Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 17. marta rīkojumu lietā F-95/10 Bömcke/EIB 2011. gada 12. aprīlī iesniedza Collège des représentants du personnel de la BEI u.c.

(lieta T-213/11 P(I))

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Eiropas Investīciju bankas Personāla pārstāvniecības kolēģija (Luksemburga, Luksemburga), Marie-Christel Heger (Luksemburga), Jean-Pierre Bodson (Luksemburga), Evangelos Kourgias (Senningerberg, Luksemburga), Manuel Sutil (Nondkeil, Francija) un Patrick Vanhoudt (Gonderange, Luksemburga) (pārstāvji - G. J. Wilson, A. Senes un B. Entringer, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eberhard Bömcke (Athus, Beļģija) un Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

grozīt 2011. gada 17. marta Civildienesta tiesas otrās palātas priekšsēdētāja rīkojumu;

atzīt par pieņemamu un pamatotu 2011. gada 12. janvārī Cilvildienesta tiesas priekšsēdētājam un tās locekļiem iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā un atzīt pieteikuma par iestāšanos lietā apelācijas sūdzībā iesniedzējus par lietas dalībniekiem tiesvedībā starp Eberhard BÖMCKE un Eiropas Investīciju banku, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēju tiešo interesi būt par lietas dalībnieku atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta tiesas Reglamenta 109. un nākamajiem pantiem.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2011. gada 17. marta rīkojumu Civildienesta tiesas otras palātas priekšsēdētājs noraidīja Eiropas Investīciju bankas Personāla pārstāvniecības kolēģijas, no vienas puses, un Heger k-dzes., Bodson, Kourgias, Sutil un Vanhoudt k-gu., no otras puses, pieteikumu par iestāšanos lietā, kas tika iesniegts lietā F-95/10 Bömcke/EIB, kā nepieņemamu tā novēlotās iesniegšanas dēļ.

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par kļūdu termiņa aprēķināšanā pieteikuma par iestāšanos lietā iesniegšanai, jo CDT Reglamenta 109. pantā noteikto četru nedēļu termiņu un šī Reglamenta 100. panta 3. punktā paredzēto fiksēto desmit dienu termiņu, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, esot jāuzskata par nodalītiem un neatkarīgiem termiņiem, kas nozīmē, ka termiņa pārcelšanu uz nākamo darba dienu, tad ja termiņš izbeidzas sestdienā, svētdienā vai oficiālā brīvdienā, atbilstoši minētā Reglamenta 100. panta 2. punktam, esot jāpiemēro četru nedēļu termiņam pirms termiņa, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, pieskaitīšanas, nevis kopējam termiņam, kurā ieskaitīts termiņš, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu.

Otrais pamats ir par kļūdainu Pirmās instances tiesas 1997. gada 20. novembra rīkojuma lietā T-85/97 Horeca-Wallonie (Recueil, II-2113. lpp., 25. un 26. punkts) izmantošanu, jo šis rīkojums attiecoties uz citādāku gadījumu nekā to, par ko ir strīds šajā lietā.

Trešais pamats ir par pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēju pamattiesību pārkāpumu, jo CDT otrās palātas priekšsēdētāja sniegtā interpretācija ir ļoti nelabvēlīga tiesībām celt prasību.

____________