Language of document :

Vispārējās tiesas 2016. gada 2. jūnija spriedums – Bank Mellat/Padome

(lieta T-160/13) 1

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes – Vispārējās tiesas kompetence – Prasība atcelt tiesību aktu – Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Tieša ietekme – Interese celt prasību – Pieņemamība – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu – LESD 215. panta 3. punktā paredzētās tiesiskās garantijas – Tiesiskā noteiktība – Patvaļas aizliegums – Pamattiesību pārkāpums

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Mellat (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – sākotnēji S. Zaiwalla, P. Reddy, F. Zaiwalla, Z. Burbeza, A. Meskarian, solicitors, D. Wyatt, QC, R. Blakeley un G. Beck, barristers, vēlāk – S. Zaiwalla, P. Reddy, Z. Burbeza, A. Meskarian, D. Wyatt, R. Blakeley un G. Beck)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un I. Rodios)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Gauci un M. Konstantinidis) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – sākotnēji S. Behzadi-Spencer, L. Christie un C. Brodie, vēlāk – C. Brodie un V. Kaye, pārstāves, kurām palīdz S. Lee, barrister)

Priekšmets

Par prasību atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Regulas (ES) Nr. 1263/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 34. lpp.), 1. panta 15. punktu vai atcelt minēto tiesību normu, ciktāl tajā nav paredzēts izņēmums, kas ir piemērojams prasītājas gadījumā, un prasība atzīt par nepiemērojamu Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmuma 2012/635/KĀDP, ar kuru ir grozīts Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.), 1. panta 6. punktu

Rezolutīvā daļa:

prasību noraidīt;

Bank Mellat sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

____________

1     OV C 147, 25.5.2013.