Apvienotās lietas T‑267/08 un T‑279/08

Région Nord-Pas-de-Calais un Communauté d’agglomération du Douaisis

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Dzelzceļa aprīkojuma izgatavošana – Atmaksājamie avansi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt – Prasījumu pielāgošana – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu – Valsts līdzekļi – Valsts vainojamība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Grūtībās nonācis uzņēmums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Lēmums, ar ko tiesvedības gaitā aizstāj apstrīdēto lēmumu – Jauns elements – Sākotnējo prasījumu un pamatu paplašināšana

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

(LESD 296. pants; Komisijas Paziņojums 97/C 273/03)

3.      Valsts atbalsts – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Administratīvais process – Komisijas pienākums likt ieinteresētajām personām un līdz ar to vietējā līmeņa iestādēm, kas ir atbalsta piešķīrējas, iesniegt to apsvērumus – Robežas

(LESD 108. panta 2. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(LESD 108. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 6. pants)

5.      Iestāžu akti – Atsaukšana – Prettiesiski akti – Nepietiekami pamatots lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Jauna lēmuma pieņemšana – Pienākums no jauna uzsākt oficiālo izmeklēšana procedūru – Neesamība

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Finansēšana ar publiski kontrolētiem resursiem – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Naudas aizdevums, kurš jāatmaksā ar procentiem – Novērtējums atkarībā no piešķirtās procentu likmes

(LESD 107. panta 1. punkts)

8.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Komisijas rīcības brīvība – Iespēja pieņemt pamatnostādnes

(LESD 107. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojums 2004/C 244/02)

9.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Atbalsts pārstrukturēšanai grūtībās nonākušam uzņēmumam – Grūtībās nonākuša uzņēmuma identificēšana

(LESD 107. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2004/C 244/02 11. punkts)

10.    Valsts atbalsts – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa atzīšana, lai piemērotu atkāpi no atbalsta piešķiršanas aizlieguma

11.    Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam

(LESD 107. panta 1. punkts)

12.    Iestāžu akti – Atsaukšana – Prettiesiski akti – Komisijas lēmumi valsts atbalsta jomā – Jauna lēmuma pieņemšana, pievienojot jaunus elementus, lai atbildētu uz ieinteresēto personu kritiku – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Neesamība

1.      Ja tiesvedības gaitā lēmums tiek aizstāts ar citu lēmumu, kuram ir tas pats priekšmets, tas ir jāuzskata par jaunu apstākli, kas ļauj prasītājam pielāgot savus prasījumus un pamatus. Ja prasītājam tiktu noteikts pienākums no jauna iesniegt prasības pieteikumu, tiktu pārkāpts tiesas labas pārvaldības princips un netiktu ievērota procesuālās ekonomijas prasība. Turklāt nebūtu taisnīgi, ja attiecīgā iestāde, lai vērstos pret kritiku, kas ietverta prasības pieteikumā, kurš Savienības tiesā iesniegts pret lēmumu, varētu pielāgot apstrīdēto lēmumu vai to aizstāt ar citu lēmumu un attiecīgajā instancē pamatoties uz šiem grozījumiem vai šo aizstāšanu, lai atņemtu otram lietas dalībniekam iespēju paplašināt savus sākotnējos prasījumus un izvirzītos pamatus saistībā ar vēlāku lēmumu vai iesniegt papildu prasījumus un izvirzīt pret to papildu pamatus.

(sal. ar 23. punktu)

2.      Lēmums, ar kuru grūtībās nonākušam uzņēmumam piešķirts valsts atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, atbilst LESD 296. panta prasībām saistībā ar Komisijas izmantoto atbalsta summas aprēķināšanas metodi, ja ar šo lēmumu nav vienkārši norādīts uz Komisijas paziņojumu par references likmi, bet tajā ir detalizēti izklāstīta izvēlētā metode un uzņēmuma finanšu situācijas un nodrošinājuma neesamības padziļināta analīze, un ja saistībā ar piemērojamās references likmes palielinājuma pamatojumu ir izklāstīta prakses finanšu tirgos analīze, pamatojoties uz tirgū novērojamo attiecībā uz uzņēmumiem vai darījumiem attiecināmo dažādu riska kategoriju prēmiju empīrisku izpēti.

(sal. ar 50., 52. un 53. punktu)

3.      Judikatūra būtībā piešķir ieinteresētajām personām, kuru skaitā ietilpst vietējā līmeņa iestādes, kas ir attiecīgo atbalstu piešķīrējas, Komisijas informācijas avotu lomu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu uzsāktā administratīvajā procesā valsts atbalsta jomā. No tā izriet, ka ieinteresētām personām, kas nevar atsaukties uz tiesībām uz aizstāvību, kuras ir atzītas tām personām, pret ko ir uzsākts process, ir tikai tiesības būt attiecīgi iesaistītām administratīvajā procesā, ņemot vērā šīs lietas apstākļus.

Līdz ar to ieinteresētās personas nevar norādīt uz labas pārvaldības principa pārkāpumu tādā ziņā, ka Komisija neesot tām personīgi lūgusi iesniegt to apsvērumus par atbalsta izvērtēšanas procedūru. Tāpat Komisijai nav pienākuma ieinteresētajām personām nodot apsvērumus vai informāciju, kuru tā saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts valdības.

(sal. ar 71., 74., 75. un 88. punktu)

4.      Atbilstoši Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 6. pantam, ja Komisija nolemj uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, nolēmumā par procedūras sākšanu var norādīt vienīgi nozīmīgos faktiskos un tiesiskos jautājumus, ietverot pagaidu attiecīgā valsts pasākuma novērtējumu, kura mērķis ir noteikt, vai tam ir atbalsta raksturs, un izklāstīt iemeslus, kas liek šaubīties par šī pasākuma saderīgumu ar kopējo tirgu.

Nolēmumam par procedūras uzsākšanu ir jāļauj ieinteresētajiem lietas dalībniekiem efektīvi piedalīties oficiālajā izmeklēšanas procedūrā, kuras laikā tiem būs iespēja izvirzīt savus argumentus. Šajā nolūkā ir pietiekami, ka ieinteresētie lietas dalībnieki ir informēti par iemesliem, kas Komisijai sākotnēji likuši uzskatīt, ka pasākums varētu būt jauns ar kopējo tirgu nesaderīgs atbalsts.

(sal. ar 80. un 81. punktu)

5.      Sākotnējā lēmuma atsaukšanas gadījumā procedūru, kas paredzēta, lai aizstātu nelikumīgu aktu, var atsākt tieši tajā punktā, kurā nelikumība ir atklāta, un Komisijai nav jāatsāk procedūra citos punktos.

Saistībā ar lēmumu, ar kuru valsts atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt, tas, ka nav sniegts pietiekams pamatojums sākotnējā lēmuma atsaukšanai, neliek uzsākt procedūru, ja tajā nav pieļauti nekādi pārkāpumi. Tā kā oficiālā izmeklēšanas procedūra, kas notika pirms atsauktā lēmuma pieņemšanas, notika likumīgi, tā netika sākta no jauna pirms jaunā lēmuma pieņemšanas.

Papildus elementu pievienošana jaunajā lēmumā nevar atspēkot šo konstatāciju gadījumā, ja šāda pievienošana ir vērsta, lai detalizētāk atbildētu uz iebildumiem, kurus izraisījis sākotnējais lēmums.

(sal. ar 83.–85. punktu)

6.      LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomā tas, ka attiecīgo pasākumu eventuālā finansēšana notiek ar līdzekļiem, kuri pēc savas būtības nav nodokļi vai kvazinodokļi, neliedz minētos pasākumus kvalificēt kā valsts atbalstu. Noteicošais kritērijs valsts līdzekļu jomā ir valsts kontrole, un LESD 107. panta 1. punktā ir aptverti visi naudas līdzekļi, kas iegūti gan no obligātām, gan neobligātām iemaksām, kuras valsts sektors var faktiski izmantot uzņēmumu atbalstam.

(sal. ar 111. punktu)

7.      Naudas aizdevuma, kas atmaksājams ar procentiem, gadījumā procenti, kas uzņēmumam ir jāmaksā par aizdevumu, nav uzskatāmi par tādiem, kuru dēļ pilnībā zūd priekšrocība, ko gūst minētais uzņēmums. Tāpat pastāv apgrūtinājums pašvaldības budžetam, jo tā būtu varējusi gūt labumu no izdevīgākiem procentiem, ja šo summu būtu aizdevusi atbilstoši parastajiem tirgus nosacījumiem vai arī ja būtu šos līdzekļus ieguldījusi vai investējusi citādi. Šādā gadījumā atbalstu veido starpība starp procentiem, kas tiktu maksāti, ja piemērotu procentu likmi, kas atbilst parastajiem tirgus nosacījumiem, un procentiem, kas faktiski tika samaksāti.

(sal. ar 112. punktu)

8.      Komisijai ir plaša rīcības brīvība saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu. Lai šīs pilnvaras izmantotu, Komisija var pieņemt pamatnostādnes, tādas kā pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, ja šīs pamatnostādnes nav pretrunā Līguma tiesību normām. Ja Komisija pieņem šādu aktu, tai tas ir jāievēro. Līdz ar to tiesai ir jāpārliecinās, ka Komisija ir ievērojusi noteikumus, ko pati ir pieņēmusi.

Tomēr, tā kā Komisijas plašā rīcības brīvība, ko noteiktos apstākļos skaidro Komisijas pieņemtās vadlīnijas, ietver sarežģītu ekonomisku un sociālu novērtējumu, kas ir jāveic Kopienas kontekstā, tiesai pār to ir ierobežota kontrole. Šī kontrole sastāv tikai no pārbaudes pār procesuālo noteikumu un pienākuma sniegt pamatojumu ievērošanu, kā arī pār to, vai ir precīzi atspoguļoti fakti, vai nav pielaistas acīmredzamas kļūdas novērtējumā un vai nava nepareizi izmantotas pilnvaras.

(sal. ar 129.–132. punktu)

9.      Tā kā Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 11. punktā ir norādīts, ka “uzņēmumu tomēr var uzskatīt par grūtībās esošu uzņēmumu, jo īpaši, ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums [un] apgrozījuma samazināšanās [..]”, Komisija pamatoti uzskata, ka uzņēmums, kuram ir tīrie zaudējumi un pašu kapitāls ir negatīvs, ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

Komisijai nav jāņem vērā apstākļi, kas notikuši pēc attiecīgo atbalsta pasākumu piešķiršanas. Komisijai ir jāņem vērā situācija, kas pastāvēja brīdī, kad tika pieņemts lēmums, jo, ja Komisija ņemtu vērā vēlākus faktus, tā sniegtu priekšrocības dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas savu pienākumu paziņot par valsts atbalsta, kuru tās plāno piešķirt, projektu. Turklāt saņēmēja uzņēmuma situācijas uzlabošanās gadā, kurā piešķirti apstrīdētie pasākumi, nevar ietekmēt tā situācijas novērtējumu [pasākuma] piešķiršanas brīdī tostarp tādēļ, ka nevar izslēgt, ka minētā šo pasākumu esamība ir varējusi ietekmēt šo attīstību.

(sal. ar 135., 141., 143., 144. un 146. punktu)

10.    Tā kā Savienības tiesību sistēmā principā nav paredzēts definēt tās kvalifikācijas, pamatojoties uz vienu vai vairāku valstu tiesību sistēmām, tad, ja nav skaidru precizējumu šajā ziņā un ja attiecīgajās pamatnostādnēs nav nekādu norāžu uz valsts tiesību sistēmām, nav jāņem vērā dalībvalsts judikatūra, piemērojot Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā un izvērtējot Komisijas veiktās kvalifikācijas par grūtības nonākušu uzņēmumu likumīgumu.

(sal. ar 150. punktu)

11.    Lai noteiktu, vai valsts pasākums ir atbalsts, ir jāizvērtē, vai labumu guvušais uzņēmums gūst ekonomisku priekšrocību, ko tas nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos. Šajā ziņā ir jāpiemēro norādītais kritērijs, kas pamatojas uz saņēmēja uzņēmuma iespējām saņemt attiecīgās summas ar līdzīgiem nosacījumiem kapitāla tirgū. It īpaši būtu jāuzzina, vai privāts ieguldītājs būtu īstenojis attiecīgo darījumu ar tādiem pašiem nosacījumiem.

(sal. ar 158., 159. punktu)

12.    Savienības iestādēm ir tiesības atsaukt lēmumu, ja tajā ir pieļauta nelikumība, ar kuru tā adresātam piešķirts labums; ja tiek aizsargāta tiesiskā paļāvība un tiesiskās drošības princips, un ar nosacījumu, ka šī atsaukšana notiek saprātīgā termiņā. Šīs tiesības atsaukt nelikumīgu lēmumu Savienības iestādēm ir jāatzīst a fortiori, ja runa ir par nelikumīgu aktu, kas nerada tiesības. Šajā gadījumā apsvērumi, kas attiecas uz tiesiskās paļāvības un lēmuma saņēmēja iegūto tiesību aizsardzību, nav pretrunā atsaukšanai.

Attiecībā uz jaunu elementu pievienošanu jaunajā lēmumā, kuri ir vērsti, lai Komisija detalizētāk nekā sākotnējā lēmumā atbildētu uz argumentiem, kurus prasītāji izvirzījuši savās prasībās tiesā, ir jānorāda, ka tas, ka ir ņemti vērā prasītāju izvirzītie argumenti, pats par sevi nav uzskatāms par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu tiesas procesa ietvaros.

(sal. ar 189., 190. un 192. punktu)