Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 26. jūnija spriedums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lies Craeynest u.c./Brussels Hoofdstedelijk Gewest, Brussels Instituut voor Milieubeheer
(Lieta C-723/17) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2008/50/EK – 6., 7., 13. un 23. pants – III pielikums – Gaisa kvalitātes novērtēšana – Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegšanas konstatēšanas kritēriji – Stacionārās paraugu ņemšanas vietās veikti mērījumi – Atbilstīgu vietu izvēle – Paraugu ņemšanas vietās izmērīto rādītāju interpretācija – Dalībvalstu pienākumi – Pārbaude tiesā – Kontroles intensitāte – Tiesības izdot rīkojumu)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel
Pamatlietas puses
Prasītāji: Lies Craeynest, Cristina Lopez Devaux, Frédéric Mertens, Stefan Vandermeulen, Karin De Schepper, Clientearth VZW
Atbildētāji: Brussels Hoofdstedelijk Gewest, Brussels Instituut voor Milieubeheer
Piedaloties: Belgische Staat
Rezolutīvā daļa
LES 4. panta 3. punkts un 19. panta 1. punkta otrā daļa kopsakarā ar LESD 288. panta trešo daļu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 6. un 7. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata pieteikumu, ko šajā sakarā iesniegušas privātpersonas, kuras tieši skar šīs direktīvas 13. panta 1. punktā paredzēto robežlielumu pārsniegums, ir pienākums pārbaudīt, vai paraugu ņemšanas vietas, kas atrodas konkrētā zonā, ir ierīkotas atbilstoši minētās direktīvas III pielikuma B iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un, ja tas tā nav, attiecībā pret valsts kompetento iestādi veikt visus nepieciešamos pasākumus, tai skaitā izdot rīkojumu, ja tāds ir paredzēts valsts tiesību aktos, kurā uzdots šīs paraugu ņemšanas vietas izvietot atbilstoši šiem kritērijiem.
Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkts un 23. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka par kalendāro gadu aprēķināts vidējais rādītājs pārsniedz šīs direktīvas XI pielikumā noteiktu robežlielumu, pietiek ar to, ka šo lielumu pārsniedz vienā atsevišķā paraugu ņemšanas vietā izmērīts piesārņojuma līmenis.
____________
1 OV C 104, 19.3.2018.