Apvienotās lietas T‑29/10 un T‑33/10

Nīderlandes Karaliste un ING Groep NV

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Finanšu nozare – Atbalsts, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā – Kapitāla ieguldījums ar iespēju, kas piešķirta atbalsta saņēmējam, izvēlēties starp vērtspapīru dzēšanu vai konversiju – Dzēšanas nosacījumu grozīšana administratīvās procedūras laikā – Lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu – Jēdziens “valsts atbalsts” – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Nepieciešamā un samērīgā saikne starp atbalsta summu un pasākumu lielumu, lai varētu atbalstu atzīt par saderīgu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam

(EKL 87. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem faktiem – Pārbaude tiesā – Apjoms

(EKL 87. panta 1. punkts)

3.      Savienības tiesību akti – Interpretācija – Iestāžu akti – Pamatojums – Ņemšana vērā

1.      Lai noteiktu “priekšrocību” EKL 87. panta 1. punkta nozīmē kapitāla ieguldījuma gadījumā, ir jāizvērtē, vai līdzīgos apstākļos privātais ieguldītājs, kurš ir līdzīga lieluma kā publiskā iestāde, varētu būt veicis tāda paša lieluma kapitāla ieguldījumus, ņemot tostarp vērā minēto ieguldījumu laikā pieejamo informāciju un paredzamo attīstību. Lai pārbaudītu, vai valsts ir rīkojusies kā apdomīgs privātais ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos, ir jāiztēlojas sevi tā laika kontekstā, kurā tika pieņemti finanšu palīdzības pasākumi, un tādējādi jāatturas no jebkāda novērtējuma, kas balstīts uz vēlāku situāciju.

Šie principi ir piemērojami gadījumā, ja valsts, izlēmusi parakstīties uz kapitāla ieguldījumu, kuru emitējis uzņēmums saskaņā ar noteiktiem atmaksāšanas nosacījumiem, akceptē grozīt minētos nosacījumus. Šajos apstākļos valsts atbalsts var tikt piešķirts gan kapitāla ieguldījuma veikšanas laikā, gan šo atmaksāšanas nosacījumu grozīšanas laikā.

Saistībā ar Komisijas analīzi par valsts rīcības ekonomisko racionalitāti Komisija nevar nepildīt savu pienākumu izvērtēt atmaksāšanas nosacījumu grozīšanas ekonomisko racionalitāti saistībā ar privātā ieguldītāja kritēriju vienīgi tādēļ, ka kapitāla ieguldījums, kas ir jāatmaksā, jau pats par sevi ir valsts atbalsts. Vienīgi šādas pārbaudes, t.i., pārbaudes, kas it īpaši ietver sākotnējo atmaksāšanas nosacījumu salīdzināšanu ar grozītajiem nosacījumiem, beigās Komisija var secināt par papildu priekšrocības esamību vai neesamību EKL 87. panta 1. punkta nozīmē.

Veicot šo pārbaudi, Komisijai ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, tostarp tie, kas izriet no sākotnējiem atmaksāšanas nosacījumiem un grozītajiem nosacījumiem. Šajā kontekstā pieeja, kas ietver vienīgi konstatāciju, ka kapitāla ieguldījuma atmaksāšanas nosacījumu grozījums ir valsts atbalsts, iepriekš neveicot pārbaudi, vai veiktais grozījums sniedza priekšrocību, kādai privātais ieguldītājs, kurš ir tādā pašā situācijā kā valsts, nebūtu piekritis, nav pietiekama, lai konstatētu valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē. Šāda pieeja nevar pilnībā abstrahēties ne no valsts iespējas – nevis tās tiesībām – saņemt atmaksu saskaņā ar sākotnējiem nosacījumiem, ne no ekonomiskās racionalitātes, kas var izskaidrot veikto grozījumu.

Līdz ar to Komisija nav ievērojusi atbalsta jēdzienu, neizvērtējot, vai, akceptējot atmaksāšanas nosacījumu grozījumu, valsts ir rīkojusies tā, kā būtu rīkojies privātais ieguldītājs līdzīgā situācijā, it īpaši sakarā ar to, ka valstij varēja tikt atmaksāts pirms termiņa un ka tai šajā gadījumā bija lielāka noteiktība par to, ka tā saņems apmierinošu atlīdzību, ņemot vērā tajā brīdī esošos tirgus apstākļus.

(sal. ar 97.–99., 110., 111., 118. un 125. punktu)

2.      Valsts atbalsta jēdzienam ir juridisks raksturs, un tas ir jāinterpretē, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem. Šī iemesla dēļ Savienības tiesai, ņemot vērā gan konkrētos tajā iesniegtās lietas apstākļus, gan Komisijas sniegtā vērtējuma tehnisko vai sarežģīto raksturu, principā jāveic pilna pārbaude attiecībā uz jautājumu, vai pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Tomēr, ja Komisijas veiktajam novērtējumam ir tehnisks vai sarežģīts raksturs, tiesas pārbaude attiecībā uz jautājumu, vai attiecīgais pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā, ir ierobežota. Tomēr Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai tas tā ir.

Saistībā ar jautājumu par to, vai kapitāla ieguldījuma atmaksāšanas nosacījumu grozījums ir valsts atbalsts, jo ar to tiek piešķirta priekšrocība tā saņēmējam, principā attiecas pilna Vispārējās tiesas pārbaude. Tomēr gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka atbalsta identificēšana skar Komisijas veikto sarežģīto ekonomisko analīzi, tostarp saistībā ar jautājumu, vai, akceptējot atmaksāšanas nosacījumu grozījumu, valsts nav rīkojusies, kā būtu rīkojies līdzīga lieluma apdomīgs privātais ieguldītājs, uz šādu jautājumu attiecas ierobežotā pārbaude.

Tādējādi, lai izvērtētu Komisijas lēmuma valsts atbalsta jomā tiesiskumu, ir jāņem vērā informācija, kas Komisijai bija vai varēja būt datumā, kurā tā pieņēma minēto lēmumu. Šajā ziņā, ja izrādīsies, ka Komisijas vērtējums tiks apstrīdēts vai apšaubīts ar informācijas elementiem, kurus tā nebija zinājusi administratīvā procesa laikā, tad būtu jāpārbauda, vai šādi elementi varēja būt laicīgi zināmi un ņemti vērā un, ja tas tā bija, vai šie informācijas elementi Komisijai būtu bijuši parastā veidā jāņem vērā vismaz kā atbilstošie dati, lai piemērotu privātā ieguldītāja kritēriju.

(sal. ar 100., 101., 105. un 106. punktu)

3.      Tiesību akta rezolutīvā daļa ir neatdalāma no tā pamatojuma, un tādēļ tiesību aktu, ja nepieciešams, interpretē, ņemot vērā pamatojumu, kura dēļ tas tika pieņemts. Lai gan ir taisnība, ka tikai lēmuma rezolutīvā daļa var radīt tiesiskas sekas, tomēr lēmuma motīvu daļā izteikto vērtējumu likumību Savienības tiesa var pārbaudīt, ciktāl šie vērtējumi kā nelabvēlīga akta pamatojums ir nepieciešamais pamats šī tiesību akta rezolutīvajai daļai vai ja šis pamatojums var mainīt attiecīgā akta rezolutīvajā daļā pieņemtā lēmuma būtību.

Tādējādi, ja lēmumā valsts atbalsta jomā Komisija prettiesiski definē kā atbalstu kādu pasākumu no tiem, kurus tā izvērtē, šis prettiesiskums nenovēršami ietekmē atbalsta saderīguma konstatāciju, ņemot vērā noteikto saistību līmeni, kurš savukārt noteikts atbilstoši minimālajai aprēķinātajai atbalsta summai.

(sal. ar 146., 156. un 160. punktu)