Language of document : ECLI:EU:C:2022:202

Lieta C117/20

bpost SA

pret

Autorité belge de la concurrence

(Cour d’appel de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (virspalāta) 2022. gada 22. marta spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – Pasta pakalpojumi – Universālā pakalpojuma sniedzēja noteikta tarifikācijas sistēma – Valsts pasta nozares regulatīvās iestādes uzlikts naudas sods – Valsts konkurences iestādes uzlikts naudas sods – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 50. pants – Ne bis in idem princips – Viena un tā paša pārkāpuma esamība – 52. panta 1. punkts – Ne bis in idem principa ierobežojumi – Saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšana – Nosacījumi – Vispārējo interešu mērķa sasniegšana – Samērīgums

1.        Pamattiesības – “Ne bis in idem” princips – Atzīšana gan Pamattiesību hartā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. papildprotokolā – Vienāda nozīme un piemērojamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants un 52. panta 3. punkts)

(skat. 22. un 23. punktu)

2.        Pamattiesības – “Ne bis in idem” princips – Piemērošanas nosacījumi – Saukšanas pie atbildības un krimināltiesiska rakstura sodu kumulēšana – Krimināltiesiskā rakstura vērtējuma kritēriji – Pārkāpuma juridiskā kvalifikācija valsts tiesībās, pārkāpuma raksturs un piemērotā soda smagums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants)

(skat. 24.–27. punktu)

3.        Pamattiesības – “Ne bis in idem” princips – Piemērošanas nosacījumi – Agrāka galīga lēmuma esamība – Vērtējuma kritēriji – Pēc lietas izvērtēšanas pēc būtības pieņemts galīgs lēmums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants)

(skat. 29. un 30. punktu)

4.        Pamattiesības – “Ne bis in idem” princips – Piemērošanas nosacījumi – Viena un tā paša pārkāpuma esamība – Vērtējuma kritērijs – Būtisko faktu identiskums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants)

(skat. 33.–38. punktu)

5.        Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Hartā nostiprināto tiesību un brīvību īstenošanas ierobežošana – “Ne bis in idem” principa ierobežojums – Nosacījumi – Minētā principa būtiskā satura ievērošana – Vērtējums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants un 52. panta 1. punkts)

(skat. 43. punktu)

6.        Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Hartā nostiprināto tiesību un brīvību īstenošanas ierobežošana – “Ne bis in idem” principa ierobežojums – Nosacījumi – Vispārējo interešu mērķa sasniegšana – Atbilstoši nozares tiesiskajam regulējumam un konkurences tiesībām veikto saukšanas pie atbildības un piemēroto sodu kumulēšana – Tiesiskie regulējumi, kam ir atšķirīgi leģitīmi mērķi

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants un 52. panta 1. punkts)

(skat. 44.–47. punktu)

7.        Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Hartā nostiprināto tiesību un brīvību īstenošanas ierobežošana – “Ne bis in idem” principa ierobežojums – Nosacījumi – Samērīguma principa ievērošana – Atbilstoši nozares tiesiskajam regulējumam un konkurences tiesībām īstenoto procesu saukšanai pie atbildības un piemēroto sodu kumulēšana – Saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšanas atbilstošais, samērīgais un absolūti nepieciešamais raksturs – Novērtējums – Kritēriji

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants un 52. panta 1. punkts)

(skat. 48.–57. punktu)

Rezumējums

Sākot no 2010. gada, vēsturiskais pasta pakalpojumu sniedzējs Beļģijā bpost SA ieviesa jaunu tarifikācijas sistēmu.

Ar 2011. gada 20. jūlija lēmumu Beļģijas pasta nozares regulatīvā iestāde (1) piesprieda bpost naudas sodu 2,3 miljonu EUR apmērā par piemērojamā nozares tiesiskā regulējuma pārkāpumu, jo šī jaunā sistēma bija balstīta uz nepamatotu atšķirīgu attieksmi starp starpniekiem un tiešajiem klientiem.

Cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) atcēla šo lēmumu, pamatojoties uz to, ka attiecīgā tarifu politika neesot diskriminējoša. Šis spriedums, kurš ir kļuvis galīgs, tika pasludināts, ņemot vērā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā, kurā tika taisīts 2015. gada 11. februāra spriedums bpost (2).

Starplaikā Beļģijas konkurences iestāde ar 2012. gada 10. decembra lēmumu konstatēja, ka bpost ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, kas ir aizliegts ar Likumu par konkurences aizsardzību (3), kā arī LESD 102. pantu. Ļaunprātīgā izmantošana izpaudās tādējādi, ka laikposmā no 2010. gada janvāra līdz 2011. gada jūlijam bpost bija pieņēmis un īstenojis jauno tarifikācijas sistēmu. Tādējādi Beļģijas konkurences iestāde piesprieda bpost naudas sodu 37 399 786 EUR apmērā, kas tika aprēķināts, ņemot vērā naudas sodu, ko iepriekš bija uzlikusi pasta nozares regulatīvā iestāde.

Cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa) atcēla arī šo lēmumu, jo tas bija pretrunā ne bis in idem principam. Šajā ziņā minētā tiesa secināja, ka procedūras, ko bija īstenojušas pasta nozares regulatīvā iestāde un konkurences iestāde, attiecās uz vieniem un tiem pašiem faktiem.

Cour de cassation (Kasācijas tiesa, Beļģija) tomēr atcēla šo spriedumu un nodeva lietu atpakaļ cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa).

Tiesvedībā, kas notika pēc šīs lietas nodošanas, cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa) nolēma uzdot Tiesai divus prejudiciālus jautājumus, kas būtībā attiecas uz to, vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 50. pantā paredzētais ne bis in idem princips liedz pasta pakalpojumu sniedzējam piemērot naudas sodu par Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, ja par tiem pašiem faktiem attiecībā uz šo pakalpojumu sniedzēju jau ir ticis pieņemts galīgs lēmums saistībā ar pasta nozares tiesiskā regulējuma pārkāpumu.

Atbildot uz šiem jautājumiem, Tiesa, izskatot lietu virspalātas sastāvā, precizē gan ar Hartas 50. pantā paredzēto ne bis in idem principu garantētās aizsardzības tvērumu, gan tās ierobežojumus.

Tiesas vērtējums

Tiesa vispirms atgādina, ka atbilstoši Hartas 50. pantā nostiprinātajam ne bis in idem principam ir aizliegts to pašu personu par tiem pašiem nodarījumiem kumulatīvi saukt pie – šī panta izpratnē – krimināltiesiska rakstura atbildības un piemērot krimināltiesiska rakstura sodus.

Tā kā iesniedzējtiesa ir apstiprinājusi to procedūru krimināltiesisko raksturu, kuras attiecībā uz bpost bija ierosinājušas attiecīgi Beļģijas pasta nozares regulatīvā iestāde un Beļģijas konkurences iestāde, Tiesa turpinājumā norāda, ka uz ne bis in idem principa piemērošanu ir attiecināms dubultnosacījums, proti, pirmkārt, ir jāpastāv iepriekšējam galīgam lēmumam (bis nosacījums) un, otrkārt, uz to pašu rīcību ir jābūt attiecinātam iepriekšējam lēmumam un vēlākai saukšanai pie atbildības vai nolēmumiem (idem nosacījums).

Beļģijas pasta nozares regulatīvās iestādes lēmums tika atcelts ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu, atbilstoši kuram bpost tika attaisnots procedūrā, kas attiecībā uz to bija ierosināta, pamatojoties uz pasta nozares tiesisko regulējumu, tāpēc šīs iestādes ierosinātā procedūra tika izbeigta ar galīgu lēmumu un līdz ar to bis nosacījums šajā lietā ir izpildīts.

Runājot par idem nosacījumu, atbilstošais kritērijs, lai novērtētu viena un tā paša pārkāpuma pastāvēšanu, ir būtisko faktu identiskums, lai kāda arī nebūtu tā juridiskā kvalifikācija valsts tiesībās vai aizsargātās tiesiskās intereses. Šajā ziņā būtisko faktu identiskums ir uzskatāms par konkrētu apstākļu kopumu, kas izriet no notikumiem, kuri būtībā ir tie paši, jo tie ietver vienu un to pašu likumpārkāpēju un ir nedalāmi savstarpēji saistīti laikā un telpā.

Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai fakti, uz kuriem attiecas abas procedūras, kas attiecībā uz bpost tika ierosinātas, pamatojoties attiecīgi uz pasta nozares tiesisko regulējumu un konkurences tiesībām, ir identiski. Ja tas tā būtu, abu attiecībā uz bpost ierosināto procedūru kumulēšana būtu Hartas 50. pantā garantētā ne bis in idem principa ierobežojums.

Šāds ne bis in idem principa ierobežojums tomēr var tikt attaisnots atbilstoši Hartas 52. panta 1. punktam. Atbilstoši šai tiesību normai visiem Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos ir jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Minētajā tiesību normā ir arī precizēts, ka, ievērojot samērīguma principu, ierobežojumus šīm tiesībām un brīvībām drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējo interešu mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

Šajā ziņā Tiesa norāda, ka šāda tiesību aktā paredzēta iespēja kumulēt divu dažādu valstu iestāžu ierosinātos procesus saukšanai pie atbildības un to piemērotos sodus atbilst Hartas 50. panta būtībai, ar nosacījumu, ka valsts tiesiskajā regulējumā nav ļauts saukt pie atbildības un sodīt par vieniem un tiem pašiem faktiem par to pašu pārkāpumu vai lai sasniegtu to pašu mērķi, bet ir paredzēta vienīgi iespēja kumulatīvi saukt pie atbildības un piemērot sodus saskaņā ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.

Saistībā ar to, vai šāda kumulēšana var atbilst Savienības atzītam vispārējo interešu mērķim, Tiesa konstatē, ka abiem tiesiskajiem regulējumiem, atbilstoši kuriem bpost tika saukts pie atbildības, ir atšķirīgi leģitīmi mērķi. Proti, pasta nozares tiesiskā regulējuma mērķis ir pasta pakalpojumu iekšējā tirgus liberalizācija, bet konkurences aizsardzības noteikumu mērķis ir garantēt neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Tādējādi ir pamatoti, ka, lai garantētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus liberalizācijas procesa turpināšanu, vienlaikus nodrošinot šī tirgus pareizu darbību, dalībvalsts piemēro sodu gan par tā nozares tiesiskā regulējuma pārkāpumu, kura mērķis ir attiecīgā tirgus liberalizācija, gan par valsts un Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu.

Runājot par samērīguma principa ievērošanu, tas prasa, lai valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšana nepārsniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteikto leģitīmo mērķu sasniegšanai piemēroto un vajadzīgo pasākumu robežas, ņemot vērā, ka, ja ir izvēle starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas mazāk ierobežojošais un ka radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas ar paredzētajiem mērķiem.

Šajā ziņā Tiesa uzsver – apstāklis, ka divām procedūrām ir atšķirīgi vispārējo interešu mērķi, kurus ir pamatoti aizsargāt kumulatīvi, var tikt ņemts vērā, analizējot saukšanas pie atbildības un sodu piemērošanas kumulēšanas samērīgumu, kā faktors, kas attaisno šo kumulāciju, ar nosacījumu, ka šīs procedūras ir papildinošas un papildu slogs, kas izriet no minētās kumulācijas, tādējādi var tikt attaisnots ar abiem izvirzītajiem mērķiem.

Runājot par šādas saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšanas absolūti nepieciešamo raksturu, ir jāizvērtē, vai apgrūtinājums, kas attiecīgajām personām izriet no šādas kumulēšanas, ir absolūti nepieciešams un visi piemērotie sodi atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam. Šajā nolūkā ir jāizvērtē, vai pastāv skaidri un precīzi noteikumi, kas ļauj paredzēt, par kādām darbībām vai bezdarbību var kumulatīvi saukt pie atbildības un sodīt, kā arī koordinēt abas kompetentās iestādes, vai abas procedūras ir īstenotas pietiekami koordinēti un tuvināti laikā un vai visi piemērotie sodi atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam.

Tādējādi iespējamo sodu kumulēšanas attaisnojumu ierobežo nosacījumi, kuri, ja tie ir izpildīti, tostarp ir vērsti uz to, lai, tomēr neapstrīdot bis esamību kā tādu, ierobežotu attiecīgo procedūru funkcionāli atšķirīgo raksturu un tātad konkrētās sekas, kas attiecīgajām personām izriet no tā, ka attiecībā uz tām īstenotās procedūras tiek kumulētas.


1      Proti, Institut belge des services postaux et des télécommunications (IBPT) (Beļģijas Pasta pakalpojumu un telekomunikāciju institūts).


2      2015. gada 11. februāra spriedums bpost (C‑340/13, EU:C:2015:77).


3      Loi du 10 juin 2006 sur la protection de la concurrence économique (2006. gada 10. jūnija likums par ekonomiskās konkurences aizsardzību; 2006. gada 29. jūnija Moniteur belge, 32755. lpp.), kas koordinēts ar Karaļa 2006. gada 15. septembra dekrētu (2006. gada 29. septembra Moniteur belge, 50613. lpp.).