VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (piektā palāta)
2016. gada 1. februārī (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – Dempings – Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports – Galīgais antidempinga maksājums – Importa, kas ir akceptētu saistību priekšmets, atbrīvojums no nodokļa – Nedalāmība – Nepieņemamība
Lieta T‑141/14
SolarWorld AG, Bonna (Vācija),
Brandoni solare SpA, Kastelfidardo [Castelfidardo] (Itālija),
Solaria Energia y Medio Ambiente, SA, Madride (Spānija),
ko pārstāv L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor,
prasītājas,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv B. Driessen, pārstāvis,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv J.‑F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Stobiecka-Kuik, pārstāvji,
un
Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Čanšu [Changshu] (Ķīna),
Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Luojana [Luoyang] (Ķīna),
Csi Cells Co. Ltd, Sudžou [Suzhou] (Ķīna),
un
Csi Solar Power (China), Inc., Sudžou,
ko pārstāv A. Willems, S. De Knop, advokāti, un K. Daly, solicitor,
un
China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products, Pekina (Ķīna), ko pārstāv J.‑F. Bellis, F. Di Gianni un A. Scalini, advokāti,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību atcelt Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV L 325, 1. lpp.), 3. pantu.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Ditrihs [A. Dittrich], tiesneši J. Švarcs [J. Schwarcz] (referents) un V. Tomļenoviča [V. Tomljenović],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājas SolarWorld AG, Brandoni solare SpA un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA ir kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu ražotājas Eiropā.
2 Eiropas kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu ražotāju asociācija EU ProSun 2012. gada 25. jūlijā iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai attiecībā uz dempinga praksi, kas ir saistīta ar šo preču importu no Ķīnas Tautas Republikas.
3 Komisija 2012. gada 6. septembrī publicēja Paziņojumu par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu (OV C 269, 5. lpp.).
4 Prasītājas šajā procedūrā sadarbojās.
5 Komisija 2012. gada 8. novembrī publicēja Paziņojumu par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu (OV C 340, 13. lpp.).
6 Komisija 2013. gada 4. jūnijā pieņēma Regulu (ES) Nr. 513/2013, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam un groza Regulu (ES) Nr. 182/2013, ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīts imports (OV L 152, 5. lpp.).
7 Prasība atcelt Regulu Nr. 513/2013 tika noraidīta ar 2015. gada 14. aprīļa rīkojumu lietā SolarWorld un Solsonica/Komisija (T‑393/13, EU:T:2015:211), par ko tika celta apelācijas sūdzība, kas tiek izskatīta Tiesā (lieta C‑312/15 P).
8 Ar Komisijai adresētu 2013. gada 27. jūlija vēstuli Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (turpmāk tekstā – “CCCME”) saistībā ar antidempinga izmeklēšanu kopā ar vairākiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem iesniedza saistību piedāvājumu. Būtībā tā viņu un savā vārdā piedāvāja līdz noteiktam ikgadējā importa apjomam fotoelektriskajiem moduļiem un katrai to galvenajai sastāvdaļai (proti, elementiem un plāksnītēm) piemērot minimālās importa cenas (turpmāk tekstā – “MIC”).
9 2013. gada 29. jūlijā tika publicēta par tirdzniecību atbildīgā Komisijas locekļa deklarācija (memo/13/730) par izlīgumu strīdā starp Eiropas Savienību un Ķīnu par saules bateriju paneļiem.
10 Pēc tam, kad 2013. gada 29. jūlijā Komisija bija izziņojusi saistību piedāvājuma nekonfidenciālo redakciju, EU ProSun 2013. gada 1. augustā iesniedza savus apsvērumus par šo piedāvājumu.
11 Komisija 2013. gada 2. augustā pieņēma Lēmumu 2013/423/ES, ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu (OV L 209, 26. lpp.), ko kopā ar CCCME ir pieņēmusi to minētā lēmuma pielikumā uzskaitīto Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa, kas ir sadarbības partneri.
12 Lēmuma 2013/423 preambulas 5. un 6. apsvērumā ir norādīts, ka tā pielikumā uzskaitītie Ķīnas ražotāji eksportētāji ir apņēmušies ievērot fotoelektrisko moduļu un katras to galvenās sastāvdaļas (proti, elementu un plāksnīšu) MIC un ka tie ir piedāvājuši nodrošināt, lai saskaņā ar saistībām veiktā importa apjoms gadā būtu noteikts tādā līmenī, kas aptuveni atbilst viņu tirgus darbības rezultātiem piedāvājuma sagatavošanas brīdī. Turklāt no Lēmuma 2013/423 preambulas 8. apsvēruma izriet, ka pagaidu antidempinga maksājums tiks iekasēts par importu, kas pārsniedz minēto gada līmeni.
13 Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 748/2013, ar kuru groza Regulu Nr. 513/2013 (OV L 209, 1. lpp.), tika pieņemta, lai ievērotu Lēmumu 2013/423. Citu grozījumu starpā ar to Regulā Nr. 513/2013 tika ieviests 6. pants, kurā ir paredzēts, ka, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, tādu ražojumu imports, kas ir deklarēti laišanai brīvā apgrozībā un par ko rēķinus ir izrakstījuši uzņēmumi, kuru saistības ir pieņēmusi Komisija un kuri ir uzskaitīti Lēmuma 2013/423 pielikumā, ir atbrīvots no pagaidu antidempinga maksājuma, kas ir noteikts ar Regulas Nr. 513/2013 1. pantu.
14 CCCME ar 2013. gada 25. septembra vēstuli pati savā vārdā, kā arī, pārstāvot ražotājus eksportētājus, kuru sākotnējais saistību piedāvājums bija pieņemts, lūdza Komisiju pieņemt šo saistību nosacījumus, lai novērstu arī subsidētā importa kaitējumu radošās sekas. Pēc tam tā kā noteikta skaita papildu ražotāju eksportētāju pārstāve tai lūdza pēdējo minēto iekļaušanu to uzņēmumu sarakstā, kuru saistību piedāvājums tika pieņemts. Visbeidzot tā to informēja par lūgumu pārskatīt saistības tā, lai tiktu ņemta vērā plāksnīšu izslēgšana no izmeklēšanas piemērošanas jomas.
15 Komisija ar 2013. gada 24. oktobra vēstuli informēja EU ProSun, ka tā nekonfidenciālā lietā tās rīcībā nodod lēmuma, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, projektu, kā arī grozītā saistību piedāvājuma nekonfidenciālo redakciju. EU ProSun tika aicināta sniegt savus iespējamos apsvērumus desmit dienu laikā. Turklāt Komisija atbildēja uz EU ProSun procedūras laikā iesniegtajiem apsvērumiem. Tā tostarp to informēja, ka tās dienesti, lai izvērtētu, vai grozītās saistības nodrošina tādu pašu aizsardzību kā antidempinga maksājums ad valorem, ir izmantojuši “dažādu metodoloģiju, avotus un indikatorus”.
16 Komisija 2013. gada 4. decembrī pieņēma Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā (OV L 325, 214. lpp.).
17 No Īstenošanas lēmuma 2013/707 preambulas 4. apsvēruma izriet, ka pēc tam, kad bija veikti pagaidu antidempinga pasākumi, Komisija turpināja izmeklēšanu par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm, kā arī paralēlo antisubsidēšanas procedūru un ka plāksnītes tika izslēgtas no abu izmeklēšanu jomas un tādējādi arī no galīgo pasākumu piemērošanas jomas.
18 Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2013/707 preambulas 5. apsvērumu antidempinga izmeklēšanā tika apstiprināti pagaidu konstatējumi par kaitējumu radošu dempingu.
19 No Īstenošanas lēmuma 2013/707 preambulas 7.–10. apsvēruma un 1. panta izriet, ka pēc tam, kad tika izpausta informācija par antidempinga un antisubsidēšanas procedūru gala secinājumiem, Ķīnas ražotāji eksportētāji kopā ar CCCME iesniedza paziņojumu par to, ka vēlas grozīt savu sākotnējo saistību piedāvājumu. Šie saistību grozījumi attiecās uz plāksnīšu izslēgšanu no izmeklēšanas jomas, noteikta skaita citu ražotāju eksportētāju dalību šajās saistībās un saistību jēdziena paplašināšanu, lai novērstu arī subsidētā importa kaitējumu radošās sekas.
20 Prasība atcelt Lēmumu 2013/423 un Īstenošanas lēmumu 2013/707 tika noraidīta ar 2015. gada 14. janvāra rīkojumu lietā SolarWorld u.c./Komisija (T‑507/13, Krājums, EU:T:2015:23), par ko tika iesniegta apelācijas sūdzība, kas ir izskatīšanā Tiesā (lieta C‑142/15 P).
21 Izmeklēšanas galīgie rezultāti ir izklāstīti Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1238/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV L 325, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “galīgā regula”).
22 Saskaņā ar galīgās regulas 1. pantu tika ieviests galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un tāda veida elementu importam, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, uz kuriem attiecas atsevišķi muitas nomenklatūras kodi.
23 Saskaņā ar galīgās regulas 3. panta 1. punktu, kas ir piemērojams atsevišķām precēm, kuru specifikācija ir noteikta atbilstoši muitas nomenklatūrai un kuras sabiedrības, kuru saistībām ir piekritusi Komisija un kuru nosaukumi ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2013/707 pielikumā, norāda rēķinos, laišanai brīvā apgrozībā deklarētais imports, ja tas atbilst noteiktiem nosacījumiem, ir atbrīvots no antidempinga maksājuma, kas ir ieviests ar minētās regulas 1. pantu.
24 Galīgās regulas 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka, pieņemot deklarāciju ražojuma laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas, ja tiek konstatēts, ka nav izpildīts viens vai vairāki 3. panta 1. punktā norādītie nosacījumi, vai ja Komisija atsauc savu piekrišanu saistībām.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
25 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 28. februārī, prasītājas cēla šo prasību.
26 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 31. martā, prasītājas saskaņā ar LESD 278. pantu un 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 104. un nākamajiem pantiem iesniedza pieteikumu par galīgās regulas 3. panta izpildes apturēšanu līdz brīdim, kad Vispārējā tiesa šo prasību būs izskatījusi pēc būtības.
27 Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ar 2014. gada 23. maija rīkojumu lietā SolarWorld u.c./Padome (T‑141/14 R, EU:T:2014:281) noraidīja pieteikumu par izpildes apturēšanu steidzamības neesamības dēļ.
28 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 15. aprīlī, Komisija lūdza atļauju iestāties lietā Eiropas Savienības Padomes prasījumu atbalstam. Padome un prasītājas savus rakstveida apsvērumus iesniedza attiecīgi 2014. gada 30. aprīlī un 15. maijā.
29 Ar Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētāja 2014. gada 4. jūnija rīkojumu Komisijai tika atļauts iestāties lietā.
30 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 20. jūnijā, Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd un Csi Solar Power (China), Inc. (turpmāk tekstā kopā – “Canadian Solar”), un Canadian Solar EMEA GmbH lūdza atļauju iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam. Komisija, Padome un prasītājas iesniedza savus rakstveida apsvērumus attiecīgi 2014. gada 17. un 22. jūlijā un 8. augustā.
31 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2014. gada 20. jūnijā, CCCME lūdza atļauju iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam. Komisija, Padome un prasītājas iesniedza savus rakstveida apsvērumus attiecīgi 2014. gada 17. un 22. jūlijā un 8. augustā.
32 Ar diviem Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētāja 2014. gada 28. novembra rīkojumiem Canadian Solar un CCCME tika atļauts iestāties lietā, bet Canadian Solar EMEA GmbH lūgums iestāties lietā tika noraidīts ar pamatojumu, ka tā nav pierādījusi, ka tā ir ieinteresēta strīda atrisināšanā.
33 Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2014. gada 8. augustā un 6. novembrī, prasītājas attiecībā uz Canadian Solar un CCCME lūdza ievērot konfidencialitāti saistībā ar atsevišķiem elementiem, kas ir ietverti prasības pieteikumā un tā pielikumos, kā arī iebildumu rakstā, replikā un atbildē uz repliku. CCCME paziņoja, ka tai nav iebildumu. Canadian Solar neiesniedza apsvērumus.
34 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2015. gada 22. septembrī iesniegtu dokumentu Padome lūdza, lai šī prasība tiktu apvienota ar lietu T‑142/14 SolarWorld u.c./Padome mutvārdu procesā un galīgā nolēmuma pieņemšanai. Prasītājas 2015. gada 13. oktobrī iesniedza savus rakstveida apsvērumus par šo lūgumu.
35 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2015. gada 23. novembrī iesniegtu dokumentu Canadian Solar paziņoja, ka tā atsauc savu pieteikumu par iestāšanos šajā lietā. Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2015. gada 7. un 9. decembrī iesniegtām vēstulēm Komisija un Padome attiecīgi norādīja, ka tām neesot apsvērumu attiecībā uz Canadian Solar pieteikuma atsaukumu. Nedz prasītājas, nedz CCCME neiesniedza apsvērumus.
36 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– konstatēt, ka prasība ir pieņemama un pamatota;
– atcelt galīgās regulas 3. pantu (turpmāk tekstā – “apstrīdētā tiesību norma”);
– apvienot šo lietu ar lietu T‑507/13 SolarWorld u.c./Komisija;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar tās iestāšanos lietā;
– piespriest Canadian Solar un CCCME atlīdzināt savus tiesāšanās izdevumus.
37 Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
38 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepieņemamu;
– pakārtoti, noraidīt prasību kā nepamatotu;
– apvienot šo lietu ar lietu T‑142/14 SolarWorld u.c./Padome;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā tos, kas tām ir radušies.
39 CCCME prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– apmierināt Padomes prasījumus, proti, noraidīt prasības pieteikumu kā nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
40 Canadian Solar prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu;
– pakārtoti, noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā tos, kas tai ir radušies.
Juridiskais pamatojums
41 Saskaņā ar tās Reglamenta 129. pantu pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa, uzklausījusi lietas dalībniekus, var jebkurā laikā pēc savas ierosmes lemt par absolūtiem šķēršļiem tiesas procesam, izdodot motivētu rīkojumu.
42 Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju, un līdz ar to uzskata, ka tā var lemt, neveicot tālākas procesuālas darbības.
43 Neiesniedzot iebildi par nepieņemamību, Padome, ko atbalsta personas, kas iestājušās lietā, izvirza divus pamatus par prasības nepieņemamību. Pirmkārt, apstrīdētā tiesību norma nevar tikt nodalīta no galīgās regulas. Otrkārt, prasītājām neesot tiesību celt prasību LESD 263. panta izpratnē, jo tās nav nedz tieši, nedz individuāli skartas un tās nevar balstīties uz LESD 263. panta ceturtās daļas beigās paredzēto gadījumu, lai tām tiktu atzītas tiesības celt prasību.
44 Vispirms ir jāatgādina, ka prasītājas lūdz atcelt tikai apstrīdēto tiesību normu, proti, galīgās regulas 3. pantu. Apstrīdētās tiesību normas 1. punktā ir paredzēts, ka Padome tādu ražojumu importu, ko klasificē muitas nomenklatūrā, par ko izraksta rēķinus sabiedrības, kuru saistībām ir piekritusi Komisija un kuru nosaukumi ir ietverti Īstenošanas lēmuma 2013/707 pielikumā, atbrīvo no antidempinga maksājuma, kas ir ieviests ar minētās regulas 1. pantu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti atsevišķi nosacījumi.
45 It īpaši ir jāizvērtē pirmais izvirzītais pamats par nepieņemamību, proti, apstrīdētās tiesību normas nodalāmā rakstura neesamība.
46 Padome, ko atbalsta Komisija un CCCME, apgalvo, ka apstrīdētā tiesību norma nav nodalāma no pārējās galīgās regulas daļas un ka tā nevar tikt nodalīta, jo tās atcelšana grozītu pašu regulas būtību. Galīgās regulas pamats esot pieņemto pasākumu kopuma ekonomiskā iedarbība. Ja antidempinga maksājums tiktu piemērots visiem importiem, pasākums jūtami atšķirtos no noteiktā pasākuma, lai gan nav zināms, vai tiktu pieņemta regula, ar ko ievieš antidempinga maksājumu attiecībā uz visiem importa maksājumiem. Padome atbildē uz repliku pārmet prasītājām, ka tās neņem vērā faktu, ka apstrīdētās tiesību normas atcelšana būtiski palielinātu importa, par kuru tiktu iekasēts antidempinga maksājums, apjomu, tādējādi antidempinga maksas institūtu pārveidojot no daļēja par pilnīgu, kas novestu pie galīgās regulas būtības grozīšanas.
47 Prasītājas uzskata, ka bez apstrīdētās tiesību normas ir iespējams piemērot visus galīgās regulas pantus un ka tie ir nepārprotami, kas padara nelietderīgu to interpretēšanu, atsaucoties uz minētās regulas preambulas apsvērumiem. Tās uzstāj uz faktu, ka nekas galīgajā regulā nepadara antidempinga maksājumu piemērošanu atkarīgu no apstrīdētās tiesību normas un jautājumam par MIC piemērojamību importa jomā neesot nozīmes, lai noteiktu, vai apstrīdētā tiesību norma ir nodalāma. Tās arī uzskata, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju gribai šajā jautājumā nav nozīmes, jo, tieši otrādi, antidempinga maksas piemērošana nav atkarīga no attiecīgo ražotāju eksportētāju piekrišanas un saistības, ko tie piedāvā, ir pakārtotas Komisijas piekrišanai. Tās norāda, ka piedāvātās saistības nav bijušas galīgās regulas pieņemšanas nosacījums.
48 No judikatūras izriet, ka ir iespējams daļēji atcelt Savienības tiesību aktu tikai tad, ja elementi, kuru atcelšana tiek lūgta, ir nodalāmi no atlikušās tiesību akta daļas (spriedumi, 2002. gada 10. decembris, Komisija/Padome, C‑29/99, Krājums, EU:C:2002:734, 45. punkts; 2003. gada 30. septembris, Vācija/Komisija, C‑239/01, Krājums, EU:C:2003:514, 33. punkts, un 2005. gada 24. maijs, Francija/Parlaments un Padome, C‑244/03, Krājums, EU:C:2005:299, 12. punkts).
49 Tāpat vairākkārt ir atzīts, ka šī nodalāmības prasība nav izpildīta, ja tiesību akta daļēja atcelšana groza šī akta būtību (spriedums Francija/Parlaments un Padome, minēts 48. punktā, EU:C:2005:299, 13. punkts; šajā ziņā skat. arī spriedumus Komisija/Padome, minēts 48. punktā, EU:C:2002:734, 46. punkts, un Vācija/Komisija, minēts 48. punktā, EU:C:2003:514, 34. punkts).
50 Ir ticis atzīts arī, ka jautājums, vai daļēja atcelšana groza apstrīdētā akta būtību, ir objektīvs kritērijs, nevis subjektīvs kritērijs, kas ir atkarīgs no minētā akta izdevējas iestādes politiskās gribas (spriedumi Vācija/Komisija, minēts 48. punktā, EU:C:2003:514, 37. punkts; Francija/Parlaments un Padome, minēts 48. punktā, EU:C:2005:299, 14. punkts, un 2006. gada 30. marts, Spānija/Padome, C‑36/04, Krājums, EU:C:2006:209, 14. punkts).
51 Turklāt tiesību normu, kuru atcelšana tiek lūgta, nodalāmības rakstura pārbaude paredz minēto normu piemērojamības pārbaudi, lai varētu novērtēt, vai to atcelšana grozītu akta, kurā tās ir iekļautas, garu un būtību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 29. marts, Komisija/Igaunija, C‑505/09 P, Krājums, EU:C:2012:179, 112. punkts, un rīkojumu, 2014. gada 11. decembris, Carbunión/Padome, C‑99/14 P, EU:C:2014:2446, 30. punkts).
52 Tas, vai apstrīdētā tiesību norma ir nodalāma no galīgās regulas pārējās daļas un vai līdz ar to tā var būt prasības par atcelšanu priekšmets, ir jānosaka, ņemot vērā šos apsvērumus.
53 Pirmkārt, ir jākonstatē, ka Padome un Komisija piekrīt prasītājām jautājumā par apstrīdētās tiesību normas atcelšanas ietekmi uz galīgo regulu. Šāda atcelšana novestu pie antidempinga maksājuma piemērošanas katram importam, ko veic Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas piedāvājuši ar Īstenošanas lēmumu 2013/707 pieņemtās saistības. CCCME iesniegtā 2013. gada 27. jūlija saistību piedāvājuma 2. pantā ir paredzēts noteikt MIC moduļiem un elementiem līdz noteiktam gada līmenim un 2.2. pantā ir precizēts, ka attiecīgo preču, kas neietilpst saistību piemērošanas jomā, tirdzniecībai Savienībā ir piemērojams antidempinga maksājums. Galīgās regulas 1. panta 2. punktā ir noteiktas konkrētas antidempinga maksājumu likmes norādītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuru lielākā daļa ir parakstījusi pieņemtās saistības, kā arī dažādas maksājumu likmes trīs neidentificētu sabiedrību grupām.
54 Otrkārt, ir jākonstatē, ka apstrīdētās tiesību normas atcelšana izraisītu grozījumus galīgās regulas iedarbībā, jo attiecīgās Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas ir uzņēmušies saistības, preces imports, ievērojot noteiktus gada ierobežojumus, vairs nebūtu atbrīvots no antidempinga maksājumiem, kas ir paredzēti tās 1. panta 2. punktā. Ja tiktu apmierināta prasība atcelt apstrīdēto tiesību normu, kā izriet no minētās normas piemērojamības pārbaudes, pats galīgās regulas gars un būtība tiktu grozīta (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Igaunija, minēts 51. punktā, EU:C:2012:179, 112. punkts, un rīkojumu Carbunión/Padome, minēts 51. punktā, EU:C:2014:2446, 30. punkts).
55 Faktiski ar apstrīdēto tiesību normu – ar noteiktu kvantitatīvu ierobežojumu –konkrētiem norādītajiem komersantiem, ja tiek ievēroti tajā paredzētie nosacījumi, tiek piešķirts atbrīvojums no antidempinga maksājuma. Apstrīdētās tiesību normas atcelšanas sekas, atceļot atbrīvojumu no maksājuma, kas ir piemērojams šajās kvantitatīvajās robežās, būtu antidempinga maksājuma apveltīšana ar piemērojamību, kas ir plašāka par to, kura izriet no galīgās regulas redakcijā, kādā tā tika pieņemta Padomē, jo šajā gadījumā minētie maksājumi skartu visu attiecīgo preču importu no Ķīnas, lai gan atbilstoši minētajai regulai kopumā šie maksājumi attiecas tikai uz importu, ko veic Ķīnas eksportētāji, kuri nav parakstījuši saistības, ko Komisija pieņēmusi ar Īstenošanas lēmumu 2013/707, jo šis imports, kā norāda lietas dalībnieces, atbilst 30 % no kopējā attiecīgo preču importa. Šāds rezultāts būtu tiesību akta, kurā ietilpst tiesību norma, kuru ir lūgts atcelt, – šajā gadījumā galīgās regulas – būtības grozīšana.
56 Zināmā mērā apstrīdētās tiesību normas atcelšanas sekas var tikt salīdzinātas ar tām, ko Savienības tiesa ir ņēmusi vērā, lai atzītu, ka tiesību normas, kuru atcelšana tikusi lūgta, nav nodalāmas no atlikušā tiesību akta, kurā tās ir ietvertas.
57 Pirmkārt, runa ir par gadījumu, kurā Tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību, kas bija celta par direktīvas, ar ko pilnībā aizliedz tabakas izstrādājumu reklāmu, tiesību normu atcelšanu, ar pamatojumu, ka atcelšanas sekas būtu pilnīga reklāmas aizlieguma pārveidošana daļējā aizliegumā (spriedums, 2000. gada 5. oktobris, Vācija/Parlaments un Padome, C‑376/98, Krājums, EU:C:2000:544, 117. punkts). Otrkārt, runa ir par gadījumu, kad Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību atcelt teritorijas kā Kopienas nozīmes teritorijas iekļaušanu sarakstā, to ierakstot direktīvas pielikumā, ciktāl ar šādu ierakstīšanu šī teritorija tiktu attiecināta uz Gibraltāra teritoriālajiem ūdeņiem, ar pamatojumu, ka atcelšanai būtu bijis nepieciešams grozīt Kopienā nozīmīgas teritorijas platību un tātad lēmuma par iekļaušanu būtību (rīkojums, 2011. gada 24. maijs, Government of Gibraltar/Komisija, T‑176/09, EU:T:2011:239, 38.–41. punkts, apstiprināts ar rīkojumu, 2012. gada 12. jūlijs, Government of Gibraltar/Komisija, C‑407/11 P, EU:C:2012:464, 30.–35. punkts). Treškārt, runa ir par gadījumu, kurā Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību, kas bija celta par tādu direktīvas tiesību normu atcelšanu, kas attiecās uz aktīvās vielas ierakstīšanu direktīvas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū pielikumā, ar pamatojumu, ka atcelšanas sekas būtu tādas, ka vielas ierakstīšana, kas ierobežota uz noteiktu laiku un atsevišķām kultūrām, tiktu pārveidota par ierakstīšanu bez laika ierobežojuma un visām kultūrām, jo Vispārējā tiesa ņēma vērā augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju sistēmas mērķus, ciktāl apstrīdētie ierobežojumi ir obligāti un būtiski nosacījumi vielas ierakstīšanai attiecīgajā pielikumā (spriedums, 2013. gada 12. aprīlis, Du Pont de Nemours (France) u.c./Komisija, T‑31/07, EU:T:2013:167, 85. punkts). Ceturtkārt, runa ir par gadījumu, kad Tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību par tiesību normu atcelšanu lēmumā par valsts atbalstu – ar pamatojumu, ka atcelšanas rezultātā uzņēmumu atbalsta pieņemšana ar laika ierobežojumu tiktu pārveidota par pieņemšanu bez laika ierobežojuma (rīkojums Carbunión/Padome, minēts 51. punktā, EU:C:2014:2446, 31. punkts). Situācijas, kas būtu radušās apstrīdēto tiesību aktu atcelšanas rezultātā šajās dažādajās lietās, ir līdzīgas situācijai, pie kuras novestu apstrīdētās tiesību normas atcelšana.
58 Faktiski, ja tiktu atceltas apstrīdētās tiesību normas, Savienības tiesai būtu nācies mainīt to pasākumu piemērošanas jomu, kas ir ietverti tiesību aktos, kuros ir ietvertas tiesību normas, par kurām ir celta prasība tās atcelt. Tādējādi tā secināja, ka apstrīdēto tiesību normu atcelšanas radītie grozījumi būtu skāruši tiesību aktu, kuros tās ietilpst, būtību.
59 Turpinājumā, ņemot vērā galīgās regulas būtības grozījumus, ko izraisītu apstrīdētās tiesību normas atcelšana, kas izslēgtu atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri ir piekrituši Komisijas akceptētajām saistībām, apstrīdētā tiesību norma nav nodalāma no šīs regulas pārējās daļas.
60 Treškārt, ir jākonstatē, ka prasītāju argumenti, kas ir izklāstīti iepriekš 47. punktā, nevar likt apšaubīt secinājumu par apstrīdētās tiesību normas nenodalāmību. Faktiski tas, vai visus galīgās regulas pantus var piemērot bez apstrīdētās tiesību normas, neietekmē minētās regulas grozījumu, kas rastos šīs normas atcelšanas gadījumā, piemērojamības vērtējumu – vērtējumu, kas ir pārbaude, ko veic, lai noteiktu, vai tiesību akta, kas ietver tiesību normu, kuru atcelšana tikusi lūgta, būtība nav grozīta. Tāpat tas ir attiecībā uz apstākli, ka galīgās regulas panti ir nepārprotami, kas padara nelietderīgu to interpretēšanu, atsaucoties uz preambulas apsvērumiem, jo nekas galīgajā regulā nepadara antidempinga maksājumu piemērošanu atkarīgu no apstrīdētās tiesību normas un no tā, ka piedāvātās saistības nebija nosacījums galīgās regulas pieņemšanai. Neviens no šiem argumentiem nav tāds, ar ko varētu tikt apšaubīts secinājums, pie kura Vispārējā tiesa nonāca iepriekš 55. punktā, no kura izriet, ka apstrīdētās tiesību normas atcelšanas sekas būtu antidempinga maksājumu, kas ieviesti ar galīgās regulas 1. panta 2. punktu, apveltīšana ar plašāku piemērojamību par to, kas izriet no minētās regulas, kādu to ir pieņēmusi Padome, un tas, bez jebkādām šaubām, būtu galīgās regulas būtības grozījums.
61 Līdz ar to prasība ir jānoraida kā nepieņemama, jo apstrīdētā tiesību norma nav nodalāma no galīgās regulas. Attiecīgi nav jālemj nedz par šīs prasības apvienošanu ar lietu T‑507/13 SolarWorld u.c./Komisija un lietu T‑142/14 SolarWorld u.c./Padome, nedz par pieteikumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem, lai pārbaudītu, vai Canadian Solar iestāšanās lietā ir pieņemama.
Par tiesāšanās izdevumiem
62 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Padomes prasījumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.
63 Saskaņā ar Reglamenta 136. panta 1. un 4. punktu lietas dalībniekam, kas atsakās no prasības, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja pretējā puse to ir prasījusi apsvērumos par atteikšanos no prasības, bet, ja tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana nav prasīta, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
64 Tā kā tiesāšanās izdevumu, kas atbilst Canadian Solar pieteikumam par iestāšanos lietā, atlīdzināšana nav prasīta, ir jālemj, ka pēdējā minētā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un ka katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar minēto pieteikumu par iestāšanos lietā.
65 Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas ir iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādējādi ir jālemj, ka Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
66 Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā un kas nav šā panta 1. un 2. punktā minētā persona, savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašai. Tādējādi ir jālemj, ka CCCME savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
izdod rīkojumu:
1) prasību noraidīt kā nepieņemamu;
2) kā personas, kas iestājušās lietā, izslēgt no lietas T‑141/14 Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd un Csi Solar Power (China), Inc.;
3) SolarWorld AG, Brandoni solare SpA un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību;
4) Eiropas Komisija, Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd, Csi Solar Power (China), Inc. un China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Luksemburgā, 2016. gada 1. februārī