PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2007. gada 12. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “GRANA BIRAGHI” – Cilmes vietas nosaukuma “grana padano” aizsardzība – Sugas vārda rakstura neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 142. pants – Regula (EEK) Nr. 2081/92
Lieta T‑291/03
Consorzio per la tutela del formaggio Grana Padano, Desencano del Garda [Desenzano del Garda] (Itālija), ko pārstāv P. Perani [P. Perani], P. Kolombo [P. Colombo], un A. Šmits [A. Schmitt], advokāti,
prasītājs,
ko atbalsta
Itālijas Republika, ko pārstāv Dž. Aijello [G. Aiello], avvocato dello Stato,
persona, kas iestājusies lietā,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv M. Bufolo [M. Buffolo] un O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Biraghi SpA, Kavaljermadžore [Cavallermaggiore] (Itālija), ko pārstāv F. Antenuči [F. Antenucci], F. Džudža [F. Giuggia], P. Maijers [P. Mayer] un Ž. L. Šilcs [J.‑L. Schiltz], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 16. jūnija lēmumu (lieta R 153/2002‑1) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Consorzio per la tutela del formaggio Grana Padano un Biraghi SpA.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka] un E. Moavero Milanezi [E. Moavero Milanesi],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 21. augustā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, un ITSB atbildes rakstus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2003. gada 23. decembrī un 2004. gada 17. februārī,
ņemot vērā prasītāja, ITSB un personas, kas iestājusies lietā, apsvērumus saistībā ar Itālijas Republikas 2003. gada 18. decembra pieteikumu par iestāšanos lietā, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2004. gada 29., 16. un 29. janvārī,
ņemot vērā Pirmās instances tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2004. gada 5. marta rīkojumu, ar ko Itālijas Republikai atļauj iestāties lietā prasītāja prasījumu atbalstam,
ņemot vērā Itālijas Republikas iestāšanās rakstu un personas, kas iestājusies lietā, saistībā ar to sniegtos apsvērumus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2004. gada 16. aprīlī un 21. maijā,
pēc tiesas sēdes 2007. gada 28. februārī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1993, L 11, 1. lpp.) šai lietai piemērojamās redakcijas 142. pantā ir noteikts:
“Šī regula neskar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 [..], un jo īpaši tās 14. pantu.”
2 Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.) šai lietai piemērojamās redakcijas 2. pantā “cilmes vietas nosaukuma” jēdziens ir definēts šādi:
“2. Šajā regulā:
a) cilmes vietas nosaukums ir kāda reģiona, kādas konkrētas vietas vai, izņēmuma gadījumos, valsts nosaukums, kas izmantots, lai aprakstītu kādu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu:
– kura izcelsme ir minētajā reģionā, konkrētā vietā vai valstī, un
– tā kvalitāte vai īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisku vidi un tai piemītošajiem dabas vai cilvēka faktoriem, un ražošana, apstrāde un sagatavošana veikta attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;
[..]
3. Atsevišķi tradicionāli ģeogrāfiski vai neģeogrāfiski nosaukumi, kas apzīmē lauksaimniecības produktu vai pārtiku ar izcelsmi kādā reģionā vai kādā konkrētā vietā un kas atbilst 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētajiem nosacījumiem, arī uzskatāmi par cilmes vietas nosaukumiem.”
3 Regulas Nr. 2081/92 3. pantā cita starpā ir paredzēts:
“1. Nosaukumus, kas pārvērtušies par sugas vārdiem, reģistrēt nedrīkst.
Šajā regulā “nosaukums, kas pārvērties par sugas vārdu” ir lauksaimniecības produkta vai pārtikas nosaukums, kas, lai gan tas attiecas uz izcelsmes vietu vai reģionu, kur šis produkts vai pārtika sākotnēji ražots vai tirgots, ir pārvērties par kāda lauksaimniecības produkta vai pārtikas parasto nosaukumu.
Lai noskaidrotu, vai nosaukums pārvērties par sugas vārdu, ņem vērā visus faktorus, jo īpaši:
– esošo stāvokli dalībvalstī, kur nosaukums radies, un patēriņa apgabalos,
– esošo stāvokli citās dalībvalstīs,
– attiecīgos valsts likumus vai Kopienas tiesību aktus.”
4 Regulas Nr. 2081/92 13. pantā cita starpā ir noteikts:
“1. Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:
a) kāda reģistrēta nosaukuma komerciālu izmantojumu, tiešu vai netiešu, kas konstatēts attiecībā uz produktiem, uz kuriem neattiecas reģistrācija, ciktāl minētie produkti ir līdzīgi ar šo nosaukumu reģistrētajiem produktiem vai ciktāl nosaukuma izmantojums ekspluatē aizsargātā nosaukuma reputāciju;
b) ļaunprātīgu izmantošanu, imitēšanu vai asociāciju izraisīšanu, pat ja norādīta attiecīgā produkta patiesā izcelsme vai aizsargātais nosaukums ir tulkots, vai tas ir kopā ar tādām frāzēm kā “stils”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” u.tml.;
c) citām nepareizām vai maldinošām norādēm par produkta pirmavotu, izcelsmi, veidu vai būtiskām īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos vai ar attiecīgo produktu saistītos dokumentos, un produkta iepakošanu traukos, kas var radīt nepareizu iespaidu par tā izcelsmi;
d) jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt plašu sabiedrību par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
Ja reģistrētajā nosaukumā ietilpst lauksaimniecības produkta vai pārtikas nosaukums, ko uzskata par sugas vārdu, minētā sugas vārda izmantojumu ar attiecīgu lauksaimniecības vai pārtikas produktu neuzskata par pretēju 1. punkta a) vai b) apakšpunktam.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta, dalībvalstis var saglabāt valsts sistēmas, kuras ļauj lietot saskaņā ar 17. pantu reģistrētos nosaukumus uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc reģistrēšanas publicēšanas [..].
3. Aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem.”
5 Regulas Nr. 2081/92 14. panta 1. punktā cita starpā ir noteikts:
“Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde reģistrēta saskaņā ar šo regulu, kādas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kura atbilst vienam no 13. pantā minētajiem gadījumiem un attiecas uz tā paša tipa produktu, ir noraidāms ar nosacījumu, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts pēc 6. panta 2. punktā paredzētās publikācijas dienas.
Par nederīgām deklarējamas preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot šā punkta pirmo daļu.”
6 Lai tiktu veikti Regulā Nr. 2081/92 paredzētie pasākumi, tās 15. panta 1. punktā ir noteikts:
“Komisijai palīdz komiteja [..].”
7 Regulas Nr. 2081/92 17. pantā cita starpā ir noteikts:
“1. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kurus no to likumīgi aizsargātajiem nosaukumiem vai – dalībvalstīs, kur nav aizsardzības sistēmas, – kurus pastāvīgi izmantotus nosaukumus tās vēlas reģistrēt saskaņā ar šo regulu [..].
2. Saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru Komisija reģistrē 1. punktā minētos nosaukumus, kuri atbilst 2. un 4. pantam. Šīs regulas 7. pantu nepiemēro. Tomēr sugas vārdus nepievieno [nereģistrē].
[..]”
8 Komisijas 1996. gada 12. jūnija Regulas (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 148, 1. lpp.), 1. pantā cita starpā ir paredzēts, ka “nosaukumus, kas uzskaitīti pielikumā, saskaņā ar Regulas [..] Nr. 2081/92 17. pantu reģistrē kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢN) vai aizsargātus cilmes vietu nosaukumus (ACN)”. Regulas Nr. 1107/96 pielikuma A daļā (“EK dibināšanas līguma II pielikumā uzskaitītie produkti, kas paredzēti cilvēku uzturam”) iedaļas “Sieri” apakšiedaļā “Itālija” cita starpā ir iekļauti nosaukumi “Grana Padano (ACN)” un “Parmigiano Reggiano (ACN)”.
Prāvas priekšvēsture
9 1998. gada 2. februārī Biraghi SpA atbilstoši Regulai Nr. 40/94 iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “GRANA BIRAGHI” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
10 Reģistrācijas pieteikums attiecās uz produktiem, kas ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un atbilst šādam aprakstam: “siers, tostarp siers no govs piena, nogatavināts siers, cietais siers, siers lielās veidnēs, siers gabaliņos ar mizu vai bez tās, dažādās formās pagatavots siers, rīvēts un pagatavots siers”.
11 Pieteikumā norādītā preču zīme tika reģistrēta 1999. gada 2. jūnijā un publicēta Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] 1999. gada 26. jūlijā.
12 1999. gada 22. oktobrī Consorzio per la tutela del formaggio Grana Padano (turpmāk tekstā – “Consorzio” vai “prasītājs”) iesniedza ITSB pieteikumu par Kopienas preču zīmes “GRANA BIRAGHI” spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 55. pantam. Tas norādīja, ka šīs preču zīmes reģistrācija bija pretrunā cilmes vietas nosaukuma “grana padano” aizsardzībai saskaņā ar Regulu Nr. 2081/92, kā arī Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 8. panta 1. punktu un 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz pēdējo noteikumu atsaucoties uz agrāko valsts un starptautisko preču zīmju “GRANA” un “GRANA PADANO” reģistrāciju.
13 Ar 2001. gada 28. novembra lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa apmierināja Consorzio pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 2081/92 14. pantu.
14 2002. gada 24. janvārī Biraghi iesniedza apelāciju par šo lēmumu, norādot, ka vārds “grana” ir sugas vārds un ka tas ir aprakstošs.
15 Ar 2003. gada 16. jūnija lēmumu (lieta R 153/2002‑1, turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju pirmā padome apmierināja Biraghi apelācijas sūdzību, atceļot Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidot pieteikumu par Kopienas preču zīmes “GRANA BIRAGHI” spēkā neesamības atzīšanu. Apelāciju padome secināja, ka vārds “grana” ir sugas vārds un ka ar to apraksta attiecīgo produktu būtiskas īpašības. Līdz ar to, ievērojot Regulas Nr. 2081/92 13. panta 1. punktu, ACN “grana padano” pastāvēšana neliedz reģistrēt apzīmējumu “GRANA BIRAGHI” kā Kopienas preču zīmi.
Lietas dalībnieku prasījumi
16 Prasītājs, kuru atbalsta Itālijas Republika, lūdz Pirmās instances tiesu atzīt Kopienas preču zīmes “GRANA BIRAGHI” reģistrāciju par spēkā neesošu.
17 ITSB un Biraghi prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Tiesas sēdē prasītājs papildināja savus prasījumus ar lūgumu piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Savukārt ITSB šajā sakarā paziņoja, ka atbilstoši jaunākajai Pirmās instances tiesas judikatūrai ITSB var pievienoties prasītāja prasījumiem un lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu. Turklāt tas paziņoja, ka piekrīt segt savus tiesāšanās izdevumus pats. Pirmās instances tiesa izdarīja piezīmi par šiem paziņojumiem tiesas sēdes protokolā.
Par pieņemamību
Par prasītāja un ITSB prasījumiem
19 Vispirms ir jākonstatē, ka, lai gan prasītājs savos prasījumos formāli lūdz atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmes “GRANA BIRAGHI” reģistrāciju, no prasības pieteikuma skaidri izriet un tiesas sēdē ir apstiprināts, ka ar šo prasību prasītājs būtībā vēlas panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, pamatojoties uz to, ka Apelāciju padome kļūdaini uzskatījusi, ka cilmes vietas nosaukuma “grana padano” pastāvēšana neliedz reģistrēt minēto preču zīmi.
20 Attiecībā uz ITSB prasījumiem ir jākonstatē, ka savā atbildes rakstā, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 17. februārī, ITSB, lai gan lūdzot noraidīt prasību, tomēr apgalvo, ka Apelāciju padome neesot pareizi piemērojusi sugas vārda novērtēšanas kritērijus vienam no vārdiem attiecīgā ACN sastāvā, un atstāj attiecīgā lēmuma pieņemšanu Pirmās instances tiesas ziņā.
21 Tiesas sēdē ITSB paziņoja, ka, ņemot vērā Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedumu lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB – Atofina Chemicals (“BIOMATE”) (Krājums, II‑1845. lpp.), 2005. gada 25. oktobra spriedumu lietā T‑379/03 Peek & Cloppenburg/ITSB (“Cloppenburg”) (Krājums, II‑4633. lpp.) un 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑97/05 Rossi/ITSB – Marcorossi (“MARCOROSSI”) (Krājumā nav publicēts), tam nav pienākuma pastāvīgi aizstāvēt visus apstrīdētos Apelāciju padomes lēmumus. Līdz ar to tas pievienojas prasītāja prasījumiem un lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu.
22 Jāatgādina, ka ITSB var, negrozot strīda robežas, pēc savas izvēles izvirzīt prasījumus apmierināt viena vai otra no pārējiem lietas dalībniekiem prasījumus un sniegt argumentus, atbalstot šī lietas dalībnieka izvirzītos pamatus. Taču tas nevar izvirzīt patstāvīgus prasījumus par atcelšanu vai norādīt tādus atcelšanas pamatus, ko citi lietas dalībnieki nav izvirzījuši (Pirmās instances tiesas 2005. gada 4. maija spriedums lietā T‑22/04 Reemark/ITSB – Bluenet (“Westlife”), Krājums, II‑1559. lpp., 18. punkts).
23 Izskatāmajā lietā ITSB skaidri paudis savu vēlmi atbalstīt prasītāja izvirzītos prasījumus un pamatus – gan savā atbildes rakstā, gan tiesas sēdē. Savā atbildes rakstā tas tieši norādīja, ka tas bija izvirzījis formālo prasījumu noraidīt prasību vienīgi tāpēc, ka tas bija uzskatījis, ka Regula Nr. 40/94 tam neļauj izvirzīt prasījumu par Apelāciju padomes lēmuma atcelšanu. Ņemot vērā, ka iepriekšējā punktā izklāstīto iemeslu dēļ un atbilstoši judikatūrai, uz kuru ITSB atsaucās tiesas sēdē, minētā nostāja nav juridiski pareiza, ITSB prasījumi ir jāpārkvalificē un jākonstatē, ka tas būtībā lūdz apmierināt prasītāja prasījumus. Līdz ar šo pārkvalificēšanu vairs nav nesaskanības starp prasījumiem un argumentiem, kas sniegti atbildes rakstā un tiesas sēdē.
24 No iepriekš minētā izriet, ka šajā lietā ir jāpārbauda apstrīdētā lēmuma tiesiskums saskaņā ar prasības pieteikumā izvirzītajiem pamatiem, ņemot vērā arī ITSB argumentus.
Par dokumentiem, kas pirmo reizi ir uzrādīti Pirmās instances tiesā
25 Prasības pieteikuma 48. pielikums (Giurì di autodisciplina pubblicitaria (Reklāmas paškontroles kolēģijas) 1993. gada 22. oktobra lēmums Nr. 165/93), 50. pielikums (Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta 1997. gada 20. maija raksts) un 51. pielikums (Itālijas Lauksaimniecības un mežu ministrijas 1993. gada 3. augusta raksts Nr. 64969), kā arī 1.–3. pielikums Biraghi iestāšanās rakstam (izvilkumi no internet lapām attiecībā uz Valle Grana un castelmagno sieru un no tīmekļa vietnes www.granapadano.com) nav bijuši uzrādīti procesā Apelāciju padomē.
26 Tiesas sēdē prasītājs atteicās no lūguma Pirmās instances tiesai ņemt vērā prasības pieteikuma 48., 50. un 51. pielikumu. Savukārt ITSB atstāja šo jautājumu Pirmās instances tiesas ziņā.
27 No Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punkta izriet, ka uz faktiem, uz kuriem lietas dalībnieki nav atsaukušies ITSB struktūrvienībās, nevar atsaukties prasības izskatīšanas stadijā Pirmās instances tiesā, kuras uzdevums faktiski ir pārbaudīt Apelāciju padomes lēmuma tiesiskumu, kontrolējot Kopienu tiesību piemērošanu, ko veica šī padome, it īpaši saistībā ar faktiem, kas šai padomei bija iesniegti. Savukārt Pirmās instances tiesa nevar veikt šo kontroli, ņemot vērā faktus, kas tai iesniegti no jauna, ja vien nav pierādīts, ka Apelāciju padomei pēc savas ierosmes vajadzēja ņemt vērā šos faktus administratīvās procedūras ietvaros pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas šajā lietā (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 54. punkts, un Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑247/01 eCopy/ITSB (“ECOPY”), Recueil, II‑5301. lpp., 46. punkts).
28 Tātad Pirmās instances tiesa nevar ņemt vērā iepriekš minētos dokumentus, kas norāda uz faktiskajiem apstākļiem, par kuriem Apelāciju padome nebija zinājusi, lai pārbaudītu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. pantam. Līdz ar to šie dokumenti ir jāatstāj bez izskatīšanas, un nav jāpārbauda to pierādījuma spēks.
Par lietas būtību
29 Savas prasības atbalstam prasītājs būtībā izvirza vienīgo pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 142. panta un Regulas Nr. 2081/92 14. panta, tos aplūkojot kopā, pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
30 Prasītājs vispirms norāda, ka “grana” nav sugas vārds, ņemot vērā tā atšķirtspēju, kas izriet no ACN “grana padano” atzīšanas gan valsts līmenī – saskaņā ar legge Nr. 125 Tutela delle denominazioni di origine e tipiche dei formaggi (1954. gada 10. aprīļa Likums Nr. 125 par sieru cilmes vietu nosaukumu un tipveida nosaukumu aizsardzību, 1954. gada 30. aprīļa GURI Nr. 99, 1294. lpp.; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 125/54”) –, gan Kopienas līmenī atbilstoši Regulai Nr. 1107/96. Šī atzīšana nozīmē, ka visiem ražotājiem, kas vēlas izmantot ACN “grana padano”, ir jāievēro īpašie noteikumi, kuri izklāstīti šā ACN specifikācijā un kuru mērķis ir nodrošināt atklātā tirdzniecībā esošo produktu kvalitāti. Turklāt prasītājs norāda, ka Biraghi, kas līdz 1997. gadam bija viens no 200 ražotājiem – Consorzio biedriem, kopš tā laika vairs nav Consorzio biedrs un ka tātad tā nevar izmantot ACN “grana padano” un tai vairs nav pienākuma ievērot minēto specifikāciju. Tas, ka vārda “grana” izmantošana ir aprobežota ar ACN “grana padano” identifikāciju, ir vienlīdz apstiprināts ar Decreto del Presidente della Repubblica, Modificazione al disciplinare di produzione del formaggio“Grana padano” (Republikas prezidenta 1987. gada 26. janvāra dekrēts par grozījumiem siera grana padano specifikācijā, 1987. gada 15. jūnija GURI Nr. 137, 4. lpp.), saskaņā ar kuru iespēju izmantot norādi “grana trentino” piešķir tikai ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievērota ACN “grana padano” ražošanas specifikācija.
31 Prasītājs un Itālijas Republika uzsver, ka vārds “grana” pēc izcelsmes ir ģeogrāfisks termins, lai apzīmētu nelielu ūdensteci, Po upes pieteku, ielejā, ko sauc tieši par Valle Grana. Itālijas Republika norāda, ka līdz ar to juridisks pamats nosaukuma “grana” aizsardzībai saistībā ar siera, uz kuru attiecas ACN, apzīmēšanu ir atrodams Regulas Nr. 2081/92 2. panta 3. punktā.
32 Turklāt prasītājs apgalvo, ka nosaukuma “grana” aizsardzība – pat bez īpašības vārda “padano” – ir jau bijusi atzīta iepriekš ar Regulu Nr. 1107/96. Šajā sakarā tas norāda, ka Cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulatīvās komitejas 1995. gada 22. novembra sanāksmes protokolā ir atzīmēts, ka “dalībvalstis norādījušas, ka [Regulas Nr. 2081/92] 13. pantam [jābūt] piemērojamam šādiem nosaukumiem: [..], grana, padano, parmigiano, reggiano”.
33 Prasītājs atgādina, ka Tiesa jau izteikusies pret sugas vārda rakstura atzīšanu salikto izcelsmes apzīmējumu vienkāršām daļām savā 2002. gada 25. jūnija spriedumā lietā C‑66/00 Bigi (Recueil, I‑5917. lpp.), kurā tika noteikts, ka nosaukums “parmesan” nav sugas vārds, kā to apgalvoja Consorzio del Formaggio Parmigiano Reggiano.
34 Turklāt prasītājs norāda, ka līdz ar cilmes vietu nosaukumu sistēmas ieviešanu Itālijā sākotnēji pastāvošais “grana” veids tika sadalīts divos tipos – grana padano un parmigiano reggiano, un katram no tiem bija viens ACN. Pirmo tipu ražo teritorijās uz ziemeļiem no Po upes, bet otro – teritorijās uz dienvidiem no šīs pašas upes.
35 Prasītājs un Itālijas Republika apgalvo, ka termina “grana” skaidra atzīšana par sugas vārdu un tā vispārēja izmantošana, nenosakot atšķirību, būtu pretrunā Regulas Nr. 2081/92 saturam, it īpaši tās 13. panta 1. punktam, ar ko aizliedz izmantot [reģistrējamos] nosaukumus, preču zīmes, nosaukumus vai norādes, kas var kavēt ar minēto regulu aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas mērķu sasniegšanu.
36 Prasītājs apgalvo, ka Likuma Nr. 125/54 10. pants paredz pat kriminālatbildību par “jebkādu atzīto cilmes vietu nosaukumu vai tipveida nosaukumu izmantošanu ar grozījumiem vai daļējām izmaiņām, pievienojot – pat netiešā veidā – precizējošus vārdus, tādus kā “tips”, “veids”, “garša” vai kādu līdzīgu”.
37 Prasītājs arī atsaucas uz valsts tiesu judikatūru un uz vairākiem pārkāpuma konstatēšanas protokoliem, ko laikposmā no 1997. līdz 2000. gadam uzrakstījusi Itālijas Lauksaimniecības un mežu ministrija un kas paziņoti Itālijas ražotajiem, kuri prettiesiski marķēja savus produktus ar nosaukumu “grana”. Šo secinājumu neatspēko Corte di cassazione (Kasācijas tiesa, Itālija) 1989. gada 28. novembra spriedums Nr. 2562, saskaņā ar kuru uz nosaukuma “grana” izmantojumu nav attiecināmi īpaši ierobežojumi, ņemot vērā, ka minētais spriedums tika taisīts pirms cilmes vietu nosaukumu institūta ieviešanas atbilstoši Regulai Nr. 2081/92.
38 Visbeidzot, Itālijas Republika būtībā pievienojas prasītāja argumentiem, piebilstot, ka terminu “grana” var uzskatīt par norunāto formu, ko visi patērētāji izmanto siera grana padano apzīmēšanai. Turklāt tā norāda, ka Itālijas Republika, iesniedzot pieteikumu par nosaukuma “grana padano” reģistrāciju atbilstoši Regulas Nr. 2081/92 17. pantā paredzētajai procedūrai, nav taisījusi zemsvītras piezīmi, ar ko tiktu izslēgta katra vārda, kas ietilpst šajā nosaukumā, aizsardzība. Līdz ar to tā uzskata, ka pat vārds “grana” pats par sevi ir aizsargājams un attiecināms uz attiecīgo ACN.
39 ITSB norāda, ka Regulas Nr. 2081/92 3. pantā ir precizēts, ka, lai noskaidrotu, vai nosaukums ir kļuvis par sugas vārdu, jāņem vērā vairāki faktori un it īpaši jāizskata esošais stāvoklis dalībvalstī, kur nosaukums radies, un citās dalībvalstīs. Ir arī jāapskata attiecīgās sabiedrības daļas reakcija un viedoklis. Šajā sakarā ITSB atgādina, ka, pirmkārt, viens no paņēmieniem, ko visbiežāk izmanto Komisija un dalībvalstis, ir aptaujas organizēšana un ka, otrkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 76. pantu Apelāciju padome, kas izskata lietu, var lūgt Komisiju vai valsts iestādes sniegt atzinumu.
40 ITSB norāda, ka Apelāciju padome, šķiet, nav apspriedusies ar kompetentajām Itālijas vai Kopienu iestādēm un nav veikusi padziļinātu pētījumu attiecībā uz Itālijas tirgu un citu dalībvalstu tirgiem. Apelāciju padome drīzāk pamatojusies uz Itālijas vispārīgajām vārdnīcām un meklēšanu internet.
41 Turklāt ITSB uzsver, ka pati Apelāciju padome, citējot Enciclopedia Zanichelli, Dizionario della lingua italiana Le Monnier un Vocabolario della lingua italiana Zingarelli, norādīja, ka Itālijas patērētājam vārds “grana” nozīmē ne tikai “cietu, vārītu sieru ar vidēju tauku saturu”, bet arī sieru, “kura izcelsme ir tipiskos Emilījas un Lombardijas apgabalos”. Apstāklis, ka apskatītajās vārdnīcās ir minēts noteikts apgabals, pats par sevi ir pietiekams, lai liegtu vārdam “grana” sugas vārda raksturu.
42 Turklāt tas, ka dažās šajās vārdnīcās, kā arī receptēs tiek alternatīvi minēti gan termins “grana”, gan termins “grana padano”, drīzāk apstiprina viedokli, saskaņā ar kuru Itālijas patērētājam termins “grana” ir termina “grana padano” sinonīms.
43 ITSB atzīmē, ka atbilstoši Regulas Nr. 2081/92 13. panta 3. punktam reģistrētais ACN nevar kļūt par sugas vārdu. Tātad, kamēr Komisija vai kompetentās Kopienu vai valsts tiesas nav nolēmušas, ka kāds ACN kļuvis par sugas vārdu, ITSB institūcijām ir jāuzskata šā ACN reģistrācija par spēkā esošu un aizsargājamu.
44 Biraghi apgalvo, ka termins “grana” ir sugas vārds un ka ar to apzīmē ilgas nogatavināšanas cietu, vārītu, graudainu sieru ar vidēju tauku saturu. Burtiski šis termins norāda uz graudainu struktūru, kas piemīt sieram, kura nosaukums ir saistīts tieši ar šo īpašību, un kā tāds tas neapzīmē kādu konkrētu ģeogrāfisku apgabalu vai izcelsmes areālu. Šajā sakarā Biraghi apgalvo, ka mūsdienās Valle Grana ražo tikai sieru castelmagno, uz kuru attiecas ACN.
45 Turklāt Biraghi norāda, ka iepriekš minētais spriedums lietā Bigi, uz kuru atsaucies prasītājs, attiecās uz salikto nosaukumu, kuru veidoja divi vārdi, katrs no kuriem norādīja uz ražošanas vietu: “parmigiano” – attiecībā uz sieru, kas ražots Parmas piepilsētas apgabalā, un “reggiano” – attiecībā uz sieru, kas ražots Reggio d’Émilie piepilsētas apgabalā.
46 Biraghi arī norāda, ka graudainu sieru sauca par “grana” ilgi pirms pirmo sierotavu dibināšanas XIX gadsimta vidū, kā uz to norādīja arī pats prasītājs vienā no tā publikācijām, kurā tas atzina, ka siers grana pirmo reizi tika ražots ap 1135. gadu un ka tā nosaukums, kuru izmantoja jau 1750. gadā, pamatojās uz siera graudainu struktūru.
47 Biraghi apstrīd faktu, ka līdz ar ACN sistēmas ieviešanu Itālijā siers grana tika sadalīts tikai divos viena un tā paša veida tipos, proti, grana padano un parmigiano reggiano, uz katru no kuriem attiecas viens ACN. Tā piebilst, ka vārds “grana” tāpat neapzīmē kādu trešo siera tipu, kas būtu atšķirīgs no šiem ACN. Turpretim vārds “grana” apzīmējot tā paša veida cietu un graudainu sieru, uz kuru attiecas gan grana Biraghi, gan divi iepriekš minētie ACN. Tātad fakts, ka grana padano un parmigiano reggiano ražošanai un tirdzniecībai tika paredzēti īpašie noteikumi, vēl nenozīmē, ka siers grana vairs nepastāv.
48 Attiecībā uz tiesību aktiem – Biraghi norāda, ka Komisijas 1996. gada 29. jūlija Lēmumā 96/536/EK, ar ko izveido piena produktu sarakstu, kuriem dalībvalstis drīkst piešķirt individuāla vai vispārēja rakstura atkāpes saskaņā ar Direktīvas 92/46/EEK 8. panta 2. punktu, un par to atkāpju raksturu, kas attiecas uz šo produktu ražošanu (OV L 230, 12. lpp.), cita starpā ir minēti “Dansk Grana” un “Romonte – Typ Grana”.
49 Biraghi uzskata, ka siera grana kā siera veida pastāvēšanu apstiprina vairākas grāmatas un vārdnīcas, Ufficio Italiano Brevetti e Marchi (Itālijas Patentu un preču zīmju birojs) lēmumi noraidīt preču zīmju Grana Piemontese un Grana Reale reģistrācijas pieteikumus, profesionālās apvienības Assolatte 1999. gada 4. janvāra apkārtraksts Nr. 1, kura pielikumā ir paredzētas trīs grana kategorijas, proti, grana padano, parmiggiano reggiano un “pārējie grana”, kā arī fakts, ka šo pēdējo kategoriju izmanto arī Istituto Nazionale di Statistica (Valsts statistikas institūts, ISTAT) saviem datiem.
50 Pretēji prasītāja un Itālijas Republikas viedoklim Biraghi uzskata, ka nosaukums, kas reģistrēts kā ACN Likuma Nr. 125/54 9. un 10. panta un Regulas Nr. 2081/92 13. panta izpratnē, ir tikai saliktais nosaukums “grana padano”, nevis arī vārds “grana”. Biraghi norāda, ka atbilstoši Regulas Nr. 2081/92 3. panta 1. punktam vārdu “grana”, ciktāl tas ir sugas vārds, nebūtu iespējams reģistrēt patstāvīgi kā ACN.
51 Šajā sakarā Biraghi norāda, ka jautājums par vārda “grana” izmantošanu bez īpašības vārda “padano” ir jau bijis izskatīts Itālijā Kasācijas tiesas 1989. gada 28. novembra spriedumā Nr. 2562, kurā tā nosprieda, ka, “lai gan sieram grana padano ir atzīta izcelsme un tātad attiecībā uz to arī paredzēta krimināltiesiskā aizsardzība pret nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu, siera, kura nosaukums ir tikai “grana”, atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem nav atzīts par siera tipu un līdz ar to šā nosaukuma izmantošana [..] nav pakļauta īpašiem ierobežojumiem un ar to nepārkāpj Likumu [Nr. 125/54]”. Biraghi arī piebilst, ka Tiesa savā 1998. gada 9. jūnija spriedumā apvienotajās lietās C‑129/97 un C‑130/97 Chiciak un Fol (Recueil, I‑3315. lpp.) par ACN “époisses de Bourgogne” precizēja, ka attiecībā uz “salikto” cilmes vietas nosaukumu, [kas reģistrēts atbilstoši Regulas Nr. 2081/92 17. pantā paredzētajai vienkāršotai procedūrai], fakts, ka “attiecībā uz [šo nosaukumu] Regulas [Nr. 1107/96] pielikuma zemsvītras piezīmēs nav norādes], ka reģistrācijas pieteikums neattiecas uz kādu šā nosaukuma daļu, vēl nenozīmē obligāti, ka katra no šīm daļām ir aizsargāta”. Nosaukumu, kas ir sugas vārdi, aizsardzības iespēju Tiesa ir noraidījusi 1992. gada 10. novembra spriedumā lietā C‑3/91 Exportur (Recueil, I‑5529. lpp.) un 1997. gada 7. maija spriedumā apvienotajās lietās no C‑321/94 līdz C‑324/94 Pistre u.c. (Recueil, I‑2343. lpp.).
52 Ņemot vērā šos apsvērumus, Biraghi uzskata, ka ar sugas vārda “grana” izmantošanu netiek pārkāpts nedz Regulas Nr. 2081/92 13. panta 1. punkts, nedz valsts tiesiskais regulējums cilmes vietu nosaukumu jomā. Likums Nr. 125/54 aizliedz jebkādu cilmes vietu nosaukumu izmantošanu ar grozījumiem vai izmaiņām, pielietojot tādus vārdus kā “tips”, “izmantošana”, “garša”, taču neaizliedz tāda sugas vārda kā “grana” vienkāršu izmantošanu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
53 Regulas Nr. 40/94 142. pantā ir paredzēts, ka šī regula neskar Regulu Nr. 2081/92 un it īpaši tās 14. pantu.
54 Regulas Nr. 2081/92 14. pantā ir noteikts, ka preču zīmes, kura atbilst vienam no 13. pantā minētajiem gadījumiem un attiecas uz tā paša klases produktu, reģistrācijas pieteikums ir noraidāms ar nosacījumu, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts pēc 6. panta 2. punktā paredzētās publikācijas dienas. Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot šo noteikumu, ir deklarējamas par nederīgām.
55 No tā izriet, ka ITSB ir jāpiemēro Regula Nr. 40/94 tā, lai neskartu Regulas Nr. 2081/92 noteikto ACN aizsardzību.
56 Līdz ar to ITSB jāatsaka ikvienas tādas preču zīmes reģistrācija, kas atbilst vienam no Regulas Nr. 2081/92 13. pantā minētajiem gadījumiem, un, ja preču zīme ir jau reģistrēta, jāatzīst šī reģistrācija par spēkā neesošu.
57 Turklāt, pirmkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 2081/92 13. panta 3. punktu aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem un, otrkārt, fakts, ka Regulas Nr. 1107/96 zemsvītras piezīmēs nav norādes uz to, ka vārda “grana” reģistrācija nav pieprasīta, vēl nenozīmē obligāti, ka katra no nosaukuma “grana padano” daļām ir aizsargāta (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Chiciak un Fol, 39. punkts).
58 Turklāt Regulas Nr. 2081/92 13. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka, “ja reģistrētajā nosaukumā ietilpst lauksaimniecības produkta vai pārtikas nosaukums, ko uzskata par sugas vārdu, minētā sugas vārda izmantojumu ar attiecīgu lauksaimniecības vai pārtikas produktu neuzskata par pretēju pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam”. No tā izriet, ka, ja ACN sastāv no vairākiem elementiem, no kuriem viens ir lauksaimniecības produkta vai pārtikas sugas vārds, šā sugas vārda izmantojums reģistrētajā preču zīmē ir jāuzskata par atbilstošu Regulas Nr. 2081/92 13. panta pirmās daļas a) un b) apakšpunktam un ar ACN saistīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir jānoraida.
59 Šajā sakarā no iepriekš minētā sprieduma apvienotajās lietā Chiciak un Fol (38. punkts) izriet, ka Kopienas reģistrēšanas sistēmā, kura ieviesta ar Regulu Nr. 2081/92, jautājumi par aizsardzību, kas jāpiešķir dažādām nosaukuma sastāvdaļām, un it īpaši jautājums, vai runa ir par sugas vārdu vai sastāvdaļu, kas aizsargājama pret minētās regulas 13. pantā norādīto praksi, ir jāizvērtē, pamatojoties uz attiecīgo faktisko apstākļu detalizētu analīzi.
60 Šajā sakarā vispirms jākonstatē, ka Apelāciju padomes kompetencē ir veikt šādu analīzi un, iespējams, atteikt ACN ietilpstošā sugas vārda aizsardzību. Ciktāl jautājums nav par ACN kā tāda atzīšanu par spēkā neesošu, fakts, ka Regulas Nr. 2081/92 13. panta 1. punkta otrā daļa izslēdz ACN ietilpstošo sugas vārdu aizsardzību, ļauj Apelāciju padomei pārbaudīt, vai attiecīgais vārds tiešām ir kāda lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta sugas vārds.
61 Šādas analīzes veikšanai ir nepieciešams pārbaudīt zināmus nosacījumus, kas lielā mērā prasa padziļinātas zināšanas gan par elementiem, kas raksturīgi attiecīgajai dalībvalstij (šajā sakarā skat. Tiesas 2001. gada 6. decembra spriedumu lietā C‑269/99 Carl Kühne u.c., Recueil, I‑9517. lpp., 53. punkts), gan par situāciju citās dalībvalstīs (šajā sakarā skat. Tiesas 1999. gada 16. marta spriedumu apvienotajās lietās C‑289/96, C‑293/96 un C‑299/96 Dānija u.c./Komisija, Recueil, I‑1541. lpp., 96. punkts).
62 Šajos apstākļos Apelāciju padomei bija jāveic detalizēta analīze par visiem faktoriem, kas varētu noteikt minēto sugas vārda raksturu.
63 Regulas Nr. 2081/92 3. pantā pēc noteikuma, ka nosaukumus, kas ir kļuvuši par sugas vārdiem, reģistrēt nedrīkst, ir norādīts, ka, lai noskaidrotu, vai nosaukums ir kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus apstākļus un it īpaši esošo stāvokli dalībvalstī, kur nosaukums radies, un patēriņa apgabalos, esošo stāvokli citās dalībvalstīs un attiecīgus valsts vai Kopienas tiesību aktus.
64 Šie paši kritēriji jāpiemēro, īstenojot Regulas Nr. 2081/92 13. panta 1. punkta otro daļu. Tiesa ir atzinusi, ka definīcija, kas šīs pašas regulas 3. panta 1. punkta otrajā daļā ir sniegta attiecībā uz jēdzienu “nosaukums, kas pārvērties par sugas vārdu”, ir piemērojama arī nosaukumiem, kas vienmēr ir bijuši sugas vārdi (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Dānija u.c./Komisija, 80. punkts).
65 Tātad juridiski, ekonomiski, tehniski, vēsturiski, kulturāli un sociāli rādītāji, kas ļauj veikt nepieciešamo detalizēto analīzi, cita starpā ir attiecīgie valsts un Kopienu tiesību akti, tostarp to vēsturiskā attīstība, nosaukuma, kas, iespējams, ir sugas vārds, uztvere no vidusmēra patērētāja puses, tostarp fakts, ka nosaukuma atpazīstamība paliek saistīta ar tradicionālo briedinātu sieru, kuru ražo attiecīgajā apgabalā, kas izriet no fakta, ka to parasti neizmanto citos dalībvalsts vai Eiropas Savienības apgabalos, apstāklis, ka produkts ir bijis likumīgi tirgots ar attiecīgo nosaukumu noteiktās dalībvalstīs, fakts, ka produkts ir bijis likumīgi ražots ar attiecīgo nosaukumu nosaukuma izcelsmes valstī, lai gan arī neievērojot tradicionālās ražošanas metodes, apstāklis, ka šīs darbības veic jau ilgu laiku, to produktu daudzums, kam ir attiecīgais nosaukums un kas nav ražoti saskaņā ar tradicionālajām metodēm, salīdzinājumā ar to produktu daudzumu, kas ražoti saskaņā ar minētajām metodēm, to produktu tirgus daļa, kam ir attiecīgais nosaukums un kas nav ražoti saskaņā ar tradicionālajām metodēm, salīdzinājumā ar to produktu tirgus daļu, kas ražoti saskaņā ar minētajām metodēm, fakts, ka produkti, kas nav ražoti saskaņā ar tradicionālajām metodēm, tiek noformēti tādā veidā, kas norāda uz vietām, kur ražo produktus saskaņā ar minētajām metodēm, attiecīgo nosaukumu aizsardzība ar starptautiskiem nolīgumiem un to dalībvalstu skaits, kas, iespējams, uzskata attiecīgo nosaukumu par sugas vārdu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Dānija u.c./Komisija, 95., 96., 99. un 101. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Bigi, 20. punkts, un 2005. gada 25. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C‑465/02 un C‑466/02 Vācija un Dānija/Komisija, Krājums, I‑9115. lpp., 75., 77., 78., 80., 83., 86., 87., 93. un 94. punkts).
66 Turklāt Tiesa nav izslēgusi iespēju – izskatot jautājumu par to, vai nosaukums ir sugas vārds, – ņemt vērā (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Dānija u.c./Komisija, 85.–87. punkts) patērētāju aptauju, ko organizē, lai noskaidrotu, kā viņi uztver attiecīgo nosaukumu, vai atzinumu, ko sniedz komiteja, kura izveidota ar Komisijas 1992. gada 21. decembra Lēmumu 93/53/EEK, ar ko izveido Cilmes vietu nosaukumu, ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un īpašu sertifikātu zinātnisko komiteju (OV L 1993, L 13, 16. lpp.), un kura vēlāk tika aizstāta ar zinātnisku ekspertu grupu jautājumos par aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāla rakstura produktiem, kas izveidota ar Komisijas 2006. gada 20. decembra Lēmumu 2007/71/EK (OV 2007, L 32, 177. lpp.). Šai komitejai, kuras sastāvā ir augsti kvalificēti speciālisti tiesību un lauksaimniecības jomā, cita starpā ir uzdevums pārbaudīt, vai kāds nosaukums ir sugas vārds.
67 Visbeidzot, var ņemt vērā citus elementus, tostarp nosaukuma kā sugas vārda definīciju Codex alimentarius (par Codex alimentarius noteikumu norādošu vērtību skat. Tiesas 1988. gada 22. septembra spriedumu lietā 286/86 Deserbais, Recueil, 4907. lpp., 15. punkts, un 2000. gada 5. decembra spriedumu lietā C‑448/98 Guimont, Recueil, I‑10663. lpp., 32. punkts) un nosaukuma iekļaušanu II pielikumā Starptautiskajai konvencijai par sieru cilmes vietu nosaukumu un sieru nosaukumu izmantošanu, kas parakstīta Strezā 1951. gada 1. jūnijā, jo ar šo iekļaušanu tiek atļauts izmantot attiecīgo nosaukumu visās valstīs, kas parakstījušas konvenciju, ja tiek ievērota ražošanas kārtība un tiek norādīta ražošanas vietas valsts, un tātad šī iespēja nav attiecināma tikai uz ražotājiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā (skat. ģenerāladvokāta Ruisa‑Harabo Kolomera [Ruiz‑Jarabo Colomer] secinājumus iepriekš minētajās apvienotajās lietās Vācija un Dānija/Komisija, Krājums, I‑9118. lpp., 168. punkts).
68 Jāatzīst, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā kritērijus, kas formulēti Kopienu judikatūrā saistībā ar ACN un noteikti Regulas Nr. 2081/92 3. pantā.
69 Tā nav ņēmusi vērā nevienu no elementiem, kas saskaņā ar šā sprieduma 65.–67. punktā minēto judikatūru ļauj veikt nepieciešamo analīzi attiecībā uz to, vai nosaukums vai kāda tā sastāvdaļā ir sugas vārds, un tā vispār nav atsaukusies uz aptaujām patērētāju vidū vai šajā jomā kvalificētu speciālistu atzinumu, un nav pieprasījusi informāciju nedz no dalībvalstīm, nedz no Komisijas, kas savukārt varētu uzdot jautājumu iepriekš minētajai zinātniskajai komitejai, lai gan, kā to pareizi uzsvēra ITSB, tai bija iespēja to darīt atbilstoši Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta pirmajai teikuma daļai un 76. pantam.
70 Pierādījumi, kas pamato apstrīdēto lēmumu, ir tikai un vienīgi izvilkumi no vārdnīcām un internet atrasta informācija, ko pēc savas ierosmes veica Apelāciju padome.
71 Tomēr tas, cik bieži kāds vārds ir sastopams internet, pats par sevi vēl nevar būt par pierādījumu tam, ka nosaukums ir sugas vārds. Turklāt visas vārda “grana” definīcijas, kas ir Apelāciju padomes minētajās vārdnīcās, norāda uz grana padano ražošanas vietu, kas atbilst Po upes ielejas apgabalam. Tātad pretēji Apelāciju padomes novērtējumam šīs vārdnīcas drīzāk liecina, ka nosaukumu “grana” itāļu valodā izmanto kā grana padano saīsinātu formu un ka nosaukums “grana” pēc faktiskajiem apstākļiem un pēc uztveres ir saistīts ar šā produkta padane izcelsmi, ko apstiprina divas apstrīdētā lēmuma 50. un 51. punktā minētās Vācijas vārdnīcas. Definīcijai, kas sniegta Enciclopedia Treccani, nav nozīmes, jo tā izdota 1949. gadā, tas ir, gan pirms Regulas Nr. 1107/96, gan pirms Likuma Nr. 125/54, kurā pirmo reizi tika atzīts nosaukums “grana padano” kā ACN.
72 Turklāt jāatzīst, ka, ja Apelāciju Padome būtu ņēmusi vērā visus prasītāja iesniegtos pierādījumus un būtu piemērojusi Tiesas judikatūrā formulētos kritērijus, tai būtu bijis jāsecina, ka tas, ka nosaukums “grana” esot sugas vārds, no tiesību viedokļa nebija pietiekami pierādīts.
73 Minēto faktoru vidū vispirms ir situācija Itālijā ar tiesību aktiem attiecībā uz nosaukuma “grana padano” aizsardzību, kā arī to vēsturisko attīstību.
74 Šajā sakarā jānorāda, ka, runājot par tiesību aktiem, pirmo reizi nosaukums “grana” tika atzīts ar Regio Decreto Legge Nr. 1177, Disposizioni integrative della disciplina della produzione e della vendita dei formaggi (1938. gada 17. maija Karaļa dekrēts‑likums Nr. 1177 par noteikumiem, ar ko papildina tiesisko regulējumu sieru ražošanas un tirdzniecības jomā) (1938. gada 8. augusta GURI Nr. 179). Šajā dekrētā, ar kuru nosaka minimālo tauku saturu dažādos Itālijas sieros, ir minēti grana parmigiano-reggiano, grana lodigiano, grana emiliano, grana lombardo un grana veneto. Šis dekrēts liecina par to, ka grana tika ražots vairākos padane ielejas apgabalos netālu no Parmas un Reggio d’Émilie, no Lodi, kā arī Emīlijā, Lombardijā un Venēcijā. Savukārt nosaukums “grana padano” tur nav minēts.
75 Jākonstatē, ka visi šie apgabali ietilpst vai nu parmigiano reggiano ražošanas apgabalā (Parma, Emīlijas apgabals, Modène, Bologne uz rietumiem no Reno upes un Mantoue uz austrumiem no Po upes), vai grana padano ražošanas apgabalā (Pjemonta, Lombardija, Emīlija Romaņja, Venēcija un Trento province).
76 Līdz ar pirmās cilmes vietu nosaukumu sistēmas ieviešanu Itālijā atbilstoši Likumam Nr. 125/54 un Decreto del Presidente della Repubblica Nr. 1269, Riconoscimento delle denominazioni circa i metodi di lavorazione, caratteristiche merceologiche e zone di produzione dei formaggi (Republikas prezidenta 1955. gada 30. oktobra dekrēts Nr. 1269 par to nosaukumu atzīšanu, kas saistīti ar sieru izgatavošanas metodēm, komercīpašībām un ražošanas apgabaliem, 1955. gada 22. decembra GURI Nr. 295, 4401. lpp.), kurā tika atzīts cilmes vietas nosaukums “grana padano”, siers parmigiano reggiano savu īpašu raksturlielumu dēļ zaudēja kvalifikāciju grana, kurpretim visi citi sieri grana tika atzīti ar nosaukumu “padano”.
77 Apstāklis, ka Itālijas 1938. gada tiesību aktos ir norādīti dažādi grana veidi (parmigiano-reggiano, lodigiano, emiliano, lombardo un veneto), kas visi ražoti Po upes ielejas apgabalā, tomēr neminot grana padano, kā arī apstāklis, ka vēlākos tiesību aktos tika ieviests nosaukums “grana padano”, atceļot iepriekšējos nosaukumus, liecina par to, ka grana ir siers, ko tradicionāli ražo vairākos Po upes ielejas apgabalos un ko tāpēc kādā konkrētā brīdī Itālijas likumdevējs identificējis ar vārdu “padano”, vienkāršojot tiesisko regulējumu un iekļaujot vienā nosaukumā dažādus iepriekšējus nosaukumus, kuriem visiem izcelsme ir padane ielejā.
78 Apzīmētājs “padano” tātad tika ieviests nevis tāpēc, lai aprobežotu ACN darbības jomu vienīgi ar dažiem grana veidiem, bet drīzāk tāpēc, lai visiem tiem piemērotu vienu un to pašu paaugstināto aizsardzību, ko sākotnēji noteica Itālijas tiesību akti un vēlāk – Regula Nr. 2081/92. No tā izriet, ka Itālijas tiesiskā regulējuma attīstības vēsture liecina par to, ka nosaukums “grana” nav sugas vārds.
79 Neviens no Biraghi izvirzītajiem argumentiem neatspēko šos apsvērumus. Pirmkārt, attiecībā uz nosaukuma “grana trentino” pastāvēšanu ir jākonstatē, ka ar Republikas prezidenta dekrētu par grozījumiem siera grana padano specifikācijā, uz kuru atsaucās Biraghi, tika atļauts pievienot vārdu “trentino” (no Trento) sieram grana padano, kas ražots Trento provinces teritorijā. Šī iespēja apstiprina vien tēzi, ka sieru var nosaukt “grana” tikai tad, ja tas ir ražots atbilstoši grana padano specifikācijai.
80 Otrkārt, lai gan patiešām apvienības Assolatte apkārtrakstā tika norādīts uz “pārējo grana” pastāvēšanu papildus grana padano, ir jākonstatē, ka no minētajam apkārtrakstam pievienotās tabulas izriet, ka šos “pārējos grana” eksportē uz valstīm, kas nav Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Krieviju, Horvātiju, Slovēniju, kas nebija Eiropas Savienības dalībvalsts laikā, uz kuru attiecas šie dati, tas ir, 1999. gadā. Attiecībā uz sieru, kas paredzēts eksportam uz valsti, kurā nosaukums “grana” nav aizsargāts ar īpašiem tiesību aktiem, šim argumentam nav spēka saskaņā ar teritorialitātes principu, ko Tiesa atzina intelektuālā īpašuma tiesību jomā iepriekš minētajā spriedumā lietā Exportur (12. punkts). Tas pats attiecas uz datiem, ko izmanto ISTAT un uz ko atsaucās Biraghi, jo tiem nav izšķirošas nozīmes, ņemot vērā, ka tajos nav norādes uz “pārējo grana” galamērķa tirgu.
81 Treškārt, apgalvojot, ka vārds “grana” neapzīmē ģeogrāfisko apgabalu kā tādu, Biraghi būtībā vēlas pierādīt, ka nosaukums “grana” nekādā gadījumā nevar būt aizsargāts atbilstoši Regulai Nr. 2081/92, jo tas neatbilstot minētās regulas 2. pantā sniegtajai cilmes vietas nosaukuma definīcijai. Tomēr nav nozīmes tam, vai nosaukuma “grana” izcelsme ir saistīta ar faktu, ka ar to apzīmētajam sieram ir graudaina struktūra, vai ar faktu, ka sākotnēji to ražoja Valle Grana, jo atbilstoši Regulas Nr. 2081/92 2. panta 3. punktam par ACN var kļūt tradicionāls neģeogrāfisks nosaukums, kas apzīmē pārtikas produktu ar izcelsmi kādā reģionā vai kādā konkrētā vietā, kura ietver homogēnus dabas faktorus, kas to norobežo attiecībā pret blakus esošiem apgabaliem (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Vācija un Dānija u.c./Komisija, 46.–50. punkts). Šajā sakarā nav strīda par to, ka siera grana izcelsme ir Po upes ielejas apgabalā. Līdz ar to tas atbilst Regulas Nr. 2081/92 2. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
82 Ceturtkārt, Biraghi atsaucei uz iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Vācija un Dānija/Komisija, lai atbalstītu savus argumentus, nav nekādas nozīmes, jo Tiesa neiestājas pret iespēju neģeogrāfiskam nosaukumam kļūt par ACN, bet gan tikai apstrīd neģeogrāfiskā nosaukuma “feta” ražošanas apgabala lielumu. Pamatojoties uz šo pašu apsvērumu, jānoraida arī Biraghi arguments, saskaņā ar kuru Valle Grana ražo tikai sieru castelmagno. Tāpat nav jāņem vērā Biraghi atsauce uz iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Pistre u.c., ciktāl no minētā sprieduma 35. punkta izriet, ka tas attiecas uz nosaukumu (montagne), kas neizpilda nosacījumus, lai to uzskatītu par atbilstošu cilmes vietas nosaukumam Regulas Nr. 2081/92 2. panta izpratnē, jo nepastāv tieša saikne starp produkta kvalitāti vai īpašībām un tā konkrētu ģeogrāfisku izcelsmi.
83 Piektkārt, Lēmums 96/536, kurā minēti Dānijas siers “Dansk Grana” un Vācijas siers “Romonte – Typ Grana”, tika pieņemts, piemērojot Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīvu 92/46/EEK, ar ko paredz veselības noteikumus attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 1. lpp.). Tā kā Lēmums 96/536 paredz tikai atļaut atkāpes no Direktīvā 92/46 noteiktajām veselības prasībām, tas nevar nekādi ietekmēt intelektuālā īpašuma – tāda kā aizsargātais cilmes vietas nosaukums – tiesību aizsardzību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Vācija un Dānija/Komisija, 96. punkts). Pat gadījumā, ja minētā norāde pierādītu, ka nosaukums “grana” ir sugas vārds Dānijā un Vācijā, šādu secinājumu nevarētu attiecināt uz visu Kopienas teritoriju vai uz tās būtisko daļu. Turklāt Lēmums 96/536 atsaucas uz Dānijas grana un Vācijas sieru, attiecībā uz kuru ir norādīts, ka tas ir grana “tipa” siers, no kā izriet, ka Dānijā un Vācijā nosaukums “grana” bez apzīmētāja katrā ziņā saglabātu savu saistību ar “grana padano” (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Vācija un Dānija/Komisija, 92. punkts). Visbeidzot, Biraghi minētais Lēmums 96/536 tika pieņemts 1996. gadā, kad dalībvalstis vēl varēja izmantot Regulas Nr. 2081/92 13. panta 2. punktā paredzēto atkāpi, ar kuru tām bija atļauts saglabāt valsts sistēmas, kuras ļauj lietot saskaņā ar 17. pantu reģistrētos nosaukumus uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc regulas publikācijas dienas.
84 Sestkārt, Corte di cassazione 1989. gada 28. novembra spriedums tika taisīts krimināllietā, un tajā ir skaidri norādīts, ka apsūdzētais tika attaisnots tāpēc, ka tajā brīdī nepastāvēja piemērojamā kriminālsoda par nosaukuma “grana” nepareizu izmantošanu. Turklāt minētais spriedums tika taisīts pirms Regulas Nr. 2081/92 un Regulas Nr. 1107/96 spēkā stāšanās, tas ir, pirms ACN aizsardzības līmeņa noteikšanas Kopienas līmenī. Visbeidzot, no vairākiem protokoliem par krāpšanas konstatēšanu, ko uzrakstīja Itālijas Lauksaimniecības un mežu ministrijas Ispettorato centrale repressione frodi (Galvenais krāpšanas novēršanas birojs), ko uzrādījis prasītājs un kas visi ir uzrakstīti pēc Corte di cassazione sprieduma un pēc Regulas Nr. 1107/96 pieņemšanas, izriet, ka Itālijas iestādes sistemātiski uzlika arestu sieriem, kas bija apzīmēti tikai ar norādi “grana”, uzskatot, ka ar šādu rīcību tiek pārkāpts ACN “grana padano”, kas aizsargāts ar Regulu Nr. 1107/96.
85 Visbeidzot, arī Biraghi minētās vārdnīcas nav atbilstošas. Pretēji Biraghi apgalvojumiem, var atzīmēt, ka, lai gan Dictionnaire des fromages Larousse tiešām definē grana kā “Itālijas sierus, kuriem ir (zināmas) kopējas īpašības”, tomēr turpmāk tajā ir norādīts, ka ar dažiem Itālijas likumiem to noteica par reģistrēto nosaukumu, atšķirot sierus, kas ražoti noteiktās provincēs (parmigiano reggiano), no sieriem, kas ražoti dažās citās provincēs (grana padano), kas atbalsta pretējo tēzi, nevis to, ka nosaukums “grana” ir sugas vārds. Savukārt no Guide du fromage Androuët‑Stock nevar secināt neko, jo tajā “grana padano” vispār nav minēts.
86 Turklāt Itālijas tiesiskais regulējums nav vienīgais pierādījums, kas bija Apelāciju padomes rīcībā, lai izslēgtu to, ka nosaukums “grana” ir sugas vārds. Tā zināja, ka neviena no dalībvalstīm nav ierosinājusi jautājumu par nosaukuma “grana” iespējamu sugas vārda raksturu regulatīvajā komitejā, ar kuru apspriedusies Komisija, pieņemot Regulu Nr. 1107/96. Turklāt tai nebija iesniegti pierādījumi par siera ar nosaukumu “grana” tirdzniecību Eiropas Kopienā.
87 Visbeidzot, ņemot vērā tās pienākumu pēc savas ierosmes iepazīties ar piemērojamām valsts tiesībām (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 20. aprīļa spriedumu lietā T‑318/03 Atomic Austria/ITSB – Fabricas Agrupadas de Muñecas de Onil (“ATOMIC BLITZ”), Krājums, II‑1319. lpp., 35. punkts), Apelāciju padomei tātad bija iespēja ņemt vērā valsts tiesību aktus, ar kuriem transponēta iepriekšminētā Starptautiskā konvencija par sieru cilmes vietu nosaukumu un sieru nosaukumu izmantošanu un divpusējās starptautiskās konvencijas par nosaukuma “grana” aizsardzību.
88 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome nedrīkstēja secināt, ka preču zīmes “GRANA BIRAGHI” reģistrācija nepārkāpj ACN “grana padano” Regulas Nr. 2081/92 13. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē.
89 Tātad jāsecina, ka prasība ir pamatota, jo Apelāciju padome kļūdaini uzskatījusi, ka nosaukums “grana” ir sugas vārds un ka ACN “grana padano” pastāvēšana nebija šķērslis preču zīmes “GRANA BIRAGHI” reģistrācijai Regulas Nr. 2081/92 14. panta izpratnē. Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir atceļams.
Par tiesāšanās izdevumiem
90 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmajai daļai dalībvalstis, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
91 Tiesas sēdē prasītājs prasīja piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
92 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru fakts, ka lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs, to lūdza tikai tiesas sēdē, neliedz šo lūgumu apmierināt (Tiesas 1979. gada 29. marta spriedums lietā 113/77 NTN Toyo Bearing u.c./Padome, Recueil, 1185. lpp.; Pirmās instances tiesas 1990. gada 10. jūlija spriedums lietā T‑64/89 Automec/Komisija, Recueil, II‑367. lpp., 79. punkts, un 2006. gada 16. novembra spriedums lietā T‑278/04 Jabones Pardo/ITSB – Quimi Romar (“YUKI”), Krājumā nav publicēts, 75. punkts).
93 Tā kā Apelāciju padomes lēmums ir atceļams un tā kā tāpēc ir uzskatāms, ka spriedums ir nelabvēlīgs ITSB, neņemot vērā tā prasījumus, ITSB ir jāatlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumi atbilstoši tā prasījumiem. Personas, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 16. jūnija lēmumu (lieta R 153/2002‑1);
2) ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina Consorzio per la tutela del formaggio Grana Padano tiesāšanās izdevumus;
3) Itālijas Republika un Biraghi SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Legal | Wiszniewska‑Białecka | Moavero Milanesi |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 12. septembrī.