Prasība, kas celta 2007. gada 8. aprīlī - Spira/Komisija

(lieta T-108/07)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Diamanthandel A. Spira BVBA, Antverpene (Beļģija) (pārstāvji - J. Bourgeois, Y. van Gerven, F. Louis un A. Vallery, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2007. gada 26. janvāra lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punktu lietā COMP/38.826/B-2 - Spira/De Beers/DTC Supplier of Choice;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2007. gada 26. janvāra lēmumu konkurences lietā COMP/38.826/B-2 - Spira/De Beers/DTC Supplier of Choice, ar kuru Komisija noraidīja prasītājas sūdzību par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu saistībā ar De Beers uzņēmuma grupas izmantoto "Izvēlētā piegādātāja" sistēmu neapstrādātu dimantu izplatīšanai, apgalvojot, ka Kopienai nav pietiekamu interešu rīkoties saistībā ar prasītājas sūdzību.

Prasītāja apgalvo, ka De Beers, neapstrādātu dimantu ražotāja, kas saskaņā ar prasītājas teikto galvenokārt ir iesaistīta neapstrādātu dimantu tirdzniecības sākotnējā stadijā, ar "Izvēlētā piegādātāja" sistēmu mēģina palielināt kontroli tirgū, lai aptvertu visu dimantu ceļu no raktuvēm līdz patērētājam, proti, arī vēlākus tirgus.

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija neizpildīja savu pienākumu rūpīgi un objektīvi izskatīt sūdzību un ar pienācīgu rūpību un objektivitāti pārbaudīt sūdzībā kritizētās pret konkurenci vērstās darbības.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nevarēja apgalvot, ka Kopienai nebija pietiekamu interešu rīkoties saistībā ar sūdzību, ievērojot iesaistītā uzņēmuma lielumu, pret konkurenci vērsto darbību ģeogrāfisko apmēru, kā arī pārkāpumu konkurencei un iekšējam tirgum nodarīto kaitējumu.

Treškārt un visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija secināja, ka nepastāv pietiekamas Kopienas intereses, pamatojoties uz kļūdainu lietas apstākļu faktisko un juridisko vērtējumu, jo:

1)    Komisija neņēma vērā acīmredzamo un publiski paziņoto De Beers ierobežotās selektīvās izplatīšanas sistēmas pret konkurenci vērsto mērķi;

2)    Komisija nevarēja novērtēt De Beers izplatīšanas sistēmas pret konkurenci vērstās sekas, vispirms nenovērtējot De Beers dominējošo stāvokli un ietekmi tirgū;

3)    Komisija neņēma vērā daudzus pierādījumus, uz kuriem tās uzmanība bija vērsta sūdzībā un kuri apliecināja sistēmas ļaunprātīgo un pret konkurenci vērsto raksturu;

4)    Komisija nepareizi novērtēja pārskatīto Noteikumu par vēršanos pie šķīrējtiesneša, ko De Beers ieviesa, lai atrisinātu strīdus par izplatīšanas sistēmas ieviešanu, iedarbīgumu;

5)    Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, atzīstot, ka De Beers izplatīšanas sistēma nenoslēdza tirgu.

____________