Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2014. gada 5. februāra spriedumu lietā F-29/13 Drakeford/EZA 2014. gada 15. aprīlī iesniedza Eiropas Zāļu aģentūra

(lieta T-231/14 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) (pārstāvji – T. Jabłoński un N. Rampal Olmedo, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: David Drakeford (Dublina, Īrija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-29/13, jo ar to ir atzelts EZA lēmums nepagarināt atbildētāja apelācijas instancē līgumu;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus pirmajā instancē, proti, noraidīt prasību kā pilnībā nepamatotu;

piespriest atbildētājam apelācijas instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē un tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmo daļu, jo tā uzskatīja, ka frāze ‟jebkura nākamā pagarināšana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz jebkuru tālāku nodarbinātību, ar kuru pagaidu darbinieks Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkta izpratnē kā tāds pēc līguma uz noteiktu laiku beigām turpina savas darba tiesiskās attiecības ar savu darba devēju, pat ja šī līguma pagarināšana notiek vienlaikus ar paaugstināšanu pakāpē vai ar veicamo pienākumu attīstību.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, paziņojot par izņēmumu no Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas interpretācijas.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā izmantoja savu neierobežoto kompetenci.