TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2020. gada 17. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Regula (EK) Nr. 715/2007 – 3. panta 10. punkts – 5. panta 2. punkts – Pārveidošanas ierīce – Mehāniskie transportlīdzekļi – Dīzeļdzinējs – Piesārņotāju emisijas – Programmatūra, kas iedarbojas uz dzinēja vadības bloku – Tehnoloģijas un stratēģijas, kas ļauj ierobežot piesārņotāju emisiju rašanos
Lietā C‑693/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko tribunal de grande instance de Paris (Francija) izmeklētājtiesneši iesnieguši ar 2018. gada 26. oktobra lēmumu, kas Tiesā saņemts 2018. gada 29. oktobrī, kriminālprocesā pret
X,
piedaloties –
CLCV u.c.,
A u.c.,
B,
AGLP u.c.,
C u.c.,
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši T. fon Danvics [A. T. von Danwitz] un P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents),
ģenerāladvokāte: E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretāre: V. Džakobo [V. Giacobbo], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2019. gada 7. novembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– X vārdā – D. Lecat, P. Benson un J. Philippe, avocats, kā arī R. B. A. Wollenschläger, Rechtsanwalt,
– A u.c. vārdā – C. Constantin‑Vallet, avocat,
– B vārdā – P. Peuvrel un X. Leuck, avocats,
– AGLP u.c. vārdā – F. Sartre, avocat,
– C u.c. vārdā – J. Bensaid un F. Verdier, avocats,
– Francijas valdības vārdā – sākotnēji D. Colas, J. Traband un E. Leclerc, kā arī A.‑L. Desjonquères, vēlāk J. Traband un E. Leclerc, kā arī A.‑L. Desjonquères, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Palatiello un P. Pucciariello, avvocati dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – J.‑F. Brakeland un M. Huttunen, kā arī A. C. Becker, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2020. gada 30. aprīļa tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.) 3. panta 10. punktu un 5. panta 2. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret sabiedrību X, automašīnu ražotāju, par to, ka tā laidusi Francijas tirgū mehāniskos transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar programmatūru, kura var ietekmēt gāzveida piesārņotāju emisiju kontroles sistēmu atbilstoši tās atpazītajiem braukšanas apstākļiem.
Atbilstošās tiesību normas
Starptautiskās tiesības
3 Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumiem Nr. 83 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz piesārņotāju emisiju atkarībā no motoram nepieciešamās degvielas veida (OV 2006, L 375, 242. lpp.) ir noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz tipa apstiprinājumu motorizētajiem transportlīdzekļiem.
4 Minēto noteikumu 2.16. punktā ir noteikts:
“Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas:
[..]
2.16. “pārveidošanas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kurš nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, motora apgriezienu skaitu, pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisijas kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisijas kontroles efektivitāti apstākļos, kuri ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā. Šādu konstrukcijas elementu neuzskata par pārveidošanas ierīci, ja:
2.16.1. šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumu un droša transportlīdzekļa darbība; vai
2.16.2. ierīce darbojas tikai ar nolūku nodrošināt motora iedarbināšanu; vai
2.16.3. noteikumi ir faktiski iekļauti I vai VI tipa testa procedūrā.”
5 No ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7.3.1.2. punkta izriet, ka izplūdes gāzu recirkulācija (Exhaust Gas Recirculation (EGR)) ir viens no piesārņojuma kontroles sistēmas parametriem.
Savienības tiesības
Lēmums 97/836/EK
6 Saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK (1997. gada 27. novembris) par Eiropas Kopienas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (Pārskatītais 1958. gada nolīgums) (OV 1997, L 346, 78. lpp.), 1. pantu Eiropas Kopiena ir pievienojusies šim nolīgumam.
7 Atbilstoši šā lēmuma 3. panta 1. punktam:
“Ievērojot [Pārskatītā 1958. gada nolīguma] 1. panta 5. punktu, Kopiena paziņo, ka tās pievienošanās ietvers tikai šā lēmuma II pielikumā uzskaitīto ANO/EEK noteikumu ieviešanu.”
8 Vieni no šajā II pielikumā uzskaitītajiem ANO EEK noteikumiem ir ANO EEK Noteikumi Nr. 83.
Pamatdirektīva
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV 2007, L 263, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1060/2008 (2008. gada 7. oktobris) (OV 2008, L 292, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “pamatdirektīva”), 11. apsvērumā ir noteikts:
“[..] (ANO EEK) noteikumi, kam Kopiena, piemērojot minēto lēmumu, pievienojas, kā arī ANO EEK noteikumu grozījumi, kuriem Kopiena jau ir pievienojusies, būtu jāintegrē Kopienas tipa apstiprināšanas procedūrā vai nu kā transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanas prasības, vai kā alternatīvas spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem. [..]”
10 Šīs pamatdirektīvas 34. panta 1. punktā ir paredzēts:
“ANO EEK noteikumi, kam Kopiena ir pievienojusies, un kas ir uzskaitīti IV pielikuma I daļā un XI pielikumā, ir transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma daļa tāpat, kā atsevišķās direktīvas vai regulas. Tos piemēro attiecīgās IV pielikuma I daļas un XI pielikuma ailēs uzskaitītu kategoriju transportlīdzekļiem.”
11 Minētās pamatdirektīvas 35. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:
“ANO EEK noteikumus, kas uzskaitīti IV pielikuma II daļā, atzīst par līdzvērtīgiem attiecīgām atsevišķajām direktīvām vai regulām, ciktāl tiem ir viena darbības joma un saturs.”
12 ANO EEK noteikumi Nr. 83 ir minēti pamatdirektīvas IV pielikumā.
Regula Nr. 715/2007
13 Saskaņā ar Regulas Nr. 715/2007 1. un 4.–6. apsvērumu:
“(1) [..] būtu jāsaskaņo mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz emisijām, lai prasības dažādās dalībvalstīs neatšķirtos un lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni.
[..]
(4) [..] vēl vairāk jāsamazina transporta nozares (gaisa, ūdens un sauszemes satiksmes), mājsaimniecību un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozaru radītās emisijas, lai sasniegtu ES gaisa kvalitātes mērķus. [..]
(5) ES gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešami turpmāki centieni, lai samazinātu transporta līdzekļu radītās emisijas. [..]
(6) Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un ievērotu piesārņojuma robežvērtības, jo īpaši ir nozīmīgi jāsamazina slāpekļa oksīdu emisijas no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem. [..]”
14 Šīs regulas 3. panta 6. un 10. punktā ir paredzēts:
“Regulā un tās īstenošanas pasākumos piemēro šādas definīcijas:
[..]
6) “izpūtēja emisijas” ir gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisija;
[..].
10) “pārveidošanas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti apstākļos, kas ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā”.
15 Minētās regulas 4. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Ražotāji pierāda, ka visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Kopienā, ir apstiprināts tips saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem. Ražotāji arī apliecina, ka visām jaunajām piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kam vajadzīgs tipa apstiprinājums un kas ir pārdotas vai nodotas ekspluatācijā Kopienā, ir apstiprināts tips saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.
Šajos pienākumos ir ietverta arī maksimālās pieļaujamās emisijas ievērošana, kādi minēti [kāda minēta] I pielikumā, un īstenošanas pasākumi, kādi minēti 5. pantā.
2. Ražotāji nodrošina, ka ievēro tipa apstiprinājuma procedūras produkcijas atbilstības, piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžības un ekspluatācijas atbilstības kontrolei [kontroli].
Turklāt ražotājam jāveic tādi tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu izpūtēja un iztvaikošanas emisiju efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šo regulu visā transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā un ievērojot normālus izmantošanas nosacījumus. [..]
[..]”
16 Regulas Nr. 715/2007 5. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Ražotājs transportlīdzekļus aprīko tā, lai daļas, kas varētu radīt emisiju, būtu plānotas, konstruētas un samontētas tā, lai transportlīdzeklis normālos lietošanas apstākļos atbilstu šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.
2. Tādu pārveidošanas ierīču lietošanu, kuras samazina emisijas kontroles efektivitāti, aizliedz. Aizliegumu nepiemēro, ja:
a) šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumiem un droša transportlīdzekļa darbība;
b) ierīce nedarbojas neatbilstīgi prasībām attiecībā uz dzinēja palaišanu;
vai
c) iztvaikošanas emisijas un izpūtēja vidējās emisijas pārbaudes procedūrā apstākļi ir pietiekami iekļauti.”
17 Šīs regulas I pielikumā “Maksimālā pieļaujamā emisija” tostarp ir paredzētas slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības.
Regula (EK) Nr. 692/2008
18 Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Regulu Nr. 715/2007 (OV 2008, L 199, 1. lpp.),1. pantā ir paredzēts:
“Šī regula nosaka pasākumus Regulas (EK) Nr. 715/2007 4., 5. un 8. panta īstenošanai.”
19 Atbilstoši Regulas Nr. 692/2008 2. panta 18. punktam:
“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
[..]
18. “emisiju kontroles sistēma” OBD [iebūvētās diagnostikas] sistēmas kontekstā ir elektroniska motora vadības kontrolierīce un jebkurš ar emisijām saistīts komponents izplūdes gāzu vai iztvaikošanas sistēmā, kas nodrošina ieplūdi vai saņem izplūdi no šīs kontrolierīces;”.
20 Minētās regulas III pielikumā “Vidējo izplūdes gāzu emisiju pārbaude apkārtējās vides apstākļos (1. tipa tests)” ir noteikts:
“1. Ievads
Šajā pielikumā aprakstīta procedūra 1. tipa testam, ar ko pārbauda vidējo izplūdes gāzu emisiju apkārtējās vides apstākļos.
[..]”
21 Regulas Nr. 692/2008 XI pielikuma “Iebūvētas diagnostikas sistēmas (OBD) mehāniskiem transportlīdzekļiem” 2. papildinājumā, kas attiecas uz “transportlīdzekļu saimes būtiskajām īpašībām”, ir paredzēts:
“[..]
Emisiju kontroles sistēma:
[..]
– izplūdes gāzu recirkulācija (t. i., ar vai bez).
[..]”
Francijas tiesību akti
22 Code de la consommation [Patērētāju kodeksa] L. 213‑1. panta redakcijā, kas bija piemērojama līdz 2014. gada 18. martam, bija paredzēts:
“Tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem un ar naudas sodu līdz 35 000 EUR apmērā vai ar vienu no šiem sodiem ikviens, kurš neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav līgumslēdzēja puse, ir maldinājis vai mēģinājis maldināt līgumslēdzēju, izmantojot jebkādus līdzekļus vai paņēmienus, arī ar trešās personas starpniecību:
1° par jebkādu preču lietderīgu sastāvdaļu raksturu, veidu, izcelsmi, būtiskām īpašībām, sastāvu vai saturu;
2° par piegādāto preču daudzumu vai to identitāti, piegādājot preces, kas atšķiras no līguma priekšmeta;
3° par piemērotību lietošanai, ar preces lietošanu saistītiem riskiem, veiktajām pārbaudēm, lietošanas veidiem vai veicamajiem piesardzības pasākumiem.”
23 Šā kodeksa L. 213‑1. panta redakcijā, kas ir piemērojama no 2014. gada 19. marta līdz 2016. gada 30. jūnijam, ir noteikts:
“Tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem un ar naudas sodu 300 000 EUR apmērā ikviens, kurš neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav līgumslēdzēja puse, ir maldinājis vai mēģinājis maldināt līgumslēdzēju, izmantojot jebkādus līdzekļus vai paņēmienus, arī ar trešās personas starpniecību:
1° par jebkādu preču lietderīgu sastāvdaļu raksturu, veidu, izcelsmi, būtiskām īpašībām, sastāvu vai saturu;
2° par piegādāto preču daudzumu vai to identitāti, piegādājot preces, kas atšķiras no līguma priekšmeta;
3° par piemērotību lietošanai, ar preces lietošanu saistītiem riskiem, veiktajām pārbaudēm, lietošanas veidiem vai veicamajiem piesardzības pasākumiem.
Naudas soda apmēru var noteikt proporcionāli pārkāpuma rezultātā gūtajām priekšrocībām 10 % apmērā no vidējā gada apgrozījuma, kas aprēķināts, izmantojot pēdējo trīs gadu apgrozījuma datus, kuri ir zināmi faktu rašanās dienā.”
24 Minētā kodeksa L. 213‑2. panta redakcijā, kas bija piemērojama līdz 2014. gada 18. martam, bija noteikts:
“L. 213‑1. pantā paredzētie sodi tiek divkāršoti:
1° ja minētajā pantā paredzēto nodarījumu rezultātā ir laista apgrozībā cilvēku vai dzīvnieku veselībai bīstama prece;
2° ja L. 213‑1. pantā paredzētais nodarījums vai tā mēģinājums ir ticis izdarīts:
a) izmantojot svarus, mērus vai citus viltotus vai neprecīzus instrumentus;
b) izmantojot manipulācijas vai paņēmienus, ar kuru palīdzību tiek ietekmētas analīžu, dozēšanas, svēršanas vai mērīšanas darbības, vai ar kurām krāpnieciskos nolūkos tiek mainīts preču sastāvs, svars vai apjoms, arī pirms šo darbību veikšanas;
c) visbeidzot, izmantojot maldinošas norādes, kas vedina domāt par kādu iepriekšēju un precīzu darbību.”
25 Šā paša kodeksa 213‑2. panta redakcijā, kas ir piemērojama no 2014. gada 19. marta līdz 2016. gada 30. jūnijam, ir paredzēts:
“I. L. 213‑1. pantā paredzētos sodus palielina līdz brīvības atņemšanai uz pieciem gadiem un naudas sodam 600 000 EUR apmērā, ja L. 213‑1. pantā paredzētais nodarījums vai tā mēģinājums ir izdarīts:
1° izmantojot svarus, mērus vai citus viltotus vai neprecīzus instrumentus;
2° izmantojot manipulācijas vai paņēmienus, ar kuru palīdzību tiek ietekmētas analīžu, dozēšanas, svēršanas vai mērīšanas darbības, vai ar kurām krāpnieciskos nolūkos tiek mainīts preču sastāvs, svars vai apjoms, arī pirms šo darbību veikšanas;
3° izmantojot maldinošas norādes, kas vedina domāt par kādu iepriekšēju un precīzu darbību.
II. L. 213‑1. pantā paredzētos sodus palielina līdz brīvības atņemšanai uz septiņiem gadiem un naudas sodam 750 000 EUR apmērā, ja šajā pašā L. 213‑1. pantā paredzētā nodarījuma vai tā mēģinājuma:
1° rezultātā ir laistas apgrozībā cilvēku vai dzīvnieku veselībai bīstamas preces;
2° nodarījums vai tā mēģinājums ir izdarīts organizētā grupā.
III. Šajā pantā paredzēto naudas soda apmēru var noteikt proporcionāli pārkāpuma rezultātā gūtajām priekšrocībām 10 % apmērā no vidējā gada apgrozījuma, kas aprēķināts, izmantojot pēdējo triju gadu apgrozījuma datus, kas ir zināmi faktu rašanās dienā.”
26 Saskaņā ar Patērētāju kodeksa L. 213‑6. pantu:
“Juridiskajām personām, kuras saskaņā ar Kriminālkodeksa 121.‑2. pantā paredzētajiem nosacījumiem ir sauktas pie kriminālatbildības par L. 213‑1. pantā līdz L. 213‑4. pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, papildus naudas sodam saskaņā ar Kriminālkodeksa 131‑38. pantā paredzētajiem nosacījumiem piemēro šā paša kodeksa 131‑39. panta 2.–9. punktā paredzētos sodus.
Kriminālkodeksa 131‑39. panta 2. punktā minētais aizliegums attiecas uz darbību, kuras veikšanā vai kuras veikšanas dēļ ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
27 Sabiedrība X ir automobiļu ražotājs, kas Francijas teritorijā tirgo mehāniskos transportlīdzekļus. No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šai sabiedrībai tiek pārmests, ka tā šajā teritorijā ir laidusi apgrozībā transportlīdzekļus ar programmatūru, kura var atpazīt šo pēdējo atbilstības noteikšanas posmu, lai izkropļotu šajā posmā veikto piesārņojošo vielu, tostarp slāpekļa oksīda (NOx) emisiju pārbaužu rezultātus.
28 2015. gada 28. septembrī Ildefransas (Francija) reģionālās padomes priekšsēdētāja vietnieks transporta jomā pēc presē atklātās informācijas vērsās pie procureur de Paris [Parīzes prokurora] (Francija) saistībā ar sabiedrības X rīcību, laižot tirgū ar šo programmatūru aprīkotus transportlīdzekļus.
29 2015. gada 2. oktobrī parquet de Paris [Parīzes prokuratūra] (Francija), uzskatot, ka šie fakti ir kvalificējami kā “maldināšana atbildību pastiprinošos apstākļos”, vērsās office central de lutte contre les atteintes à l’environnement et à la santé publique [Centrālajā birojā cīņai pret kaitējumu videi un sabiedrības veselībai], lai panāktu izmeklēšanas uzsākšanu par apstākļiem, kādos attiecīgie transportlīdzekļi ir laisti Francijas tirgū.
30 Vienlaikus Francijas vides, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministrs lūdza Service national des enquêtes (SNE) de la direction générale de la Concurrence et de la Répression des Fraudes [Konkurences, patēriņa un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirektorāta Valsts izmeklēšanas dienestam] veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Francijas teritorijā tirgotie transportlīdzekļi bijuši aprīkoti ar šādu programmatūru.
31 Veicot tipa daļēju apstiprinājumu attiecībā uz piesārņotāju emisijām, transportlīdzekļi tiek testēti saskaņā ar protokolu, kura parametri, kuru skaitā ir izvēlētā ātruma profils, transportlīdzekļa temperatūra un iepriekšējā sagatavošana, ir noteikti normatīvā kārtā. Tipa apstiprinājuma testā izmantotais ātruma profils, kas tiek saukts par New European Driving Cycle (NEDC), tiek veikts laboratorijā, un tas ietver četru pilsētas cikla atkārtošanu, kuriem seko ārpuspilsētas cikls. Tādējādi tas ļauj pārbaudīt, vai emitētais slāpekļa oksīda daudzums ir mazāks par maksimālo Regulas Nr. 715/2007 I pielikumā paredzēto robežvērtību.
32 Izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts (turpmāk tekstā – “EGR vārsts”) ir viena no tehnoloģijām, ko izmanto automobiļu ražotāji, tostarp sabiedrība X, lai kontrolētu un samazinātu slāpekļa oksīda emisijas, kuras rada nepilnīga degvielas sadegšana.
33 EGR vārsts tā atvēršanās laikā ļauj nogādāt izplūdes gāzes ieplūdes kolektorā, lai tās varētu otro reizi sadedzināt un atdzesēt, izmantojot siltummaini. Šo vārstu kontrolē dzinēja vadības bloks, kas norāda uz transportlīdzeklī iebūvēto informātikas sistēmu un kas elektroniski dod komandas attiecībā uz dažādajām tajā iekļautajām funkcijām, piemēram, tām, kuras saistītas ar motora darbību, transmisiju vai drošību. EGR vārsta atvēršanos reāllaikā regulē vadības bloks, kas nosūta komandas šim vārstam atkarībā no dažādu sensoru sniegtās informācijas, tostarp par ātrumu, dzinēja temperatūru vai gaisa temperatūru. Tādējādi pretpiesārņojuma efektivitāte ir saistīta ar šā vārsta atvērumu, ko regulē vadības blokā integrētās programmatūras pirmkods.
34 Savam ziņojumam SNE pievienoja testus un izmēģinājumus, kurus bija veikusi Union technique de l’automobile du motocycle et du cycle [Automobiļu, motociklu un velosipēdu tehniskā apvienība], kas ir vienīgā struktūra, kurai Francijā ir tiesības veikt transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma testus. Šie testi, kuru mērķis bija noskaidrot, vai var tikt prezumēta krāpšana saistībā ar piesārņojuma novēršanas testiem, atklāja, ka dažu sabiedrības X pārbaudāmo transportlīdzekļu slāpekļa oksīda emisijas atkarībā no konkrētā transportlīdzekļa bija palielinātas 2, 3,2, 3,4 vai 3,6 reizes, salīdzinājumā ar šo transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma procedūrā konstatētajām vērtībām.
35 Arī papildu testi, kas pēc ministère de l’Écologie, du Développement durable et de l’Énergie [Vides, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministrijas] pieprasījuma tika uzticēti Institut Français du Pétrole Énergie Nouvelle (IFPEN) [Francijas Jauno Energoresursu degvielu institūtam] un kuri tika veikti trim šīs sabiedrības transportlīdzekļiem, ļāva konstatēt, ka slāpekļa oksīda emisiju līmenis bija samazināts, atpazīstot tipa apstiprinājuma posmu, EGR vārsta atvērumam tad esot būtiski lielākam.
36 2015. gada 16. oktobrī sabiedrības X Francijas meitasuzņēmuma prezidents brīvā uzklausīšanā norādīja, ka viņš nav bijis informēts par šīs programmatūras darbības mehānismu un tās krāpniecisko raksturu, un precizēja, ka ar to aprīkotos transportlīdzekļus bijis paredzēts atsaukt, lai minēto programmatūru atjauninātu.
37 2015. gada 15. un 18. decembrī pēc sabiedrības X lūguma advokātu birojs nosūtīja izmeklētājiem dokumentu, kas pierādot, ka EGR sistēmu nevar uzskatīt par “pārveidošanas ierīci” Regulas Nr. 715/2007 izpratnē.
38 Pēc šīs izmeklēšanas 2016. gada 19. februārī Republikas prokurors vērsās pie trim tribunal de grande instance de Paris [Parīzes Vispārējās pirmās instances tiesas] (Francija) izmeklētājtiesnešiem. Apsūdzības rakstā sabiedrībai X tiek pārmests, ka kopš 2009. gada 1. septembra tā Francijas teritorijā ir maldinājusi ar “Euro 5” un “Euro 6” paaudzes dīzeļdzinējiem aprīkoto transportlīdzekļu pircējus par minēto transportlīdzekļu būtiskajām īpašībām, jo tajos ir bijusi Regulai Nr. 715/2007 neatbilstoša pārveidošanas ierīce, un par veiktajām kontrolēm, ar atbildību pastiprinošu apstākli, ka šo faktu rezultātā ir tikušas laistas apgrozībā cilvēku vai dzīvnieku veselībai bīstamas preces.
39 Tribunal de grande instance de Paris izmeklētājtiesneši uzdeva veikt tiesas ekspertīzi, lai analizētu pārvaldes iestāžu veikto testu rezultātus, proti, UTAC un IFPEN veiktos testus, un visas citas tehniskās analīzes, lai aprakstītu konkrētās programmatūras mehānismu un atspoguļotu, kā tā ietekmējusi ar to aprīkoto transportlīdzekļu slāpekļa oksīda emisiju palielinājumu. Savā 2017. gada 26. aprīlī iesniegtajā ziņojumā eksperts uzskata, ka konkrētie transportlīdzekļi ir bijuši aprīkoti ar ierīci, kas ļauj atpazīt tipa apstiprinājuma procedūru, pielāgot izplūdes gāzu recirkulācijas darbību un šīs procedūras nolūkos samazināt slāpekļa oksīda emisijas. Viņš secina, ka šo transportlīdzekļu emisiju kontroles sistēmas ir tikušas manipulētas, lai palielinātu EGR vārsta atvērumu brīdī, kad tika atpazīts tipa apstiprinājuma posms. Šā vārsta atvēruma samazināšana parastos šo transportlīdzekļu ekspluatācijas apstākļos samazinot emisiju kontroles sistēmas efektivitāti un izpaužoties kā slāpekļa oksīda emisiju pieaugums.
40 Eksperta ieskatā, ja EGR vārsta darbība parastos ekspluatācijas apstākļos būtu bijusi identiska darbībai, kas tika konstatēta tipa apstiprinājuma procedūrās, konkrētie transportlīdzekļi būtu izdalījuši ievērojami mazāk slāpekļa oksīda, to patēriņš un jauda būtu mazāki un apkopes darbības būtu bijušas biežākas un izmaksājušas dārgāk. Pateicoties veiktajām manipulācijām, transportlīdzekļiem esot straujāks paātrinājums, lielāka jauda, tiem mazāk aizsērē ieplūdes kolektori, vārsti un sadegšanas kamera, kas sekmējot dzinēja ilgmūžību un uzticamību. Tādējādi bez šīm manipulācijām konkrētie transportlīdzekļi nebūtu tikuši apstiprināti.
41 2017. gada 28. martā sabiedrība X tika izsaukta uz tribunal de grande instance de Paris pie izmeklētājtiesnešiem. Izmantojot savu liecinieces un aizdomās turētās statusu, tā atteicās atbildēt uz tai uzdotajiem jautājumiem. Arī tās dalībvalsts tiesu iestādes, kurā atrodas sabiedrības X juridiskā adrese, atteicās nodot izmeklētājtiesnešu pieprasīto informāciju. Turklāt saistībā ar šo pirmstiesas izmeklēšanu vairāk nekā 1200 personas ir cēlušas civilprasības.
42 Tribunal de grande instance de Paris izmeklētājtiesneši norāda, ka, tā kā ierīces, kas ļauj iejaukties transportlīdzekļu emisiju kontroles sistēmas darbībā, var būt dažādas, esot svarīgi precizēt, ko ietver jēdziens “pārveidošanas ierīce” Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta izpratnē, jo šajā tiesību normā šis jēdziens esot definēts, izmantojot vairākus jēdzienus, kurus Tiesa līdz šim vēl nav interpretējusi.
43 Tā kā atzīšana par pamatlietā aplūkotajā kriminālizmeklēšanā minēto “maldināšanu” ir balstīta uz atzīšanu par “pārveidošanas ierīci” Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta un 5. panta 2. punkta izpratnē, tribunal de grande instance de Paris izmeklētājtiesneši uzskata, ka šo tiesību normu interpretācija ir nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu gan par iespējamo sabiedrības X darbības izvērtēšanu, gan par lietas nodošanu vai nenodošanu tiesai nolēmuma taisīšanai pēc izmeklēšanas pabeigšanas.
44 Šādos apstākļos tribunal de grande instance de Paris izmeklētājtiesneši nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Jēdziena “konstrukcijas elements” interpretācija
a) Ko nozīmē Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punktā minētais jēdziens “konstrukcijas elements”, ar ko ir definēta pārveidošanas ierīce (defeat device)?
b) Vai dzinēja vadības blokā iekļauto programmu vai vispārīgāk – programmu, kas to ietekmē, var uzskatīt par konstrukcijas elementu šī panta izpratnē?
2) Jēdziena “emisijas kontroles sistēma” interpretācija
a) Ko nozīmē Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punktā minētais jēdziens “emisiju kontroles sistēma”, ar ko ir definēta pārveidošanas ierīce (defeat device)?
b) Vai šī emisiju kontroles sistēma ietver tikai tehnoloģijas un stratēģijas, kuru mērķis ir apstrādāt un samazināt emisijas (jo īpaši NOx) pēc to rašanās, vai arī tā ietver dažādas tehnoloģijas un stratēģijas, kas ļauj ierobežot to rašanos pašā sākumā, piemēram, tādas kā EGR tehnoloģija?
3) Jēdziena “pārveidošanas ierīce” (defeat device) interpretācija
a) Vai ierīce, kas konstatē jebkuru parametru, kas ir saistīts ar Regulas Nr. 715/2007 paredzēto tipa apstiprinājuma procedūru norisi, lai šo procedūru laikā aktivizētu vai pastiprinātu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, un tādējādi iegūtu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ir pārveidošanas ierīce (defeat device) Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta izpratnē?
b) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai šī pārveidošanas ierīce (defeat device) ir aizliegta saskaņā ar Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta noteikumiem?
c) Vai trešā jautājuma a) daļā aprakstīto ierīci var uzskatīt par “pārveidošanas ierīci”, ja emisiju kontroles sistēmas pastiprināta darbība ir efektīva ne tikai tipa apstiprinājuma procedūrās, bet arī gadījumos, ja reālajā braukšanā tiek konstatēti tieši tādi paši apstākļi kā tipa apstiprinājuma procedūrās, lai pastiprinātu emisiju kontroles sistēmas darbību?
4) [Regulas Nr. 715/2007] 5. pantā paredzēto izņēmumu interpretācija
a) Ko nozīmē trīs izņēmumi, kas ir paredzēti Regulas Nr. 715/2007 [2. nodaļas] 5. panta 2. punktā?
b) Vai aizliegumu izmantot pārveidošanas ierīces (defeat device), kas aktivizē vai pastiprina jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību īpaši tipa apstiprinājuma procedūrās, varētu nepiemērot kāda no trīs [šīs regulas] 5. panta 2. punktā minēto iemeslu dēļ?
c) Vai dzinēja nodiluma un piesārņošanas aizkavēšana ir viena no prasībām attiecībā uz “motora aizsardzību pret bojājumiem vai negadījumiem” vai “drošu transportlīdzekļa darbību”, kas var attaisnot šādas pārveidošanas ierīces klātbūtni [minētās regulas] 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pieņemamību
45 Sabiedrība X atsaucas uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību, pamatojoties, pirmkārt, uz to, ka Tiesas atbilde uz uzdotajiem jautājumiem neesot nepieciešama, lai iesniedzējtiesa varētu pieņemt nolēmumu pamatlietā. Šajā ziņā tā norāda, ka šāda atbilde nevar ietekmēt to elementu raksturojumu, kas veido maldināšanas noziedzīgo nodarījumu atbildību pastiprinošos apstākļos, kas tai tiek pārmests atbilstoši Francijas krimināltiesībām.
46 Otrkārt, sabiedrība X uzskata, ka tas, ka nodarījuma raksturojums tiek padarīts atkarīgs no Regulas Nr. 715/2007 interpretācijas, nozīmē, ka tiek pārkāpts noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma princips.
47 Treškārt, sabiedrība X apgalvo, ka šajā stadijā iesniedzējtiesā nepastāv nekāds tāds strīds, kas rastos saistībā ar uzdotajiem jautājumiem, un līdz ar to šie jautājumi esot tikai hipotētiski. Tā kā tā neesot ieņēmusi nostāju šajos jautājumos, tie esot uzskatāmi tikai par lūgumu sniegt konsultatīvu viedokli par Savienības tiesību normām.
48 Ceturtkārt, par uzdotajiem jautājumiem neesot notikušas sacīkstes principā balstītas debates, kas esot pretrunā pareizas tiesvedības principam.
49 Piektkārt, pat ja uzdotie jautājumi atspoguļo iesniedzējtiesas argumentāciju, sabiedrība X uzskata, ka iesniedzējtiesas nolēmumā nav pietiekami skaidri izklāstīti ne iemesli, kuru dēļ šī tiesa secina, ka Regulas Nr. 715/2007 normu interpretācija ir noderīga pamatlietas atrisināšanai, ne arī saikne, kas pastāv starp šo interpretāciju un šo lietu. Šajā ziņā šī sabiedrība arī ir precizējusi, ka prejudiciālie jautājumi ir tikuši uzdoti priekšlaikus, ņemot vērā, ka šajā izmeklēšanas posmā faktiskie apstākļi neesot tikuši pietiekami precīzi pierādīti.
50 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā iedibinātajā sadarbībā starp Tiesu un valsts tiesām tikai valsts tiesai, kura izskata strīdu un ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams tās nolēmuma taisīšanai, gan arī tās Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Līdz ar to, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Openbaar Ministerie (Dokumentu viltošana), C‑510/19, EU:C:2020:953, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 No minētā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām ir attiecināms atbilstības pieņēmums. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska, vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Openbaar Ministerie (Dokumentu viltošana), C‑510/19, EU:C:2020:953, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
52 Šajā gadījumā vispirms ir jākonstatē, ka iesniedzējtiesas nolēmumā ir ietverts pamatlietas tiesisko un faktisko apstākļu, kā arī to iemeslu argumentēts izklāsts, kuru dēļ iesniedzējtiesa ir uzskatījusi, ka atbilde uz šajā strīdā uzdotajiem jautājumiem ir nepieciešama nolēmuma pieņemšanai.
53 No iesniedzējtiesas nolēmuma arī izriet, ka valsts tiesībās paredzētā kvalifikācija par “maldināšanu atbildību pastiprinošos apstākļos” par faktiem, kas tiek pārmesti sabiedrībai X, ir atkarīga no tā, vai pamatlietā aplūkotā programmatūra var tikt uzskatīta par “pārveidošanas ierīci” Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta izpratnē, kuras izmantošana ir aizliegta saskaņā ar šīs pašas regulas 5. panta 2. punktu.
54 Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un priekšmetu.
55 Turpinājumā, runājot par prettiesiskas maldināšanas atbildību pastiprinošos apstākļos kā noziedzīgu nodarījumu veidojošo elementu konstatēšanu Francijas krimināltiesībās, ir jāatgādina, ka, tā kā LESD 267. pantā paredzētās procedūras ietvaros valsts tiesību interpretācija un tajā paredzēto nosacījumu pārbaude ietilpst vienīgi iesniedzējtiesas kompetencē (spriedums, 2018. gada 13. novembris, Čepelnik, C‑33/17, EU:C:2018:896, 24. punkts un tajā minētā judikatūra), ar sabiedrības X šajā jautājumā sniegto argumentāciju nav pietiekami, lai atspēkotu šā sprieduma 51. punktā minēto atbilstības prezumpciju.
56 Tas pats attiecas uz sabiedrības X argumentiem par noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības principu. Proti, ar Regulu Nr. 715/2007 nav ieviesti kriminālsodi, līdz ar to šim principam nav nozīmes, izvērtējot izskatāmā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību.
57 Visbeidzot, nevar piekrist sabiedrības X argumentācijai, ka uzdotie prejudiciālie jautājumi nav tikuši apspriesti, ievērojot sacīkstes principu, jo LESD 267. pantā vēršanās Tiesā nav pakārtota nosacījumam, ka tiesvedība iesniedzējtiesā ir balstīta uz sacīkstes principu (spriedums, 2020. gada 16. jūlijs, Governo della Repubblica italiana (Itālijas miertiesnešu statuss), C‑658/18, EU:C:2020:572, 63. punkts).
58 Līdz ar to lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.
Par lietas būtību
Par pirmo jautājumu
59 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “konstrukcijas elementu” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma programmatūra, kas ir iebūvēta dzinēja vadības blokā vai kas uz to iedarbojas.
60 Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punktā “pārveidošanas ierīce” ir definēta kā “jebkurš konstrukcijas elements, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti apstākļos, kas ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā”.
61 No šīs tiesību normas izriet, ka tajā nav definēts jēdziens “konstrukcijas elements”.
62 Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to parasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kurā tie ietilpst, sasniedzamos mērķus (spriedums, 2020. gada 1. oktobris, Entoma, C‑526/19, EU:C:2020:769, 29. punkts).
63 Pirmkārt, ir jānorāda, ka jēdziens “konstrukcijas elements” parastā nozīmē apzīmē priekšmetu, kas ir izgatavots, lai to integrētu funkcionālā kopumā.
64 Otrkārt, no šīs regulas 3. panta 10. punkta izriet, ka šajā tiesību normā minētais pārveidošanas ierīces jēdziens apzīmē “jebkuru” konstrukcijas elementu. Šajā ziņā, tāpat kā to dara Francijas valdība un Komisija, ir jāuzskata, ka šāda pārveidošanas ierīces definīcija tātad piešķir plašu piemērojamību jēdzienam “konstrukcijas elements”, kas aptver gan mehāniskās detaļas, gan elektroniskos elementus, kuri veic šādu detaļu aktivizēšanu, ja tie ietekmē emisiju kontroles sistēmas darbību un samazina tās efektivitāti.
65 Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka komandu EGR vārsta atvēršanai reāllaikā dod viens no dzinēja vadības blokiem, kas ir transportlīdzeklī iebūvēta datorizēta informātikas sistēma. Tādējādi, vadoties pēc dažādu sensoru sniegtās informācijas, tostarp par ātrumu vai dzinēja temperatūru, šis vadības bloks nosūta komandas EGR vārstam. Pretpiesārņojuma efektivitāte ir saistīta ar šā vārsta atvērumu, ko nosaka vadības blokā ievietotās programmatūras pirmkods.
66 Līdz ar to, tā kā tāda dzinēja vadības blokā ievietota programmatūra kā pamatlietā aplūkotā ietekmē emisiju kontroles sistēmas darbību, tā ir uzskatāma par “konstrukcijas elementu” Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta izpratnē.
67 Šo jēdziena “konstrukcijas elements” plašo interpretāciju apstiprina ar Regulu Nr. 715/2007 sasniedzamais mērķis, kas, kā tas izriet no tās 6. apsvēruma, ir būtiski samazināt ar dīzeļdzinējiem aprīkotu transportlīdzekļu slāpekļa oksīda emisijas, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un ievērotu piesārņojuma robežvērtības.
68 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “konstrukcijas elements” šīs tiesību normas izpratnē ir programmatūra, kas ir ievietota dzinēja vadības blokā vai kas uz to iedarbojas, ja tā ietekmē emisiju kontroles sistēmas darbību un samazina tās efektivitāti.
Par otro jautājumu
69 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “emisiju kontroles sistēma” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst tikai tehnoloģijas un tā sauktā “izplūdes gāzu pēcapstrādes” stratēģija, kuras samazina emisijas lejupēji, proti, pēc to rašanās, vai arī tehnoloģijas, kuras, tāpat kā EGR sistēma, samazina emisijas jau iepriekš, proti, pirms to rašanās.
70 Iesākumā jāatgādina, ka pastāv divas stratēģijas, ko ražotāji var ieviest savos ar dīzeļdzinējiem aprīkotajos transportlīdzekļos, lai samazinātu piesārņojošās emisijas. Pirmkārt, tādu tā saukto “motora iekšējo” stratēģiju, kāda ir EGR sistēma, kas samazina piesārņojošo vielu veidošanos pašā motorā, un, otrkārt, tā dēvēto “izplūdes gāzu pēcapstrādes” stratēģiju, kura ir domāta tam, lai apstrādātu izplūdes gāzu emisijas pēc to rašanās.
71 Regulā Nr. 715/2007 jēdziens “emisiju kontroles sistēma” kā tāds nav definēts, bet tās preambulā ir atgādināts, ka, ņemot vērā tajā paredzēto emisiju samazināšanas mērķi, ir nepieciešams paredzēt ierīces, kas ir domātas tam, lai mērītu un līdz ar to kontrolētu emisijas transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
72 Saskaņā ar šā sprieduma 62. punktā atgādināto judikatūru tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to parasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus.
73 Vispirms ir jānorāda, ka no gramatiskā viedokļa emisiju kontroles sistēma ir transportlīdzekļa sastāvdaļa, kuras mērķis ir kontrolēt tā emisijas.
74 Šajā ziņā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka EGR sistēma ir ierīce, kuras vienīgais mērķis ir samazināt un tātad kontrolēt slāpekļa oksīda emisijas. Līdz ar to no Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta nevar secināt, ka šāda ierīce tehniski nevarētu būt daļa no emisiju kontroles sistēmas, jo tā ļauj kontrolēt slāpekļa oksīda emisiju apjomu atkarībā no iepriekš iestatītiem parametriem.
75 Turpinot, šo interpretāciju apstiprina arī konteksts, kurā iekļaujas Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts. Šī tiesību norma, kas ietverta šīs regulas I nodaļā, kura ir veltīta tās priekšmetam, piemērošanas jomai un definīcijām, ir izvērtējama, ņemot vērā dažādās šīs regulas tiesību normas, kā arī mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tiesisko regulējumu Savienībā, kura daļa ir šī regula.
76 Šajā ziņā jāatgādina, ka pamatdirektīvas IV pielikuma I daļā ir uzskaitīti leģislatīvie akti, kuros ir paredzēti pamatnosacījumi, kas jāizpilda, lai mehāniskajam transportlīdzeklim varētu piešķirt tipa apstiprinājumu. Šajā pielikumā ir norādīta Regula Nr. 715/2007, un tās 5. pantā ir paredzēts, ka ražotājs transportlīdzekļus aprīko tā, ka sastāvdaļas, kas var ietekmēt emisijas, tiek projektētas, izgatavotas un montētas tā, lai transportlīdzekļi normālos ekspluatācijas apstākļos varētu atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem. Attiecībā uz emisiju kontroli šis pants uzliek īpašas tehniskās prasības, kas ir tikušas noteiktas Regulā Nr. 692/2008. Savukārt šajā pēdējā minētajā regulā attiecībā uz atsevišķām tehniskajām prasībām saistībā ar transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu ir ietverta norāde uz ANO EEK Noteikumiem Nr. 83.
77 Pirmkārt, runājot par Regulu Nr. 715/2007, tās 4. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ražotāja īstenotajiem tehniskajiem pasākumiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina efektīvu izpūtēja emisiju ierobežošanu visā transportlīdzekļu parastajā kalpošanas laikā, ievērojot normālus ekspluatācijas nosacījumus. Šajā ziņā šīs regulas 3. panta 6. punktā jēdziens “izpūtēja emisijas” ir definēts kā “gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisija”.
78 Tātad šajās tiesību normās ir noteikts vienīgi ražotāju sasniedzamais mērķis, proti, ierobežot izpūtēja emisijas, neprecizējot līdzekļus tā sasniegšanai.
79 Līdz ar to Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar citām šīs regulas tiesību normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “emisiju kontroles sistēma” neizslēdz tehnoloģijas un stratēģiju, kas samazina emisijas iepriekš, proti, to rašanās laikā.
80 Otrkārt, ir jānorāda, ka ANO EEK Noteikumos Nr. 83, un it īpaši to 2.16. pantā, arī ir ietverta norāde uz jēdzienu “emisiju kontroles sistēma”, tomēr neprecizējot, vai šis jēdziens attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai apstrādātu emisijas pēc to rašanās, vai uz pasākumiem, kas ierobežo to veidošanos.
81 Proti, šajā tiesību normā “pārveidošanas ierīce” ir definēta tādā formulējumā, kas ir salīdzināms ar Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta formulējumu. Līdz ar to no šā 2.16. panta nevar secināt, ka “emisiju kontroles sistēma” šā panta izpratnē aptvertu tikai tehnoloģijas un stratēģiju, kas samazina izplūdes gāzu emisijas pēc to rašanās, un neaptver tās, kuras paredzētas, lai ierobežotu to veidošanos.
82 Turklāt ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7.3.1.2. punktā “Piesārņojuma kontroles sistēmas parametri” ir noteikts, ka EGR sistēma ir viens no šiem parametriem. Tādējādi no šīm tiesību normām izriet, ka EGR sistēma ietilpst jēdzienā “emisiju kontroles sistēma”.
83 Treškārt, lai gan Regulas Nr. 692/2008 2. panta 18. punktā “emisiju kontroles sistēma” tiek definēta kā “OBD sistēmas kontekstā [..] elektroniska motora vadības kontrolierīce un jebkurš ar emisijām saistīts komponents izplūdes gāzu vai iztvaikošanas sistēmā, kas nodrošina ieplūdi vai saņem izplūdi no šīs kontrolierīces”, un lai gan šajā pašā regulā ir ietverti vairāki noteikumi par dažādām emisiju apstrādes sistēmām, kuras atrodas transportlīdzekļu izplūdes sistēmā, kvalificējot tās kā “emisiju kontroles sistēmu”, tajā pie šiem pašiem apzīmējumiem ir uzskaitītas iekšējās dzinēja sistēmas, kas ir paredzētas tam, lai ierobežotu emisiju veidošanos. Šajā ziņā šīs regulas XI pielikuma 2. papildinājumā izplūdes gāzu recirkulācija ir tieši minēta emisiju kontroles sistēmu uzskaitījumā. Taču tāds arī ir EGR sistēmas mērķis.
84 Turklāt ir jāatgādina, ka tipa apstiprinājuma procedūrās, kā tas izriet no Regulas Nr. 692/2008 3. pielikuma, emisiju līmenis vienmēr tiek mērīts pie izplūdes no izpūtēja. Līdz ar to nevar tikt veikta diferenciācija starp stratēģijām, kas samazina izplūdes gāzu emisijas pēc to rašanās, un stratēģijām, kuru mērķis ir ierobežot to veidošanos.
85 Tādējādi no Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta konteksta izriet, ka jēdziens “emisiju kontroles sistēma” ietver gan tās mehānisko transportlīdzekļu tehnoloģijas un dzinēja iekšējo stratēģiju, kuru mērķis ir samazināt emisijas pēc to rašanās, gan arī tās, kuru mērķis ir ierobežot emisiju veidošanos.
86 Visbeidzot, šādu interpretāciju apstiprina arī Regulas Nr. 715/2007 mērķis nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni.
87 Proti, kā tas ir norādīts Regulas Nr. 715/2007 1. apsvērumā, tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz emisijām būtu jāsaskaņo, lai tostarp nodrošinātu šo mērķi. Turklāt šīs regulas 5. apsvērumā ir norādīts, ka Savienības gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešami turpināti centieni samazināt transportlīdzekļu emisijas. Tās 6. apsvērumā ir precizēts, ka it īpaši ir jāturpina ievērojami samazināt slāpekļa oksīda emisijas no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un ievērotu piesārņojuma robežvērtības.
88 Regulas Nr. 715/2007 4. pantā ražotājam ir noteikts pienākums pierādīt, ka viņa veiktie tehniskie pasākumi nodrošina tostarp efektīvu izpūtēja emisiju ierobežošanu un ka tas notiek visā transportlīdzekļu parastajā kalpošanas laikā, ievērojot normālus ekspluatācijas apstākļus.
89 Līdz ar to Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punktā minētā jēdziena “emisiju kontroles sistēma” interpretācija, saskaņā ar kuru šis jēdziens aptver gan tehnoloģijas un transportlīdzekļu dzinēju iekšējās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt emisijas pēc to rašanās, gan arī tās, kuru mērķis ir ierobežot to veidošanos, atbilst šīs regulas mērķim. Proti, kā to savu secinājumu 106. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, šā jēdziena piemērošanas jomas attiecināšana tikai uz tehnoloģijām un stratēģiju, kas samazina izplūdes gāzu emisijas pēc to rašanās, ievērojamā mērā atņemtu Regulai Nr. 715/2007 tās lietderīgo iedarbību.
90 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “emisiju kontroles sistēma” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst gan tehnoloģijas un tā saucamā “izplūdes gāzu pēcapstrādes” stratēģija, kuras samazina emisijas pēc tam, proti, pēc to rašanās, gan arī tās, kuras, tāpat kā EGR sistēma, samazina emisijas iepriekš, proti, to veidošanās laikā.
Par trešā jautājuma a) un c) daļu
91 Ar trešā jautājuma a) un c) daļu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “pārveidošanas ierīci” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma ierīce, kura atpazīst visus parametrus, kas ir saistīti ar šajā regulā paredzēto atbilstības noteikšanas procedūru norisi, lai šajās procedūrās uzlabotu emisiju kontroles sistēmas darbību, un lai tādējādi panāktu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, arī tad, ja tādu uzlabojumu atsevišķos gadījumos iespējams novērot arī transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos.
92 Jāatgādina, ka daļēja tipa apstiprinājuma attiecībā uz piesārņotāju emisijām ietvaros transportlīdzekļi tiek testēti atbilstoši NEDC ātruma profilam, kas ietver četru pilsētas ciklu, kuriem seko ārpuspilsētas cikls, atkārtošanu laboratorijā. Tas tostarp ļauj pārbaudīt, vai emitētais slāpekļa oksīda daudzums ir mazāks par Regulā Nr. 715/2007 paredzēto robežvērtību. Transportlīdzekļu emisiju testi šīs procedūras ietvaros netiek balstīti reālos satiksmes apstākļos.
93 Pamatlietā aplūkotā programmatūra ļauj atpazīt parametrus, kas atbilst laboratorijas testiem atbilstoši NEDC profilam, un, vajadzības gadījumā, palielināt EGR vārsta atvēruma līmeni, lai ievadītu lielāku izplūdes gāzu daļu ieplūdes kolektorā un tādējādi samazinātu testētā transportlīdzekļa emisijas. Šī programmatūra tātad ļauj pastiprināt EGR vārsta darbību, lai emisijas atbilstu Regulā Nr. 715/2007 noteiktajām robežvērtībām. No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka tad, ja minētā programmatūra neatklāj NEDC profilu un ja šā iemesla dēļ tā uzskata, ka transportlīdzeklis tiek ekspluatēts normālos apstākļos, tiek konstatētas lielākas slāpekļa oksīda emisijas nekā tās, kuras ir iegūtas testa posmā un kuras turklāt neatbilst Regulā Nr. 715/2007 noteiktajām robežvērtībām.
94 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskajā regulējumā, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2020. gada 18. novembris, Kaplan International colleges UK, C‑77/19, EU:C:2020:934, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
95 Vispirms, no Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta formulējuma izriet, ka pārveidošanas ierīces mērķis ir samazināt “emisiju kontroles sistēmas efektivitāti apstākļos, kas ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā”.
96 Līdz ar to no šīs tiesību normas formulējuma varētu secināt, ka tādai ierīcei kā pamatlietā aplūkotā EGR sistēma, kas ir izveidota, lai nodrošinātu emisiju ierobežošanu atbilstoši Regulai Nr. 715/2007, būtu jādarbojas gan tipa apstiprinājuma testos laboratorijā, gan transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos.
97 Turpinot, attiecībā uz kontekstu, kurā iekļaujas Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts, no šā sprieduma 77. punkta izriet, ka saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu ražotāja veiktajiem tehniskajiem pasākumiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina izpūtēja emisiju efektīvu ierobežošanu visā transportlīdzekļu parastajā kalpošanas laikā normālos ekspluatācijas apstākļos. Turklāt šīs regulas 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ražotājam ir jāaprīko transportlīdzekļi tā, lai daļas, kas ietekmē emisijas, ļautu transportlīdzekļiem normālos ekspluatācijas apstākļos atbilst šajā pašā regulā paredzētajām emisiju robežvērtībām un tās īstenošanas pasākumiem.
98 Ir jāatzīst, ka šis konteksts neatklāj elementus, kas ļautu nošķirt strīdīgās ierīces darbību tipa apstiprinājuma testa posmā un transportlīdzekļu vadīšanas laikā to normālas ekspluatācijas apstākļos. Proti, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 124. punktā, tādas ierīces ieviešana, kuras vienīgais mērķis ir nodrošināt Regulā Nr. 715/2007 paredzēto emisiju robežvērtību ievērošanu tikai tipa apstiprinājuma testa posmā, būtu pretrunā pienākumam nodrošināt emisiju efektīvu ierobežošanu transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos.
99 Līdz ar to ir jāizšķiras par tādu Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta interpretāciju, atbilstoši kurai “pārveidošanas ierīce” šīs tiesību normas izpratnē ir tāda programmatūra kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru transportlīdzekļu emisiju līmenis tiek mainīts atkarībā no ar to noteiktajiem braukšanas apstākļiem un kura emisiju robežvērtību ievērošanu garantē tikai tad, ja šie apstākļi atbilst tipa apstiprinājuma procedūrās piemērotajiem apstākļiem. Tādējādi šāda ierīce ir pārveidošanas ierīce arī tad, ja emisiju kontroles sistēmas darbības uzlabošanos atsevišķos gadījumos var novērot arī transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos.
100 Visbeidzot, šādu interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 715/2007 mērķis, kas, kā tas izriet no šā sprieduma 86. un 87. punkta, ir ievērojami samazināt slāpekļa oksīda emisijas un nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni.
101 Tas, ka transportlīdzekļu normālās ekspluatācijas apstākļi izņēmuma kārtā, kā tas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, var atbilst braukšanas apstākļiem, kādi tiek piemēroti tipa apstiprinājuma procedūrās, un tādējādi atsevišķos gadījumos var uzlabot konkrētās ierīces darbību, neietekmē šo interpretāciju, jo transportlīdzekļu normālās ekspluatācijas apstākļos mērķis samazināt slāpekļa oksīda emisijas parasti netiek sasniegts.
102 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešā jautājuma a) un c) daļu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “pārveidošanas ierīci” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma ierīce, kura atpazīst visus parametrus, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto tipa apstiprinājuma procedūru norisi, lai šo procedūru laikā uzlabotu emisiju kontroles sistēmas darbību un tādējādi panāktu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, arī tad, ja tādu uzlabojumu atsevišķos gadījumos iespējams novērot arī transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos.
Par trešā jautājuma b) punktu un ceturto jautājumu
103 Iesākumā ir jānorāda, ka trešā jautājuma b) punkts un ceturtais jautājums attiecas uz visiem Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem. Taču no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šīs regulas 5. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem izņēmumiem nav nozīmes pamatlietas izspriešanā. Tādējādi nav pamata interpretēt minētā 5. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu.
104 Tādējādi ar minētajiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tādu pārveidošanas ierīci kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru tipa apstiprinājuma procedūrās sistemātiski tiek uzlabota transportlīdzekļu emisiju kontroles sistēmas efektivitāte salīdzinājumā ar to, kāda tiek konstatēta normālās ekspluatācijas apstākļos, var attiecināt izņēmumu no tādu ierīču aizlieguma, kas ir paredzēts šajā tiesību normā, ja šī ierīce palīdz novērst dzinēja nodilumu vai aizsērēšanu.
105 Saskaņā ar Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punktu tādu pārveidošanas ierīču izmantošana, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti, ir aizliegta. Tomēr šim aizliegumam ir trīs izņēmumi, tostarp šīs tiesību normas a) apakšpunktā minētais, saskaņā ar kuru šis aizliegums nav piemērojams, ja “šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumiem un droša transportlīdzekļa darbība”.
106 Jākonstatē, ka jēdzieni “bojājums” un “nelaimes gadījums” nav definēti ne Regulas Nr. 715/2007 5. pantā, ne citos minētās regulas pantos.
107 Ir jāatgādina, ka no šā sprieduma 62. punktā minētās judikatūras izriet, ka, tā kā Regulā Nr. 715/2007 nav sniegta nekāda šo jēdzienu definīcija, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šo jēdzienu nozīme un tvērums ir jānosaka atbilstoši to parastajai nozīmei ikdienas valodā, vienlaikus ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus.
108 Parastajā nozīmē ikdienas valodā jēdziens “nelaimes gadījums”, kā secinājumu 135. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, apzīmē neparedzētu un pēkšņu notikumu, kurš rada bojājumus vai briesmas, piemēram, ievainojumus vai nāvi. Savukārt jēdziens “bojājums” apzīmē kaitējumu, kas parastā gadījumā izriet no vardarbīga vai pēkšņa cēloņa.
109 Līdz ar to pārveidošanas ierīce, kura samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti, ir attaisnojama, ja atbilstoši Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunktam tā ļauj aizsargāt dzinēju no kaitējuma, kas rodas pēkšņi un izņēmuma kārtā.
110 Šajā ziņā ir jānorāda, ka dzinēja aizsērēšanu un nodilumu nevar uzskatīt par “nelaimes gadījumu” vai “bojājumu” šīs tiesību normas izpratnē, jo, kā norāda Komisija, šie notikumi principā ir paredzami un raksturīgi transportlīdzekļa normālai darbībai.
111 Šādu interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta konteksts, kurā ir paredzēts izņēmums no aizlieguma izmantot emisiju kontroles sistēmu efektivitāti samazinošas pārveidošanas ierīces, kā arī ar minēto regulu sasniedzamais mērķis. Proti, ikviens izņēmums ir jāinterpretē šauri, lai saglabātu tā lietderīgo iedarbību un ievērotu tā mērķi (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2014. gada 3. septembris, Deckmyn un Vrijheidsfonds, C‑201/13, EU:C:2014:2132, 22. punkts, kā arī 23. punkts).
112 Tā kā Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts veido izņēmumu no aizlieguma izmantot emisiju kontroles sistēmu efektivitāti samazinošas pārveidošanas ierīces, tas ir jāinterpretē šauri.
113 Šādu interpretāciju apstiprina arī Regulā Nr. 715/2007 izvirzītais mērķis nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot gaisa kvalitāti Savienībā, kas sevī ietver efektīvi samazināt slāpekļa oksīda emisijas visā transportlīdzekļu parastajā kalpošanas laikā. Minētās regulas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajam aizliegumam tiktu atņemta tā būtība un tam nebūtu nekādas lietderīgās iedarbības, ja ražotājiem būtu atļauts aprīkot mehanizētos transportlīdzekļus ar tādām pārveidošanas ierīcēm vienīgi, lai aizsargātu dzinēju pret tā aizsērēšanu un nodilumu.
114 Līdz ar to, kā secinājumu 146. punktā ir norādījusi arī ģenerāladvokāte, pārveidošanas ierīces izmantošanu var attaisnot vienīgi ar tūlītējiem bojājumu riskiem, kas rada konkrētu apdraudējumu transportlīdzekļa vadīšanas laikā.
115 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešā jautājuma a) punktu un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tādu pārveidošanas ierīci kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru tipa apstiprinājuma procedūrās sistemātiski tiek uzlabota transportlīdzekļu emisiju kontroles sistēmas darbība, lai ievērotu šajā regulā noteiktās emisiju robežvērtības un lai tādējādi iegūtu šo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, nevar attiecināt šajā tiesību normā paredzēto izņēmumu no tādu ierīču aizlieguma, kas ir saistīts ar dzinēja aizsardzību pret bojājumiem vai nelaimes gadījumu un ar transportlīdzekļa drošu lietošanu, arī tad, ja šī ierīce palīdz novērst dzinēja nodilumu vai aizsērēšanu.
Par tiesāšanās izdevumiem
116 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “konstrukcijas elements” šīs tiesību normas izpratnē ir programmatūra, kas ir ievietota dzinēja vadības blokā vai kas uz to iedarbojas, ja tā ietekmē emisiju kontroles sistēmas darbību un samazina tās efektivitāti.
2) Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “emisiju kontroles sistēma” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst gan tehnoloģijas un tā saucamā “izplūdes gāzu pēcapstrādes” stratēģija, kuras samazina emisijas pēc tam, proti, pēc to rašanās, gan arī tās, kuras – tāpat kā izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma – samazina emisijas iepriekš, proti, to veidošanās laikā.
3) Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “pārveidošanas ierīci” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma ierīce, kura atpazīst visus parametrus, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto tipa apstiprinājuma procedūru norisi, lai šo procedūru laikā uzlabotu emisiju kontroles sistēmas darbību un tādējādi panāktu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, arī tad, ja tādu uzlabojumu atsevišķos gadījumos iespējams novērot arī transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos.
4) Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tādu pārveidošanas ierīci kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru tipa apstiprinājuma procedūrās sistemātiski tiek uzlabota transportlīdzekļu emisiju kontroles sistēmas darbība, lai ievērotu šajā regulā noteiktās emisiju robežvērtības un lai tādējādi iegūtu šo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, nevar attiecināt šajā tiesību normā paredzēto izņēmumu no tādu ierīču aizlieguma, kas ir saistīts ar dzinēja aizsardzību pret bojājumiem vai nelaimes gadījumu un ar transportlīdzekļa drošu lietošanu, arī tad, ja šī ierīce palīdz novērst dzinēja nodilumu vai aizsērēšanu.
[Paraksti]