Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 12. decembra rīkojumu lietā F-70/11 Lebedef/Komisija 2013. gada 25. februārī iesniedza Giorgio Lebedef

(lieta T-116/13 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Giorgio Lebedef (Senningerberg, Luksemburga) (pārstāvis - F. Frabetti, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Civildienesta tiesas 2012. gada 12. decembra rīkojumu lietā F-70/11 Lebedef/Komisija, kura priekšmets ir atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu par laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un, precīzāk, to novērtējuma ziņojuma daļu, ko attiecībā uz šo pašu laika posmu sagatavojis EUROSTAT;

apmierināt prasītāja prasījumus, kas formulēti pirmajā instancē;

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Civildienesta tiesā;

lemt par tiesāšanās izdevumiem un piespriest to atlīdzināšanu Eiropas Savienības Komisijai.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka prasītājam nav jāpiedalās apspriedēs un ka uz viņa dalību minētajās apspriedēs attiecās viņam piešķirtais atbrīvojums no darba pienākumu pildīšanas uz nepilnu darba laiku, lai pārstāvētu arodbiedrību (attiecībā uz pārsūdzētā rīkojuma 41.-45. punktu).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka īpašā sistēma darbinieku pārstāvju novērtēšanai attiecas uz visām arodbiedrību darbībām, un kļūdaini interpretējot iemeslus, kāpēc prasītājs nestrādāja savā dienestā, lai secinātu, ka prasītājs nevar apstrīdēt novērtētāju kompetenci (attiecībā uz pārsūdzētā rīkojuma 50. un 51.punktu).

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, veicot kļūdainus apsvērumus, jo īpaši attiecībā uz novērtētāju pilnvarojumu vērtēt prasītāju, pamatojoties tikai uz viņa darbu savā dienestā un uz faktu, ka prasītājs esot atsaucies uz atbrīvojumu no darba pienākumu pildīšanas uz nepilnu darba laiku, lai pārstāvētu arodbiedrību, lai pamatotu to, ka viņš nav strādājis savā dienestā (attiecībā uz pārsūdzētā rīkojuma 59. un 60. punktu).

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka šīs lietas fakti atšķiras no tiem, kas ir Civildienesta tiesas 2008. gada 7. maija sprieduma lietā F-36/07 Lebedef/Komisija (Krājums-CDL, I-A-1-00143. un II-A-1-00759. lpp.) pamatā un ka darbības līmenis IV varēja tikt pamatoti attiecināts uz prasītāju (attiecībā uz pārsūdzētā rīkojuma 69. un 70. punktu).

____________