Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. februārī iesniedza Juzgado de Primera Instancia de Barcelona (Spānija) – Marc Gómez del Moral Guasch/Bankia S.A.

(Lieta C-125/18)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītājs: Marc Gómez del Moral Guasch

Atbildētāja: Bankia S.A.

Prejudiciālie jautājumi

1.    Vai aplūkojamajam IRPH 1 Cajas – [Krājbanku] indeksam ir jābūt tiesas pārbaudes priekšmetam tādējādi, ka tai ir jāpārbauda tā saprotamība patērētājam, un tam nerada šķēršļus tas, ka to reglamentētu normatīvie vai administratīvie tiesību akti, ievērojot, ka uz to neattiecas Direktīvas 93/13 2 1. panta 2. punktā paredzētais gadījums, tāpēc, ka runa nav par obligātu tiesību normu, bet par to, ka šādus mainīgus kapitāla lietošanas procentus pārdevējs vai piegādātājs līgumā iekļauj pēc izvēles?

2.    2.1    Vai saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktu, kas nav transponēts mūsu [Spānijas] tiesību sistēmā, Direktīvai 93/13 un tās 8. punktam pretrunā ir tas, ka Spānijas tiesa atsaucas uz tās 4. panta 2. punktu un to piemēro, ja valsts tiesību sistēmā šī tiesību norma nav transponēta pēc likumdevēja gribas, kurš ir vēlējies nodrošināt pilnīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz visiem noteikumiem, kurus pārdevējs vai piegādātājs var iekļaut ar patērētājiem noslēgtajā līgumā, tostarp attiecībā uz noteikumiem saistībā ar galveno līguma priekšmetu, tostarp tad, ja tie ir formulēti skaidri un saprotami?

2.2    Jebkurā gadījumā – vai ir jāsniedz informācija vai reklāmas materiāli par šādiem faktiem un datiem vai kādu no tiem, lai nodrošinātu būtiska noteikuma – konkrēti, noteikuma attiecībā uz IRPH – saprotamību?

(i)    Jāpaskaidro, kā tiek noteikta atsauces likme, proti, ir jānorāda, ka šajā indeksā ir iekļautas komisijas maksas un citi izdevumi papildus nominālajai procentu likmei, ka tiek piemērots vienkāršs nesvērtais vidējais rādītājs, ka pārdevējam vai piegādātājam bija jāzina un jāinformē [patērētājs] par nepieciešamību piemērot negatīvo starpību un ka sniegtā informācija nav publiski pieejama atšķirībā no citas parastās informācijas attiecībā uz EURIBOR [indeksu].

(ii)    Jāpaskaidro, kā tas mainījās agrāk un kā tas varētu mainīties turpmāk, sniedzot informāciju un publicējot grafikus, ar kuru palīdzību patērētājam skaidri un saprotami tiek paskaidrotas šīs īpašās likmes izmaiņas salīdzinājumā ar EURIBOR [indeksu], kas ir parastā likme aizdevumiem ar hipotekāro nodrošinājumu.

2.3    Ja EST nospriestu, ka iesniedzējtiesai ir jāvērtē noteikumu negodīgums un jānosaka visas sekas saskaņā ar valsts tiesībām, Tiesai tiek jautāts, vai informācijas nesniegšana par tiem visiem nozīmē noteikuma saprotamības nenodrošināšanu, jo vidusmēra patērētājam tie nav skaidri Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkta [izpratnē], un vai informācijas nesniegšana ietver pārdevēja vai piegādātāja negodīgu attieksmi un tādējādi gadījumā, ja patērētājs tiktu pienācīgi informēts par tiem, tas nebūtu piekritis aizdevumam ar atsauci uz IRPH.

3.    Ja IRPH cajas [Krājbanku indeksu] atzītu par spēkā neesošu, kāds no diviem iespējamajiem seku veidiem būtu saderīgs ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu gadījumā, ja netiek panākta vienošanās vai ja ar to patērētājam tiktu nodarīts lielāks kaitējums?

3.1    Līguma koriģēšana, piemērojot parasto aizstājošo indeksu, EURIBOR, ievērojot, ka ir noslēgts līgums, kas būtiski saistīts ar iestādes, [kurai ir] pārdevēja vai piegādātāja [statuss], procentu ieņēmumiem.

3.2    Procentu turpmāka nepiemērošana, nosakot vienīgo prasību atmaksāt aizdoto kapitālu aizdevēja vai aizņēmēja noteiktajā termiņā.

____________

1 Índice de Referencia de Préstamos Hipotecarios [Hipotekāro aizdevumu references indekss].

2 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 193, L 95, 29. lpp.).