Lieta T‑198/12 R

Vācijas Federatīvā Republika

pret

Eiropas Komisija

Pagaidu noregulējums – Antimona, arsēna, bārija, svina un dzīvsudraba robežvērtības rotaļlietās – Komisijas atteikums apstiprināt dažus Vācijas iestāžu paziņotos noteikumus par minēto vielu robežvērtību atstāšanu spēkā – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Pieņemamība – Steidzamība – Fumus boni juris – Interešu izsvēršana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 15. maija rīkojums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Fumus boni juris – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība

(LESD 256. panta 1. punkts, 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Pagaidu pasākumi – Mērķis – Nākotnē pieņemama nolēmuma par lietas būtību pilnīga efektivitāte, neskarot tā būtību un neatņemot lietderīgo iedarbību – Pieteikums par pasākumu veikšanu ārpus pamatlietas, kas nozīmē, ka ir jāveic tajā neietilpstošo elementu prima facie vērtējums – Nepieļaujamība – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība – Nolēmuma par pagaidu noregulējumu sekas, kas var pārsniegt tās, kas izriet no sprieduma par tiesību akta atcelšanu

(LESD 279. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 104. pants)

3.      Pagaidu noregulējums – Pagaidu pasākumi – Pieteikums par pagaidu pasākumu veikšanu saistībā ar prasību atcelt noraidošu lēmumu – Pieņemamība

(LESD 279. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 104. pants)

4.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Fumus boni juris

(LESD 278. pants)

5.      Tiesību aktu tuvināšana – LESD 114. pants – Atkāpes ietverošu valsts tiesību normu apstiprināšanas procedūra – Prasība saglabāt iepriekš pastāvošās valsts tiesību normas –Iespēja dalībvalstij lūgt pamatot savu prasību ar riska sabiedrības veselībai novērtējumu citādi nekā to veicis Savienības likumdevējs – Pienākums noteikt sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, kas ir augstāks nekā Savienības saskaņošanas pasākumā noteiktais – Pienākums ievērot samērīguma principu

(LESD 114. panta 4. un 6. punkts)

6.      Pagaidu noregulējums – Pagaidu pasākumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 279. pants)

7.      Pagaidu noregulējums – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Veselības aizsardzība – Piesardzības princips – Pagaidu noregulējumu ņemšana vērā tiesā

(LESD 279. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(Sal. ar 20.–22. un 80. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(Sal. ar 28., 33., 35. un 36. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(Sal. ar 28.–30., 32. un 39. punktu)

4.      Pagaidu noregulējuma procedūrā nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts tad, ja vismaz viens no prasītāja pamatprasības pamatojumam izvirzītajiem pamatiem sākotnēji šķiet tāds, kam ir nozīme, un katrā ziņā šķiet pamatots. Tam pietiek, ja šis pamats rada sarežģītus un sensitīvus jautājumus, kurus sākotnēji nevar noraidīt kā acīmredzami neatbilstošus, bet kuri ir padziļināti jāpārbauda, ko veic kompetentā tiesa, lai lemtu par lietas būtību, vai arī ja no iesaistīto lietas dalībnieku formulētajiem argumentiem pamattiesvedībā izriet, ka pastāv būtiskas juridiskas pretrunas, kuru risinājums nav skaidrs no paša sākuma.

(sal. ar 40. punktu)

5.      Pieņemot tiesību aktu saskaņošanas aktu, dalībvalsts, lai attaisnotu savu valsts noteikumu atstāšanu spēkā, var atsaukties uz to, ka sabiedrības veselības apdraudējumu tā novērtē citādāk, nekā to ir darījis Savienības likumdevējs attiecīgajā saskaņošanas aktā. Prasītājai dalībvalstij šajā gadījumā esot tikai jāpierāda, ka ar valsts noteikumiem tiek nodrošināts augstāks sabiedrības veselības aizsardzības līmenis nekā ar Savienības tiesību saskaņošanas pasākumu un ka tajos netiek pārsniegts tas, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi.

(sal. ar 53. un 64. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 68. punktu)

7.      Lemjot par to, vai attiecīgais tiesību akts ar pietiekamu iespējamības pakāpi var nodarīt nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu veselībai, par pagaidu noregulējumu atbildīgajam tiesnesim ir jāņem vērā apsvērumi, kuru pamatā ir piesardzības princips un kas ir saistīti ar iespējamā veselības apdraudējuma pastāvēšanu un smagumu. It īpaši nebūtu noliedzams šāds kaitējums kā tīri hipotētisks tikai tāpēc, ka nav zinātniskas noteiktības jautājumā par iespējamo veselības apdraudējumu.

(sal. ar 73. punktu)