarp tajā ietilpstošā ĶETS zona, tika oficiāli iekļauta plašākā Suecas kanāla ekonomikas zonā (turpmāk tekstā – “SKZ”), kura aptver visu teritoriju ap Suecas kanālu un kuru atbilstoši Ēģiptes ieviestajam “Suecas kanāla koridora attīstības plānam” reglamentē Likums Nr. 83/2002.
9 2016. gadā Ķīnas un Ēģiptes prezidenti oficiāli atklāja ĶETS zonas paplašināšanas projektu 6 km2 platībā un 2016. gada 21. janvārī parakstīja nolīgumu starp Ķīnas valdību un Ēģiptes valdību (turpmāk tekstā – “2016. gada sadarbības nolīgums”), kurā bija precizēta ĶETS zonas nozīme un juridiskais statuss.
10 Kā noteikts 2016. gada sadarbības nolīgumā, abu valstu valdības kopīgi attīsta ĶETS zonu. Tās to dara atbilstoši savām attiecīgajām valsts stratēģijām, proti, Ķīna saskaņā ar iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, no vienas puses, un Ēģipte saskaņā ar Suecas kanāla koridora attīstības plānu, no otras puses. Šajā nolūkā Ēģiptes valdība nodrošina zemi, darbaspēku un konkrētus nodokļu atvieglojumus, savukārt Ķīnas uzņēmumi, kuri darbojas šajā zonā, pārvalda ražotni ar saviem aktīviem un vadītājiem. Kompensējot Ēģiptes līdzekļu trūkumu, Ķīnas valdība arī atbalsta šo projektu, darot pieejamus nepieciešamos finanšu līdzekļus Egypt TEDA un Ķīnas uzņēmumiem, kuri darbojas ĶETS zonā.
B. Par procedūru, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā īstenošanas regula
11 Pēc tam, kad 2019. gada 1. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Tech-Fab Europe eV ražotāju, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % Savienības SŠA kopējās produkcijas, vārdā cēla prasību atbilstoši 10. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 55. lpp.; turpmāk tekstā – “antisubsidēšanas pamatregula”), Komisija, pamatodamās uz šo pantu, sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu par Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu Savienībā. 2019. gada 16. maijā Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2019, C 167, 11. lpp.) publicēja paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu.
12 Konkrētāk, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 127. apsvēruma, izstrādājumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir austi vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm (rovings) vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un sieta audumus, kuriem gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kas sver vairāk nekā 35 g/m² un kas šobrīd klasificēti ar KN kodiem ex 7019 39 00, ex 7019 40 00, ex 7019 59 00 un ex 7019 90 00 (TARIC kodi 7019 39 00 80, 7019 40 00 80, 7019 59 00 80 un 7019 90 00 80).
13 Subsīdiju un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču un cēloņsakarības pārbaude attiecās uz laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām.
14 Izmeklēšanas laikposmā Jushi ražoja gan SŠA, gan SŠG. Jushi pašas ražotās SŠG izmantoja SŠA ražošanai, bet tā arī pārdeva SŠG neatkarīgiem klientiem gan Ēģiptē, gan ārvalstīs, kā arī Hengshi. Šī pēdējā sabiedrība ražoja SŠA, izmantojot SŠG, kuras iegādājās gan no Jushi, gan no citas saistītas sabiedrības un vienas neatkarīgas sabiedrības, kas abas ir reģistrētas Ķīnā.
15 Jushi pārdeva SŠA tieši neatkarīgiem klientiem Ēģiptē un Savienībā. Tā arī eksportēja SŠA trim saistītiem klientiem Savienībā, proti, Jushi Spain SA, Jushi France SAS un Jushi Italia Srl. Jushi turklāt pārdeva SŠA Savienībā ar saistītas sabiedrības, kas reģistrēta ārpus Savienības, Jushi Group (HK) Sinosia Composite Materials Co. Ltd. starpniecību. Jushi īstenotais SŠA pārdošanas apjoms Savienībā veidoja aptuveni [konfidenciāli] (2) % no šī izstrādājuma kopējā pārdošanas apjoma, ko prasītājas īstenojušas izmeklēšanas laikposmā.
16 Hengshi, kura ražo tikai SŠA, tos netirgoja Ēģiptes tirgū, bet gan Savienībā, tieši neatkarīgiem klientiem, kā arī ar saistītas sabiedrības, kas reģistrēta ārpus Savienības, Huajin Capital Ltd starpniecību. Hengshi īstenotais SŠA pārdošanas apjoms Savienībā veidoja aptuveni [konfidenciāli] % no šī izstrādājuma kopējā pārdošanas apjoma, ko prasītājas īstenojušas izmeklēšanas laikposmā.
17 2019. gada 21. februārī Komisija sāka atsevišķu antidempinga izmeklēšanu, kas attiecās uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu Savienībā (turpmāk tekstā – “paralēlā antidempinga izmeklēšana”). 2019. gada 7. jūnijā Komisija sāka arī antisubsidēšanas izmeklēšanu par Ēģiptes izcelsmes SŠG importu (turpmāk tekstā – “paralēlā antisubsidēšanas izmeklēšana par SŠG”).
18 2019. gada 14. jūnijā prasītājas iesniedza apsvērumus par subsīdijām, kaitējumu un Savienības interesēm. Atbildi uz antisubsidēšanas anketu tās iesniedza 2019. gada 1. jūlijā. 2019. gada 27. septembrī prasītājas iesniedza atbildi uz Komisijas vēstuli par nepilnībām. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus prasītāju telpās, kā arī ar prasītājām saistīto sabiedrību telpās.
19 2019. gada 26. jūlijā Ēģiptes valdība iesniedza savu atbildi uz antisubsidēšanas anketu. 2019. gada 15. oktobrī tās iesniedza savu atbildi uz Komisijas vēstuli par nepilnībām. 2019. gada 23. decembrī Komisija informēja Ēģiptes valdību par savu nodomu piemērot antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu, ņemot vērā konkrētu informāciju par juridisko un institucionālo regulējumu un starpvaldību nolīgumu esamību starp Ķīnas Tautas Republiku un Ēģiptes Arābu Republiku attiecībā uz ĶETS zonu. 2020. gada 3. janvārī Ēģiptes valdība atbildēja Komisijai un iesniedza tai prasīto informāciju.
20 2020. gada 27. februārī Komisija paziņoja prasītājām galīgo informāciju, par kuru tās iesniedza savus apsvērumus 2020. gada 20. martā. Par šo informāciju notika uzklausīšana ar Komisiju.
21 2020. gada 17. aprīlī Komisija pieņēma galīgo papildu informāciju, par kuru prasītājas iesniedza savus apsvērumus 2020. gada 22. aprīlī. Par šo informāciju notika uzklausīšana ar Komisiju.
22 2020. gada 12. jūnijā Komisija pieņēma apstrīdēto īstenošanas regulu. Šī īstenošanas regula tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2020. gada 15. jūnijā un stājās spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas.
23 Minētajā regulā ir noteikts galīgais kompensācijas maksājums 10,9 % apmērā no prasītāju SŠA importa Savienībā.
II. Lietas dalībnieku prasījumi
24 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto īstenošanas regulu, ciktāl šī regula uz tām attiecas;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.
25 Komisijas un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
III. Juridiskais pamatojums
[..]
A. Par otro pamatu attiecībā uz antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta a) un b) punkta, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kā arī 4. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu
[..]
1. Par otrā pamata pirmo daļu attiecībā uz antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta a) un b) punkta, kā arī 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu
71 Prasītājas šīs daļas atbalstam izvirza trīs galvenos iebildumus. Pirmkārt, prasītāju ieskatā, Komisijas izmantotā antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija nav pamatota atbilstoši Savienības tiesībām. Otrkārt, neesot pamatota Komisijas atsaukšanās uz PTO tiesībām, interpretējot šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Treškārt, Komisijas izmantotajā Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (turpmāk tekstā – “SKP nolīgums”) 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. punkta interpretācijā neesot ievērota PTO judikatūra un starptautiskās publiskās tiesības.
72 Pirmā iebilduma atbalstam prasītājas apgalvo, ka no antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta – kura formulējums esot skaidrs un precīzs, turklāt neesot vajadzības to interpretēt, ņemot vērā 1969. gada 23. maija Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk tekstā – “Vīnes konvencija”) un pantu projektu attiecībā uz valstu atbildību par starptautiski nelikumīgām darbībām, ko 2001. gadā pieņēmusi ANO Starptautisko tiesību komisija (turpmāk tekstā – “STK projekts”), – gramatiskās interpretācijas izriet, ka ne tikai valdībām, kuras piešķir finansiālo ieguldījumu, bet arī pašam finansiālajam ieguldījumam ir jābūt no izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts teritorijas. Šo interpretāciju apstiprinot antisubsidēšanas pamatregulas kopējais konteksts, it īpaši tās 10. panta 7. punkts un 13. panta 1. punkts.
73 Otrā iebilduma atbalstam prasītājas apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā PTO tiesības. Tās norāda – lai arī saskaņā ar judikatūru Savienības tiesa var pārbaudīt Savienības tiesību akta likumību, ievērojot PTO noteikumus, gadījumā, ja Savienība ir gribējusi izpildīt konkrētu pienākumu, ko tā uzņēmusies PTO ietvaros, tomēr šajā gadījumā nevar atsaukties uz interpretāciju, kurā attiecībā uz antisubsidēšanas pamatregulas normām ņem vērā PTO tiesības, jo tās atšķiras no SKP nolīguma normām. Prasītāju ieskatā, SKP nolīguma formulējums acīmredzami atšķiras no šajā regulā izmantotā jēdziena “subsīdijas” definīcijas formulējuma.
74 Trešā iebilduma atbalstam prasītājas apgalvo – pieņemot, ka jēdziena “valdība” interpretācijai antisubsidēšanas pamatregulā būtu jāņem vērā PTO tiesības, Komisijas izmantotā SKP nolīguma 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. punkta interpretācija tomēr aizvien būtu kļūdaina, ciktāl ar to ir pārkāpts Vīnes konvencijas 31. panta 1. un 3. punkts. No šī SKP nolīguma panta skaidri izrietot, ka trešo valstu valdību aktus nevar attiecināt uz izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts valdībām. Šo interpretāciju apstiprinot citas šā nolīguma normas, piemēram, 13. panta 1., 2. un 4. punkts un 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
75 Turklāt STK projekta 11. pants neesot “atbilstīgs” starptautisko tiesību noteikums Vīnes konvencijas 31. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē SKP nolīguma 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. punktā minētā jēdziena “valdība” interpretācijai. PTO Apelācijas institūcija neesot spriedusi atšķirīgi lietā “Amerikas Savienotās Valstis – Antidempinga un kompensācijas maksājumi par atsevišķiem Ķīnas izcelsmes ražojumiem” (WT/DS 379/AB/R). Replikas rakstā prasītājas piebilst, ka tad, ja šajā izmeklēšanā piemērojamā tiesību norma būtu bijis SKP nolīgums, nevis antisubsidēšanas pamatregula, Komisija Ķīnas vienību prasītājām piešķirtos finansiālos ieguldījumus būtu varējusi kvalificēt par subsīdijām SKP nolīguma 1. panta 1. punkta izpratnē un to darīt, “neattiecinot” šos finansiālos ieguldījumus uz Ēģiptes valdību, pamatodamās uz STK projekta 11. pantu. STK projekta 11. pants katrā ziņā šajā lietā neesot piemērojams, jo ar to tiecas regulēt tādas valsts rīcību, kas ir iekļauta citā valstī pēc teritorijas iegūšanas, kura attiecināma uz pārņēmēju valsti, vai arī turpmāku valsts īstenotu privātu prettiesisku rīcību, kas ir pieļauta vai tiek pieļauta. Valsts atbildību citas valsts pieļauta fakta dēļ reglamentējot STK projekta 16.–18. pants, nevis šī projekta 11. pants.
76 Komisija, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
77 Kā izriet no šī sprieduma 72. punkta, prasītāju ieskatā, Komisijas izmantotā antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija, it īpaši izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts jēdziena “valdība” interpretācija nav pamatota atbilstoši Savienības tiesību aktiem.
78 Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru katra Savienības tiesību norma ir jāiekļauj savā kontekstā un ir jāinterpretē atbilstoši tiesiskā regulējuma, kura sastāvdaļa tā ir, kontekstam un mērķim, kā arī attīstības stadijai laikā, kad aplūkojamā norma jāpiemēro (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Association France Nature Environnement, C‑379/15, EU:C:2016:603, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
79 Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, ka antisubsidēšanas pamatregulas 3. pantā ir noteikts – uzskata, ka subsīdija pastāv, ja ir izpildīti tās 1. un 2. punktā minētie nosacījumi, proti, izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts valdība veic “finansiālu ieguldījumu” un ja tādā veidā tiek piešķirts “ieguvums”.
80 Minētās regulas 2. panta b) apakšpunktā jēdziens “valdība” ir definēts kā tāds, kas nozīmē valdību vai jebkuru valsts iestādi izcelsmes vai eksportētājas valsts teritorijā.
81 Šajā pantā minētā “valdības” definīcija tikai interpretē jēdzienu “valdība” kā tādu, kas iekļauj izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts iestādes. Tomēr šī norma neizslēdz, ka finansiālais ieguldījums var tikt attiecināts uz konkrētā izstrādājuma izcelsmes vai eksportētājas valsts valdību atbilstoši īpašiem pieejamiem pierādījumiem.
82 Otrkārt, ir jānorāda, ka šīs regulas 5. apsvērumā ir noteikts, ka, “nosakot subsīdijas pastāvēšanu, ir jāpierāda, ka valdība vai jebkura sabiedriskā organizācija kādas valsts teritorijā ir veikusi finansiālu ieguldījumu vai arī ir veikts ienākumu vai cenu atbalsts VVTT 1994 XVI panta nozīmē un ka no tā ir ieguvis uzņēmums – saņēmējs”.
83 Jēdziens “kādas valsts teritorijā”, kas izmantots šajā apsvērumā, nenozīmē, ka finansiālajam ieguldījumam ir jānāk tieši no izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts valdības. Gluži pretēji – kā norāda Komisija, šā formulējuma izmantošana neizslēdz iespēju secināt, ka finansiālos ieguldījumus var attiecināt uz konkrētā izstrādājuma izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts valdību.
84 Tādējādi ar antisubsidēšanas pamatregulu nav izslēgts, ka pat tad, ja finansiālais ieguldījums nenāk tieši no izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts valdības, šis ieguldījums var būt uz to attiecināms.
85 Iepriekš minētais secinājums ir vēl jo svarīgāks īpašajā ĶETS zonas kontekstā, kurā darbojas prasītājas.
86 Pirmām kārtām, apstrīdētās īstenošanas regulas 690. apsvērumā Komisija ņēma vērā divu Ēģiptes prezidentu divus paziņojumus par ĶETS zonu. Pirmajā, kas datēts ar 2012. gadu, šī zona tika atzīta par Ēģiptes un Ķīnas divpusējās sadarbības galveno projektu. Otrais, kas datēts ar 2014. gadu, attiecās uz iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, un tajā tostarp bija precizēts, ka šī iniciatīva ir lieliska iespēja Ēģiptes atlabšanai un ka Ēģiptes iestādes ir gatavas aktīvi piedalīties un sniegt atbalstu. Ēģiptes valsts iestādes vēlējās sadarboties ar Ķīnu, lai izstrādātu it īpaši Suecas kanāla koridora un ĶETS zonas projektus un mudinātu Ķīnas uzņēmumus veikt ieguldījumus Ēģiptē.
87 Šajā ziņā apstrīdētās īstenošanas regulas 691. apsvērumā ir norādīts, ka Ķīnas iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” iezīmes ir vispārzināmas un ka saskaņā ar Ķīnas Valsts padomes 2015. gada 13. maija vadlīnijām par sadarbību starptautiskās ražošanas jaudas un Ķīnas iekārtu ražošanas jautājumos pasākumi, ko var saņemt uzņēmumi, “kuri uzsāk darbību ārvalstīs”, tostarp ietver fiskālo un nodokļu atbalsta politiku, koncesiju aizdevumus, finansiālu atbalstu sindicēto kredītu veidā, eksporta kredītus un projektu finansēšanu, pašu kapitāla ieguldījumus un visbeidzot – eksporta kredītu apdrošināšanu.
88 Otrām kārtām, Komisija apstrīdētās īstenošanas regulas 693. apsvērumā ņēma vērā to, ka attiecībā uz ĶETS zonu tika noslēgts 2016. gada sadarbības nolīgums starp Ķīnas un Ēģiptes valdībām. Saskaņā ar šā nolīguma 1. pantu tajā it īpaši ir paredzēts Ķīnas Tautas Republikai atstāt iespēju piemērot konkrētus tās likumus ĶETS zonā. Minētā nolīguma 4. panta 1. punktā minēts, ka “Ķīnas valdība uzskata [ĶETS] zonu par Ķīnas aizjūras ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības zonu” un ka “sadarbības zonai izstrādes laikā, piesaistot uzņēmējus un to izmantojot, ir tiesības saņemt politisku atbalstu un Ķīnas valdības sniegtus atvieglojumus ekonomiskas un tirdzniecības sadarbības zonām aizjūras teritorijās”. Tāpat šī nolīguma 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka Ķīnas valdība atbalsta sadarbības zonu, “aicinot attiecīgās finanšu iestādes nodrošināt finansēšanas mehānismu [..] ieguldījumu projektiem, kuri atrodas sadarbības zonā, ja ir izpildīti aizdevuma nosacījumi un tā izmantošanas prasības”.
89 Trešām kārtām, apstrīdētās īstenošanas regulas 660. apsvērumā norādīts, ka, lai nodrošinātu 2016. gada sadarbības nolīguma īstenošanu, Ķīnas un Ēģiptes valdības ir izveidojušas trīs līmeņu apspriešanās mehānismu, it īpaši sadarbības nolīgumu par administrēšanas komisijas izveidi ĶETS zonai, zonas vadības komiteju, kā arī sabiedrības Egypt TEDA un attiecīgo Ēģiptes subjektu ziņojumus par problēmām un grūtībām. Turklāt no tās pašas regulas 652. apsvēruma izriet, ka Ķīnas valdībai pieder 80 % Egypt TEDA daļu un Ēģiptes valdībai – 20 % daļu un ar to tiecas veicināt ĶETS zonas attīstību Ēģiptē.
90 Visbeidzot no apstrīdētās īstenošanas regulas 726. un 745. apsvēruma izriet, ka Ēģiptē reģistrētiem Ķīnas uzņēmumiem piešķirtais finansiālais atbalsts bija īpaši nozīmīgs.
91 Tādējādi Ķīnas un Ēģiptes valdības ciešā sadarbībā ir izveidojušas ĶETS zonu kā zonu, kurai raksturīgas juridiskas un ekonomiskas īpatnības, kas ļauj Ķīnas valsts iestādēm tieši sniegt Ķīnas iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš” raksturīgos atvieglojumus Ķīnas uzņēmumiem šajā zonā.
92 Šajos apstākļos nevar atzīt, ka uz tik liela apmēra ekonomisku un juridisku veidojumu kā ĶETS zona, kuru ciešā sadarbībā visaugstākajā līmenī izveidojušas Ķīnas un Ēģiptes valdības, neattiecas antisubsidēšanas pamatregula, nenodarot kaitējumu tās lietderīgajai iedarbībai vai tās mērķiem.
93 Treškārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Komisijas izmantotā antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija nav pretrunā ne šīs pašas regulas 10. panta 7. punktam, ne tās 13. panta 1. punktam. Attiecībā uz 10. panta 7. punktu – antisubsidēšanas pamatregulā nekādi nav izslēgts, ka ar izcelsmes valsts vai eksportētājas valsts valdībām var notikt apspriešanās par finansiālajiem ieguldījumiem, kas uz tām attiecināmi. Šajā gadījumā no lietas materiāliem turklāt izriet, ka Komisija patiešām aicināja Ēģiptes valdību sākt apspriešanos par tādiem jautājumiem kā Ķīnas vienību piešķirtie preferenciālie aizdevumi.
94 Attiecībā uz minētās regulas 13. panta 1. punktu, ar kuru it īpaši ir atļauts, ka izcelsmes vai eksportētāja valsts likvidē vai ierobežo subsīdiju vai veic citus pasākumus saistībā ar tās ietekmi – šāda iespēja paliek spēkā gadījumos, kad finansiālo ieguldījumu var attiecināt uz izcelsmes vai eksportētājas valsts valdību. Šajā gadījumā Ēģiptes valdībai bija iespēja izbeigt ciešo sadarbību ar Ķīnas valdību finansiālo ieguldījumu jomā vai piedāvāt pasākumus aplūkojamo subsīdiju ietekmes ierobežošanai.
95 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka ne antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ne tās vispārējā sistēma neizslēdz to, ka trešās valsts valdības piešķirtu finansiālu ieguldījumu tādā gadījumā kā šajā lietā aplūkojamais var attiecināt uz izcelsmes vai eksportētājas valsts valdību, ievērojot īpašos pieejamos pierādījumus, kas izklāstīti šī sprieduma 86.–91. punktā.
96 Turklāt, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, šo secinājumu apstiprina SKP nolīguma – kura gaismā ir jāinterpretē antisubsidēšanas pamatregula – 1. panta normas. Šajā ziņā jāatgādina, ka gadījumā, ja Savienība būtu gribējusi izpildīt konkrētu pienākumu, ko tā uzņēmusies PTO ietvaros, vai gadījumā, ja Savienības tiesību akts tieši atsauktos uz konkrētām PTO līgumu normām, Savienības tiesai ir jāpārbauda attiecīgā Savienības tiesību akta tiesiskums, ņemot vērā PTO noteikumus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, Interpipe Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant/Komisija, T‑716/19, EU:T:2021:457, 95. punkts).
97 No antisubsidēšanas pamatregulas 3. apsvēruma izriet, ka tās mērķis tostarp ir “pēc iespējas” “atspoguļot” [“transponēt”] SKP nolīguma noteikumus Savienības tiesību aktos.
98 Turklāt judikatūrā jau ir noteikts, ka antisubsidēšanas pamatregulas 3. pants “Subsīdijas definīcija” un SKP nolīguma 1. pants ir ļoti līdzīgi formulēti un satura ziņā pilnīgi identiski (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 99. punkts).
99 Turklāt no antisubsidēšanas pamatregulas apsvērumiem nekādi neizriet likumdevēja vēlme atkāpties no SKP nolīguma 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. punkta būtības. Gluži pretēji, kā izriet no šīs regulas 3. apsvēruma, kas minēts šī sprieduma 97. punktā, likumdevējs patiešām ir vēlējies izpildīt konkrētu pienākumu, ko Savienība ir uzņēmusies SKP nolīguma ietvaros, šā sprieduma 96. punktā minētās judikatūras izpratnē.
100 Tādējādi, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, antisubsidēšanas pamatregulas noteikumi ir jāinterpretē, pēc iespējas ņemot vērā attiecīgos SKP nolīguma noteikumus (spriedums, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 101. punkts). Tas pats attiecas uz šīs regulas 3. pantu, kura mērķis ir īstenot saturu, kas izriet no SKP nolīguma 1. panta (spriedums, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 102. punkts).
101 Attiecībā uz SKP nolīguma 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. punktu ir jānorāda, pirmkārt, ka tajā subsīdija ir definēta kā valdības vai jebkuras valsts iestādes finansiāls ieguldījums PTO locekles teritorijā. Šis formulējums tātad neizslēdz iespēju, ka finansiālu ieguldījumu, ko sniegusi trešā valsts, var attiecināt uz izcelsmes vai eksportētājas valsts valdību, jo pietiek ar to, ka valdības vai jebkuras valsts iestādes finansiālais ieguldījums ir veikts PTO locekles teritorijā.
102 Otrkārt, SKP nolīguma 13. un 18. pants, kurā attiecīgi norādīts uz apspriešanos un saistībām, neliek apšaubīt iepriekš izklāstītos apsvērumus. Šo normu formulējums un mērķis neizslēdz situācijas, kurās finansiālo ieguldījumu attiecina uz PTO locekli, jo, pirmām kārtām, ar locekļiem, uz kuru izstrādājumiem var attiekties izmeklēšana, var notikt apspriešanās par finansiālajiem ieguldījumiem, kas uz tiem ir attiecināmi, un, otrām kārtām, locekļi, uz kuru izstrādājumiem var attiekties izmeklēšana, var noteikt ierobežojumus uz tiem attiecināmajām subsīdijām.
103 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānorāda – tā kā Komisija ir pareizi interpretējusi antisubsidēšanas pamatregulu, ievērojot SKP nolīgumu, apstāklis, vai tā ir vai nav ņēmusi vērā STK projekta 11. pantu, nav efektīvs. Līdz ar to ir jānoraida arī šīs daļas trešais iebildums un sekojoši – šī daļa kopumā.
[..]
[..]
[..]
[..]
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics SAE un Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
3) Tech-Fab Europe eV savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 1. martā.
[Paraksti]