Pagaidu versija

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta paplašinātā sastāvā)

2024. gada 28. februārī (*)

Valsts atbalsts – Valsts finansējums Fēmarnbelta fiksētajam dzelzceļa‑autoceļa savienojumam – Dānijas par labu Femern piešķirtais atbalsts – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atcelšanas prasība – Nodalāmība – Pieņemamība – Jēdziens “uzņēmums” – Jēdziens “saimnieciska darbība” – Fiksētā dzelzceļa‑autoceļa savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurences izkropļošana

Lietā T‑364/20

Dānijas Karaliste, ko pārstāv C. Maertens un M. Søndahl Wolff, pārstāves, kurām palīdz R. Holdgaard un J. Pinborg, advokāti,

prasītāja,

ko atbalsta

Beļģijas Karaliste, ko pārstāv L. Van den Broeck, pārstāve, kurai palīdz J. Vanden Eynde, advokāts,

Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,

un

Luksemburgas Lielhercogiste, ko pārstāv A. Germeaux un T. Schell, pārstāvji,

personas, kas iestājušās lietā,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv S. Noë, pārstāvis,

atbildētāja,

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta paplašinātā sastāvā)

apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Špīlmans [D. Spielmann], tiesneši U. Ēbergs [U. Öberg], R. Mastrojāni [R. Mastroianni], M. Brkana [M. Brkan] (referente) un J. Gilja [I. Gâlea],

sekretāre: H. Eriksone [H. Eriksson], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2022. gada 8. novembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, Dānijas Karaliste lūdz atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 1683 final (2020. gada 20. marts) par valsts atbalstu SA.39078–2019/C (ex 2014/N), ko Dānija piešķīra Femern A/S (OV 2020, L 339, 1. lpp.), ciktāl tā 2. panta pirmajā teikumā pasākumus, ko veido kapitāla iepludināšana, kā arī valsts aizdevumi un valsts garantijas uzņēmumam Femern A/S, Komisija ir kvalificējusi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

I.      Tiesvedības priekšvēsture

A.      Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekts

2        Fēmarnbelta fiksētā savienojuma starp Dāniju un Vāciju projekts (turpmāk tekstā – “projekts”) tika apstiprināts ar Līgumu starp Dānijas Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku par fiksēto savienojumu pār Fēmarnbeltu, kas parakstīts 2008. gada 3. septembrī un ratificēts 2009. gadā (turpmāk tekstā – “Fēmarnbelta līgums”).

3        Projektu veido, pirmkārt, dzelzceļa un autoceļa tunelis (turpmāk tekstā – “fiksētais savienojums”) un, otrkārt, autoceļu savienojumi Dānijas iekšzemē (turpmāk tekstā – “autoceļu savienojumi”) un dzelzceļa savienojumi Dānijas iekšzemē (turpmāk tekstā – “dzelzceļa savienojumi”) (turpmāk tekstā kopā – “autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumi”).

4        Fiksēto savienojumu veido iegremdēts tunelis Baltijas jūrā starp Rēdbiju [Rødby] Lollandes [Lolland] salā Dānijā un Putgardenu [Puttgarden] Vācijā aptuveni 19 km garumā, kas sastāvēs no elektrificētas dzelzceļa līnijas un automaģistrāles. Dzelzceļa savienojumi ietvers esošā dzelzceļa savienojuma starp Ringstedu [Ringsted] (Dānija) un Rēdbiju aptuveni 120 kilometru garumā, kas pieder Banedanmark, Dānijas valsts dzelzceļa infrastruktūras publiskajam pārvaldītājam, paplašināšanu un uzlabošanu.

5        Pirms projekta tika veikts plānošanas posms. Par šā posma finansējumu attiecībā uz fiksēto savienojumu un autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumiem tika paziņots Eiropas Komisijai. Ar 2009. gada 13. jūlija Lēmumu par valsts atbalstu N 157/2009 – Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekta plānošanas posma finansēšana, kas ir minēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2009, C 202, 2. lpp.), Komisija konstatēja, pirmkārt, ka ar projekta plānošanas finansēšanu saistītie pasākumi varētu nebūt valsts atbalsts, ciktāl Femern ir rīkojusies kā valsts iestāde, un, otrkārt, ka šie pasākumi katrā ziņā ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Tādēļ tā nolēma necelt iebildumus Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.), 4. panta 2. un 3. punkta izpratnē.

6        Pēc Dānijas iestāžu veiktās 2015. gadā noteikto cenu atjaunināšanas fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības kopējās izmaksas tika lēstas 52,6 miljardu Dānijas kronu (DKK) (aptuveni 7,1 miljards EUR) apmērā, un izmaksas, kas saistītas ar autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumu uzlabošanas plānošanu un būvniecību, tika lēstas DKK 9,5 miljardu (aptuveni 1,3 miljards EUR) apmērā, tas ir, projekta kopējās izmaksas tika lēstas DKK 62,1 miljarda (aptuveni 8,4 miljards EUR) apmērā.

7        Saskaņā ar Fēmarnbelta līguma 6. pantu un 2015. gada 4. maija Lov n° 575 om anlæg og drift af en fast forbindelse over Femern Bælt med tilhørende landanlæg i Danmark (Likums Nr. 575 par Fēmarnbelta fiksētā savienojuma un iekšzemes savienojumu Dānijā būvniecību un ekspluatāciju; turpmāk tekstā – “Būvniecības likums”) projekta izpilde tika uzticēta diviem valsts uzņēmumiem.

8        Pirmajam uzņēmumam, 2005. gadā reģistrētajam Femern, tika uzticēta fiksētā savienojuma finansēšana, būvniecība un ekspluatācija. Otrais uzņēmums, 2009. gadā reģistrētais Femern Landanlæg A/S, tika izraudzīts, lai pārvaldītu savienojumu ar Dānijas iekšzemi būvniecību un ekspluatāciju. Femern Landanlæg ir Dānijas valstij piederošā Sund & Bælt Holding A/S meitasuzņēmums. Pēc Femern Landanlæg izveides Femern kļuva par tā meitasuzņēmumu.

9        Darbi, kas saistīti ar fiksētā savienojuma būvniecību, Femern uzraudzībā tiek veikti atbilstoši būvniecības līgumiem, kuriem ir piemērojamas publiskā iepirkuma procedūras.

10      Autoceļu savienojumu vajadzīgos uzlabojumus Dānijas valsts vārdā veic Dānijas Autoceļu direktorāts un to finansē Femern Landanlæg. Autoceļu savienojumi būs daļa no vispārējā Dānijas autoceļu infrastruktūras tīkla, ko finansē, apsaimnieko un uztur Dānijas Autoceļu direktorāts. Dzelzceļa savienojumu būvniecību un ekspluatāciju Dānijas valsts vārdā nodrošina Banedanmark un to finansē Femern Landanlæg.

11      Saskaņā ar Dānijas Karalistes 2014. gada 22. decembra paziņojumu, kas Komisijai tika nosūtīts, piemērojot LESD 108. panta 3. punktu, projektu finansē Femern un Femern Landanlæg, izmantojot kapitāla iepludināšanu, valsts garantētos aizdevumus, kā arī – alternatīvi – Dānijas iestāžu piešķirtos aizdevumus. Sākot no fiksētā savienojuma nodošanas ekspluatācijā, Femern iekasēs lietotāju nodevas, lai atmaksātu savu parādu, un izmaksās Femern Landanlæg dividendes, ko pēdējā minētā izmantos, lai atmaksātu savu pašas parādu. Femern Landanlæg arī saņems 80 % no nodevām par izmantošanu, ko dzelzceļa operatori maksās Banedanmark par dzelzceļa savienojumu izmantošanu, atbilstoši šo dzelzceļa savienojumu īpašumtiesību sadalījumam starp Femern Landanlæg un Banedanmark.

B.      Notikumi pirms strīda

12      2014. un 2015. gadā Komisija saņēma piecas sūdzības, no kurām pirmā tika iesniegta 2014. gada 5. jūnijā un tajā Dānijas Karalistei ir pārmests, ka tā ir piešķīrusi nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu Femern un Femern Landanlæg.

13      Tajā pašā laikposmā Komisijas dienesti nosūtīja Dānijas iestādēm vairākus informācijas pieprasījumus; šīs iestādes vairākkārt atbildēja un sniedza papildu informāciju.

14      Ar 2014. gada 22. decembra vēstuli Dānijas iestādes saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Komisijai projekta finansēšanas modeli.

15      2015. gada 23. jūlijā Komisija pieņēma Lēmumu C(2015) 5023 final par valsts atbalstu SA.39078 (2014/N) (Dānija) Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekta finansēšanai, kas ir minēts 2015. gada 2. oktobra Oficiālajā Vēstnesī (OV 2015, C 325, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “Lēmums par būvniecību”). Šā lēmuma rezolutīvā daļa ir sadalīta divās daļās.

16      Pirmajā daļā Komisija secināja, ka A/S Femern Landanlæg labā veiktie pasākumi autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumu plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

17      Otrajā daļā Komisija uzskatīja, ka Femern labā veiktie pasākumi fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, pat ja tie būtu uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

18      Tādējādi iepriekšējās izskatīšanas stadijas noslēgumā Komisija nolēma necelt iebildumus pret Dānijas iestāžu paziņotajiem pasākumiem.

19      Ar 2018. gada 13. decembra spriedumu Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) un 2018. gada 13. decembra spriedumu Stena Line Scandinavia/Komisija (T‑631/15, nav publicēts, EU:T:2018:944) Vispārējā tiesa atcēla Lēmumu par būvniecību, ciktāl Komisija bija nolēmusi necelt iebildumus attiecībā uz pasākumiem, kurus Dānijas Karaliste bija veikusi Femern labā fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, un pārējā daļā prasību noraidīja.

20      Vispirms attiecībā uz Femern Landanlæg piešķirto valsts finansējumu dzelzceļa savienojumu plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas finansēšanai Vispārējā tiesa kā nepamatotus noraidīja pamatus, saskaņā ar kuriem Komisija esot pieļāvusi kļūdas faktos un tiesību kļūdas, secinot, ka šis finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo tas nevar izkropļot konkurenci vai ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

21      Pēc tam attiecībā uz Femern piešķirto valsts finansējumu fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai Vispārējā tiesa apmierināja prasības, pamatojoties uz to, ka Komisija nav izpildījusi LESD 108. panta 3. punktā tai paredzēto pienākumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru nopietnu grūtību dēļ.

C.      Administratīvais process

22      Pēc 2018. gada 13. decembra sprieduma Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) un 2018. gada 13. decembra sprieduma Stena Line Scandinavia/Komisija (T‑631/15, nav publicēts, EU:T:2018:944), kurus Tiesa ir apstiprinājusi ar 2021. gada 6. oktobra spriedumu Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (C‑174/19 P un C‑175/19 P, EU:C:2021:801), pasludināšanas Komisija ar 2019. gada 14. jūnija vēstuli informēja Dānijas iestādes par savu lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, kas veikti par labu Femern saistībā ar to projekta daļu, kura attiecas uz fiksētā savienojuma finansēšanu (turpmāk tekstā – “lēmums par procedūras uzsākšanu”).

23      Lēmums par procedūras uzsākšanu 2019. gada 5. jūlijā tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV 2019, C 226, 5. lpp.). Minētajā lēmumā, pamatojoties uz formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas laikā pieejamo informāciju, Komisija tostarp pauda šaubas par iespēju uzskatīt, ka Femern veic saimniecisku darbību.

D.      Apstrīdētais lēmums

24      2020. gada 20. martā Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu.

25      Apstrīdētais lēmums attiecas uz pasākumiem, kas veikti par labu Femern fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai. Savukārt, atšķirībā no Lēmuma par būvniecību apstrīdētais lēmums neattiecas uz Femern Landanlæg labā veiktajiem pasākumiem saistībā ar autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumu finansēšanu.

26      Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 1. pantu pasākumi, ko veido aktīvu nolietojums, fiskālo zaudējumu pārnešana, kopīgs nodokļu režīms, dzelzceļa nodevas, valsts īpašuma lietošana bez maksas un valsts garantijas atvasinātajiem instrumentiem, nav valsts atbalsts uzņēmumam Femern LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

27      Turpretim saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu pasākumi, kurus veido kapitāla iepludināšana un valsts aizdevumu un valsts garantiju kombinācija par labu Femern un kurus Dānija vismaz daļēji ir īstenojusi nelikumīgi, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Pēc šo pasākumu grozījuma, kas tika izklāstīts pārskatītajā paziņojumā, kurš sekoja lēmumam par procedūras uzsākšanu, tie tika atzīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

E.      Lietas dalībnieku prasījumi

28      Dānijas Karalistes, ko atbalsta Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, jo pasākumi, kurus veido kapitāla iepludināšana un valsts aizdevumu un valsts garantiju par labu Femern kombinācija un kuri daļēji ir īstenoti nelikumīgi, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par nepieņemamu vai – pakārtoti – par nepamatotu;

–        piespriest Dānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

II.    Juridiskais pamatojums

A.      Par pieņemamību

30      Neizvirzot iebildi par nepieņemamību ar atsevišķu dokumentu atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantam, Komisija apgalvo, ka prasība ir nepieņemama. Komisija uzskata, ka prasījums daļēji atcelt apstrīdētā lēmuma 2. panta pirmo teikumu, saskaņā ar kuru pasākumi, kurus veido kapitāla iepludināšana un valsts aizdevumu un valsts garantiju par labu Femern kombinācija, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, esot nepieņemams, jo apstrīdētā lēmuma 2. panta otrais teikums, proti, konstatējums, ka minētie pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu, neesot nodalāms no minētā panta pirmā teikuma.

31      Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Luksemburgas Lielhercogiste, apstrīd šo nepieņemamību.

32      Ir jāatgādina, ka LESD 263. pantā ir skaidri nošķirtas, no vienas puses, Savienības iestāžu un dalībvalstu tiesības celt atcelšanas prasību un, no otras puses, šādas fizisko personu tiesības; šī panta otrajā daļā it īpaši ir paredzētas tiesības jebkurai dalībvalstij ar atcelšanas prasības palīdzību apstrīdēt Komisijas lēmumu tiesiskumu, šo tiesību īstenošanai neparedzot nekādus nosacījumus par intereses celt prasību pastāvēšanu. Tādēļ atšķirībā no fiziskām un juridiskām personām dalībvalstij nav jāpierāda, ka Komisijas tiesību akts, kuru tā apstrīd, tai rada tiesiskas sekas, lai tās prasība būtu pieņemama (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2001. gada 27. novembris, Portugāle/Komisija, C‑208/99, EU:C:2001:638, 22. un 23. punkts; spriedums, 2019. gada 20. septembris, Vācija/ECHA, T‑755/17, EU:T:2019:647, 334. punkts).

33      Tomēr, lai Komisijas tiesību akts varētu būt atcelšanas prasības priekšmets, tam ir jābūt vērstam uz to, lai radītu tiesiskas sekas, pat ja gadījumā, kad šādu prasību paredz celt dalībvalsts, šīm sekām nav jāizpaužas attiecībā uz minēto valsti (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2001. gada 27. novembris, Portugāle/Komisija, C‑208/99, EU:C:2001:638, 24. punkts),

34      Šajā lietā ir jākonstatē, ka Dānijas Karaliste lūdz atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu tikai tiktāl, ciktāl pasākumi, ko veido kapitāla iepludināšana un valsts aizdevumu un valsts garantiju par labu Femern kombinācija, kas daļēji tika īstenoti nelikumīgi, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. No tā izriet, kā to uzsver Komisija, ka šī prasība neattiecas uz apstrīdētā lēmuma 2. panta otro teikumu, proti, konstatējumu, ka minētie pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

35      Ir jāuzskata, ka saistībā ar atcelšanas prasību, kas vērsta pret lēmumu, ar kuru atbalsta pasākumi ir atzīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu, lai cik svarīga būtu pasākuma kvalificēšana par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tomēr paziņojums par saderību ir provizoriski nodalāms, līdz ar to daļēja atcelšana ir iespējama un pamatota ar apstākli, ka minētais paziņojums dalībvalstij ir labvēlīgs (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 1974. gada 23. oktobris, Transocean Marine Paint Association/Komisija, 17/74, EU:C:1974:106, 21. punkts).

36      Proti, atcelšanas gadījumā, kas tostarp attiecas uz attiecīgo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, nevar tikt izslēgts, ka Komisija jaunā lēmumā secina par nesaderīga valsts atbalsta esamību. Tādējādi no dalībvalsts nevar tikt prasīts, lai tās prasījumi atcelt lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, attiektos arī uz to lēmuma rezolutīvās daļas daļu, ar kuru pasākumi ir atzīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Turklāt kļūdas pasākumu kvalificēšanā par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ne obligāti nozīmē, ka paziņojumā par saderību ir pieļauta kļūda vērtējumā un tam nav tiesisku seku. Tā tas it īpaši var būt gadījumā, ja tikai daļa no pasākumiem ir kļūdaini kvalificēta kā valsts atbalsts, bet ir konstatēts, ka Komisija pārējos pasākumus ir pareizi kvalificējusi kā valsts atbalstu. Šādā gadījumā, gaidot jaunu Komisijas lēmumu, apstrīdētā akta daļēja atcelšana ļautu dalībvalstij turpināt izmaksāt finansējumu, kas piešķirts atbilstoši pasākumiem, kuru kvalificēšanā par valsts atbalstu nav pieļauta kļūda un attiecībā uz kuriem paziņojums par saderību tādējādi turpinātu radīt sekas.

37      Līdz ar to valsts pasākumu kvalificēšana par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un atbalsta pasākumu saderības ar iekšējo tirgu pārbaude ir dažāda rakstura vērtējumi, kas, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts šīs prasības pieņemamību, ir jāuzskata par patstāvīgiem juridiskiem vērtējumiem. No tā izriet, ka, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, Komisijas argumentācija par apstrīdētā lēmuma 2. panta divu teikumu nedalāmību tādēļ, ka kvalificēšana par valsts atbalstu ir tā saderības nepieciešamais un loģiskais priekšnosacījums, ir jānoraida.

38      Turklāt Komisijas arguments, saskaņā ar kuru atcelšanas prasībai neesot nekādas lietderīgas iedarbības, ja vien Vispārējā tiesa neatceltu visu apstrīdētā lēmuma 2. pantu, kas tomēr pārsniegtu Dānijas Karalistes prasījumus, ir jānoraida. Proti, saskaņā ar LESD 266. pantu iestādei, kura izdevusi atceltu aktu, ir jāveic pasākumi atceļošā sprieduma izpildei. Līdz ar to, ja šī prasība tiktu apmierināta un izraisītu apstrīdētā tiesību akta daļēju atcelšanu, Komisijai būtu jānodrošina [šāda lēmuma] izpilde.

39      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka šī prasība ir pieņemama.

B.      Par lietas būtību

40      Lai pamatotu savu prasību, Dānijas Karaliste izvirza divus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz to, ka Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka Femern finansējums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, otrkārt, uz to, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka Femern pirms fiksētā savienojuma darbības uzsākšanas veic saimniecisko darbību, konkurējot ar trešām personām.

41      Pirmais pamats ir iedalīts četrās daļās, ar kurām Dānijas Karaliste uzskata, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini konstatējusi, pirmkārt, ka Femern darbības nav saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, otrkārt, ka Femern piedāvā transporta pakalpojumus tirgū, konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem, treškārt, ka Femern ir saimnieciskas darbības subjekts, kas rīkojas atbilstoši komerciālai loģikai, un, ceturtkārt, ka Femern finansēšana izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Otrais pamats attiecas uz argumentāciju, ar kuru Dānijas Karaliste būtībā apstrīd, ka pirms fiksētā savienojuma darbības uzsākšanas Femern darbība varētu tikt uzskatīta par tādu, kam ir saimniecisks raksturs.

42      Tā kā pirmā pamata pirmās trīs daļas un otrais pamats attiecas uz Femern darbības kvalificēšanu par saimnieciskā rakstura darbību, Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu tās izvērtēt pirms pirmā pamata ceturtās daļas izskatīšanas, kura attiecas uz LESD 107. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz konkurences izkropļošanu un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

1.      Par pirmā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz to, ka Femern darbības nav saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu

43      Pirmā pamata pirmajā daļā Dānijas Karaliste izvirza trīs iebildumus. Pirmkārt, Komisijai tiek pārmests, ka tā esot šauri interpretējusi jēdzienu “darbība, kas attiecināma uz valsts varu vai kas ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu”. Otrkārt, Komisija esot kļūdaini piešķīrusi nozīmi tam, ka privāts uzņēmums nodrošina pakalpojumus, kurus var uzskatīt par alternatīvu Femern darbībai. Treškārt, Komisija neesot ņēmusi vērā pieejamo informāciju, kas apliecina, ka noteikta Femern darbība ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

a)      Par pirmo iebildumu, kurš attiecas uz jēdziena “darbība, kas ir attiecināma uz valsts varu vai kas ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu” apgalvoto pārāk šauru interpretāciju

44      Dānijas Karaliste, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Luksemburgas Lielhercogiste, būtībā norāda, ka Komisija esot izmantojusi pārāk šauru jēdziena “valsts varas prerogatīvas” interpretāciju, to attiecinot tikai uz tām, kuras ir saistītas ar valsts galvenajām funkcijām. Konkrētāk, Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Luksemburgas Lielhercogiste, uzskata, ka no judikatūras izriet, ka valsts varas prerogatīvu īstenošana neaprobežojas tikai ar valsts galvenajām funkcijām, kuras ir tikai viens piemērs citu darbību starpā, kuras parasti ietilpst šajās prerogatīvās.

45      Turklāt Dānijas Karaliste uzskata, ka Komisija neesot ņēmusi vērā tās Paziņojuma par [LESD] 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV 2016, C 262, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu”) 13. punktu. Dānijas Karaliste uzskata, ka no tā izriet, ka valsts var brīvi noteikt darbības, kas ietilpst valsts varas prerogatīvās, un darbības, uz kurām tās neattiecas. Tādējādi Dānijas Karaliste apgalvo, ka, lai konstatētu šādu prerogatīvu esamību, noteicošais esot fakts, ka tās ir daļa no valsts iestāžu prerogatīvām, kā tās ir konkrēti organizētas attiecīgajā dalībvalstī. Šajā lietā Dānijas Karaliste uzskata, ka ceļu un dzelzceļa infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas darbības, kā tās ir organizētas Dānijā, nozīmē, ka runa ir par darbībām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, tostarp tad, ja tās tiek īstenotas fiksētajā savienojumā, kurš attiecināms uz tādu valsts iestādi kā Femern.

46      Tāpat Dānijas Karaliste būtībā apgalvo, ka, lai noteiktu, vai Femern darbības ietver valsts varas prerogatīvas, esot jāņem vērā apstāklis, ka šim uzņēmumam ir uzticēti sabiedriskā pakalpojuma uzdevumi, kurus nevar nodrošināt privāti tirgus dalībnieki. Šajā ziņā Beļģijas Karaliste uzskata, ka, lai noteiktu, vai darbības veikšana ietver valsts varas prerogatīvu izmantošanu, esot jāņem vērā, vai tiek īstenots vispārējo interešu mērķis, kas nav vērsts tikai uz darbības rentabilitāti.

47      Turklāt Beļģijas Karaliste apgalvo, ka Komisijas apstrīdētajā lēmumā izmantotais jēdziens “valsts galvenās funkcijas” Savienības tiesībās neesot skaidri definēts, ka LES 4. panta 2. punktā uzskaitīto funkciju saraksts neesot izsmeļošs un ka judikatūrā neesot atbalstīta jēdziena “valsts varas prerogatīva” šaura interpretācija.

48      Komisija apstrīd šos argumentus.

49      Vispirms ir jāprecizē, ka šajā spriedumā jēdzieni “darbība, kas ir attiecināma uz valsts varu” un “darbība, kas ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu” pārklājas. Šāda pieeja atbilst tai, ko Komisija izmantojusi apstrīdētajā lēmumā, kā arī Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 17. un 18. punktā. Šajā ziņā rakstveida atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotu jautājumu Komisija ir apstiprinājusi, ka starp šiem izteicieniem nav atšķirības un tie ir viena un tā paša juridiskā jēdziena leksiskie varianti.

50      Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka darbība, kas ir attiecināma uz valsts varu vai kas ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, ir tā, kas ir saistīta ar valsts galvenajām funkcijām, ir jāatgādina, ka darbībām, kuras ir attiecināmas uz valsts varu (spriedums, 1988. gada 4. maijs, Bodson, 30/87, EU:C:1988:225, 18. punkts) vai kuras ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu (spriedumi, 1994. gada 19. janvāris, SAT Fluggesellschaft, C‑364/92, EU:C:1994:7, 30. punkts, un 2002. gada 24 marts, GVN/Komisija, C‑666/20 P, nav publicēts, EU:C:2022:225, 70. punkts) nav saimnieciska rakstura, kas pamatotu LESD paredzēto konkurences tiesību normu piemērošanu.

51      Šajā lietā, ievērojot Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 17. punktā ieteikto pieeju, apstrīdētā lēmuma 190. un 191. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka var uzskatīt, ka uzņēmums rīkojas kā valsts iestāde vai īsteno valsts varas prerogatīvas, ja tā darbība pēc savas būtības, mērķa un piemērojamiem noteikumiem pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai ir saistīta ar šīm funkcijām.

52      Pirmkārt, ir jāatgādina, ka starp darbībām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, tostarp ir gaisa telpas kontrole un kārtības uzturēšana (spriedums, 1994. gada 19. janvāris, SAT Fluggesellschaft, C‑364/92, EU:C:1994:7, 30. punkts), gaisa satiksmes drošības uzturēšana, uzlabošana un attīstība (spriedums, 2009. gada 26. marts, SELEX Sistemi Integrati/Komisija, C‑113/07 P, EU:C:2009:191, 76. punkts), piesārņojuma novēršanas uzraudzība naftas ostā (spriedums, 1997. gada 18. marts, Diego Calì & Figli, C‑343/95, EU:C:1997:160, 22. punkts), kā arī jūras satiksmes kontrole un drošība (spriedums, 2019. gada 20. septembris, Port autonome du Centre et de l’Ouest u. c./Komisija, T‑673/17, nav publicēts, EU:T:2019:643, 91. punkts). Turklāt ticis nospriests, ka datu attiecība uz uzņēmumiem savākšana, pamatojoties uz šiem uzņēmumiem uzliktu tiesisku deklarēšanas pienākumu, un atbilstošās piespiedu pilnvaras ir attiecināmas uz valsts varas prerogatīvu īstenošanu (spriedums, 2012. gada 12. jūlijs, Compass‑Datenbank, C‑138/11, EU:C:2012:449, 40. punkts). Turklāt tādu funkciju bezmaksas nodrošināšana, ar kurām visā dalībvalsts teritorijā tiek veikta publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību elektroniska piešķiršana atbilstoši direktīvām un publiskā iepirkuma likumam un kuras šajā nolūkā ir ieviesusi ministrija, ir tikusi uzskatīta par saistītu ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu (spriedums, 2017. gada 28. septembris, Aanbestedingskalender u.c./Komisija, T‑138/15, nav publicēts, EU:T:2017:675, 71. punkts). Tāpat pašvaldības iestādes, būdamas kompetentās iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.) izpratnē, rīkojas kā valsts iestāde, kad tās, pamatojoties uz likumā noteiktām saistībām, transporta uzņēmumiem nosaka finansiālas kompensācijas kārtību šajā regulā noteiktajā ietvarā (spriedums, 2022. gada 24. marts, GVN/Komisija, C‑666/20 P, nav publicēts, EU:C:2022:225, 73. punkts).

53      Tādējādi no judikatūras izriet, ka jēdziens “darbība, kas ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu”, it īpaši attiecas uz darbībām, kuras ietver tādu prerogatīvu izmantošanu, kuras pārsniedz parastās tiesības, piemēram, tādu kā reglamentēšanas vai piespiedu pilnvaras vai valsts varas privilēģijas, kurām pakļaujas pilsoņi un uzņēmumi, vai darbības, kuru mērķis ir nodrošināt spēkā esošā tiesiskā regulējuma ievērošanu.

54      Otrkārt, ir jānorāda, ka valsts galvenās funkcijas Līgumos nav definētas. Šajā ziņā no LES 4. panta 2. punkta izriet, ka valsts galvenās funkcijas ietver tostarp tās, kuru mērķis ir nodrošināt valsts teritoriālo integritāti, uzturēt likumību un kārtību un aizsargāt valsts drošību. Tā kā šajā tiesību normā ietvertais saraksts nav izsmeļošs, valsts galvenās funkcijas nevar aprobežoties tikai ar teritoriālās integritātes nodrošināšanu, likumības uzturēšanu un valsts drošības aizsardzību.

55      Tā, valsts atbalsta jomā ir ticis nospriests, ka piesārņojuma novēršanas uzraudzība naftas ostā ir vispārējo interešu uzdevums, kas ir daļa no valsts galvenajām funkcijām jūras teritorijas vides aizsardzības jomā, un ka šāda uzraudzības darbība pēc savas būtības, mērķa un piemērojamiem noteikumiem ir saistīta ar tādu vides aizsardzības prerogatīvu īstenošanu, kuras parasti ir valsts varas prerogatīvas (spriedums, 1997. gada 18. marts, Diego Calì & Figli, C‑343/95, EU:C:1997:160, 22. un 23. punkts). No tā izriet, ka noteiktos apstākļos subjekta darbības var tikt uzskatītas par tādām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, ja tās ir daļa no valsts galvenajām funkcijām.

56      Turklāt attiecībā uz Dānijas Karalistes argumentu, saskaņā ar kuru no 2012. gada 12. jūlija sprieduma Compass‑Datenbank (C‑138/11, EU:C:2012:449) 36. punkta izrietot, ka jēdziens “prerogatīvas” vispārīgāk attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma vai valsts iestādes uzdevumiem, ir jānorāda, ka, nospriežot, ka darbībām, kuras attiecas uz valsts varas prerogatīvu īstenošanu, nav saimnieciska rakstura, kas pamatotu LESD konkurences tiesību normu piemērošanu, Tiesa ir vienīgi atgādinājusi pastāvīgo judikatūru (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1985. gada 11. jūlijs, Komisija/Vācija, 107/84, EU:C:1985:332, 14. un 15. punkts; 1994. gada 19. janvāris, SAT Fluggesellschaft, C‑364/92, EU:C:1994:7, 30. punkts, un 2008. gada 1. jūlijs, MOTOE, C‑49/07, EU:C:2008:376, 24. punkts), negrozot tās piemērošanas jomu. No tā izriet, ka Dānijas Karaliste nevar pamatoties uz minēto spriedumu, lai apgalvotu, ka jēdziens “prerogatīvas” būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas plašāk ietver sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus. Turklāt ir jānorāda, kā tas izriet no 2012. gada 12. jūlija sprieduma Compass‑Datenbank (C‑138/11, EU:C:2012:449) 40. punkta, ka Tiesa ir uzskatījusi, ka šajā lietā aplūkotā darbība ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, jo datu savākšana ir balstīta uz juridisku pienākumu, kura ievērošanu var nodrošināt, izmantojot piespiedu pilnvaras.

57      No tā izriet, ka Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka subjekts rīkojas valsts iestādes statusā vai īstenojot valsts varas prerogatīvas, ja tā darbība pēc savas būtības, mērķa un piemērojamiem noteikumiem ir saistīta ar valsts galvenajām funkcijām.

58      Otrām kārtām, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Komisija neesot ņēmusi vērā Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 13. punktu, no kura izriet, ka dalībvalstis var brīvi noteikt darbības, uz kurām attiecas valsts varas prerogatīvas, un darbības, uz kurām tās neattiecas, ir jānorāda, kā to pamatoti apgalvo Komisija, ka šī paziņojuma 13. punkts neattiecas uz kritērijiem, kas ļauj noteikt, vai darbība ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, kuras ir norādītas minētā paziņojuma 17. un 18. punktā.

59      Proti, Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 13. punktā ir norādīts, ka tas, vai attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem pastāv tirgus, var būt atkarīgs no veida, kādā šie pakalpojumi ir organizēti attiecīgajā dalībvalstī, un tādējādi situācija katrā dalībvalstī var būt atšķirīga. Šajā ziņā minētā paziņojuma 13. punkta 10. zemsvītras piezīmē ir atsauce uz judikatūru par darbību sociālā nodrošinājuma jomā, kas var tikt kvalificēta kā saimnieciska darbība vai darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, atkarībā no tās organizēšanas kārtības. Tādējādi, lai darbību kvalificētu kā tirgū veiktu saimniecisku darbību vai darbību, kurai nav saimnieciska rakstura, ir jānosaka, vai ar minēto darbību sociālā nodrošinājuma jomā tiek īstenots solidaritātes princips, kā tas ir interpretēts judikatūrā, vai tai nav nekāda peļņas gūšanas mērķa un vai valsts to kontrolē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1993. gada 17. februāris, Poucet un Pistre, C‑159/91 un C‑160/91, EU:C:1993:63, 7.–12., 15. un 18. punkts, un 2020. gada 11. jūnijs, Komisija un Slovākijas Republika/Dôvera zdravotná poist’ovňa, C‑262/18 P un C‑271/18 P, EU:C:2020:450, 29.–35. punkts).

60      Turklāt ir jānorāda, ka, runājot par izglītības darbību, šādas darbības finansēšana no valsts līdzekļiem, ņemot vērā darbības organizēšanas kārtību dalībvalstī, ir atbilstošs apstāklis, lai nošķirtu saimnieciska rakstura darbību no darbības, kurai nav saimnieciska rakstura (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 11. septembris, Schwarz un Gootjes‑Schwarz, C‑76/05, EU:C:2007:492, 39. punkts, un 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 50. punkts). Šajā gadījumā tas, ka noteiktu valsts izglītības sistēmā ietilpstošu valsts iestāžu veiktajai izglītības darbībai nav saimnieciska rakstura, izriet no tās organizēšanas kārtības dalībvalstī, proti, no tā, ka darbība ir vērsta uz vispārējo interešu mērķi, kas pilnībā vai galvenokārt tiek finansēts no valsts budžeta, un nav jāpārbauda, vai šī darbība ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

61      Tādējādi ir jākonstatē, ka Dānijas Karalistes veiktā Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 13. punkta interpretācija ir jānoraida, jo ar to tiek sajaukta, no vienas puses, darbība, kas netiek uzskatīta par saimnieciska rakstura darbību, jo tā ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu (spriedumi, 1994. gada 19. janvāris, SAT Fluggesellschaft, C‑364/92, EU:C:1994:7, 30. punkts, un 2022. gada 24. marts, GVN/Komisija, C‑666/20 P, nav publicēts, EU:C:2022:225, 70. punkts), un, no otras puses, darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, jo tā neietver preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu noteiktā tirgū, konkurējot ar citu tirgus dalībnieku darbību, kuru mērķis ir peļņas gūšana (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 1. jūlijs, MOTOE, C‑49/07, EU:C:2008:376, 27. punkts, un 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 46. punkts).

62      Turklāt attiecībā uz Dānijas Karalistes apgalvojumu, saskaņā ar kuru būtībā dalībvalsts var brīvi definēt darbības, uz kurām attiecas valsts varas prerogatīvas, ir jāatgādina, ka jēdzieni “uzņēmums” un “saimnieciska darbība” ir objektīvi jēdzieni, kas tieši izriet no Līguma un ir atkarīgi no faktiskajiem apstākļiem, nevis no valsts iestāžu subjektīvas izvēles vai vērtējumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 30. aprīlis, Chambre de commerce et d'industrie métropolitaine Bretagne‑Ouest (Port de Brest)/Komisija, T‑754/17, EU:T:2019:270, 75. punkts).

63      Tādejādi Dānijas Karalistes arguments, kas balstīts uz Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 13. punktu, izriet no šīs tiesību normas kļūdainas interpretācijas un tādēļ tas ir jānoraida.

64      Trešām kārtām, attiecībā uz Dānijas Karalistes un Beļģijas Karalistes argumentāciju, saskaņā ar kuru, būtībā, lai noteiktu, vai pastāv valsts varas prerogatīva, ir jāņem vērā, vai tiek īstenots vispārējo interešu mērķis, ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tas, ka subjektam ir uzticēti noteikti ar vispārējām interesēm saistīti pienākumi, neliedz uzskatīt attiecīgās darbības par saimniecisku darbību (spriedumi, 2006. gada 23. marts, Enirisorse, C‑237/04, EU:C:2006:197, 34. punkts, un 2010. gada 16. decembris, Nīderlande un NOS/Komisija, T‑231/06 un T‑237/06, EU:T:2010:525, 94. punkts).

65      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka iebildums par jēdziena “darbība, kas ir attiecināma uz valsts varu vai kas ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu” pārāk šauru interpretāciju ir jānoraida.

b)      Par trešo iebildumu, kas attiecas uz pieejamās informācijas, kura ļautu saistīt noteiktas Femern darbības ar publiskās varas prerogatīvu īstenošanu, neņemšanu vērā

66      Dānijas Karaliste norāda, ka Komisija kļūdaini neesot ņēmusi vērā noteiktu pieejamo informāciju, kas apliecina, ka Femern darbības, aplūkotas kopā vai atsevišķi, ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

67      Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Beļģijas Karaliste un Vācijas Federatīvā Republika, uzskata, ka, lai noteiktu, vai darbības ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu vai ir saimnieciskas darbības, esot jāveic darbību būtības un mērķa, kā arī uz tām attiecināmo noteikumu konkrēts kopīgs vērtējums. Dānijas Karaliste uzskata, ka, lai noteiktu, vai darbības ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, Komisijai esot jāveic katras no tām konkrēta un detalizēta analīze.

68      Pirmkārt, Dānijas Karaliste apgalvo, ka publisko ceļu un publiskā dzelzceļa tīkla būvniecība un ekspluatācija esot ar valsts varas īstenošanu saistītas darbības, kuras nevar veikt neviens privāts uzņēmums. Šajā ziņā, no vienas puses, Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Luksemburgas Lielhercogiste, norāda, ka Femern ir uzticēti ceļu pārvaldes iestādes un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumi, kurus parasti uzņemas valsts pārvaldes iestādes. Attiecībā uz ceļu pārvaldes iestādes uzdevumu, kas Femern ir uzticēts saistībā ar fiksēto savienojumu, Dānijas Karaliste norāda, ka tas tostarp ietver lēmumpieņemšanas pilnvaras, piemērojot 2014. gada 27. decembra lov Nr. 1520 af 27 december 2014 om offentlige veje (Likums Nr. 1520 par publiskajiem ceļiem; turpmāk tekstā – “Publisko ceļu likums”). No otras puses, Dānijas Karaliste apgalvo, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas ietvaros Femern esot ticis uzticēts sagatavot fiksētā savienojuma drošības plānus.

69      Otrkārt, Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Luksemburgas Lielhercogiste, uzskata, ka Komisija neesot ņēmusi vērā nedz to, ka Femern darbības tiek pakļautas stingrai administratīvai un politiskai kontrolei gan no Dānijas transporta ministra, gan no Parlamenta puses, nedz apstākli, ka šim subjektam ir uzlikti publisko tiesību pienākumi vairākās jomās, it īpaši attiecībā uz piekļuvi dokumentiem vai publisku revīziju, līdz ar to šis subjekts esot piederīgs valsts pārvaldei.

70      Treškārt, Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Vācijas Federatīvā Republika, norāda, ka Femern esot subjekts, kuram ar likumu ir uzdots izpildīt starptautiskās saistības.

71      Ceturtkārt, Dānijas Karaliste pārmet Komisijai, ka tā neesot ņēmusi vērā apstākli, ka atšķirībā no lidostu nozares Dānijas dzelzceļa un autoceļu infrastruktūra nav liberalizēta, līdz ar to Femern darbības būtiski atšķiras no komercuzņēmumu darbībām.

72      Turklāt Dānijas Karaliste uzskata, ka Komisija esot nepamatoti apvērsusi pierādīšanas pienākumu, prasot, lai tā paskaidrotu iemeslus, kuru dēļ būtu jāuzskata, ka Femern darbības ietver valsts varas prerogatīvu īstenošanu. Šajā ziņā Beļģijas Karaliste apgalvo, ka, tā kā Komisijai esot jāpierāda valsts atbalsta esamība, tad Komisija, šajā lietā neņemot vērā visus atbilstošos strīdīgā darījuma elementus, savā lēmumā nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas ļautu pierādīt, ka Femern darbības nav saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

73      Komisija apstrīd šos argumentus.

74      Tiesas sēdē atbildot uz jautājumu par iebilduma par to, ka Komisija neesot ņēmusi vērā Femern piešķirtās valsts varas prerogatīvas, nozīmi un apjomu, Dānijas Karaliste ir precizējusi, ka šis iebildums ir iedalīts divos apakšiebildumos. Galvenokārt Komisijai tiek pārmests, ka tā ir kļūdaini uzskatījusi, ka Femern darbības, aplūkojot kopumā, nav saistītas ar valsts varas prerogatīvām. Pakārtoti gadījumā, ja Vispārējā tiesa neapmierinātu pirmo apakšiebildumu, Dānijas Karaliste pārmet Komisijai, ka tā ir pieļāvusi kļūdu, ciktāl Femern kā ceļu pārvaldes iestādei un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājai deleģētās funkcijas un tās pienākums sagatavot fiksētā savienojuma drošības plānus nav tikuši uzskatīti par saistītiem ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

1)      Par pirmo apakšiebildumu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības pašas par sevi nav attiecināmas uz valsts varas īstenošanu

75      Ar pirmo apakšiebildumu Dānijas Karaliste galvenokārt apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini secinājusi, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības pašas par sevi nav attiecināmas uz valsts varas īstenošanu.

76      Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 191. apsvērumā Komisija, visaptveroši izvērtējot Femern darbības, ir uzskatījusi, ka Dānijas iestāžu argumenti par minēto darbību mērķi, būtību un noteikumiem, kas ir iekļauti apstrīdētā lēmuma 190. apsvērumā, nav pietiekami, lai secinātu, ka šis subjekts rīkojas, īstenojot valsts varu.

77      Lai apstrīdētu šo secinājumu, pirmkārt, Dānijas Karaliste norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka Femern līdzinoties valsts pārvaldes iestādei stingrās kontroles, ko pār to īsteno valsts iestādes, dēļ, kā arī šim subjektam noteiktā pienākuma ievērot noteikumus par piekļuvi dokumentiem vai revīzijas pienākuma dēļ.

78      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka apstāklis, ka subjekts ir ministra pakļautībā esoša publiska iestāde, pats par sevi nevar izslēgt, ka tas var tikt uzskatīts par uzņēmumu LESD tiesību normu izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2000. gada 12. decembris, Aéroports de Paris/Komisija, T‑128/98, EU:T:2000:290, 109. punkts). Turklāt, tā kā pati valsts vai valsts struktūra var rīkoties kā uzņēmums (spriedumi, 2012. gada 12. jūlijs, Compass‑Datenbank, C‑138/11, EU:C:2012:449, 35. punkts, un 2019. gada 20. septembris, Port autonome du Centre et de l’Ouest u. c./Komisija, T‑673/17, nav publicēts, EU:T:2019:643, 71. punkts), apstāklis, ka valsts varas īstenotas stingras kontroles dēļ un tādēļ, ka subjektam ir jāievēro noteiktas valsts pārvaldes iestādēm piemērojamas publisko tiesību normas, tādas kā tās, kas attiecas uz piekļuvi dokumentiem vai revīzijas veikšanu, subjekts noteiktos aspektos var tikt pielīdzināts valsts pārvaldes iestādei, nevar būt šķērslis tam, lai tas veiktu saimniecisku darbību.

79      Turklāt tas, ka subjekts atrodas stingrā valsts iestāžu kontrolē un uz to attiecas noteikti publisko tiesību pienākumi, kas ir piemērojami valsts pārvaldes iestādēm, pats par sevi nenozīmē, ka šī subjekta darbība ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

80      No tā izriet, ka ar to, ka Femern ir pakļauta stingrai valsts iestāžu kontrolei un ka tai ir jāievēro noteikumi par piekļuvi dokumentiem vai revīzijas veikšanu, nepietiek, lai secinātu, ka tās darbība ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. Pie tam apstāklis, ka Femern ir pakļauta stingrai valsts iestāžu kontrolei un ka tai ir jāievēro noteikumi par piekļuvi dokumentiem vai revīzijas veikšanu, pats par sevi neļauj to uzskatīt par valsts pārvaldes iestādi.

81      Otrkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Femern ir subjekts, kuram ar likumu ir uzticēts izpildīt starptautiskās saistības, ir jāuzskata, ka ar to pašu par sevi nevar pietikt, lai secinātu, ka tās darbība ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

82      Proti, šajā lietā ir jānorāda, ka formālās izmeklēšanas procedūras gaitā Dānijas Karaliste nav atsaukusies ne uz vienu konkrētu Fēmarnbelta līguma noteikumu, kas ļautu Komisijai konstatēt, ka ar minēto līgumu Femern ir uzticētas darbības, kuras ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. Tā, 2019. gada 26. augusta apsvērumu, kas iesniegti Komisijai pēc formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, 3.1.1.2. punktā Dānijas iestādes ir vienīgi norādījušas, ka Femern izveides un tās darbības mērķis ir nodrošināt, ka Dānijas Karaliste īsteno starptautisku nolīgumu, kā arī svarīgus Dānijas valsts pieņemtus plānošanas lēmumus. Minēto apsvērumu 9. zemsvītras piezīmē ir veikta atsauce uz Fēmarnbelta līguma 6. pantu un ir precizēts, ka 1994. gada 19. janvāra spriedumā SAT Fluggesellschaft (C‑364/92, EU:C:1994:7) esot ticis uzskatīts, ka Eurocontrol veic valsts iestādes darbību, pamatojoties uz nolīgumu, kas noslēgts starp dalībvalstīm.

83      No vienas puses, ir jākonstatē, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav salīdzināmas ar tām, kas uzticētas Eurocontrol. Proti, ir jāatgādina, ka Eurocontrol darbības tika izslēgtas no Līguma konkurences noteikumu piemērošanas jomas, pamatojoties uz to, ka darbības, kas attiecas uz gaisa telpas kontroli un kārtības uzturēšanu un kas tostarp ietver tādu prerogatīvu un piespiedu pilnvaru izmantošanu attiecībā uz gaisa telpas lietotājiem, kuras uzskatāmas par atkāpēm no parastajām tiesībām, visbiežāk ir publiskās varas prerogatīvas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1994. gada 19. janvāris, SAT Fluggesellschaft, C‑364/92, EU:C:1994:7, 24. un 30. punkts).

84      No otras puses, attiecībā uz Fēmarnbelta līguma 6. pantu ir jānorāda, ka šīs tiesību normas pirmajā daļā ir paredzēts, ka Dānijas Karalistei ir jāizveido sabiedrība, kas ir atbildīga par fiksētā savienojuma sagatavošanas darbiem, plānošanu, projektēšanu, atļauju saņemšanu, līgumu noslēgšanu, finansēšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, precizējot, ka minētā sabiedrība būs fiksētā savienojuma īpašniece. Šīs tiesību normas otrajā daļā ir precizēts, ka šī sabiedrība būs saskaņā ar Dānijas tiesībām dibināta sabiedrība un ka tās darbība tiks veikta saskaņā ar vispārējiem uzņēmējdarbības principiem un starptautiskajām saistībām, it īpaši tām, kas izriet no Savienības tiesībām. Fēmarnbelta līguma 6. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka Dānijas Karaliste saņems visus sabiedrības ienākumus un segs zaudējumus, ko radījusi tās darbība. Savukārt, ceturtajā daļā ir precizēts, ka Dānijas Karalistei ir tiesības grozīt sabiedrības organizatorisko struktūru, neskarot no Fēmarnbelta līguma izrietošās saistības, un ka ir nepieciešama Vācijas Federatīvās Republikas iepriekšēja piekrišana gadījumā, ja vairāk nekā 50 % akciju tiek pārdoti subjektiem, kurus nekontrolē Dānijas iestādes. Fēmarnbelta līguma 6. panta piektajā daļā paredz, ka Dānijas Karaliste nodrošina, ka sabiedrība pilda tai ar Līgumu uzticētos uzdevumus.

85      Ir jākonstatē, ka Fēmarnbelta līguma 6. pantā, uz kuru Dānijas iestādes atsaucās formālās izmeklēšanas procedūras laikā, nav ietverts neviens noteikums, kas ļautu Komisijai konstatēt, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības pašas par sevi būtu saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

86      Treškārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka Dānijā dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras būvniecība un ekspluatācija nav liberalizēta, ir jāuzskata, ka darbības nozares liberalizācijas neesamība nav norāde, kas ļautu secināt, ka darbība principiāli ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka noteiktas darbības tikušas uzskatītas par nesaimnieciska rakstura darbībām tieši tāpēc, ka dalībvalstīs tās bija organizētas zināmā veidā, nevis tāpēc, ka tās bija saistītas ar valsts varas prerogatīvām. Tas tā ir it īpaši attiecībā uz valsts izglītības darbību, kas pilnībā vai galvenokārt tiek finansēta no valsts līdzekļiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 11. septembris, Schwarz un Gootjes‑Schwarz, C‑76/05, EU:C:2007:492, 39. punkts, un 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 50. punkts), sociālā nodrošinājuma shēmām, ar kurām tiek īstenots solidaritātes princips (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1993. gada 17. februāris, Poucet un Pistre, C‑159/91 un C‑160/91, EU:C:1993:63, 7.–12., 15. un 18. punkts, un 2020. gada 11. jūnijs, Komisija un Slovākijas Republika/Dôvera zdravotná poist’ovňa, C‑262/18 P un C‑271/18 P, EU:C:2020:450, 30.–34. punkts), vai arī subjektiem, kuriem ir uzticēta valsts veselības aprūpes sistēmas, kas piedāvā bezmaksas aprūpes pakalpojumus, pārvaldība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 11. jūlijs, FENIN/Komisija, C‑205/03 P, EU:C:2006:453, 27. punkts, un 2003. gada 4. marts, FENIN/Komisija, T‑319/99, EU:T:2003:50, 39. un 40. punkts). No tā izriet, ka apstāklis, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav liberalizētas, tomēr nenozīmē, ka minētās darbības ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

87      Ceturtkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Komisija neesot ņēmusi vērā Femern kā ceļu pārvaldes iestādei un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājai deleģētās funkcijas, ne arī to, ka tai ir jāsagatavo fiksētā savienojuma drošības plāni, ir jāatgādina, ka apstāklis, ka subjektam vienas daļas no tā darbībām veikšanai ir valsts varas prerogatīvas, pats par sevi neliedz to kvalificēt kā uzņēmumu LESD konkurences tiesību normu izpratnē attiecībā uz tā pārējo saimniecisko darbību (spriedumi, 2008. gada 1. jūlijs, MOTOE, C‑49/07, EU:C:2008:376, 25. punkts, 2011. gada 24. marts, Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija, T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117, 98. un 99. punkts, un 2019. gada 20. septembris, Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija, T‑696/17, EU:T:2019:652, 85. punkts).

88      Saskaņā ar judikatūru, ciktāl publisko tiesību subjekts veic saimniecisku darbību, ko var nodalīt no tā valsts varas prerogatīvu īstenošanas, attiecībā uz šo darbību tas rīkojas kā uzņēmums, turpretī, ja saimnieciskā darbība nav nodalāma no tā valsts varas prerogatīvu īstenošanas, visas minētā subjekta veiktās darbības ir uzskatāmas par tādām, kas ir saistītas ar šo prerogatīvu īstenošanu (spriedumi, 2012. gada 12. jūlijs, Compass‑Datenbank, C‑138/11, EU:C:2012:449, 38. punkts, un 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Komisija, T‑747/17, EU:T:2019:271, 82. punkts). No tā izriet, ka nepastāv nekāds slieksnis, attiecība uz kuru būtu jāuzskata, ka, ja tas nav sasniegts, visas subjekta darbības ir darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, un tas tā ir pat gadījumā, ja saimnieciskās darbības būtu veiktas mazākumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Komisija, T‑747/17, EU:T:2019:271, 83. punkts, un 2019. gada 20. septembris, Le Port de Bruxelles un Région de Bruxelles‑Capitale/Komisija, T‑674/17, nav publicēts, EU:T:2019:651, 104. punkts).

89      Šajā lietā ir jākonstatē, ka Dānijas Karaliste nav sniegusi nevienu pierādījumu tam, ka Femern nodrošinātās ceļu pārvaldes iestādes un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājas funkcijas vai pienākums sagatavot drošības plānus būtu nesaraujami saistīti ar Komisijas identificētajām saimnieciskajām darbībām, proti, fiksētā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju. Katrā ziņā, kā tas izriet no otrā apakšiebilduma izskatīšanas, šīs lietas apstākļos Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka, veicot minētās funkcijas un sagatavojot fiksētā savienojuma drošības plānus, Femern nebija piešķirtas nekādas īpašas valsts varas prerogatīvas (skat. šā sprieduma 101.–103. punktu).

90      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka informācija, ko Dānijas iestādes iesniegušas Komisijai formālās izmeklēšanas procedūras gaitā, nav bijuši tādi pierādījumi, kuri, skatīti atsevišķi vai kopumā, varētu likt konstatēt, ka visas attiecīgās Femern darbības, proti, fiksētā savienojuma būvniecība un ekspluatācija, ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

91      Tādējādi Komisija apstrīdētā lēmuma 191. apsvērumā ir varējusi pamatoti secināt, ka, ņemot vērā Femern darbību būtību, to mērķi un tām piemērojamos noteikumus, tās pašas par sevi nav darbības, kas ir uzskatāmas par saistītām ar valsts varas īstenošanu.

2)      Par otro apakšiebildumu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka Femern nav piešķirtas nekādas īpašas publiskās varas prerogatīvas

92      Ar otro apakšiebildumu, kas izklāstīts pakārtoti, Dānijas Karaliste pārmet Komisijai, ka tā esot kļūdaini uzskatījusi, ka Femern kā ceļu pārvaldes iestādei un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājai deleģētās funkcijas, kā arī fiksētā savienojuma drošības plānu sagatavošana nav darbības, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

93      Šajā ziņā savā rakstveida atbildē uz Vispārējās tiesas jautājumiem Komisija ir norādījusi, ka tā neesot veikusi Dānijas Karalistes šajā tiesvedībā norādīto Femern konkrēto darbību padziļinātu pārbaudi, jo formālās izmeklēšanas procedūras gaitā Dānijas iestādes esot vienīgi atsaukušās uz to, ka fiksētā savienojuma projekts kopumā ir jāuzskata par saistītu ar valsts varas prerogatīvām, un ka tās nav nedz tieši norādījušas, nedz arī iesniegušas pietiekami precīzus argumentus attiecība uz šīm darbībām.

94      Tiesas sēdē Dānijas Karaliste ir norādījusi, ka administratīvā procesa gaitā esot tikusi sniegta informācija par Femern kā ceļu pārvaldes iestādei un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājai deleģētajām funkcijām, kā arī saistībā ar fiksētā savienojuma drošības plānu sagatavošanu, un ka Komisijai, kurai ir pierādīšanas pienākums pierādīt valsts atbalsta LESD 107. panta 1. punkta izpratnē esamību, esot bijis jāpieprasa papildu informācija.

95      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan Komisija ir tā, kurai ir jāpierāda, ka pasākums atbilst nosacījumiem, kam ir jābūt izpildītiem, lai to kvalificētu par valsts atbalstu, tad dalībvalstij, kura ir sniegusi vai kura plāno sniegt šo atbalstu, ir jāpierāda, ka šis pasākums nav kvalificējams kā valsts atbalsts.

96      No tā izriet, ka, ja Komisija uzskata, ka subjekts veic saimniecisku darbību, tad, lai tā varētu pārbaudīt, vai konkrētas minētā subjekta darbības ir jāizslēdz no LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomas tādēļ, ka tās ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, attiecīgajai dalībvalstij atbilstoši lojālas sadarbības starp dalībvalstīm un iestādēm pienākumam, kas izriet no LES 4. panta 3. punkta, ir tieši jānorāda uz šādu darbību esamību un jāsniedz detalizēti paskaidrojumi par šīm darbībām piemērojamo tiesisko regulējumu, kā arī jānorāda visi apstākļi, kas ļauj Komisijai pārbaudīt, vai runa patiešām ir par darbībām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste, C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732, 147. punkts).

97      No tā izriet, ka Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamu informāciju, kas tai būtu varējusi tikt sniegta administratīvā procesa laikā, bet kas netika sniegta, jo Komisijai nav pienākuma pēc savas ierosmes un, balstoties uz pieņēmumiem, pārbaudīt, kāda informācija tai būtu varējuši tikt sniegta (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2009. gada 9. septembris, Holland Malt/Komisija, T‑369/06, EU:T:2009:319, 152. punkts, un 2022. gada 6. aprīlis, Mead Johnson Nutrition (Asia Pacific) u. c./Komisija, T‑508/19, EU:T:2022:217, 106. punkts).

98      Šajā lietā ir jānorāda, ka 2019. gada 14. jūnijā Dānijas iestādēm nosūtītajā vēstulē, kas ir atkārtota lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija 84.–89. apsvērumā ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ prima facie analīzes rezultātā esot jāuzskata, ka Femern veic saimniecisku darbību. Precīzāk, minētā lēmuma 85. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka apstāklis, ka fiksētā savienojuma projektam ir vispārējo interešu mērķi, ne obligāti nozīmē, ka runa ir par darbību, kas ir uzskatāma par valsts varas īstenošanu. Turklāt minētās vēstules 86. apsvērumā Komisija arī uzskatījusi, ka apstāklis, ka divu suverēnu valstu atļauju pārrobežu transporta infrastruktūras būvniecībai izsniegšana ir uzskatāma par valsts varas īstenošanu, ne obligāti nozīmē, ka paši transporta pakalpojumi vai infrastruktūras būvniecība arī uzskatāma par valsts varas īstenošanu.

99      Protams, kā tiesas sēdē norādījusi Dānijas Karaliste, Komisija 2019. gada 14. jūnija vēstules 84.–89. apsvērumā pauda dažus jautājumus par iespēju kvalificēt Femern darbību kā saimniecisku darbību. Tādējādi Komisija aicināja Dānijas iestādes tai iesniegt visus atjauninātos un pilnīgos nozīmīgos dokumentus un informāciju, lai tā varētu it īpaši izvērtēt Femern darbības saimniecisko vai nesaimniecisko raksturu.

100    Atbildot uz minēto aicinājumu, Dānijas iestādes 2019. gada 26. augusta apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu izklāstīja argumentāciju, ar ko galvenokārt tika apgalvots, ka visas Femern darbības ir jāuzskata par tādām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvām, un, pakārtoti, ka par saimnieciska rakstura darbību ir jāuzskata tikai fiksētā savienojuma ekspluatācijas darbība.

101    Tomēr ir jākonstatē, ka minētajos apsvērumos Dānijas iestādes nav tieši atsaukušās uz to, ka Femern kā ceļu pārvaldes iestādei un kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājai deleģētās funkcijas, kā arī tās, kas attiecas uz fiksētā savienojuma drošības plānu sagatavošanu, būtu jāuzskata par tādām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, un tādējādi ar tām saistītās izmaksas būtu jāizslēdz no LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomas.

102    No vienas puses, attiecībā uz Femern kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājai deleģētajām funkcijām, kā arī tām, kas attiecas uz fiksētā savienojuma drošības plānu sagatavošanu, ir jākonstatē, ka Dānijas iestādes uz tām nav norādījušas nedz 2019. gada 26. augusta apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, nedz arī apsvērumos par ieinteresēto personu komentāriem, kas tika iesniegti formālās izmeklēšanas procedūras laikā 2019. gada 4. oktobrī. Šajos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā formālās izmeklēšanas procedūras gaitā nav pārbaudījusi, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājas un fiksētā savienojuma drošības plānu sagatavošanas funkcijas ir jāizslēdz no LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomas, pamatojoties uz to, ka šīs darbības ir jāuzskata par tādām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

103    No otras puses, attiecībā uz Femern kā ceļu pārvaldes iestādei deleģētajām funkcijām ir jānorāda, ka Dānijas iestāžu 2019. gada 26. augusta apsvērumos tās ir minētas tikai ļoti īsi. Precīzāk, šīs funkcijas tika minētas kā Femern piemītošās “publiskās atbildības” piemērs un šis piemērs tika izklāstīts, lai pamatotu vispārīgāku argumentāciju, ar kuru tiek apgalvots, ka visas Femern darbības to būtības dēļ būtu jāuzskata par tādām, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. Turklāt ir jākonstatē, ka pierādījumi, ko Dānijas iestādes bija iesniegušas Komisijai formālās izmeklēšanas procedūras gaitā, tai nav ļāvuši secināt, ka šī darbība ir saistīta ar šādām prerogatīvām. Proti, Būvniecības likuma 25. punkta, uz kuru atsauce ir veikta 2019. gada 26. augusta apsvērumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 12. zemsvītras piezīmē, pirmajā daļā ir tikai noteikts, ka ceļa savienojums no krasta līdz krastam ir publisks ceļš, kas tiek pārvaldīts saskaņā ar Publisko ceļu likumu, un ka Femern ir ceļu pārvaldes iestāde. Protams, Būvniecības likuma sagatavošanas darbos, kas bija Komisijas rīcībā formālās izmeklēšanas procedūras gaitā, ir norādīts, ka “ir ierosināts, lai Femern tiktu uzticēts pārvaldīt ceļu savienojumus, kuri ir saistīti ar savienojuma no krasta līdz krastam projektu un kuri ir minēti Publisko ceļu likuma 1. pantā, lasot to kopsakarā ar 38. pantu”, un ka “tādējādi Femern būs ceļu pārvaldes iestāde publisko ceļu tiesiskā regulējuma izpratnē un tai būs lēmumpieņemšanas pilnvaras, piemērojot Publisko ceļu likumu un uz tā pamata pieņemtos dokumentus”. Tomēr ir jākonstatē, ka pierādījumi, kas bijuši Komisijas rīcībā formālās izmeklēšanas procedūras laikā, nav ietvēruši nekādus precizējumus par iespējamām prerogatīvām, kādas ceļu pārvaldes iestādēm ir attiecībā pret trešām personām, it īpaši attiecībā uz minēto iestāžu “lēmumpieņemšanas pilnvaru” būtību un apjomu. Turklāt, kā Dānijas Karaliste atzinusi tiesas sēdē, formālās izmeklēšanas procedūras gaitā tā nav paziņojusi Komisijai Publisko ceļo likumu. Pie tam ir jānorāda, ka šīs procedūras gaitā Dānijas iestādes nav tieši atsaukušās uz to, ka Femern tās ceļu pārvaldes iestādes statusā deleģētās funkcijas būtu jāsaista ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. No tā izriet, ka Komisijai nevar pārmest, ka tā nav detalizēti izvērtējusi minētās funkcijas.

104    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka šīs lietas apstākļos Komisija apstrīdētā lēmuma 194. apsvērumā nav kļūdaini secinājusi, ka Femern nav piešķirtas īpašas valsts varas prerogatīvas.

105    Tādējādi Dānijas Karalistes pakārtoti izvirzītais otrais apakšiebildums ir jānoraida.

106    Līdz ar to iebildums, kas attiecas uz pieejamās informācijas, kura ļautu saistīt noteiktas Femern darbības ar publiskās varas prerogatīvu īstenošanu, neņemšanu vērā ir jānoraida kopumā.

c)      Par otro iebildumu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini ņēmusi vērā fiksēto savienojumu aizstājošu pakalpojumu esamību

107    Dānijas Karaliste norāda, ka Komisija savā pārbaudē, lai noteiktu, vai Femern darbības ir saistītas ar valsts varas pilnvaru īstenošanu, esot pieļāvusi kļūdu, piešķirot nozīmi faktam, ka privāts uzņēmums piedāvā prāmju pakalpojumus, kas tiek uzskatīti par alternatīvu minētā subjekta piedāvātajiem pakalpojumiem. Dānijas Karaliste uzskata, ka apstāklim, ka privāts uzņēmums piedāvā aizstājošus pakalpojumus, nebūtu jāietekmē konstatējums, ka Femern darbības ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

108    Dānijas Karaliste būtībā norāda, ka ceļu un dzelzceļa infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas darbības ietilpstot publiskās varas prerogatīvu īstenošanā un ka tam, ka starp šiem infrastruktūras veidiem un alternatīviem transporta veidiem pastāv aizstāšanas attiecības, nebūtu jārada šaubas par šo konstatējumu. Tā kā Dānijas autoceļu un dzelzceļa tīklu nodrošināšana neietilpst LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomā, Dānijas Karaliste arī uzskata, ka Komisija neesot sniegusi pietiekamus pierādījumus, lai izskaidrotu iemeslus, kuru dēļ Femern darbības atšķiras no minēto tīklu nodrošināšanas.

109    Dānijas Karaliste uzskata, ka maksājumu par ceļu infrastruktūras izmantošanu, ko veic lietotāji, sistēmas ieviešana nevarot būt noteicošs apstāklis, lai kvalificētu minētās infrastruktūras nodrošināšanu kā saimniecisku darbību, konkurējot ar privātiem uzņēmumiem, kuri piedāvā ceļu tīklam alternatīvus risinājumus.

110    Dānijas Karaliste norāda, ka Lēmumā par būvniecību Komisija esot uzskatījusi, ka, ņemot vērā, ka valsts dzelzceļa tīkls tiek pārvaldīts un ekspluatēts slēgtā tirgū, kurā nepastāv nekāda konkurence, Landanlaeg par labu Femern piešķirtais publiskais finansējums nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, lai gan daži gaisa vai prāmju savienojumi var būt alternatīvas noteiktiem dzelzceļa savienojumiem. Līdz ar to Dānijas Karaliste uzskata, ka aizstājamības kritērijs, ko Komisija ir izmantojusi, izvērtējot Femern dzelzceļa transporta pakalpojumus, esot atšķirīgs un stingrāks nekā tas, kas izmantots tās visaptverošajā Dānijas sabiedriskā dzelzceļa tīkla pārbaudē.

111    Komisija apstrīd šos argumentus.

112    No šī sprieduma 74.–106. punktā veiktās trešā iebilduma izskatīšanas izriet, ka Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka no lietas materiāliem neizriet, ka Femern darbības pašas par sevi būtu saistītas ar valsts varas īstenošanu un ka šim subjektam būtu piešķirtas valsts varas prerogatīvas. No tā ir secināms, ka Dānijas Karalistes argumentācija saistībā ar šeit izskatāmo iebildumu ir balstīta uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

113    Turklāt pretēji tam, ko apgalvo Dānijas Karaliste, Komisijai nevar pārmest, ka tā ir pārbaudījusi, vai fiksētā savienojuma ekspluatācijas ietvaros pakalpojumi, kurus piedāvās Femern, var tikt aizstāti ar pakalpojumiem, ko attiecīgajā tirgū piedāvā uzņēmumi, kuru mērķis ir peļņas gūšana. Proti, šādi rīkojoties, Komisija piemēro kritēriju, kas tai ļauj noteikt, vai minētā ekspluatācijas darbība ir saimnieciska darbība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 1. jūlijs, MOTOE, C‑49/07, EU:C:2008:376, 27. punkts, un 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 46. punkts).

114    Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – Komisijai esot bijis jāveic Dānijas autoceļu un dzelzceļa tīklu raksturiezīmju padziļināta pārbaude, lai noteiktu, vai fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, ir jānorāda, ka Dānijas Karaliste nav pievienojusi lietas materiāliem pierādījumus, kas ļautu uzskatīt, ka autoceļu un dzelzceļa tīklu būvniecības vai ekspluatācijas darbības, aplūkojot kopumā, faktiski ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. Turklāt, kā pamatoti norāda Komisija, apstrīdētais lēmums attiecas tikai uz fiksētā savienojuma finansēšanu, nevis uz visu Dānijas autoceļu un dzelzceļa tīklu finansēšanu, līdz ar to šo tīklu raksturiezīmes nav nozīmīgas, lai noteiktu, vai šajā lietā aplūkotajām Femern darbībām ir saimniecisks raksturs. No tā izriet, ka šim Dānijas Karalistes argumentam nevar piekrist.

115    Attiecībā uz argumentu, ar kuru Komisijai tiek pārmests, ka apstrīdētajā lēmumā tā ir izmantojusi stingrāku aizstājamības kritēriju nekā tas, kas izmantots Lēmumā par būvniecību, tādējādi šajā lietā veiktais vērtējums esot nepietiekams un pretrunīgs, ir pietiekami norādīt, ka aizstājamu transporta pakalpojumu esamība nav nozīmīgs apstāklis, lai noteiktu, vai pastāv darbības, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. Jebkurā gadījumā, pretēji tam, ko apgalvo Dānijas Karaliste, ir jākonstatē, ka Lēmumā par būvniecību un 2018. gada 13. decembra spriedumā Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) un 2018. gada 13. decembra spriedumā Stena Line Scandinavia/Komisija (T‑631/15, nav publicēts, EU:T:2018:944) nekādi nebija runas par iespējamo konkurenci starp dzelzceļa savienojumiem un prāmju vai gaisa satiksmes savienojumu operatoriem, līdz ar to Dānijas Karalistes argumentācija nevar tikt atbalstīta.

116    Runājot par argumentu, saskaņā ar kuru maksājumu par ceļu infrastruktūras izmantošanu, ko veic lietotāji, sistēmas ieviešana nevarot būt noteicošs apstāklis, lai kvalificētu minētās infrastruktūras nodrošināšanu kā saimniecisku darbību, jo tirgū pastāv aizstāšanas attiecības saistībā ar uzņēmumiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana un kuri piedāvā alternatīvus ceļu tīkla risinājumus, tas ir jānoraida. Proti, kā tiks precizēts saistībā ar šī pamata trešo daļu šā sprieduma 148.–153. punktā, nodevu samaksa ir apstāklis, kas, lai gan tam nav izšķirošas nozīmes, ir vismaz nozīmīgs, lai infrastruktūras nodrošināšanu kvalificētu kā saimniecisku darbību, līdz ar to Komisija to varējusi pamatoti ņemt vērā.

117    Turklāt, tā kā Komisija ir varējusi pamatoti konstatēt, ka Femern nav piešķirtas nekādas īpašas valsts varas prerogatīvas, tad argumentācijai, kas vērsta uz to, lai salīdzinātu aizstāšanas attiecības starp transporta infrastruktūras veidiem un alternatīvajiem transporta veidiem ar aizstāšanas attiecībām, kas pastāvot starp policijas un tiesu iestāžu darbībām, no vienas puses, un privātu apsardzes sabiedrību un šķīrējtiesu darbībām, no otras puses, nevar piekrist. Šajā ziņā ir jānorāda, ka policijas un tiesu iestāžu darbībām pēc savas dabas ir valsts varas raksturs, jo tās ietver tādu prerogatīvu izmantošanu, kuras pārsniedz parastās tiesības, un valsts varas privilēģijas, kurām pakļaujas pilsoņi un uzņēmumi. Tā tas nav nedz privātu apsardzes uzņēmumu darbību, ne šķīrējtiesas darbību gadījumā. Tāds pats secinājums ir izdarāms attiecībā uz tādas transporta infrastruktūras kā fiksētais savienojums būvniecības un ekspluatācijas darbībām.

118    Tādējādi iebildums par apgalvoto kļūdu, kas izrietot no fiksēto savienojumu aizstājošu pakalpojumu esamības ņemšanas vērā, ir jānoraida.

119    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka Femern darbības neietver valsts varas prerogatīvu īstenošanu, ir jānoraida pilnībā.

2.      Par pirmā pamata otro daļu, kas attiecas uz – atbilstoši apgalvojumam – kļūdaino konstatējumu, saskaņā ar kuru Femern piedāvā transporta pakalpojumus tirgū, konkurējot ar citiem uzņēmumiem

120    Dānijas Karaliste, ko atbalsta Beļģijas Karaliste, norāda, ka fiksētais savienojums nekonkurējot ar prāmju operatoriem, tāpat kā dzelzceļa infrastruktūra tieši nekonkurējot ar autotransporta, autobusu vai lidostu pakalpojumiem.

121    Dānijas Karaliste uzskata, ka iespējamā ietekme uz konkurenci izrietot no lēmuma izveidot fiksēto savienojumu, kurā izpaužas valsts varas īstenošana. Tādējādi komercdarbības līdzāspastāvēšana ar darbībām, kas saistītas ar publiskās varas pilnvaru īstenošanu, automātiski nenozīmējot, ka pēdējās minētās ir saimnieciskas darbības.

122    Turklāt Dānijas Karaliste apgalvo, ka, pat ja Femern darbības netiktu uzskatītas par saistītām ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, šis subjekts nebūtu konkurences attiecībās ar prāmju operatoriem. Šajā ziņā Dānijas Karaliste uzsver, ka Femern uzdevumi ir fiksētā savienojuma būvniecība un ekspluatācija tādā veidā, kas ļauj optimizēt makroekonomiskās priekšrocības. Tādējādi apstāklis, ka šī subjekta darbības ietekmē valsts ekonomiku un apkārtējos tirgus, it īpaši prāmju operatoru piedāvāto pakalpojumu tirgu, nenozīmējot, ka fiksētā savienojuma būvniecība un ekspluatācija varētu tikt uzskatīta par konkurējošu ar privātiem uzņēmumiem transporta pakalpojumu sniegšanas tirgū.

123    Dānijas Karaliste norāda, ka jebkurā gadījumā Femern nevarot konkurēt transporta pakalpojumu tirgū fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības posmā.

124    Beļģijas Karaliste uzskata, ka neesot konkurences ar privātajiem prāmju operatoriem, jo valsts iejaukšanās aprobežojas ar privātās iniciatīvas nepilnību novēršanu.

125    Komisija apstrīd šos argumentus.

126    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības konkurences tiesību normu piemērošanas nolūkā uzņēmums ir ikviens subjekts, kas veic saimniecisku darbību, un saimnieciska darbība ir visu veidu darbība, saskaņā ar kuru attiecīgajā tirgū tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi (spriedumi, 2012. gada 19. decembris, Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija, C‑288/11 P, EU:C:2012:821, 50. punkts, un 2022. gada 24. marts, GVN/Komisija, C‑666/20 P, nav publicēts, EU:C:2022:225, 69. punkts).

127    Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 193. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka pastāv transporta pakalpojumu tirgus Fēmarnbelta jūras šauruma šķērsošanai, kurā jau darbojas prāmju operators, kas ir uzņēmums, kurš darbojas tirgus apstākļos. Tāpēc Komisija ir uzskatījusi, ka Femern sniegtie transporta pakalpojumi konkurē ar šā prāmju operatora piedāvātajiem transporta pakalpojumiem.

128    Pirmkārt, ir jākonstatē, ka Dānijas Karaliste neapstrīd, ka pastāv pakalpojumu tirgus Fēmarnbelta jūras šauruma šķērsošanai starp Rēdbiju un Putgardenu, ko sniedz prāmju operators, un atzīst, ka fiksētā savienojuma nodošana ekspluatācijā ietekmēs arī vairāku veidu uzņēmumus, piemēram, prāmju operatorus, autobusu pārvadājumu uzņēmumus, kā arī kravu autopārvadājumu uzņēmumus.

129    Otrkārt, lai gan Dānijas Karaliste apstrīd, ka pastāv konkurences attiecības starp Femern piedāvātajiem pakalpojumiem un prāmju operatora sniegtajiem pakalpojumiem, ir jānorāda, kā tas izriet no Femern 2016. gada finanšu analīzes, ka cenu līmenis ir elements, ko patērētājs ņem vērā, izvēloties Fēmarnbelta šķērsošanai izmantot fiksēto savienojumu vai prāmjus.

130    Tādējādi ir jākonstatē, ka starp pakalpojumiem, ko piedāvās Femern, un pakalpojumiem, ko piedāvā prāmju operators, pastāv aizstāšanas attiecības. Līdz ar to, kā to pamatoti norāda Komisija, pat ja Femern un prāmju operators piedāvā pakalpojumus, kuru iezīmes noteiktos aspektos ir atšķirīgas, ir jāuzskata, ka tie darbojas vienā un tajā pašā tirgū, proti, transporta pakalpojumu Fēmarnbelta šķērsošanai tirgū, kurā patērētājiem iespējamajā gadījumā, ja prāmju operators turpinās piedāvāt pakalpojumus pēc fiksētā savienojuma nodošanas ekspluatācijā, būs izvēle starp šī operatora piedāvātajiem pakalpojumiem un Femern fiksētā savienojuma ekspluatācijas ietvaros piedāvātajiem pakalpojumiem.

131    Turklāt ir jānorāda, ka Dānijas Karaliste neapstrīd citu iespējamo pieņēmumu, kas minēts apstrīdētā lēmuma 237. un 360. apsvērumā un saskaņā ar ko fiksētā savienojuma nodošana ekspluatācijā var izraisīt prāmju pakalpojumu izzušanu savienojumā starp Rēdbiju un Putgardenu. Šāds pieņēmums apstiprina aizstāšanas attiecību esamību starp prāmju operatora, kas nodrošina šo savienojumu, piedāvātajiem pakalpojumiem un tiem pakalpojumiem, ko piedāvās Femern.

132    Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo Dānijas Karaliste, šīs lietas apstākļos ir jāuzskata, ka pakalpojumi, ko Femern piedāvā saistībā ar fiksētā savienojuma ekspluatāciju, tieši konkurēs ar pakalpojumiem, ko Fēmarnbelta šķērsošanai piedāvā cits transporta pakalpojumu sniedzējs, proti, prāmju, kas nodrošina savienojumu starp Rēdbiju un Putgardenu, operators, kurš – un Dānijas Karaliste to neapstrīd – ir uzņēmums, kura mērķis ir peļņas gūšana.

133    Turklāt ir jānorāda, ka Komisija ir arī identificējusi plašāku transporta pakalpojumu tirgu, proti, to transporta savienojumu tirgu, kas piedāvā alternatīvu Fēmarnbelta šķērsošanai. Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma 193. un 237. apsvēruma, lasot tos kopsakarā, izriet, ka Komisija ir ņēmusi vērā arī transporta pakalpojumu tirgu, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu Baltijas jūras rietumu daļas šķērsošanu, proti, savienojumus starp Dāniju, Vāciju un Zviedriju, kuros darbojas arī prāmju operatori, kuru pārvadājumu daļu, kā tas izriet no Femern 2016. gada finanšu analīzes, varētu pārņemt fiksētais savienojums.

134    Runājot par argumentu, saskaņā ar kuru būtībā Femern nevarot konkurēt ar citiem transporta pakalpojumu sniedzējiem ar publiskās varas prerogatīvu īstenošanu saistītu apsvērumu dēļ, tas ir jānoraida.

135    Pirmkārt, ciktāl Dānijas Karaliste ar šo argumentāciju apgalvo, ka konkurence starp fiksēto savienojumu un prāmju operatoriem nepastāvot, jo minētā savienojuma nodošanas ekspluatācijā ietekme uz konkurenci izriet no valsts iestāžu lēmuma, kas pieņemts, tām īstenojot savas valsts varas prerogatīvas, to nevar atbalstīt. Proti, ir jānorāda, ka tas, ka dalībvalsts izmanto šādas prerogatīvas, lai izveidotu subjektu, kura uzdevums ir būvēt un ekspluatēt infrastruktūru, ne obligāti nozīmē, ka šā subjekta darbības arī ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu.

136    Otrkārt, ciktāl Dānijas Karaliste apgalvo, ka Femern darbību iespējamajai ietekmei uz konkurenci neesot nozīmes, jo minētās darbības esot saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, šāda argumentācija ir jānoraida. Proti, kā ir konstatēts iepriekš (skat. šā sprieduma 74.–106. punktu), Komisija šīs lietas apstākļos ir varējusi pamatoti konstatēt, ka Femern darbības pašas par sevi nav uzskatāmas par valsts varas īstenošanu un ka, ņemot vērā lietas materiālus, šim subjektam nav piešķirtas valsts varas prerogatīvas.

137    Attiecībā uz argumentu par to, ka Femern darbību ietekmei uz valsts ekonomiku un apkārtējiem tirgiem neesot nozīmes, lai konstatētu konkurences attiecības starp šo subjektu un prāmju operatoriem, jo minēto darbību mērķis ir optimizēt Dānijas makroekonomiskās priekšrocības, ir jānorāda, ka ar minēto argumentu būtībā tiek apgalvots, ka konstatējums, ka subjekts veic darbības, īstenojot vispārējo interešu mērķi, nepieļauj to, ka minētais subjekts varētu tikt uzskatīts par tādu, kas konkurē ar tirgus dalībniekiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana. Tomēr, kā ir atgādināts šā sprieduma 64. punktā, apstāklis, ka subjektam ir uzticēti noteikti ar vispārējām interesēm saistīti pienākumi, neliedz uzskatīt attiecīgās darbības par saimniecisku darbību. Proti, ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 107. panta 1. punktā nav paredzēts nodalījums atkarībā no tā, kādi ir valsts intervences pasākumu iemesli vai mērķi, bet šie pasākumi ir definēti, ņemot vērā to radītās sekas (spriedumi, 1974. gada 2. jūlijs, Itālija/Komisija, 173/73, EU:C:1974:71, 27. punkts, un 2022. gada 6. aprīlis, Mead Johnson Nutrition (Asia Pacific) u.c./Komisija, T‑508/19, EU:T:2022:217, 80. punkts).

138    Arguments, saskaņā ar kuru starp Femern un prāmju operatoriem neesot konkurences, jo valsts iejaukšanās aprobežojoties tikai ar privātās iniciatīvas nepilnību novēršanu, ir jānoraida. Proti, kā izriet no šā sprieduma 126. punkta, lai noteiktu, vai subjekts veic saimniecisku darbību, Komisijai ir jāpierāda, ka minētais subjekts piedāvā preces vai pakalpojumus tirgū, konkurējot ar tirgus dalībniekiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana. Šajā lietā, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 193. apsvēruma, jau pastāv privāts uzņēmums, kas piedāvā pakalpojumus, lai nodrošinātu Fēmarnbelta šķērsošanu. Tāpat pastāv arī privāti uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus citos savienojumos, kas rada alternatīvu minētā jūras šauruma šķērsošanai.

139    Arguments, ka Femern nevar konkurēt transporta pakalpojumu tirgū fiksētā savienojuma būvniecības posmā, arī ir jānoraida. Proti, kā tiks precizēts saistībā ar otrā pamata izskatīšanu šā sprieduma 185.–207. punktā, šīs lietas apstākļos Komisija, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, ir varējusi secināt, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav nodalāmas.

140    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pirmā pamata otrā daļa, kas attiecas uz to, ka esot ticis kļūdaini konstatēts, ka Femern piedāvā transporta pakalpojumus tirgū, konkurējot ar citiem uzņēmumiem, ir jānoraida pilnībā.

3.      Par pirmā pamata trešo daļu, kas attiecas uz – atbilstoši apgalvojumam – kļūdaino konstatējumu, ka Femern ir uzņēmums, kas darbojas atbilstoši komerciālai loģikai

141    Dānijas Karaliste apgalvo, ka Femern nevarot izmantot fiksēto savienojumu kā tirgus ekonomikas dalībnieks, kas darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas loģikai, un līdz ar to nevar veikt fiksētā savienojuma komerciālu izmantošanu. Šajā ziņā Dānijas Karaliste norāda, ka, runājot par būtiskajiem aspektiem, Femern rīkojoties saskaņā ar Dānijas transporta ministra norādījumiem, kurš arī būs atbildīgs par autoceļu nodevu apmēra noteikšanu, ņemot vērā makroekonomiskos un politiskos apsvērumus, un precizē, ka tā peļņa tiks novirzīta infrastruktūras finansēšanai Dānijas teritorijā. Luksemburgas Lielhercogiste šajā ziņā apgalvo, ka, tā kā Femern nav piemērojams peļņas maksimizācijas noteikums, tā peļņa tiek izmantota publiskās sauszemes infrastruktūras finansēšanai un tai nav nekādas lēmumpieņemšanas autonomijas, nevarot uzskatīt, ka Femern veic saimniecisku darbību.

142    Turklāt Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, uzskata, ka apstāklis, ka Femern darbības tiek finansētas no nodevām, kas tiek iekasētas no lietotājiem, neesot pietiekams, lai uzskatītu, ka šis subjekts darbojas atbilstoši tirgus loģikai. Šajā ziņā Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka fiksētā savienojuma finansēšanas veids, izmantojot nodokļus vai lietotāju [nodevas], neesot būtisks apstāklis, lai nošķirtu darbības, kam nav saimnieciska rakstura, no saimnieciskas darbības. Turklāt Dānijas Karaliste uzskata, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā brīvības tarifu jomā neesamību, kas esot atbilstoša norāde, lai konstatētu, ka Femern nav uzņēmums.

143    Turklāt Dānijas Karaliste uzskata, ka apstāklim, ka Femern iekasēs nodevas, kad fiksētais savienojums tiks nodots ekspluatācijā, nevajadzētu radīt tādas sekas, ka tās darbības, kas saistītas ar valsts varas pilnvaru īstenošanu, kļūst par saimnieciska rakstura darbībām.

144    Komisija apstrīd šos argumentus.

145    Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentiem, ar kuriem tiek apgalvots, ka fiksētais savienojums netiks komerciāli izmantots, ir jāatgādina, ka saskaņā ar valsts atbalsta jomā piemērojamo judikatūru pakalpojumi, kas parasti tiek sniegti par atlīdzību, ir uzskatāmi par tādiem, kurus var kvalificēt kā saimniecisko darbību, precizējot, ka atlīdzības būtiska pazīme ir tā, ka tā ir konkrēta pakalpojuma ekonomiskais pretizpildījums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 47. punkts, un 2019. gada 20. septembris, Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija, T‑696/17, EU:T:2019:652, 75. punkts).

146    Turklāt valsts atbalsta jomā tas, ka kādu darbību nenodrošina privāti uzņēmumi, vai tas, ka tā nav rentabla, nav atbilstoši kritēriji, lai kvalificētu vai nekvalificētu to par saimniecisku darbību. Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pirmkārt, jēdziens “uzņēmums” konkurences tiesību kontekstā ietver jebkuru subjektu, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šā subjekta juridiskā statusa un veida, kādā tas tiek finansēts, un, otrkārt, saimnieciska darbība ir jebkāda darbība, kuras ietvaros konkrētā tirgū tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi (spriedumi, 2001. gada 25. oktobris, Ambulanz Glöckner, C‑475/99, EU:C:2001:577, 19. punkts, un 2019. gada 20. septembris, Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija, T‑696/17, EU:T:2019:652, 46. punkts). No tā izriet, ka tas, vai darbībai ir vai nav saimnieciskas darbības raksturs, nav atkarīgs ne no subjekta, kas to veic, privātā vai publiskā statusa, ne arī no šīs darbības rentabilitātes (spriedumi, 2012. gada 19. decembris, Mitteldeutsche Flughafen et Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija, C‑288/11 P, EU:C:2012:821, 50. punkts, un 2016. gada 15. decembris, Spānija/Komisija, T‑808/14, nav publicēts, EU:T:2016:734, 55. punkts).

147    Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti ir jāizvērtē, ņemot vērā šos principus.

148    Pretēji tam, ko būtībā apgalvo Dānijas Karaliste un Luksemburgas Lielhercogiste, tas, ka piekļuve fiksētajam savienojumam ir aplikta ar nodevu samaksu, ir nozīmīgs apstāklis, lai kvalificētu minētā savienojuma ekspluatāciju kā saimniecisku darbību.

149    Šajā ziņā ir jāprecizē, ka LESD tiesību normas par konkurenci un it īpaši noteikumi valsts atbalsta jomā neprasa, lai dalībvalstis pieprasītu maksu par piekļuvi transporta infrastruktūrai, bet gan atstāj dalībvalstu ziņā jautājumu par to, vai piekļuvei ir jābūt bez maksas vai pakārtotai ekonomiskā pretizpildījuma samaksai.

150    Tādējādi, ja dalībvalsts, īstenojot savu transporta politiku, nolemj, ka infrastruktūra tiek nodrošināta bez maksas atbilstoši kopējām interesēm, tas var būt netieša norāde uz konstatējumu, ka minētā infrastruktūra nav saimnieciskas izmantošanas objekts. Savukārt, ja, kā tas ir šajā lietā, dalībvalsts nolemj paredzēt nosacījumu, ka piekļuve infrastruktūrai ir atkarīga no nodevas samaksas, lai gūtu ieņēmumus, kuri, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 192. apsvēruma, tostarp ir paredzēti fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības finansēšanai uzņemtā parāda atmaksai, ir uzskatāms, ka infrastruktūra tiek saimnieciski izmantota (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 24. marts, Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija, T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117, 93. un 94. punkts).

151    Šajā lietā ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 192. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka Femern sniedz transporta pakalpojumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurš būs pakārtots nodevas par ceļa posma un dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu samaksai.

152    No tā izriet, ka apstrīdētā lēmuma 194. apsvērumā Komisija, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, ir varējusi uzskatīt, ka fiksētā savienojuma ekspluatāciju nosaka saimnieciskā loģika, ņemot vērā, ka tas tiks finansēts no izmantošanas nodevām.

153    Tādējādi, ciktāl Komisija, pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 193. apsvērumā ir konstatējusi, ka Femern piedāvās it īpaši pakalpojumus Fēmarnbelta jūras šauruma šķērsošanas transporta pakalpojumu tirgū, kurā darbojas operators, kura mērķis ir peļņas gūšana, un, otrkārt, apstrīdētā lēmuma 192. un 194. apsvērumā ir konstatējusi, ka piekļuve fiksētajam savienojumam būs pakārtota nodevu samaksai šim uzņēmumam, kas ir atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu, tā ir varējusi pamatoti secināt, ka fiksētā savienojuma ekspluatācija ir saimnieciska darbība.

154    Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti attiecībā uz to, ka Femern piemērojamie noteikumi neļaujot tai veikt fiksētā savienojuma komerciālu izmantošanu, nevar atspēkot šo secinājumu.

155    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai izslēgtu darbības, kuras ietvaros tirgū tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi, saimniecisko raksturu, nepietiek ar apgalvojumu, ka infrastruktūras pārvaldītājs nerīkojas uz tīri komerciālā peļņas maksimizācijas pamata, ka tas dod priekšroku vispārējām interesēm, salīdzinot ar ieguldījumu atdevi, ka tam nav peļņas gūšanas mērķa un ka tas sistemātiski atkārtoti iegulda savu peļņu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 30. aprīlis, Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne‑Ouest (port de Brest)/Komisija, T‑754/17, nav publicēts, EU:T:2019:270, 80. punkts).

156    Turklāt, tā kā darbības saimnieciskais vai nesaimnieciskais raksturs nav atkarīgs nedz no subjekta, kas to veic, privātā vai publiskā statusa, nedz arī no šīs darbības rentabilitātes, no tā izriet, ka, pat ja ieņēmumi no darbības ir obligāti atkārtoti jāiegulda tādās darbībās, kurām nav saimnieciska rakstura, darbības, par kurām tiek saņemta atlīdzība, ir dalība tirgū, kura var apdraudēt konkurences tiesību mērķus, tādējādi pienākums atkārtoti ieguldīt ieņēmumus neizslēdz darbības saimniecisko raksturu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 12. septembris, Vācija/Komisija, T‑347/09, nav publicēts, EU:T:2013:418, 50. punkts).

157    Tādējādi argumenti attiecībā uz to, ka Femern neīsteno mērķi maksimizēt peļņu un tai ir atkārtoti jāiegulda sava peļņa infrastruktūras finansēšanā, nevar tikt atbalstīti. Turklāt Dānijas Karalistes norādītais apstāklis, ka fiksētā savienojuma izmantošanas nodevu apmērs nav noteikts, pamatojoties uz tirgus loģiku, jo cenu struktūra nepavisam neatbilst tai, ko tirgū īsteno privāti uzņēmumi, nevar būt šķērslis konstatējumam, ka fiksētā savienojuma izmantošana ir saimnieciska darbība.

158    Turklāt ir jānoraida arī arguments par to, ka attiecībā uz tādiem būtiskajiem apstākļiem kā darbu uzsākšanas datums Femern rīkojas atbilstoši Dānijas transporta ministra norādījumiem. Proti, jautājums par to, vai attiecīgām subjekta veiktām darbībām ir saimniecisks raksturs, nav atkarīgs no fakta, ka privāts ieguldītājs nevarētu tās veikt ar tādiem pašiem nosacījumiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 16. jūlijs, Zweckverband Tierkörperbeseitigung/Komisija, T‑309/12, nav publicēts, EU:T:2014:676, 76. punkts).

159    Turklāt saistībā ar argumentu, saskaņā ar kuru Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā Femern brīvības neesamību, nosakot nodevu par savienojuma izmantošanu apmēru, ir jānorāda, ka, protams, kā tas izriet no Būvniecības likuma 42. punkta 2. punkta, principus, kas reglamentē nodevu apmēru, nosaka Dānijas transporta ministrs. Tomēr prasības pieteikumā Dānijas Karaliste atzīst, ka, pamatojoties uz minētā likuma 42. panta 3. punktu, Femern var grozīt vispārējos noteikumus par atlaidēm un ieviest jaunus, ar nosacījumu, ka netiek būtiski ietekmēts kopējais ieņēmumu līmenis. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 197. apsvērumā Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka Femern ir zināma rīcības brīvība, lai noteiktu savas cenas.

160    Ar to vien, ka Dānijas transporta ministrs vispārēji nosaka nodevu apmēru, pamatojoties uz makroekonomiskiem apsvērumiem, kas ir saistīti ar transporta politiku, nepietiek, lai secinātu, ka fiksētā savienojuma ekspluatācija nav saimnieciska darbība.

161    Turklāt nevar tikt ņemts vērā pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas radies apstāklis, ka Femern vairs nav tiesību pielāgot nodevu apmēru pēc tam, kad tiesvedības laikā tika pieņemts jauns likums, kā rezultātā tikai Dānijas transporta ministrs ir tiesīgs noteikt minēto nodevu apmēru. Proti, Savienības tiesību akta tiesiskumu izvērtē, balstoties uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāvējuši tiesību akta pieņemšanas brīdī (spriedumi, 1979. gada 7. februāris, Francija/Komisija, 15/76 un 16/76, EU:C:1979:29, 7. un 8. punkts, un 1996. gada 12. decembris, Altmann u.c./Komisija, T‑177/94 un T‑377/94, EU:T:1996:193, 119. punkts). No tā izriet, ka, izvērtējot šī tiesību akta tiesiskumu, tiek izslēgts, ka tiek ņemti vērā apstākļi, kas iestājušies pēc datuma, kurā Savienības tiesību akts ticis pieņemts (spriedumi, 2006. gada 27. septembris, Roquette Frères/Komisija, T‑322/01, Krājums, EU:T:2006:267, 325. punkts, un 2015. gada 11. februāris, Spānija/Komisija, T‑204/11, EU:T:2015:91, 123. punkts). Tādējādi, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija ir varējusi pamatoti ņemt vērā apstākli, ka Femern zināmā mērā varēja ietekmēt noteiktu nodevu par piekļuvi infrastruktūrai apmēru.

162    No iepriekš minētā izriet, ka Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti par to, ka noteikumi, kuriem ir pakļauta Femern, neļaujot tai veikt fiksētā savienojuma komerciālu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai tie tiktu aplūkoti atsevišķi vai kopumā, neliek apšaubīt konstatējumu, saskaņā ar kuru fiksētā savienojuma ekspluatācija ir saimnieciska darbība.

163    Otrām kārtām, attiecībā uz argumentāciju, saskaņā ar kuru – būtībā – Femern darbības, kas ir saistītas ar valsts varas prerogatīvām, nevar kļūt par saimniecisku darbību tādēļ, ka par fiksētā savienojuma izmantošanu tiek iekasētas nodevas, pietiek norādīt, ka tā ir balstīta uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru Komisijai esot bijis jāuzskata, ka noteiktas Femern darbības ir saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu (skat. šā sprieduma 75.–106. punktu). Līdz ar to šai argumentācijai nevar piekrist.

164    Tādējādi pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida pilnībā.

4.      Par otro pamatu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav nodalāmas

165    Ar otro pamatu Dānijas Karaliste apstrīd ne tikai konstatējuma, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav nodalāmas, pamatotību, bet arī apstrīdētajā lēmumā šajā ziņā norādīto pamatojumu.

a)      Par apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu

166    Dānijas Karaliste uzskata, ka apstrīdētais lēmums neesot pietiekami pamatots attiecībā uz konstatējumu, ka Femern veic saimniecisku darbību, sākot jau no būvniecības posma.

167    Turklāt Dānijas Karaliste arī uzskata, ka apstrīdētā lēmuma 201. apsvērumā Komisija neesot izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā ir secinājusi, ka Femern veiktie reklāmas, mārketinga vai informatīvie pasākumi ir saimnieciska darbība.

168    Komisija apstrīd šos argumentus.

169    Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta raksturam un tam skaidri un nepārprotami jāatspoguļo iestādes, kas ir izdevusi aktu, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 166. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2021. gada 27. janvāris, KPN/Komisija, T‑691/18, nav publicēts, EU:T:2021:43, 161. punkts). It īpaši Komisijai nav pienākuma izteikt viedokli par visiem argumentiem, ko tai paudušas ieinteresētās personas. Tai ir pietiekami norādīt faktus un juridiskos apsvērumus, kam ir būtiska nozīme lēmuma sistēmā (spriedumi, 2007. gada 11. janvāris, Technische Glaswerke Ilmenau/Komisija, C‑404/04 P, nav publicēts, EU:C:2007:6, 30. punkts, un 2019. gada 24. septembris, Fortischem/Komisija, T‑121/15, EU:T:2019:684, 41. punkts).

170    Šajā lietā attiecībā uz pamatojumu par fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 189. apsvērumā Komisija vispirms ir atgādinājusi judikatūru, saskaņā ar kuru lidostas ekspluatācija tiek uzskatīta par saimniecisku darbību un ka tas pats attiecas uz komerciālas lidostas skrejceļa būvniecību. Lai gan Komisija precizē, ka šī judikatūra attiecas konkrēti uz lidostām, tā ir norādījusi, ka Tiesas un Vispārējās tiesas izstrādātie principi ir piemērojami arī citas infrastruktūras izbūvei. Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 189. apsvēruma 89. zemsvītras piezīmē ir atsauce uz Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 202. punktu, kurā ir norādīts, ka šie Savienības tiesu izstrādātie principi ir piemērojami citas infrastruktūras izbūvei, kas ir nesaraujami saistīta ar saimniecisku darbību. Turklāt apstrīdētā lēmuma 189. apsvērumā Komisija atsaucas arī uz neseno Vispārējās tiesas judikatūru par ostas infrastruktūru, 90. zemsvītras piezīmē minot 2019. gada 20. septembra spriedumu Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija (T‑696/17, EU:T:2019:652).

171    Turpinājumā apstrīdētā lēmuma 192. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka Femern ieņēmumi no ceļu un dzelzceļa ekspluatācijas tostarp ir paredzēti, lai finansētu fiksētā savienojuma plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

172    Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 198. apsvērumā, secinājusi, ka fiksētā savienojuma ekspluatācija ir saimnieciska darbība, Komisija ir uzskatījusi, ka Femern pārvaldītās infrastruktūras būvniecība arī ir saimnieciska darbība, pamatojoties uz 2012. gada 19. decembra spriedumu Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija (C‑288/11 P, EU:C:2012:821) un 2011. gada 24. marta spriedumu Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija (T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117).

173    Ir jākonstatē, ka Komisija ir atsaukusies uz Tiesas un Vispārējās tiesas spriedumiem par lidostu infrastruktūru, uz nesenajām Vispārējās tiesas lietām par ostu infrastruktūru, kā arī uz Paziņojumu par valsts atbalsta jēdzienu. Tādējādi ir jāuzskata, ka Komisija ir vēlējusies piemērot principu, saskaņā ar kuru tādas infrastruktūras gadījumā, kas ir saimnieciskās izmantošanas priekšmets, būvniecības darbībai ir arī saimniecisks raksturs, ja abas darbības ir nenodalāmi saistītas. Šajā lietā Komisija ir konstatējusi, ka starp abām darbībām pastāv ekonomiska saikne, jo ekspluatācijas ieņēmumi tiek izmantoti, lai tostarp atmaksātu parādu, kas radies sakarā ar fiksētā savienojuma plānošanu un būvniecību.

174    No tā izriet, ka Komisija ir juridiski pietiekami pamatojusi fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu.

175    Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – Komisija neesot pietiekami pamatojusi secinājumu, ka Femern veiktie reklāmas, mārketinga vai informatīvi pasākumi ir saimnieciska darbība, ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 201. apsvērumā Komisija būtībā ir norādījusi, ka šīs darbības ir sekmējušas fiksētā savienojuma plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju un ka pat gadījumā, ja šie reklāmas, mārketinga vai informatīvie pasākumi būtu uzskatāmi par informatīviem pasākumiem, tas negrozītu to, ka tie veicina Femern saimniecisko darbību. Šajā ziņā Komisija ir norādījusi, ka nereti uzņēmumiem tiek prasīts informēt sabiedrību par savu darbību. Turklāt tā ir uzskatījusi, ka principā informēšanas pienākums nenozīmē publiskās varas prerogatīvu īstenošanu. Tādējādi no apstrīdētā lēmuma 201. apsvēruma skaidri izriet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka reklāmas, mārketinga vai informatīvi pasākumi ir saimnieciska darbība, jo tie ir saistīti ar Femern pamatdarbību, proti, fiksētā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju. Līdz ar to ir jāuzskata, ka Komisija ir pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu attiecībā uz reklāmas, mārketinga vai informatīvu pasākumu saimniecisko raksturu.

b)      Par apstrīdētā lēmuma pamatotību attiecībā uz fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu

176    Dānijas Karaliste apgalvo, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka būvniecības darbība nav nodalāma no fiksētā savienojuma ekspluatācijas darbības.

177    Šajā ziņā, pirmkārt, Dānijas Karaliste, kuru atbalsta Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, apgalvo, ka Komisija kļūdaini uzskata, ka no 2012. gada 19. decembra sprieduma Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija (C‑288/11 P, EU:C:2012:821) un 2011. gada 24. marta sprieduma Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija (T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117) izrietot, ka būvniecības darbība, proti, iepriekšējā darbība, noteikti ir saimnieciska darbība, jo ekspluatācijas darbība, proti, vēlākā darbība, ir saimnieciska darbība. Tikai noteiktos apstākļos infrastruktūras komerciāla izmantošana nākotnē varot izraisīt to, ka tās būvniecība arī ir saimnieciska darbība, it īpaši, ja lidostas skrejceļš ir daļa no minētās lidostas esošās saimnieciskās darbības. Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste uzskata, ka šī lieta atšķiroties no iepriekšējām lietām, jo runa ir par tādas infrastruktūras sākotnējo būvniecību, kuras izmantošana notiks nākotnē.

178    Otrkārt, Dānijas Karaliste apgalvo, ka esot jāņem vērā apstāklis, ka Femern neveiks saimniecisku darbību pirms fiksētā savienojuma nodošanas ekspluatācijā, no kā izriet, ka būvniecības posmā subjekts nedarbojas nevienā tirgū, konkurējot ar citiem operatoriem. Šajā ziņā Dānijas Karaliste apgalvo, ka tikai tad, ja Femern varētu ātri ienākt konkrētajā tirgū, to varētu uzskatīt par uzņēmumu, kas jau darbojas minētajā tirgū, konkurenti.

179    Treškārt, Dānijas Karaliste būtībā apgalvo, ka, tā kā Femern nedarbojas liberalizētā tirgū, nevarot uzskatīt, ka šis subjekts veic saimniecisku darbību.

180    Ceturtkārt, Dānijas Karaliste uzskata, ka no 2019. gada 30. aprīļa sprieduma UPF/Komisija (T‑747/17, EU:T:2019:271) 84. punkta izrietot, ka ekonomiskas saiknes esamība starp divām darbībām nav pietiekama, lai konstatētu šo darbību nenodalāmo raksturu, līdz ar to fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības finansēšana, iekasējot ceļa nodevas minētā savienojuma ekspluatācijas ietvaros, ne obligāti nozīmē, ka darbības nav nodalāmas.

181    Piektkārt, Dānijas Karaliste uzskata, ka Komisijas secinājumā par būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu neesot ņemts vērā tas, ka laikā līdz fiksētā savienojuma nodošanai ekspluatācijā varētu mainīties apstākļi, it īpaši tas, ka Dānijas iestādes varētu nolemt grozīt fiksētā savienojuma ekspluatācijas nosacījumus.

182    Sestkārt, Dānijas Karaliste norāda, ka kvalificēšana par uzņēmumu esot jāinterpretē šauri, jo Femern kvalificēšanai par uzņēmumu pirms fiksētā savienojuma nodošanas ekspluatācijā ir nelabvēlīgas sekas, ievērojot, ka šim subjektam būtu jāmaksā procenti, kas maksājami par nelikumības laikposmu. Turklāt Dānijas Karaliste uzskata, ka jēdziena “uzņēmums” šaura interpretācija labāk atbilstu saistītajām jomām, it īpaši valsts tiesiskajam regulējumam attiecībā uz komercpraksi.

183    Komisija šos argumentus apstrīd.

184    Vispirms ir jākonstatē, ka Dānijas Karaliste nav izvirzījusi nevienu pamatotu argumentu, lai apstrīdētu reklāmas, mārketinga vai informatīvu pasākumu kvalificēšanas par saimnieciska rakstura darbībām pamatotību.

185    Attiecībā uz argumentiem, saskaņā ar kuriem Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav nodalāmas, ir jāatgādina, ka judikatūrā ir atzīts, ka transporta infrastruktūras komerciālā izmantošana un būvniecība, lai veiktu šādu komerciālu izmantošanu, var būt saimnieciska darbība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Commission, T‑747/17, EU:T:2019:271, 65. punkts, un 2019. gada 20. septembris, Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija, T‑696/17, EU:T:2019:652, 47. punkts). Šī judikatūra izriet no 2011. gada 24. marta sprieduma Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija (T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117), uz kuru Komisija atsaucas apstrīdētā lēmuma 198. apsvērumā un kurā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Komisija ir varējusi pamatoti izdarīt secinājumu par lidostas ekspluatācijas darbības un lidostas jauna skrejceļa būvniecības darbības nenodalāmo raksturu, ņemot vērā, ka lidostas nodokļi ir galvenais ienākumu avots šī jaunā skrejceļa finansēšanai un ka šī jaunā skrejceļa ekspluatācija ir daļa no lidostas saimnieciskās darbības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 24. marts, Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija, T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117, 93. un 94. punkts). Turklāt šajā spriedumā Vispārējā tiesa arī ir nospriedusi, ka nevar nošķirt jaunā lidostas skrejceļa būvniecības darbību no tā vēlākas ekspluatācijas, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā minētā skrejceļa raksturu un mērķi, tā būvniecība pati par sevi nav uzskatāma par publiskās varas pilnvarām (spriedums, 2011. gada 24. marts, Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija, T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117, 99. punkts). Šajā lietā Tiesa ir secinājusi, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, nolemdama, ka Komisija ir pareizi uzskatījusi, ka jaunā lidostas skrejceļa būvniecība ir saimnieciska darbība un ka līdz ar to atbalsts strīdīgā kapitāla veidā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar valsts uzdevumu izpildi un kas jāatskaita no šīs summas, ir valsts atbalsts (spriedums, 2012. gada 19. decembris, Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija, C‑288/11 P, EU:C:2012:821, 43. punkts).

186    Tādējādi, ja infrastruktūras ekspluatācija ir tāda, ka tā veido saimniecisku ekspluatāciju, un ja nodevas par tās izmantošanu ir galvenais tās būvniecības finansējuma avots, ir jāuzskata, ka šīs infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas darbības ir saimnieciska darbība, izņemot – ja dalībvalsts uz to tieši atsaucas administratīvajā procesā – iespējamus uzdevumus, kuri atspoguļotu valsts varas prerogatīvu izmantošanu.

187    Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti ir jāizvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.

188    Pirmkārt, pretēji tam, ko būtībā norāda Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, principi un kritēriji saistībā ar transporta infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu, kas noteikti 2012. gada 19. decembra spriedumā Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija (C‑288/11 P, EU:C:2012:821) un 2011. gada 24. marta spriedumā Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija (T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117) un kas ir atgādināti šī sprieduma 185. punktā, nevar aprobežoties tikai ar esošas infrastruktūras paplašināšanas gadījumu.

189    Ir taisnība, ka lietā, kurā tika pasludināts 2012. gada 19. decembra spriedums Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija (C‑288/11 P, EU:C:2012:821) un 2011. gada 24. marta spriedums Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija (T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117), runa bija par jau esošas lidostas skrejceļa paplašināšanu.

190    Tomēr, ja, kā tas ir šajā lietā, pastāv transporta pakalpojumu tirgus, kurā jau darbojas uzņēmumi, kuru mērķis ir peļņas gūšana, jaunas transporta infrastruktūras būvniecība, kura ir paredzēta saimnieciskai izmantošanai, var tikpat lielā mērā traucēt konkurenci šajā tirgū tāpat kā iepriekš pastāvošas infrastruktūras paplašināšana. Tādējādi ir jāuzskata, ka, lai novērtētu infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu, jaunas infrastruktūras, kuru ir paredzēts izmantot nākotnē, būvniecības gadījums ir salīdzināms ar iepriekš pastāvošas transporta infrastruktūras, kas tiek saimnieciski izmantota, paplašinājuma būvniecības gadījumu.

191    No tā izriet, ka ir jānoraida arguments, saskaņā ar kuru – būtībā – principi un kritēriji attiecībā uz transporta infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu, kas noteikti 2012. gada 19. decembra spriedumā Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig‑Halle/Komisija (C‑288/11 P, EU:C:2012:821) un 2011. gada 24. marta spriedumā Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija (T‑443/08 un T‑455/08, EU:T:2011:117), šajā lietā neesot piemērojami.

192    Otrkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – būvniecības posmā Femern nedarbojoties nevienā tirgū, ir jānorāda, ka starp pusēm nav strīda par to, ka šis subjekts vienlaikus ir atbildīgs par fiksētā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju.

193    Šajā ziņā, kā izriet no pirmā pamata otrās un trešās daļas izskatīšanas, tā kā fiksētā savienojuma izmantošana, ko veiks Femern, izpaužas kā pakalpojumu piedāvājums tirgū, kurā darbojas uzņēmums, kura mērķis ir peļņas gūšana, par to saņemot atlīdzību, Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatēdama, ka fiksētā savienojuma izmantošana ir saimnieciska darbība.

194    Turklāt ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 192. apsvērumā Komisija ir pierādījusi, un Dānijas Karaliste to nav apstrīdējusi, ka infrastruktūras ekspluatācijas ieņēmumi tostarp tiks izmantoti, lai atmaksātu aizdevumus, kas uzņemti fiksētā savienojuma plānošanai un būvniecībai. Šādi rīkojoties, pretēji tam, ko būtībā apgalvo Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, Komisija ir nevis prezumējusi, bet, ņemdama vērā konkrētos šīs lietas apstākļus, pierādījusi, ka fiksētā savienojuma būvniecība nevar tikt nodalīta no tā saimnieciskas izmantošanas nākotnē. Tāpat, kā to atzīst Dānijas Karaliste, fiksētā savienojuma saimnieciskas izmantošanas mērķis ir arī finansēt tā būvniecību, lai panāktu finansiālu līdzsvaru visam projektam kopumā. Šajā ziņā tiesas sēdē Vispārējā tiesa jautāja Komisijai par saistību starp apstrīdētā lēmuma 192. apsvērumā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru būtībā Femern ieņēmumi, kas gūti no ceļu satiksmes un dzelzceļa darbības, tostarp ir paredzēti, lai finansētu fiksētā savienojuma plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas kopējās izmaksas, no vienas puses, un minētā lēmuma 323. apsvērumā ietverto apgalvojumu, saskaņā ar kuru, ja būtu iespējams noteikt cenas tādā līmenī, lai kompensētu visas būvniecības un ekspluatācijas izmaksas, nebūtu finansējuma deficīta un nebūtu nepieciešams nekāds valsts atbalsts, no otras puses. Komisija atbildēja, ka atšķirībā no apstrīdētā lēmuma 323. apsvēruma 192. apsvērums attiecas uz plānošanas un būvniecības izmaksām, kas atskaitītas no atbalsta summas, tādējādi starp šiem diviem apsvērumiem nevarot būt pretrunas.

195    Tādējādi, tā kā fiksētā savienojuma saimnieciskas izmantošanas mērķis ir atmaksāt parādu, kas radies saistībā ar tā būvniecību, un tā kā vienam un tam pašam subjektam ir uzticētas fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības, tad, lai saglabātu valsts atbalsta noteikumu lietderīgo iedarbību, nevar pieļaut, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības tiktu nodalītas, pamatojoties uz to, ka fiksētā savienojuma nodošana ekspluatācijā notiks tikai pēc tā būvniecības pabeigšanas.

196    Pretējā gadījumā, tā kā Femern vienlaikus ir atbildīga par fiksētā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju, ja, kā to apgalvo Dānijas Karaliste, būvniecības darbība tiktu uzskatīta par nodalāmu no ekspluatācijas un līdz ar to par tādu, kam nav saimnieciska rakstura, fiksētā savienojuma būvniecībai saskaņā ar izdevīgākiem nosacījumiem saņemtais finansējums nevarētu tikt kvalificēts kā valsts atbalsts. No tā izrietētu, ka šīs lietas apstākļos fiksētā savienojuma ekspluatācijas stadijā Femern būtu iespēja izmantot subsidētu infrastruktūru un tas tai sniegtu ekonomisku priekšrocību, kuru tā nebūtu guvusi parastos tirgus apstākļos (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 1996. gada 11. jūlijs, SFEI u.c., C‑39/94, EU:C:1996:285, 62. punkts, un 2018. gada 15. marts, Naviera Armas/Komisija, T‑108/16, EU:T:2018:145, 119. un 120. punkts). Proti, kā izriet no Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 223. punkta, tiek pieņemts, ka infrastruktūras operators saņem ekonomisku priekšrocību, ja summa, ko tas maksā par tiesībām ekspluatēt infrastruktūru, ir mazāka par summu, kas tam būtu jāmaksā par salīdzināmas infrastruktūras ekspluatāciju parastos tirgus apstākļos.

197    No tā izriet, ka Komisija ir varējusi pamatoti secināt, ka fiksētā savienojuma būvniecība nav nodalāma no tā saimnieciskas izmantošanas nākotnē. Tādējādi tā ir pamatoti uzskatījusi, ka Femern ir uzņēmums gan attiecībā uz fiksētā savienojuma ekspluatācijas darbību, gan attiecībā uz tā būvniecības darbību.

198    Līdz ar to Dānijas Karalistes argumentācija, saskaņā ar kuru nevarot uzskatīt, ka Femern konkurē ar uzņēmumiem, kuri darbojas Fēmarnbelta šķērsošanas pārvadājumu pakalpojumu tirgū fiksētā savienojuma būvniecības posmā, vai arī tā iemesla dēļ, ka tā nespējot ātri ienākt minētajā tirgū, ir jānoraida.

199    Treškārt, ir taisnība, kā to norāda Dānijas Karaliste, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības pašas par sevi nav liberalizētas tādā ziņā, ka ar Būvniecības likumu šo darbību veikšana ir piešķirta tikai Femern.

200    Tomēr ir jākonstatē, ka fiksētā savienojuma ekspluatācijas darbība ietvers pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu Fēmarnbelta šķērsošanu, kas – un Dānijas Karaliste to nav apstrīdējusi – ir liberalizēts tirgus, kurā jau darbojas privāts uzņēmums. Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 133. punkta, Komisija ir arī identificējusi plašāku tirgu, proti, transporta pakalpojumu tirgu attiecībā uz savienojumiem, kuri piedāvā alternatīvu Fēmarnbelta šķērsošanai un kuros arī darbojas prāmju operatori.

201    Šādos apstākļos pretēji tam, ko būtībā apgalvo Dānijas Karaliste, tas, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav liberalizētas, neizraisa to, ka minēto darbību kvalificēšana par saimniecisku darbību būtu izslēgta. Pretējā gadījumā, lai apietu LESD konkurences tiesību normu piemērošanu liberalizētā un konkurencei atvērtā tirgū, pietiktu ar to, ka dalībvalsts piešķir ekskluzīvas tiesības subjektam, kurš tiek aicināts sniegt pakalpojumus minētajā tirgū.

202    No tā izriet, ka arguments attiecībā uz to, ka Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka Femern darbības nav liberalizētas, ir jānoraida.

203    Ceturtkārt, attiecībā uz Dānijas Karalistes argumentu, kas balstīts uz 2019. gada 30. aprīļa sprieduma UPF/Komisija (T‑747/17, EU:T:2019:271) 84. punktu, saskaņā ar kuru būvniecības un ekspluatācijas darbības ir nodalāmas, ir jānorāda, ka minētais punkts attiecas uz atšķirīgu problemātiku, kas attiecas uz saimnieciskas darbības nodalāmību no darbības, kura ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu. It īpaši šajā lietā, lai noraidītu argumentu par to, ka Komisija neesot noteikusi ostu galvenās un papildu darbības, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 83. punktā ir uzskatījusi, ka ir jānošķir ostu saimnieciskās darbības un darbības, kas saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, precizējot, ka nepastāv nekāds slieksnis, attiecība uz kuru būtu jāuzskata, ka, ja tas nav sasniegts, visas saimnieciskas darbības ir darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, jo saimnieciska darbība būtu veikta mazākumā. Pēc tam iepriekš minētā sprieduma 84. punktā Vispārējā tiesa ir atgādinājusi, ka tikai gadījumā, ja tiktu pierādīts, ka ostu saimnieciska darbība nav nodalāma no darbības, kas saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, visas darbības varētu tikt uzskatītas par tādām, kurām nav saimnieciska rakstura, precizējot, ka apstāklis, ka ar saimniecisko darbību tiek finansēta darbība, kas saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu, nav pietiekams, lai konstatētu nenodalāmo saikni starp šīm darbībām.

204    Kā izriet no iepriekš 74.–106. punktā veiktā vērtējuma, Komisija šīs lietas apstākļos ir varējusi pamatoti konstatēt, ka Femern darbība pati par sevi nav uzskatāma par valsts varas īstenošanu un ka šim subjektam nav piešķirtas īpašas valsts varas prerogatīvas. Katrā ziņā, kā ticis konstatēts šā sprieduma 89. punktā, Dānijas Karaliste nav sniegusi nevienu pierādījumu tam, ka ceļu pārvaldes iestādes un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas, kuras nodrošina Femern, vai fiksētā savienojuma drošības plānu sagatavošana, par kuriem tā apgalvo, ka uz tiem attiecoties valsts varas prerogatīvu īstenošana, nebūtu nodalāmas no fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas. Tādējādi šīs lietas apstākļos 2019. gada 30. aprīļa sprieduma UPF/Komisija (T‑747/17, EU:T:2019:271) 84. punktam nav nozīmes, lai konstatētu, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības ir nodalāmas.

205    Piektkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – Dānijas Karaliste esot tiesīga pirms fiksētā savienojuma nodošanas ekspluatācijā veikt izmaiņas tā ekspluatācijas nosacījumos, kuru rezultātā minētajai darbībai vairs nebūtu saimnieciska rakstura, piemēram, padarot piekļuvi infrastruktūrai visiem lietotājiem par bezmaksas piekļuvi, pietiek atgādināt, kā norādīts šā sprieduma 161. punktā, ka saskaņā ar fiksēto judikatūru lēmuma valsts atbalsta jomā likumība ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda varēja būt Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī. Līdz ar to Dānijas Karalistes minētie hipotētiskie scenāriji nevar būt nozīmīgi, lai novērtētu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

206    Sestkārt, arguments attiecībā uz to, ka jēdziens “uzņēmums” esot jāinterpretē šauri, ņemot vērā, ka konstatējums, ka Femern darbībai ir saimniecisks raksturs, tai esot nelabvēlīgs, jo tai esot jāmaksā procenti par nelikumības laikposmu 2008. gada 12. februāra sprieduma CELF un ministre de la Culture et de la Communication (C‑199/06, EU:C:2008:79) 52. punkta izpratnē, nevar tikt atbalstīts. Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jēdzienam “valsts atbalsts”, kā tas ir definēts LESD, ir juridisks raksturs un tas ir interpretējams saskaņā ar objektīviem elementiem (spriedumi, 2000. gada 16. maijā, Francija/Ladbroke Racing un Komisija, C‑83/98 P, EU:C:2000:248, 25. punkts, un 2019. gada 24. septembris, Fortischem/Komisija, T‑121/15, EU:T:2019:684, 62. punkts). Tādējādi jēdziens “saimnieciska darbība” nevar tikt interpretēts šauri, pamatojoties uz to, ka uzņēmumam būtu pienākums maksāt procentus par nelikumības laikposmu, jo dalībvalsts nav izpildījusi LESD 108. panta 3. punktā paredzēto pienākumu neīstenot pasākumu, kas var būt atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, kamēr Komisija nav pieņēmusi galīgo lēmumu par šo pasākumu.

207    Turklāt ir jānoraida arī arguments par to, ka jēdziens “uzņēmums” esot jāinterpretē šauri atbilstoši tam, kas ir paredzēts Dānijas tiesiskajā regulējumā par komercdarbībām. Proti, ir jāatgādina, ka valsts līmenī veikta kvalifikācija nevar būt noteicoša, lai novērtētu darbības saimniecisko raksturu, ņemot vērā Savienības tiesību normu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2000. gada 12. decembris, Aéroports de Paris/Komisija, T‑128/98, EU:T:2000:290, 128. punkts, un 2003. gada 3. aprīlis, BaByliss/Komisija, T‑114/02, EU:T:2003:100, 114. punkts).

208    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kopumā.

5.      Par pirmā pamata ceturto daļu, kas attiecas uz – atbilstoši apgalvojumam – kļūdaino konstatējumu, saskaņā ar kuru Femern piešķirtais finansējums izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē

209    Dānijas Karaliste uzskata, ka ar apstākli, ka fiksētais savienojums pilnībā mainīs satiksmes kārtību, samazinot braucienu laiku un attālumus visos Dānijas, Skandināvijas un Ziemeļvācijas autoceļu un dzelzceļa tīklos, nepietiekot, lai apgalvotu, ka Femern piešķirtais finansējums izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

210    Dānijas Karaliste uzskata, ka Komisijai esot bijis jāveic konkrēts vērtējums, lai noskaidrotu, vai pastāv reālas konkurences attiecības starp sabiedrisko transporta infrastruktūru un alternatīvajiem savienojumiem. It īpaši Dānijas Karaliste pārmet Komisijai, ka tā neesot ņēmusi vērā faktu, ka Femern nekonkurē ar prāmju operatoriem.

211    Turklāt Dānijas Karaliste uzskata, ka, lai novērtētu, vai Femern piešķirtais finansējums izkropļo konkurenci, neesot svarīgi ņemt vērā faktu, ka fiksētais savienojums piesaistīs daļu no satiksmes, kas pastāv citā publiskajā savienojumā, proti, Greitbelta tiltā, kurš ir daļa no tās pašas juridiskās struktūras kā Femern.

212    Komisija šos argumentus apstrīd.

213    Ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru attiecībā uz nosacījumiem par konkurences izkropļošanu un tirdzniecības ietekmēšanu dalībvalstu starpā, lai valsts pasākumu varētu kvalificēt par valsts atbalstu, ir nevis jāpierāda, ka atbalsts patiešām ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā un faktiski izkropļo konkurenci, bet tikai jāpārbauda, vai šis atbalsts var ietekmēt šo tirdzniecību un izkropļot konkurenci (spriedumi, 2015. gada 14. janvāris, Eventech, C‑518/13, EU:C:2015:9, 65. punkts, un 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Komisija, T‑747/17, EU:T:2019:271, 91. punkts).

214    Attiecībā uz nosacījumu par konkurences izkropļošanu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ir jāatgādina, ka atbalsts, ar ko paredzēts uzņēmumu atbrīvot no izmaksām, kuras tam parasti būtu jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parastu darbību, principā rada konkurences apstākļu izkropļojumu (spriedumi, 2009. gada 30. aprīlis, Komisija/Itālija un Wam, C‑494/06 P, EU:C:2009:272, 54. punkts, un 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Komisija, T‑747/17, EU:T:2019:271, 96. punkts).

215    Šajā lietā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 234. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka Femern ir uzņēmums, kas darbojas Fēmarnbelta jūras šauruma šķērsošanas transporta pakalpojumu tirgū, tāpēc selektīvā priekšrocība, ko tas saņem, var nostiprināt tā pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā tirgū, it īpaši prāmju operatoru un ostu operatoriem.

216    Tādējādi Femern saskaņā ar izdevīgākiem nosacījumiem piešķirtais finansējums samazina fiksētā savienojuma būvniecības finansēšanas izmaksas un ļauj izmantot subsidētu infrastruktūru bez atlīdzības. No tā izriet, ka minētais subjekts tādējādi ir atbrīvots no izmaksām, kuras tam parastos apstākļos būtu jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parastu darbību. Līdz ar to Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka attiecīgais Femern piešķirtais finansējums var izkropļot konkurenci.

217    Runājot par ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, negatīvā ietekme uz minēto tirdzniecību nevar būt tikai hipotētiska vai prezumēta. Tātad ir jānosaka iemesls, kādēļ attiecīgais pasākums ar savu paredzamo ietekmi var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (spriedumi, 2017. gada 18. maijs, Fondul Proprietatea, C‑150/16, EU:C:2017:388, 30. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 15. maijs, Achema u.c., C‑706/17, EU:C:2019:407, 90. punkts). It īpaši, ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts stiprina kādu uzņēmumu stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē tirdzniecībā starp dalībvalstīm, ir jāuzskata, ka atbalsts ietekmē šo tirdzniecību (spriedumi, 2015. gada 14. janvāris, Eventech, C‑518/13, EU:C:2015:9, 66. punkts, un 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Komisija, T‑747/17, EU:T:2019:271, 92. punkts).

218    Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija ir konstatējusi, ka Femern piešķirtā selektīvā priekšrocība nostiprina tās pozīciju Fēmarnbelta jūras šauruma šķērsošanas starp Rēdbiju un Putgardenu transporta pakalpojumu tirgū, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri jau darbojas šajā tirgū šajā savienojumā starp Dāniju un Vāciju, it īpaši salīdzinot ar prāmju operatoru, kas piedāvā transporta pakalpojumus šajā tirgū. Tādējādi tā ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka Femern piešķirtais finansējums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, vēl jo vairāk tāpēc, ka šī nosacījuma izpilde nevar būt atkarīga no sniegto transporta pakalpojumu vietējā vai reģionālā rakstura (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 14. janvāris, Eventech, C‑518/13, EU:C:2015:9, 69. punkts, un 2019. gada 29. jūlijs, Azienda Napoletana Mobilità, C‑659/17, EU:C:2019:633, 31. punkts).

219    No tā izriet, ka pretēji tam, ko norāda Dānijas Karaliste, Komisija, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, ir varējusi secināt, ka Femern piešķirtais finansējums izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

220    Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – Femern nekonkurējot ar prāmju operatoriem, tas jau ticis noraidīts, izvērtējot pirmā pamata trešo daļu (skat. šā sprieduma 129.–132. punktu).

221    Visbeidzot, Dānijas Karaliste apgalvo, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka fiksētais savienojums konkurē ar citu infrastruktūru, kas ļauj šķērsot Baltijas jūras rietumu daļu, jo šo infrastruktūru pārvalda valsts uzņēmumi. Ciktāl šis arguments ir patstāvīgs arguments, tas ir jānoraida kā neiedarbīgs. Proti, Komisijai bijis pietiekami konstatēt, ka Fēmarnbelta jūras šauruma šķērsošanas transporta pakalpojumu tirgū, par kuru ir runa šajā lietā, Femern saskaņā ar izdevīgākiem nosacījumiem piešķirtais finansējums var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tā to ir izdarījusi apstrīdētā lēmuma 234. apsvērumā, kurā tā ir konstatējusi, ka minētais finansējums sniedz Femern sniedza selektīvu priekšrocību, nostiprinot tās stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā tirgū, tas ir, Fēmarnbelta jūras šauruma šķērsošanas transporta pakalpojumu tirgū.

222    Tātad pirmā pamata ceturtā daļa ir jānoraida pilnībā.

223    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība ir jānoraida.

III. Par tiesāšanās izdevumiem

224    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Dānijas Karalistei spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

225    Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādējādi Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Dānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)      Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Spielmann Öberg Mastroianni

Brkan       Gâlea

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 28. februārī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

I. Tiesvedības priekšvēsture

A. Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekts

B. Notikumi pirms strīda

C. Administratīvais process

D. Apstrīdētais lēmums

E. Lietas dalībnieku prasījumi

II. Juridiskais pamatojums

A. Par pieņemamību

B. Par lietas būtību

1. Par pirmā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz to, ka Femern darbības nav saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu

a) Par pirmo iebildumu, kurš attiecas uz jēdziena “darbība, kas ir attiecināma uz valsts varu vai kas ir saistīta ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu” apgalvoto pārāk šauru interpretāciju

b) Par trešo iebildumu, kas attiecas uz pieejamās informācijas, kura ļautu saistīt noteiktas Femern darbības ar publiskās varas prerogatīvu īstenošanu, neņemšanu vērā

1) Par pirmo apakšiebildumu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības pašas par sevi nav attiecināmas uz valsts varas īstenošanu

2) Par otro apakšiebildumu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka Femern nav piešķirtas nekādas īpašas publiskās varas prerogatīvas

c) Par otro iebildumu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini ņēmusi vērā fiksēto savienojumu aizstājošu pakalpojumu esamību

2. Par pirmā pamata otro daļu, kas attiecas uz – atbilstoši apgalvojumam – kļūdaino konstatējumu, saskaņā ar kuru Femern piedāvā transporta pakalpojumus tirgū, konkurējot ar citiem uzņēmumiem

3. Par pirmā pamata trešo daļu, kas attiecas uz – atbilstoši apgalvojumam – kļūdaino konstatējumu, ka Femern ir uzņēmums, kas darbojas atbilstoši komerciālai loģikai

4. Par otro pamatu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbības nav nodalāmas

a) Par apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu

b) Par apstrīdētā lēmuma pamatotību attiecībā uz fiksētā savienojuma būvniecības un ekspluatācijas darbību nenodalāmo raksturu

5. Par pirmā pamata ceturto daļu, kas attiecas uz – atbilstoši apgalvojumam – kļūdaino konstatējumu, saskaņā ar kuru Femern piešķirtais finansējums izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē

III. Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – dāņu.