Lieta C‑79/15 P

Eiropas Savienības Padome

pret

Hamas

Apelācija – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Cīņa pret terorismu – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Līdzekļu iesaldēšana – Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP – 1. panta 4. un 6. punkts – Regula (EK) Nr. 2580/2001 – 2. panta 3. punkts – Organizācijas atstāšana to personu, grupu un vienību sarakstā, kas ir iesaistītas terora aktos – Nosacījumi – Lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu faktiskais pamats – Kompetentas iestādes pieņemts lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums

1.        Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Atstāšana spēkā, pamatojoties uz valsts lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu – Valsts lēmums, kas pats par sevi neļauj izdarīt secinājumu par to, ka turpina pastāvēt iesaistīšanās terora aktos risks – Padomes pienākums ņemt vērā jaunākus faktiskos apstākļus, kas pierāda, ka minētais risks turpina pastāvēt

(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punkts)

2.        Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Pieņemšana vai atstāšana spēkā, pamatojoties uz trešās valsts iestādes valsts lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu – Atstāšanu spēkā pamatojoši jauni apstākļi, uz kuriem ir jāattiecas valsts lēmumam, kas ir pieņemts pēc lēmuma, kurš ir izmantots par pamatu sākotnējai iekļaušanai sarakstā – Neesamība

(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. un 6. punkts)

3.        Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Atstāšana spēkā, pamatojoties uz valsts lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu – Pārbaudes apjoms – Pārbaude, kas ietver visus apstākļus, kas izraudzīti, lai pierādītu, ka minētais risks turpina pastāvēt – Apstākļi, kuri visi neizriet no valsts lēmuma, ko ir pieņēmusi kompetenta iestāde – Ietekmes neesamība

(LESD 296. pants)

1.      Runājot par turpmākiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu, būtiskais jautājums, veicot pārbaudi par personas vai organizācijas atstāšanu par līdzekļu iesaldēšanas sarakstā, ir, vai kopš šīs personas vai organizācijas iekļaušanas šajā sarakstā vai kopš iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija ir mainījusies tādējādi, ka no tās vairs nevar tikt izdarīts tas pats secinājums par attiecīgās personas vai organizācijas iesaistīšanos ar terorismu saistītās darbībās.

No iepriekš izklāstītā izriet, ka Padome, veicot pārskatīšanu saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 6. punktu, var atstāt attiecīgo personu vai organizāciju iepriekš minētajā sarakstā, ja tā secina, ka turpina pastāvēt risks, ka tā varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, kurš bija pamatojis tās sākotnējo iekļaušanu šajā sarakstā. Personas vai organizācijas atstāšana minētajā sarakstā tādējādi būtībā ir sākotnējās iekļaušanas sarakstā pagarināšana.

Pārbaudot, vai turpina pastāvēt risks, ka attiecīgā persona vai organizācija varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, ir pienācīgi jāņem vērā valsts lēmuma, kas ir izmantots par pamatu šīs personas vai organizācijas sākotnējai iekļaušanai līdzekļu iesaldēšanas sarakstā, turpmākais liktenis, konkrēti, šī valsts lēmuma atcelšana vai atsaukšana jaunu faktu vai apstākļu, vai arī izmaiņu valsts kompetentās iestādes vērtējumā dēļ.

Ņemot vērā minēto, vēl rodas jautājums, vai ar valsts lēmuma, kurš ir izmantots par pamatu sākotnējai iekļaušanai sarakstā, atstāšanu spēkā pašu par sevi var būt pietiekami, lai atstātu attiecīgo personu vai organizāciju šajā sarakstā.

Šajā ziņā, ja, ņemot vērā pagājušo laiku, un atbilstoši lietas apstākļu attīstībai tas vien, ka valsts lēmums, kurš ir izmantots par pamatu sākotnējai iekļaušanai sarakstā, joprojām ir spēkā, vairs neļauj izdarīt secinājumu, ka turpina pastāvēt risks, ka attiecīgā persona vai organizācija varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, Padomei ir pienākums šīs personas vai organizācijas atstāšanu minētajā sarakstā balstīt uz aktualizētu situācijas vērtējumu, ņemot vērā jaunākus faktiskos apstākļus, kas pierāda minētā riska saglabāšanos.

(skat. 25. un 29.–32. punktu)

2.      Atbilstoši Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 4. punktam priekšnoteikums personas vai organizācijas sākotnējai iekļaušanai līdzekļu iesaldēšanas sarakstā ir valsts lēmums, ko ir pieņēmusi kompetenta iestāde, vai ANO Drošības padomes lēmums, ar kuru ir noteikta sankcija.

Šāds nosacījums turpretim nav paredzēts šīs kopējās nostājas 1. panta 6. punktā.

Šī nošķiršana ir izskaidrojama ar to, ka personas vai organizācijas atstāšana līdzekļu iesaldēšanas sarakstā tādējādi būtībā ir sākotnējās iekļaušanas sarakstā pagarināšana, un priekšnoteikums tai līdz ar to ir fakts, ka turpina pastāvēt risks, ka attiecīgā persona vai organizācija varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, kādu sākotnēji bija konstatējusi Padome, balstoties uz valsts lēmumu, kas tika izmantots par pamatu šai sākotnējai iekļaušanai sarakstā.

Tādējādi, lai gan Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punktā ir prasīts, lai Padome vismaz reizi sešos mēnešos [sarakstu] “atjaunina [pārskata]”, lai nodrošinātu pamatojumu šajā sarakstā jau iekļautas personas vai organizācijas “paturēšanai [atstāšanai]” minētajā sarakstā, balstoties uz valsts lēmumu, ko ir pieņēmusi kompetenta iestāde, tomēr šajā tiesību normā nav prasīts, lai uz katru jaunu apstākli, uz kuru Padome atsaucas nolūkā pamatot attiecīgās personas vai organizācijas atstāšanu sarakstā, attiektos valsts lēmums, ko kompetenta iestāde būtu pieņēmusi pēc lēmuma, kurš ir izmantots par pamatu sākotnējai iekļaušanai sarakstā. Izvirzot šādu prasību, nebūtu ņemts vērā pastāvošais nošķīrums starp personas vai organizācijas sākotnējo iekļaušanu iepriekš minētajā sarakstā un turpmāko lēmumu, saskaņā ar kuru attiecīgā persona vai organizācija tiek šajā sarakstā atstāta.

Turpinot, šāda Kopējās nostājas 2001/931 1. panta interpretācija vismaz netieši būtu balstīta uz apsvērumu, saskaņā ar kuru vai nu valsts kompetentās iestādes regulāri pieņem lēmumus, kuri var tikt izmantoti par pamatu pārskatīšanai, ko Padomei ir pienākums veikt saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punktu, vai arī Padomei ir iespēja vajadzības gadījumā šīm iestādēm lūgt šādus lēmumus pieņemt.

Tomēr šim pēdējam minētajam apsvērumam nav atrodams pamatojums Savienības tiesībās.

Šajā ziņā, pirmkārt, fakts, ka dalībvalstis informē Padomi par to kompetento iestāžu pieņemtajiem lēmumiem un nosūta tai šos lēmumus, nenozīmē, ka šīm iestādēm ir pienākums regulāri vai vismaz vajadzības gadījumā pieņemt lēmumus, kas var tikt izmantoti par pamatu šai Padomes veiktajai pārskatīšanai.

Otrkārt, tā kā ar Kopējo nostāju 2001/931 ieviestajā ierobežojošo pasākumu sistēmā nav īpaša pamatojuma, LES 4. panta 3. punktā nostiprinātais lojālas sadarbības princips neļauj Padomei noteikt dalībvalstu kompetentajām iestādēm pienākumu vajadzības gadījumā pieņemt valstu lēmumus, kuri var tikt izmantoti par pamatu pārskatīšanai, kas Padomei ir jāveic saskaņā ar šīs kopējās nostājas 1. panta 6. punktu.

Gluži pretēji, šajā sistēmā nav paredzēts mehānisms, kurš Padomei ļautu vajadzības gadījumā izmantot valstu lēmumus, kas ir pieņemti pēc attiecīgās personas vai organizācijas sākotnējās iekļaušanas līdzekļu iesaldēšanas sarakstā, lai veiktu pārskatīšanu, kura tai ir jāveic saskaņā ar minētās kopējās nostājas 1. panta 6. punktu un kurā tai ir pienākums pārbaudīt, vai turpina pastāvēt risks, ka šī persona vai organizācija varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās. Tā kā šāds mehānisms nepastāv, nevar tikt uzskatīts, ka ar šo sistēmu Padomei tiek prasīts šo pārskatīšanu veikt, vienīgi balstoties uz šādiem valstu lēmumiem, jo šādi nevajadzīgi tiktu ierobežoti līdzekļi, kas šim nolūkam ir Padomes rīcībā.

(skat. 37.–45. punktu)

3.      Runājot par sākotnējo iekļaušanu līdzekļu iesaldēšanas sarakstā, ir jānorāda, ka attiecīgā persona vai organizācija ir aizsargāta it īpaši ar iespēju gan valstu tiesās apstrīdēt valstu lēmumus, kas ir izmantoti par pamatu šai iekļaušanai sarakstā, gan arī – Savienības tiesās – pašu iekļaušanu sarakstā.

Runājot par turpmākiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu, attiecīgā persona vai organizācija ir aizsargāta it īpaši ar iespēju vērsties pret tiem ar prasību Savienības tiesā. Pēdējai minētajai ir pienākums pārbaudīt, konkrēti, pirmkārt, vai ir izpildīts LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu un vai līdz ar to norādītie motīvi ir pietiekami precīzi un konkrēti, kā arī, otrkārt, vai šie motīvi ir pamatoti.

Šajā kontekstā attiecīgā persona vai organizācija prasībā, kas ir vērsta pret tās atstāšanu līdzekļu iesaldēšanas sarakstā, var apstrīdēt visus apstākļus, uz kuriem Padome balstās, lai pierādītu, ka turpina pastāvēt risks, ka tā varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, neatkarīgi no jautājuma par to, vai informācija par šiem apstākļiem ir gūta no valsts lēmuma, ko ir pieņēmusi kompetenta iestāde, vai arī no citiem avotiem. Apstrīdēšanas gadījumā Padomes ziņā ir pierādīt apgalvoto faktu pamatotību un Savienības tiesas ziņā – pārbaudīt to saturisko pareizību.

(skat. 47.–49. punktu)