Lieta T‑74/12

Mecafer

pret

Eiropas Komisiju

Dempings – Konkrētu Ķīnas izcelsmes kompresoru imports – Daļējs atteikums atmaksāt samaksātos antidempinga maksājumus – Eksporta cenas noteikšana – Antidempinga maksājumu atskaitīšana – Atcelšanas seku pielāgošana laikā

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 18. novembra spriedums

1.      Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšana – Termiņš – Novēlota piedāvāto pierādījumu iesniegšana – Nosacījumi

(Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 46. panta 1. punkts un 48. panta 1. punkts)

2.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu atmaksa – Faktiskās dempinga starpības aprēķins – Eksporta cenas noteikšana – Saliktās eksporta cenas izmantošana – Korekcijas – Samaksāto antidempinga maksājumu summas neatskaitīšana – Nosacījums – Antidempinga maksājumu atspoguļošana tālākpārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā cenās – Analīzes metodes izvēle – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 9. punkts un 11. panta 10. punkts)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Eksporta cenas noteikšana – Saliktās eksporta cenas izmantošana – Nosacījumi – Korekcijas – Piemērošana pēc savas ierosmes

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 9. punkts)

4.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu atmaksa – Faktiskās dempinga starpības aprēķins – Eksporta cenas noteikšana – Saliktās eksporta cenas izmantošana – Korekcijas – Samaksāto antidempinga maksājumu summas neatskaitīšana – Nosacījums – Antidempinga maksājumu atspoguļošana tālākpārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā cenās – Produkta kontroles numura pēc produkta kontroles numura analīze

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 preambulas 20. apsvērums un 11. panta 10. punkts)

5.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu atmaksa – Faktiskās dempinga starpības aprēķins – Eksporta cenas noteikšana – Saliktās eksporta cenas izmantošana – Korekcijas – Interpretācija, ņemot vērā 1994. gada GATT antidempinga nolīgumu – Samaksāto antidempinga maksājumu summas neatskaitīšana – Izņēmums – Šaura interpretācija

(Nolīguma par Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem VI panta īstenošanu,“1994. gada antidempinga nolīgums”, 2.4. un 9.3.3. pants; Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 9. punkta otrā daļa un 11. panta 10. punkts)

6.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu atmaksa – Faktiskās dempinga starpības aprēķins – Eksporta cenas noteikšana – Saliktās eksporta cenas izmantošana – Korekcijas – Samaksāto antidempinga maksājumu summas neatskaitīšana – Nosacījums – Novērtējums katrā atsevišķā gadījumā – Iepriekšējā vai turpmākā iestāžu prakse – Ietekmes neesamība

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 10. punkts)

7.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu atmaksa – Faktiskās dempinga starpības aprēķins – Eksporta cenas noteikšana – Saliktās eksporta cenas izmantošana – Korekcijas – Samaksāto antidempinga maksājumu summas neatskaitīšana – Analīzes metodes izvēle – Pienākums izmantot metodi, kas ir saskanīga ar antidempinga maksājumu attiecināšanas uz pirmo neatkarīgo pircēju Savienībā novērtēšanai izmantoto metodi

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 9. un 11. punkts un 11. panta 10. punkts)

8.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu atmaksa – Faktiskās dempinga starpības aprēķins – Eksporta cenas noteikšana – Saliktās eksporta cenas izmantošana – Korekcijas – Samaksāto antidempinga maksājumu summas neatskaitīšana – Pierādījumi par minētās summas atspoguļošanu, kuri jāsniedz importētājam

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 10. punkts)

9.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktas robežas – Tāda lēmuma daļēja atcelšana, ar kuru daļēji atteikta nepamatoti samaksāto antidempinga maksājumu atmaksa – Nepieciešamība uz pagaidu laiku saglabāt spēkā lēmuma iedarbību, lai izvairītos no pienākuma atgriezt visas atmaksātās summas – Neesamība

(LESD 264. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 28.–30. punktu)

2.      Dempinga jomā Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 11. panta 10. punktā nav paredzēta konkrēta metode, lai izvērtētu, vai antidempinga maksājums ir ticis attiecīgi atspoguļots pārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā cenās. Šajā ziņā, neraugoties uz Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktā izdarīto divkāršo atsauci uz šīs pašas regulas 2. pantu, apstākļa vārds “attiecīgi” neattiecas uz Antidempinga pamatregulas 2. pantā paredzētu izvērtēšanas metodi vai noteikumu, bet gan uz mērķi atspoguļot antidempinga maksājumus tālākpārdošanas cenās, ko ar ražotāju eksportētāju saistītās sabiedrības piemēro attiecībā uz pirmo neatkarīgo pircēju Savienībā, proti, uz minēto sabiedrību rīcības izmaiņām pēc antidempinga maksājumu ieviešanas vai, citiem vārdiem sakot, uz sākotnēji konstatētās dempinga starpības novēršanu.

Tā kā Antidempinga pamatregulā nav noteikta metode, kas ļautu izvērtēt, vai ir tikuši izpildīti šīs pašas regulas 11. panta 10. punktā paredzētie nosacījumi, izvēle starp dažādām aprēķina metodēm ir saistīta ar sarežģītu ekonomisko situāciju izvērtēšanu. Līdz ar to Komisijai ir plaša rīcības brīvība, izvēloties metodi, kā rezultātā Savienības tiesa šajā jomā var veikt tikai ierobežotu pārbaudi tiesā.

(sal. ar 53. un 63.–67. punktu)

3.      Saistībā ar eksporta cenas noteikšanu, lai izvērtētu dempinga pastāvēšanu, no Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 2. panta 9. punkta izriet, ka iestādes var uzskatīt, ka eksporta cena nav ticama divos gadījumos, proti, ja eksportētājs un importētājs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai arī ja tie ir vienojušies par kompensāciju mehānismu. Bez šiem diviem gadījumiem visos citos gadījumos iestādēm tad, ja eksporta cena pastāv, nosakot dempingu, ir jābalstās uz to.

Ja eksporta cenu nosaka, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam vai arī izmanto citu pieņemamu pamatu, Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta otrajā un trešajā daļā paredzētos pielāgojumus iestādes izdara pašas pēc savas ierosmes.

(sal. ar 55.–57. punktu)

4.      Lai izvērtētu, vai samaksātie antidempinga maksājumi ir tikuši atspoguļoti pārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā cenās, atbilstoši Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 11. panta 10. punktam produkta kontroles numura pēc produkta kontroles numura analīzes metodes (PKN pēc PKN metode) piemērošana neietekmē attiecīgās preces vienoto raksturu, jo Komisija nav noteikusi dempinga starpību pēc PKN, bet ir noteikusi vienotu dempinga starpību attiecīgajai precei.

Tāpat, ja attiecīgā prece ir komplekss produkts, kura dažādajiem modeļiem ir dažādi tehniskie raksturlielumi un kura cenas var ievērojami atšķirties, PKN pēc PKN metode, kuras mērķis ir salīdzināt PKN, kuru raksturlielumi un tālākpārdošanas cenas ir līdzīgas, ir atbilstošāka, lai izvērtētu attiecīgās preces tālākpārdošanas cenas attīstību laikā no sākotnējās izmeklēšanas laikposma līdz izmeklēšanas attiecībā uz atmaksāšanu laikposmam. Savukārt analīzes metode, kuras pamatā ir apgrozījuma vispārīgais pieaugums, neļauj noteikt, vai saistītais importētājs patiešām ir izmainījis savu rīcību tirgū vai, tieši pretēji, ir īstenojis tādu cenu politiku, kas ļauj tam kompensēt mazāk pārdotos modeļus ar vispārdotākajiem modeļiem, tādējādi ietekmējot gūto peļņu.

Turklāt atbilstoši Antidempinga pamatregulas preambulas 20. apsvēruma un 11. panta 10. punkta gramatiskai interpretācijai samaksāto antidempinga maksājumu atspoguļošana ir jāizvērtē saistībā ar visām pārdošanas cenām un līdz ar to drīzāk saskaņā ar darījuma pēc darījuma metodi vai pat attiecīgā gadījumā saskaņā ar modeļa pēc modeļa metodi vai PKN pēc PKN metodi.

Šajā ziņā PKN pēc PKN metodes izmantošana, ciktāl tā tiek saskaņoti piemērota visās atmaksāšanas pieteikuma izvērtēšanas stadijās, nenozīmē papildu nosacījumu noteikšanu samaksāto antidempinga maksājumu pilnīgai atmaksai, bet vienīgi to, ka Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktā paredzēto nosacījumu ievērošana ir tikusi izvērtēta individuālo PKN, nevis attiecīgās preces kopumā līmenī.

Turklāt tas, ka PKN pēc PKN pieeja nav minēta nevienā Antidempinga pamatregulas daļā, nenozīmē, ka tā ir prettiesiska vai acīmredzami kļūdaina.

(sal. ar 72.–74., 76., 96. un 114. punktu)

5.      Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 tiesību normas, ciktāl vien iespējams, jāinterpretē, ņemot vērā atbilstošās Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT) VI panta īstenošanu (antidempinga nolīgums) normas.

Būtībā Savienība Antidempinga pamatregulu ir pieņēmusi, lai izpildītu no antidempinga nolīguma izrietošās starptautiskās saistības. Turklāt ar Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktu Savienības nodoms bija izpildīt īpašās saistības, kuras ir ietvertas antidempinga nolīguma 9.3.3. pantā. Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punkts tādējādi ir jāinterpretē šīs tiesību normas gaismā.

Šajā ziņā antidempinga nolīguma 2.4. panta ceturtajā teikumā, tāpat kā Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta otrajā daļā, ir paredzēts “maksājuma ietveršanas izmaksās” princips, saskaņā ar kuru nodokļi un nodevas, kuras rodas starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp samaksātie antidempinga maksājumi, ir izmaksas, kas ir jāatskaita, nosakot eksporta cenu. Šādos apstākļos antidempinga maksājumu neatskaitīšana atbilstoši antidempinga nolīguma 9.3.3. pantam ir izņēmums attiecībā pret minētā nolīguma 2.4. panta ceturtajā teikumā paredzēto “maksājuma ietveršanas izmaksās” noteikumu. Tāpat Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktā ietvertā antidempinga maksājumu neatskaitīšana ir izņēmums attiecībā pret šīs pašas regulas 2. panta 9. punkta otrajā daļā paredzēto “maksājuma ietveršanas izmaksās” noteikumu, un ir jāinterpretē šauri.

Līdz ar to samaksāto antidempinga maksājumu pilnīgas atmaksas saņemšanai pastāvošais šķērslis, atbilstoši kuram ir jāpierāda, ka tālākpārdošanas cenas Savienībā ir palielinājušās par summu, kas ir divreiz lielāka par dempinga starpību, ir nenovēršamas Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktā paredzēto nosacījumu neizpildes un tādējādi – “maksājuma ietveršanas izmaksās” noteikuma piemērošanas sekas.

(sal. ar 81., 82., 86.–88., 94. un 95. punktu)

6.      Komisijai samaksāto antidempinga maksājumu atmaksāšanas procedūrā ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot, vai ir tikuši izpildīti nosacījumi antidempinga maksājumu neatskaitīšanai no aprēķinātās eksporta cenas. Šī rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā ir jāīsteno atkarībā no visiem atbilstošajiem faktiskajiem apstākļiem.

Šajā ziņā nosacījumi antidempinga maksājumu neatskaitīšanai no eksporta cenas aprēķina ir jāizvērtē, pirmām kārtām, ņemot vērā importētāju, kuri ir lūguši neatskaitīt antidempinga maksājumus, iesniegtos pierādījumus un, otrām kārtām, katras lietas faktiskos apstākļus.

Līdz ar to, importētājs nevar, lai iegūtu tiesības uz samaksāto antidempinga maksājumu neatskaitīšanu, atsaukties uz Komisijas iepriekšējo vai turpmāko praksi.

(sal. ar 121.–123. punktu)

7.      Samaksāto antidempinga maksājumu atmaksāšanas procedūrā Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 11. panta 10. punktā paredzētā antidempinga maksājumu attiecināšanas uz saistītā importētāja klientiem izvērtēšana ir viens no posmiem atbilstoši minētās regulas 2. panta 9. punktam aprēķinātās eksporta cenas aprēķinā. Būtībā, ņemot vērā šīs izvērtēšanas noslēgumā iegūto rezultātu, antidempinga maksājumi tiks atskaitīti no aprēķinātās eksporta cenas un tiem tādējādi būs tieša ietekme uz šīs eksporta cenas summu, ciktāl tā neizbēgami būs zemāka nekā tad, ja antidempinga maksājumi netiktu atskaitīti. Turklāt, jo zemāka ir eksporta cena, jo lielāka ir starpība starp normālo vērtību un pārskatīto dempinga starpību. Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punkts tādējādi palīdz aprēķināt eksporta cenu un netieši – noteikt pārskatīto dempinga starpību.

Šādos apstākļos Komisijai ir jāizmanto saskanīgas metodes Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. un 11. punkta un 11. panta 10. punkta piemērošanai.

Šajā ziņā Komisija, izvērtējot, vai antidempinga maksājumi ir tikuši atspoguļoti tālākpārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā cenās atbilstoši produkta kontroles numura pēc produkta kontroles numura analīzes metodei (PKN pēc PKN metode), pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties neatskaitīt antidempinga maksājumus no to PKN eksporta cenas, saistībā ar kuriem antidempinga maksājumi tomēr bija tikuši atspoguļoti tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Savienībā. Šādi rīkojoties, Komisija nav izdarījusi visus secinājumus no PKN pēc PKN metodes, kuru tā pati bija nolēmusi piemērot, ciktāl tā atskaita visus samaksātos antidempinga maksājumus no atbilstoši Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punktam aprēķinātās eksporta cenas, tādējādi mākslīgi samazinot vienoto vidējo svērto eksporta cenu katram PKN.

Turklāt Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktā Komisijai nav noteikts pienākums sistemātiski atskaitīt visus samaksātos antidempinga maksājumus gadījumā, kad antidempinga maksājumu atspoguļošanas pārbaudē saskaņā ar PKN pēc PKN metodi bija iespējams secināt, ka šī atspoguļošana bija notikusi nevis attiecībā uz visiem PKN, bet tikai attiecībā uz dažiem no tiem.

(sal. ar 137.–144. un 147. punktu)

8.      Lai samaksāto antidempinga maksājumu atmaksāšanas procedūrā noteiktu, vai saliktā eksporta cena ir jānosaka, neatskaitot šo maksājumu summu, vienīgais Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktā paredzētais nosacījums ir tāds, ka saistītajam importētajam ir jāiesniedz izšķiroši pierādījumi par antidempinga maksājumu atspoguļošanu tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Savienībā.

Šajā ziņā, ar nosacījumu, ka pierādījumi par antidempinga maksājumu atspoguļošanu tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Savienībā ir izšķiroši, šie pierādījumi var tikt iesniegti jebkādā veidā.

(sal. ar 151. un 152. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 162.–164. punktu)