Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 13. decembrī Eiropas Komisija iesniegusi par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2023. gada 4. oktobra spriedumu lietā T-444/22 HB/Komisija
(Lieta C-770/23 P)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Ilkova, L. André un J. Estrada de Solà)
Otra lietas dalībniece: HB
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
pilnībā vai daļēji atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvajā daļā ietverto lēmumu;
pieņemt galīgo spriedumu lietā atbilstoši Tiesas statūtu 61. pantam, noraidot prasītājas pirmajā instancē celto prasību atcelt lēmumu par ieskaitu;
piespriest HB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā Tiesā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu Komisija Vispārējai tiesai pārmet, ka, pārbaudīdama, vai parāds ir drošs, tam ir noteikta summa un tas ir apmaksājams atbilstoši Regulai (ES, Euratom) 2018/1046 1 , tā esot pieļāvusi tiesību kļūdas. Pirmajam pamatam ir divas daļas. Pirmajā daļā tiek pārmests, ka Vispārējā tiesa, pārbaudi par to, vai parāds ir drošs, tam ir noteikta summa un tas ir apmaksājams, pielīdzinādama tā pamatotības pārbaudei, esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Otrajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka strīds ir faktors, kas jāņem vērā, kad tiek vērtēts, vai parāds ir drošs, tam ir noteikta summa un tas ir apmaksājams, esot pieļāvusi tiesību kļūdu.
Ar otro pamatu Komisija Vispārējai tiesai pārmet, ka, noteikdama, kuras tiesas kompetencē ir lemt par ieskaita likumību, un secinādama, ka Komisijai šajā lietā nebija kompetences lemt par ieskaitu, tā esot kļūdījusies. Arī otrajam pamatam ir divas daļas. Pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa, norādīdama, ka izvērtēt, vai parāds ir drošs, tam ir noteikta summa un tas ir apmaksājams, ir tiesas, kura izskata līgumisko strīdu, kompetencē, lai gan šis jautājums ir Savienības tiesas, kura pārbauda tiesiskumu, kompetencē, esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Otrajā daļā Komisija Vispārējai tiesai pārmet, ka, uzskatīdama, ka judikatūrā izdarītie secinājumi, kas izriet no Tiesas sprieduma lietā C-584/17 P, ir piemērojami šajā lietā, un secinādama, ka Komisijai nebija pilnvaru pieņemt apstrīdēto lēmumu, tā esot pieļāvusi tiesību kļūdu.
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).