VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)
2012. gada 27. aprīlī
Lieta T‑37/10 P
Carlo De Nicola
pret
Eiropas Investīciju banku (EIB)
Apelācija – Civildienests – EIB personāls – Novērtēšana – Paaugstināšana amatā – 2006. gada novērtējums un paaugstināšana amatā – Apelācijas komitejas lēmums – Pārbaudes apjoms – Veselības apdrošināšana – Atteikšanās segt medicīniskos izdevumus – Prasība par kaitējuma atlīdzību
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 30. novembra spriedumu lietā F‑55/08 De Nicola/EIB (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑469. un II‑A‑1‑2529. lpp.), kurā lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 30. novembra spriedumu lietā F‑55/08 De Nicola/EIB tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīti, pirmkārt, Carlo De Nicola prasījumi atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) Apelācijas komitejas lēmumu, otrkārt, viņa prasījumi atcelt lēmumu, ar kuru atteikta viņa paaugstināšana amatā 2006. gadā, kā arī visus ar to saistītos, no tā izrietošos un pirms šī lēmuma pieņemtos tiesību aktus un, treškārt, viņa prasījumi atzīt EIB atbildību par psiholoģisko vardarbību, kuru tā bija īstenojusi pret viņu, ar mērķi saņemt šajā ziņā nodarītā kaitējuma atlīdzību. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Iekšējā direktīva, ar ko noteikta Bankas Apelācijas komitejas kompetence – Tiesiskās sekas
(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pants)
2. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Apstrīdēšana Bankas Apelācijas komitejā – Pārbaudes apjoms
(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pants)
3. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Apstrīdēšana
(Civildienesta noteikumu 90. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pants)
4. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Prasība, kas celta par Apelācijas komitejas lēmumu novērtējuma jomā – Pārbaude tiesā – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pants)
5. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Pirmstiesas procedūra – Neobligāts raksturs
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
6. Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas atteikuma izdot rīkojumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai pierādījumu savākšanas pasākumiem pārbaude Vispārējā tiesā – Apjoms
(LESD 256. panta 2. punkts; Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants)
1. Ar pantu, kas reglamentē apjomu pārbaudei, kura jāveic Eiropas Investīciju bankas Apelācijas komitejai, – kā ar normu Eiropas Investīciju bankas formālā lēmumā, kas pienācīgi publicēts un īstenots, – ir paredzēts vispārpiemērojams, juridiski saistošs iekšējs noteikums, ar ko ir ierobežota Bankas novērtējuma brīvības īstenošana tās struktūrvienību organizācijas un personāla vadības jomā; šie darbinieki uz to var atsaukties Savienības tiesā, kura nodrošina tā ievērošanu.
(skat. 40. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 10. septembris, T‑165/01 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑963. lpp., 44. punkts; 2005. gada 1. marts, T‑258/03 Mausolf/Europol, Krājums‑CDL, I‑A‑45. un II‑189. lpp., 25. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Eiropas Investīciju bankas izveidotās Apelācijas komitejas iespēja darbinieku novērtēšanas jomā atzīt par spēkā neesošu jebkuru apgalvojumu, kas ietverts novērtējuma veidlapā, proti, novērtējuma ziņojumā, nozīmē, ka minētā komiteja ir pilnvarota katram no šiem apgalvojumiem no jauna izvērtēt pamatotību, pirms tos aizliegt. Tādējādi šīs kompetences apjoms skaidri pārsniedz vienkāršu tiesiskuma kontroles pilnvaru un tiesību akta rezolutīvās daļas atcelšanas pilnvaru apjomu tiktāl, ciktāl tās ietver iespēju atzīt par spēkā neesošu pat tādu pamatojumu, kurš attaisno tā rezolutīvās daļas pieņemšanu, neatkarīgi no šī pamatojuma svarīguma minētā tiesību akta pamatojuma sistēmā. Šīs Apelācijas komitejas pilnīgas kontroles pilnvaras ir apstiprinātas ar tai skaidri atzīto kompetenci grozīt individuālos punktus un nopelnu punktus, kas izriet no apelācijas sūdzības iesniedzēja snieguma kopējā novērtējuma. Ieinteresētās personas nopelnu punktu grozīšana nozīmē, ka šī komiteja sīki pārbauda visus apstrīdētajā ziņojumā iekļautos nopelnu vērtējumus attiecībā uz to, vai pastāv iespējamas faktiskas vai tiesību piemērošanas kļūdas vērtējumā, un ka tā attiecīgā gadījumā var vērtētāja vietā no jauna izvērtēt šos nopelnus.
(skat. 41. punktu)
3. Gadījumā, ja Eiropas Investīciju banka pieņem pilnīgu iekšējo tiesisko regulējumu, ar ko izveido Apelācijas komiteju, kuras kompetencē ir izskatīt personāla vērtētāju lēmumus, izmantojot nesalīdzinošus un precīzākus kontroles kritērijus nekā tie, ko saistībā ar Civildienesta noteikumiem var izmantot iecēlējinstitūcija, un bez iespējas sasaukt sēdi vai uzklausīt lieciniekus, šis tiesiskais regulējums neļauj pēc analoģijas piemērot noteikumus, kas reglamentē sūdzības procedūru, kura ieviesta ar Civildienesta noteikumu 90. pantu. Pat ņemot vērā vērtētāja plašo novērtējuma brīvību, viņam pieņemot sarežģīto spriedumu par personu darbu, kuru vērtēt ir viņa uzdevums, nekādi nav izslēgts, ka ar attiecīgo iekšējo tiesisko regulējumu apelācijas instancēm ir piešķirta plaša novērtējuma brīvība, kas ir analoga vērtētāja novērtējuma brīvībai, kā arī pilnvaras viņa vērtējumu vismaz daļēji aizstāt ar savu vērtējumu.
(skat. 47. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa, 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 25. un 29. punkts; 2007. gada 31. janvāris, T‑236/05 Aldershoff/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑13. un II‑A‑2‑75. lpp., 83. punkts.
4. Pat pieņemot, ka tad, ja tiek apstrīdēts Eiropas Investīciju bankas izveidotās Apelācijas komitejas lēmums darbinieku novērtēšanas jomā, vēršanās Savienības tiesā automātiski notiek gan par šo lēmumu, gan novērtējuma ziņojumu, pats šis apstāklis neattaisno to, ka minētā tiesa izskata vienīgi prasījumus, kas vērsti pret šo ziņojumu, vai pat pilnībā atsakās pārbaudīt Apelācijas komitejas lēmuma pamatotību, jo šai komitejai ir piešķirtas pilnīgas kontroles pilnvaras, kas ļauj tai minētajā ziņojumā ietvertos vērtējumus aizstāt ar saviem vērtējumiem – pilnvaras, uz kādām Civildienesta tiesa, savukārt, atsaukties nevar. Gadījumā, ja Apelācijas komiteja kļūdaini atsakās no šādas pilnīgas kontroles, tas atbilst tam, ka ieinteresētajai personai tiek liegts kontroles process, kas paredzēts Bankas iekšējā tiesiskajā regulējumā, un tādējādi tas šai personai ir nelabvēlīgi, jo uz šo atteikšanos ir jāspēj attiecināt pirmās instances tiesas kontroli.
Turklāt, tā kā pilnīgas kontroles pilnvaras attiecībā uz novērtējuma ziņojumā ietvertajiem vērtējumiem un piešķirtajiem punktiem ir piešķirtas Apelācijas komitejai, pirmās instances tiesai – protams, atbilstoši savai ierobežotajai kontrolei – ir jāpārbauda, vai un kādā apjomā minētā komiteja ir tikusi galā ar šo pilnīgas kontroles pienākumu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.
(skat. 49. un 54. punktu)
5. Apstāklis, ka Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamentā, kurā definēti administratīvo tiesību aizsardzības līdzekļu veidi, atšķirībā no Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta, nav paredzēta obligāta pirmstiesas procedūra, liedz tieši un vienkārši pārņemt civildienesta strīdu sistēmu, pat pielāgojot to ar šīs sistēmas elastīgu piemērošanu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ņemot vērā nenoteiktību, kāda saistīta ar Bankas personāla prasību pieņemamības nosacījumiem. Lai gan minētā reglamenta 41. pantā ir norādīts uz izlīguma procedūru, uzreiz ir precizēts, ka šāda procedūra norisinās neatkarīgi no Savienības tiesā ierosinātas lietas.
Šajā ziņā no tā izriet, ka Bankas Personāla reglaments un it īpaši tā 41. pants ir principā pilnīgs Bankas iekšējs tiesiskais regulējums, kura raksturs un ratio ir ļoti atšķirīgi no tiem, kādi ir Civildienesta noteikumiem, tostarp no 90. un 91. panta rakstura un ratio. Tādējādi tas vien, ka šis iekšējais tiesiskais regulējums pastāv, liedz – izņemot acīmredzamas nepilnības gadījumā, kas ir pretrunā augstāka spēka tiesību normām, kuras obligāti jāaizpilda, – rīkoties pēc analoģijas ar minētajiem Civildienesta noteikumiem. Tātad nav iespējams contra legem interpretēt nosacījumus, kas reglamentē iekšējo izlīguma procedūru, kura paredzēta Personāla reglamenta 41. pantā, lai pārveidotu to par obligātu procedūru. Šajā ziņā tieši šajā 41. pantā nav nepilnību, kuras būtu jāaizpilda ar citām normām, lai izpildītu prasības, kas izriet no svarīgākajiem tiesību principiem.
(skat. 75.–77. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑185. lpp., 96., 97.–101. punkts; 2003. gada 17. jūnijs, T‑385/00 Seiller/EIB, Recueil FP, I‑A‑161. un II‑801. lpp., 50.–52., 65. un 73. punkts.
6. Principā vienīgi Civildienesta tiesas kompetencē ir konstatēt faktus un pārbaudīt pierādījumus. Vēl jo vairāk, veicot šo vērtējumu par faktiem un pierādījumiem, tikai pirmās instances tiesai ir jālemj, vai un kādā apjomā ir nepieciešams veikt procesa organizatoriskos pasākumus vai pierādījumu savākšanas pasākumus. Tādējādi Civildienesta tiesa vienīgā spriež par varbūtējo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par tai iesniegtajām lietām un izvēlēties šajā nolūkā piemērotus procesa organizatoriskos pasākumus vai pierādījumu savākšanas pasākumus.
Šajā ziņā, ja minētā tiesa noraida pieteikumus par pierādījumu savākšanas pasākumiem tādēļ, ka tie nav lietderīgi lietas atrisināšanai, tad uz šo vērtējumu apelācijas kompetence neattiecas, ja vien nav tāda argumenta, kas liecinātu, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
(skat. 99. un 100. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2009. gada 24. septembris, C‑125/07 P, C‑133/07 P, C‑135/07 P un C‑137/07 P Erste Group Bank u.c./Komisija, Krājums, I‑8681. lpp., 319. punkts; 2010. gada 10. jūnijs, C‑498/09 P Thomson Sales Europe/Komisija, Krājumā nav publicēts, 138. punkts.