Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 17. septembrī Ana Carla Mendes de Almeida iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 8. jūlija rīkojumu lietā T-75/21 Ana Carla Mendes de Almeida/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-576/21 P)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ana Carla Mendes de Almeida (pārstāvji: R. Leandro Vasconcelos un M. Marques de Carvalho un P. Almeida Sande, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu lietā T-75/21, kas ietverts Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 8. jūlija rīkojumā, ar kuru novēlotības dēļ kā nepieņemama ir noraidīta prasība, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir cēlusi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 263.ºpantu, un kurā ir lūgts atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1117 ¹ (2020. gada 27. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus, daļā, kurā ar šo lēmumu Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amatā kā pagaidu darbinieks AD 13 pakāpē uz trīs gadu termiņu, kas nav atjaunojams, no 2020. gada 29. jūlija tiek iecelts José Eduardo Moreira Alves d’Oliveira Guerra;

ņemot vērā, ka nav iemesla uzskatīt, ka tiesvedības stadija neļauj Tiesai izspriest šo lietu, saskaņā ar Tiesas statūtu 61. pantu Tiesai pašai pieņemt galīgo nolēmumu šajā lietā, jo tai ir zināmi visi faktiskie un tiesiskie apstākļi, lai varētu to izdarīt;

pieņemt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem, kā paredzēts Tiesas statūtu 38. pantā, piespriežot Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. pantu gan saistībā ar tiesvedību, kas notikusi Vispārējā tiesā, gan tiesvedību, kas notiek Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus:

Pirmais pamats: acīmredzama kļūda vērtējumā un tiesību kļūda, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka prasības iesniegšanas termiņa skaitīšana sākas no dienas, kad apstrīdētais lēmums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī – tādējādi esot pārkāpti gan vispārējais Savienības tiesību princips par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ¹ 47. pants, kā arī piemērojamās Regulas (ES) 2017/1939 ² normas, kas nodrošina kandidātu tiesības uz aizstāvību, kā izriet no minētās regulas sistēmas un no Eiropas Prokuratūras neatkarības principa, kas ir nostiprināts tās 6. pantā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību kļūdu, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka prasības iesniegšanas termiņa skaitīšana sākas no dienas, kad apstrīdētais lēmums tiek publicēts ESOV. Apelācijas sūdzības iesniedzējas rīcībā tolaik nebija informācijas, kas viņai būtu ļāvusi celt prasību par apstrīdēto lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu, pamatojoties uz Vispārējā tiesā iesniegtajā prasībā norādītajiem pamatiem, kuri izriet no vēstules, ko Portugāles valdība nosūtīja ES Padomei 2019. gada 29. novembrī un kurā tā apstrīdēja Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā minētās atlases komitejas veikto šīs valdības izvirzīto kandidātu sarindojumu un norādīja no minētās komitejas izvēlētā kandidāta atšķirīgu kandidātu, kuru Padome akceptēja. Šī vēstule, kura bija apstrīdētā lēmuma pamatā un kuras esamība ir atstāta bez ievērības Vispārējās tiesas nolēmumā, ietvēra divas būtiskas kļūdas un apdraud Eiropas prokuroru iecelšanas procesuālo kārtību un viņu neatkarību. Padome apelācijas sūdzības iesniedzēju par minēto vēstuli informēja tikai 2020. gada 27. novembrī tieši tālab, lai viņa varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd, ka prasības iesniegšanas termiņš varētu būt sācies pirms minētās dienas - kā pārsūdzētajā rīkojumā ir nospriedusi Vispārējā tiesa - un tāpēc esot pārkāpti vispārējais princips par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, kā arī Regulas (ES) 2017/1939 6. pantā nostiprinātais Eiropas Prokuratūras neatkarības princips.

Otrais pamats: acīmredzama kļūda vērtējumā un tiesību kļūda, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka Padome esot paziņojusi individuālos apstrīdētā lēmuma pamatojumus 2020. gada 7. oktobrī – tādējādi esot pārkāpti gan vispārējais Savienības tiesību princips par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību kļūdu, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzēja katrā ziņā esot iepazinusies 2020. gada 7. oktobra vēstulē, ar kuru Padome viņai esot darījusi zināmus minētā lēmuma individuālos pamatojumus. Tomēr minētajā vēstulē Padome neinformēja par Portugāles valdības ES Padomei 2019. gada 29. novembrī nosūtītās vēstules esamību, taču bez šīs vēstules nebūtu bijis prasības priekšmeta, kas ļāva iesniegt prasību par apstrīdēto lēmumu.

Trešais pamats, kas izvirzīts pakārtoti: Judikatūras par atvainojamu maldību nepiemērošana vai pārmērīgi šaura piemērošana un pamatojuma par neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas gadījuma esamību neņemšana vērā

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai apstāklis, ka privātpersona pilnībā apzinās gan to, ka lēmums ir galīgs, gan to, kāds apstrīdēšanas prasības iesniegšanas termiņš ir piemērojams saskaņā ar LESD 263. pantu, pats par sevi neliedz šai personai atsaukties uz atvainojamu maldību, ar kuru ir attaisnojama tās novēlotā prasības celšana. Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka Padome bija slēpusi Portugāles valdības vēstuli līdz 2020. gada 27. novembrim, kad tā par šo vēstuli informēja apelācijas sūdzības iesniedzēju. Šādā situācijā atbilstoši Tiesas judikatūrai ir uzskatāms, ka eksistē atvainojama maldība, ar kuru ir attaisnojama novēlota prasības celšana. Vispārējā tiesa bez ievērības ir atstājusi arī iebildi par neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas gadījuma esamību, kas izvirzīta tālab, lai tiktu izdarīta atkāpe no procesuālos termiņus nosakošo Savienības tiesību normu piemērošanas.

____________

¹ OV 2020, L 244, 18. lpp.

¹ OV 2000, L 364, 1. lpp.

¹ Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV 2017, L 283, 1. lpp.)