Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2024. gada 18. aprīlī(*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Tiešā atbalsta shēmas lauksaimniekiem – Regula (EK) Nr. 1122/2009 – Vienotā platībmaksājuma shēma – 58. pants – Samazinājumi un nepiešķiršana pārāk lielas platības deklarēšanas gadījumos – Sods par tādas pārāk lielas platības deklarēšanu, kas pārsniedz 50 % no apstiprinātās platības – Soda summas atgūšana trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatācijas gada – Jēdziens “konstatācija” – Kontroles ziņojums, kurā konstatēti pārkāpumi attiecīgajā atbalsta pieteikumā
Lietā C‑79/23 [Kaszamás](i)
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) iesniegusi ar 2023. gada 24. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 14. februārī, tiesvedībā
FJ
pret
Agrárminiszter,
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen], tiesneši N. Vāls [N. Wahl] un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún] (referente),
ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Ungārijas valdības vārdā – Zs. Biró‑Tóth un M. Z. Fehér, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – J. Aquilina un V. Bottka, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.) 35. pantu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV 2009, L 316, 65. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1368/2011 (OV 2011, L 341, 33. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1122/2009”), 58. panta trešo daļu.
2 Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp FJ un Agrárminiszter (lauksaimniecības ministrs, Ungārija) par avansu, kas FJ piešķirts saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu par 2020. gadu un kas ieturēts, lai atgūtu viņam uzlikto sodu par pārāk lielas platības deklarēšanu atbilstoši šai shēmai par 2013. gadu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula Nr. 1290/2005
3 Pieņemtās Regulas Nr. 1290/2005 1. pantā bija noteikts:
“Ar šo regulu nosaka īpašas prasības un noteikumus par kopējās lauksaimniecības politikas, tostarp lauku attīstības pasākumu, izdevumu finansēšanu.”
4 Šīs regulas 2. panta 1. punktā bija paredzēts:
“Lai sasniegtu Līgumā noteiktos kopējās lauksaimniecības politikas mērķus un nodrošinātu finansējumu dažādiem ar šo politiku saistītiem pasākumiem, tostarp lauku attīstības pasākumiem, izveido:
a) Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, turpmāk tekstā – “ELGF”;
b) Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, turpmāk tekstā – “ELFLA”.”
5 Minētās regulas IV sadaļā “Grāmatojumu noskaidrošana un [Eiropas] Komisijas uzraudzība” bija ietverta 2. nodaļa par “pārkāpumiem”, kurā ietilpa šīs pašas regulas 32.–35. pants.
6 Regulas Nr. 1290/2005 32. panta, kurā paredzēti noteikumi, kas īpaši attiecas uz ELGF, 5. punkta pirmajā daļā bija noteikts:
“Ja līdzekļus neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Kopienas budžeta.”
7 Šīs regulas 33. panta, kurā bija paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz ELFLA, 8. punkta pirmajā daļā bija noteikts:
“Ja atgūšana nav veikta pirms lauku attīstības programmas slēgšanas, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Kopienas budžeta, un tās iegrāmato četru gadu laikposma beigās pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai astoņu gadu laikposma beigās, ja atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, vai programmas slēgšanas laikā, ja minētie laikposmi beidzas pirms šādas slēgšanas.”
8 Minētās regulas 35. pants bija formulēts šādi:
“Šajā nodaļā pirmā administratīvā vai tiesas konstatācija ir kompetentas administratīvas vai tiesu iestādes veikts pirmais rakstisks novērtējums, ar ko, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, secina, ka ir izdarīts pārkāpums, neskarot iespēju šo secinājumu vēlāk grozīt vai atcelt, ņemot vērā attiecīgās administratīvās vai tiesvedības procedūras norisi.”
9 Regula Nr. 1290/2005, kas uz pamatlietas faktiem attiecas ratione temporis, ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris ) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp., un labojums, OV 2016, L 130, 6.lpp.).
Regula Nr. 885/2006
10 Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (2006. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV 2006, L 171, 90. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1034/2008 (2008. gada 21. oktobris) (OV 2008, L 279, 13. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 885/2006”), 5.b pantā bija noteikts:
“Neskarot izpildes pasākumus, kas noteikti valsts tiesību aktos, dalībvalstis kompensē saņēmēja joprojām nesamaksāto parādu, kas noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ņemot vērā nākamos maksājumus, ko veic maksājumu aģentūra, kas ir atbildīga par parāda atgūšanu no tā paša saņēmēja.”
11 Šī regula, kas ratione temporis ir piemērojama pamatlietas faktiem, ir atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV 2014, L 255, 18. lpp.).
Regula Nr. 1122/2009
12 Kā izriet no tās nosaukuma, Regulā Nr. 1122/2009 tostarp bija noteikta īstenošanas kārtība Padomes Regulai (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.), attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar Regulā Nr. 73/2009 paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem.
13 Regulas Nr. 1122/2009 73., 90., 92. un 101. apsvērumā bija teikts:
“(73) Jāparedz noteikumi sīki izstrādātu un īpašu savstarpējās atbilstības pārbaudes ziņojumu izveidošanai. Kontrolieriem, kas specializējušies attiecīgajā jomā, jānorāda visi konstatētie pārkāpumi un arī tādu pārkāpumu smaguma pakāpe, lai maksājumu aģentūra varētu noteikt ar tiem saistītos samazinājumus vai attiecīgā gadījumā nolemt nepiešķirt tiešos maksājumus.
[..]
(90) Informācija par savstarpējās atbilstības pārbaužu rezultātiem jādara pieejama visām maksājumu aģentūrām, kuri atbild par dažādo maksājumu pārvaldību, ievērojot savstarpējās atbilstības prasības, lai gadījumā, kad atzinumi [konstatācijas] to pamato, piemērotu attiecīgus samazinājumus.
[..]
(92) Attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām neatkarīgi no samazinājumu vai nepiešķiršanas pakāpēm saskaņā ar proporcionalitātes principu jāparedz, ka, sākot no noteikta brīža, vienu un to pašu savstarpējās atbilstības saistību atkārtoti pārkāpumi uzskatāmi par tīšiem pārkāpumiem, iepriekš par to brīdinot attiecīgo lauksaimnieku.
[..]
(101) Lai nodrošinātu godprātības principa vienotu piemērošanu visā [Eiropas] Kopienā, atlīdzinot nepienācīgi samaksātas summas, jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem var izmantot minēto principu, neskarot rīkošanos ar attiecīgajiem izdevumiem saistībā ar grāmatojumu noskaidrošanu saskaņā ar [Regulu Nr. 1290/2005].”
14 Regulas Nr. 1122/2009 2. panta “Definīcijas” otrajā daļā bija paredzēts:
“[..] definīcijas:
[..]
(10) “pārkāpumi” ir to noteikumu neievērošana, kas attiecas uz konkrētā atbalsta piešķiršanu;
[..]
(12) “platībatkarīgā atbalsta shēmas” ir [..] visas atbalsta shēmas, kas noteiktas [Regulas Nr. 73/2009] IV un V sadaļā [..];
[..]
(23) “apstiprināta platība” ir platība, attiecībā uz kuru ir ievēroti visi nosacījumi, kas paredzēti noteikumos par atbalsta piešķiršanu; [..]
[..]
(31) “savstarpēja atbilstība” ir likumā noteiktās pārvaldības prasības un labi lauksaimniecības un vides apstākļi saskaņā ar [Regulas Nr. 73/2009] 5. un 6. pantu;
[..].”
15 Regulas Nr. 1122/2009 II daļas III sadaļā “Kontrole” ietilpa II nodaļa par “atbilstības kritēriju pārbaudēm”. Tās II iedaļā “Pārbaudes uz vietas” bija ietverts šīs pašas regulas 32. pants “Kontroles ziņojums”, kurā bija noteikts:
“1. Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas noformē kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm. [..]
2. Lauksaimniekam sniedz iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē, un papildināt to ar saviem novērojumiem. Ja ir konstatēti pārkāpumi, tad lauksaimnieks saņem kontroles ziņojuma kopiju.
Ja pārbaude uz vietas veikta, izmantojot attālo uzrādi saskaņā ar 35. pantu, tad dalībvalstis var nolemt nesniegt lauksaimniekam vai viņa pārstāvim iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja minētajā pārbaudē, izmantojot attālo uzrādi, nav konstatēti pārkāpumi. Ja šādās pārbaudēs ir konstatēti pārkāpumi, tad iespēju parakstīt ziņojumu sniedz, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz atbalsta samazinājumiem vai nepiešķiršanu.”
16 Regulas Nr. 1122/2009 II daļas III sadaļā turklāt bija ietverta III nodaļa “Savstarpējās atbilstības pārbaudes”, kuras III iedaļā “Pārbaudes uz vietas” bija ietverts šīs regulas 54. pants. Šajā pantā “Kontroles ziņojums” bija paredzēts:
“1. Katru saskaņā ar šo nodaļu veiktu pārbaudi uz vietas [..] ietver kontroles ziņojumā, kas jāizveido kompetentajai kontroles iestādei vai tās atbildībā.
Ziņojumu sadala šādās daļās:
[..]
b) daļa, kurā atsevišķi atspoguļotas pārbaudes, kas veiktas attiecībā uz katru tiesību aktu un standartu, un kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:
i) prasības un standarti, attiecībā uz kuriem veiktas pārbaudes uz vietas,
ii) veikto pārbaužu veids un apjoms,
iii) konstatētie fakti,
iv) tiesību akti un standarti, attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības;
[..]
2. Lauksaimnieku informē par konstatēto neatbilstību trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad veikta pārbaude uz vietas.
[..]
3. [..]
Ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, tad ziņojumu nosūta maksājumu aģentūrai vai koordinējošajai iestādei mēneša laikā pēc ziņojuma pabeigšanas.
[..]”
17 Minētās regulas II daļas IV sadaļā “Atbalsta aprēķina bāze, samazinājumi un nepiešķiršana” ietilpa II nodaļa “Atzinumi par atbilstības kritērijiem”, kuras I iedaļa attiecās uz “vienreizējā maksājuma shēm[ām] un cit[ām] platībatkarīgā atbalsta shēm[ām]”. Šīs pašas regulas 58. pantā, kas ietilpa iedaļā “Samazinājumi un izslēgšana deklarēšanas pārsnieguma [pārāk lielas platības deklarēšanas] gadījumos”, bija noteikts:
“Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu platība, kas deklarēta jebkādu ar platībām saistītu atbalsta shēmu piemērošanai, pārsniedz platību, kas apstiprināta saskaņā ar 57. pantu, tad atbalstu aprēķina, par pamatu ņemot apstiprināto platību, kas samazināta par atrastās starpības divkāršu apjomu, ja minētā starpība ir vairāk nekā 3 % vai divi hektāri, bet ne vairāk kā 20 % apstiprinātās platības.
Ja starpība ir lielāka par 20 % no apstiprinātās platības, tad par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir.
Ja starpība ir lielāka par 50 %, tad lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu, kas nepārsniedz summu, kura atbilst deklarētās platības un saskaņā ar šīs regulas 57. pantu apstiprinātās platības starpībai. Minēto summu kompensē saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantu. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc fakta konstatācijas kalendārā gada, tad atlikušo summu dzēš.”
18 Regulas Nr. 1122/2009 II daļas IV sadaļā ietilpa arī III nodaļa “Atzinumi attiecībā uz savstarpējo atbilstību”. Šajā nodaļā ietilpa šīs regulas 70. pants “Vispārējie principi un definīcija[s]”, kura 4. punktā bija noteikts:
“Neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir noteiktas jebkāda veida pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, vai pēc tam, kad minētās neatbilstības darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai attiecīgā gadījumā maksājumu aģentūrai jebkādā citā veidā.”
19 Regula Nr. 1122/2009, kas ratione temporis ir piemērojama pamatlietas faktiem, ciktāl tā attiecas uz atbalsta pieteikumu par 2013. gadu, no 2015. gada 1. janvāra ir atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2014, L 181, 48. lpp.).
Ungārijas tiesības
20 A mezőgazdasági, agrár‑vidékfejlesztési, valamint halászati támogatásokhoz és egyéb intézkedésekhez kapcsolódó eljárás egyes kérdéseiről szóló 2007. évi XVII. törvény (2007. gada Likums Nr. XVII par dažiem procedūras aspektiem saistībā ar atbalstu un citiem pasākumiem lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības jomā, turpmāk tekstā – “Likums par atbalstu”) 60. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Ja vien tieši piemērojamā Kopienas tiesību aktā nav paredzēts citādi, par lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanu atbildīgā iestāde atsakās izmaksāt atbalsta saņēmējam pienākošos atbalstu līdz atbalsta pasākumu atbalsta saņēmēja parāda summai, un tādējādi parāds tiek uzskatīts par dzēstu. Ja atbalsta summa, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt, pilnībā nesedz pret viņu reģistrētos parādus, parādus dzēš to samaksas termiņu iestāšanās secībā.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
21 FJ ir lauksaimnieks, kurš 2013. gada 14. maijā Magyar Államkincstár (Ungārijas Valsts kase, turpmāk tekstā – “pirmā līmeņa iestāde”) iesniedza atbalsta pieteikumu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu par 2013. gadu (turpmāk tekstā – “2013. gada atbalsta pieteikums”).
22 Pēc vairākām 2013. un 2014. gadā veiktajām pārbaudēm uz vietas pirmā līmeņa iestāde ar 2014. gada 30. septembra lēmumu noraidīja 2013. gada atbalsta pieteikumu un izslēdza FJ no 3 834 105 Ungārijas forintu (HUF) (aptuveni 9900 EUR) atbalsta saņemšanas.
23 Ar 2016. gada 23. jūnija rīkojumu lauksaimniecības ministrs, rīkojoties kā otrā līmeņa iestāde, atcēla šo lēmumu pamatojuma neesamības dēļ un uzdeva pirmā līmeņa iestādei sākt jaunu procedūru.
24 Pēdējā minētā ar 2018. gada 9. aprīļa lēmumu no jauna lēma par 2013. gada atbalsta pieteikumu. Tomēr pēc FJ sūdzības šis lēmums tika atcelts ar lauksaimniecības ministra 2019. gada 13. maija rīkojumu, ar kuru minētajai iestādei otro reizi tika uzdots sākt jaunu procedūru.
25 Ar 2020. gada 27. janvāra lēmumu pirmā līmeņa iestāde no jauna noraidīja 2013. gada atbalsta pieteikumu un izslēdza FJ no 4 253 460 HUF (aptuveni 11 000 EUR) atbalsta saņemšanas, pamatojoties uz Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešo daļu par sodiem tādas pārāk lielas platības deklarēšanas gadījumā, kas pārsniedz 50 % no apstiprinātās platības. FJ šo lēmumu neapstrīdēja.
26 2020. gada 15. maijā FJ šai iestādei iesniedza atbalsta pieteikumu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu par 2020. gadu.
27 Ar 2020. gada 20. oktobra lēmumu minētā iestāde saskaņā ar šo atbalsta pieteikumu piešķīra FJ 235 564 HUF (aptuveni 600 EUR) avansu.
28 Tomēr ar 2020. gada 21. oktobra rīkojumu šī pati iestāde saskaņā ar Likuma par atbalstu 60. panta 1. punktu uzdeva ieturēt visu šī avansa summu, lai atgūtu soda naudas summu, kas FJ bija uzlikta ar tās 2020. gada 27. janvāra lēmumu.
29 Ar 2021. gada 23. februāra rīkojumu lauksaimniecības ministrs apstiprināja šo rīkojumu, pamatojoties uz to, ka, piemērojot Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešo daļu un Likuma par atbalstu 60. panta 1. punktu, šī soda summu var kompensēt trīs kalendāro gadu laikā no 2020. gada 27. janvāra lēmuma pieņemšanas.
30 FJ par 2021. gada 23. februāra rīkojumu cēla prasību Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija), kas ir iesniedzējtiesa. Viņš apgalvo, ka, Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešajā daļā minēto konstatācijas gadu pielīdzinot gadam, kurā pieņemts galīgais lēmums par viņa atbalsta pieteikumu, lauksaimniecības ministrs neesot ņēmis vērā Regulas Nr. 1290/2005 35. pantu, kurā jēdziens “konstatācija” esot definēts gadījumā, ja pārkāpums ir izdarīts saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.
31 FJ apgalvo, ka šajā gadījumā konstatācijas gads, ņemot vērā jēdzienu “konstatācija”, atbilst 2013. gadam vai, ja tā nav, tad 2014. gadam, kurā veiktas pārbaudes uz vietas, sagatavoti protokoli par šīm pārbaudēm un pieņemts pirmais lēmums, pamatojoties uz minētajām pārbaudēm. Līdz ar to saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešo daļu attiecīgā soda summa, kas nav tikusi kompensēta trīs kalendāro gadu laikā pēc 2014. gada, būtu jāatceļ.
32 Iesniedzējtiesā lauksaimniecības ministrs turpina apgalvot, ka, tā kā šis sods ir uzlikts ar 2020. gada 27. janvāra lēmumu, par konstatācijas gadu jāuzskata gads, kurā pieņemts šis lēmums.
33 Šajā ziņā iesniedzējtiesai vispirms ir šaubas par to, vai jēdziens “konstatācija” Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešās daļas nozīmē, kas šajā regulā nav definēts, jāinterpretē, ņemot vērā jēdzienu “konstatācija” Regulas Nr. 1290/2005 35. panta nozīmē. Tā norāda, ka 35. pantu ievada frāze “šajā nodaļā” un tādējādi to var piemērot tikai saistībā ar citiem šīs regulas IV sadaļas 2. nodaļas noteikumiem par pārkāpumiem. Tomēr tā neizslēdz, ka jēdziens “konstatācija” minētā 35. panta nozīmē var attiekties arī uz Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešajā daļā paredzētā soda kompensēšanu, jo tajā ir atsauce uz Regulas Nr. 885/2006 5.b pantu un pēdējā minētajā regulā ir noteikta Regulas Nr. 1290/2005 piemērošanas kārtība.
34 Turpinājumā iesniedzējtiesa uzskata, ka, pamatojoties uz pamatlietas faktiem, pastāv trīs iespējamas jēdziena “konstatācija” Regulas Nr. 1290/2005 35. panta izpratnē interpretācijas.
35 Saskaņā ar pirmo interpretāciju, ko atbalsta lauksaimniecības ministrs, konstatācija ir lēmums, ar kuru tiek galīgi izbeigta atbalsta pieteikuma procedūra. Šāda interpretācija atbilstu šāda lēmuma, ar kuru iestāde konstatē faktus un tos kvalificē no tiesību viedokļa, mērķim. Tomēr iesniedzējtiesa nav pārliecināta, vai minētā interpretācija atbilst Regulas Nr. 1122/2009 92. un 101. apsvērumā paustajam Savienības likumdevēja nodomam nodrošināt samērīguma, gradācijas un labticības principu ievērošanu saistībā ar atbalsta samazināšanu un nepiešķiršanu, it īpaši, ja – kā tas ir šajā gadījumā – iestāde savu galīgo lēmumu par atbalsta pieteikumu pieņem septiņus gadus pēc tā iesniegšanas un pēc tam, kad divi iepriekšējie lēmumi par šo pieteikumu ir atcelti to prettiesiskuma dēļ.
36 Atbilstoši otrajai interpretācijai konstatācija ir kompetentās iestādes veikta pārbaude uz vietas. Šo pārbaudi varētu uzskatīt par pirmo novērtējumu rakstveidā, ko šī iestāde veic, lai, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, secinātu, ka pastāv pārkāpums. Iesniedzējtiesa norāda, ka gadījumā, ja minētā iestāde veiktu vairākas pārbaudes uz vietas, šī interpretācija radītu jautājumu, vai konstatācija norāda uz pirmo vai pēdējo no šīm pārbaudēm.
37 Saskaņā ar trešo interpretāciju konstatācija ir pirmais lēmums, ko kompetentā iestāde pieņem atbalsta pieteikuma procedūrā. Šajā gadījumā runa ir par 2014. gada 30. septembra lēmumu. Šo interpretāciju apstiprina pats Regulas Nr. 1290/2005 35. panta formulējums, kurā ir atsauce uz “pirmo konstatāciju” un precizēts, ka tas neskar vēlāku tās grozīšanu vai atcelšanu.
38 Visbeidzot, ja Regulas Nr. 1290/2005 35. pantā ietvertā jēdziena “konstatācija” definīcija nebūtu jāpiemēro, interpretējot Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešo daļu, iesniedzējtiesa jautā, kurš gads šajā gadījumā var tikt uzskatīts par konstatācijas gadu.
39 Šādos apstākļos Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Regulas Nr. 1290/2005] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 35. pantā definētais konstatācijas jēdziens ir piemērojams, interpretējot un piemērojot [Regulas Nr. 1122/2009] 58. panta trešo daļu?
2) Ja atbilde uz iepriekšējo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai [Regulas Nr. 1290/2005] 35. pantā definētais konstatācijas jēdziens jāinterpretē tādējādi, ka par pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas kalendāro gadu jāuzskata
– kalendārais gads, kurā iestāde, kas izskata administratīvo procedūru, kura sākta, pamatojoties uz pieteikumu, veic pirmo darbību, kas vērsta uz pierādījumu iegūšanu un ar ko konstatē pārkāpuma esamību, kas šajā lietā ir gads, kurā tika sagatavots protokols, kurā bija ietverti secinājumi par pārbaudi uz vietas, vai
– pieņem pirmo lēmumu pēc būtības, pamatojoties uz šo darbību, kas ir vērsta uz pierādījumu iegūšanu, vai
– procedūras ietvaros pieņem galīgo lēmumu, ar kuru nosaka nepiešķiršanu?
3) Vai atbildi uz iepriekš minēto prejudiciālo jautājumu ietekmē tas, ka rakstisko novērtējumu, kas ir konstatācija, vēlāk var atsaukt vai grozīt saistībā ar attiecīgajai personai tiesību aktos piešķirto pārsūdzības tiesību [īstenošanu], nevis administratīvās procedūras vai tiesvedības grozījumu rezultātā?
4) Ja konstatācijas kalendārais gads ir gads, kurā notika pirmā darbība, kas bija vērsta uz pierādījumu iegūšanu, un tādā gadījumā kā šajā lietā šī darbība ietvēra pārbaudi uz vietas, ko veica vairākkārt, vai [Regulas Nr. 1290/2005] 35. panta pirmās darbības, kura vērsta uz pierādījumu iegūšanu, jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atbilst iestādes pirmajai pārbaudei uz vietas, vai tādējādi, ka tas atbilst tās pēdējai pārbaudei uz vietas, kurā arī tika ņemti vērā attiecīgās personas sniegtie apsvērumi un pierādījumi?
5) Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša, vai tādēļ kaut kas mainās iepriekš minētajā konstatācijas saturā, kas jāņem vērā [Regulas Nr. 1122/2009] 58. panta trešās daļas izpratnē?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
40 Ar šiem pieciem jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai jēdziens “konstatācija” Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešās daļas izpratnē ir jāinterpretē – attiecīgā gadījumā ņemot vērā jēdzienu “konstatācija” Regulas Nr. 1290/2005 35. panta izpratnē – kā tāds, kas gadījumā, ja lauksaimnieks ir pārbaudīts uz vietas, attiecas uz kontroles ziņojumu, kurš sagatavots pēc šīs pārbaudes un kurā attiecīgajā atbalsta pieteikumā ir konstatēti pārkāpumi, vai kā tāds, kas attiecas uz pirmo lēmumu pēc būtības, kurš pieņemts, pamatojoties uz šo ziņojumu, vai arī kā tāds, kas attiecas uz galīgo lēmumu par atbalsta nepiešķiršanu.
41 Pirmām kārtām, jānorāda, pirmkārt, ka iesniedzējtiesas jautājumi par iespēju ņemt vērā Regulas Nr. 1290/2005 35. pantu, lai interpretētu Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešo daļu, ir izskaidrojami tostarp ar to, ka šo regulu ungāru valodas redakcijā abās šajās tiesību normās ir izmantots viens un tas pats termins, proti, “ténymegállapítás”. Lai gan dažās to valodu versijās arī ir izmantots viens un tas pats formulējums, piemēram, vācu (“Feststellung”) un angļu (“finding”) versijā, vai vismaz līdzīgi formulējumi, piemēram, franču valodas versijā (attiecīgi “acte de constatat” un “constatation”), citās minēto tiesību normu valodu versijās ir izmantoti atšķirīgi jēdzieni, piemēram, spāņu (attiecīgi “acto de comprobación” un “se haya descubierto la irregularidad”), horvātu (attiecīgi “nalaz” un “kada je utvrğen”), itāļu (attiecīgi “verbale” un “accertamento”) vai portugāļu (attiecīgi “auto” un “a diferença seja constatada”) valodu versijā.
42 Otrkārt, lai gan šīs abas regulas ietilpst kopējā lauksaimniecības politikā, jānorāda, ka Regula Nr. 1290/2005 ir vispārpiemērojama, jo saskaņā ar tās 1. pantu un 2. panta 1. punktu tajā ir noteiktas īpašas prasības un noteikumi par šīs politikas izdevumu finansēšanu un ir izveidoti divi šo izdevumu finansēšanas fondi, proti, ELGF un ELFLA, savukārt Regulas Nr. 1122/2009 mērķis konkrētāk ir īstenot Regulu Nr. 73/2009 attiecībā uz dažiem tiešā atbalsta shēmu lauksaimniekiem aspektiem.
43 Precīzāk, Regulas Nr. 1290/2005 35. pants ir ietverts šīs regulas IV sadaļas 2. nodaļā, kuras mērķis tostarp ir noteikt finansiālā sloga sadalījumu starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību gadījumā, ja izdevumi netiek atgūti atbalsta saņēmēju pieļauto pārkāpumu dēļ.
44 Šajā nolūkā minētajā 35. pantā ir paredzēta administratīvās vai tiesas konstatācijas definīcija, to skaidri ierobežojot ar vārdiem “šajā nodaļā”, proti, ar 2. nodaļu, kurā ietilpst minētās regulas 32.–35. pants, un tas liecina pret tās nozīmi citu tiesību normu interpretācijā.
45 Savukārt Regulas Nr. 1122/2009 58. pants attiecas nevis uz finanšu izmaksām, kas jāsedz dalībvalstīm un Savienībai, bet gan uz sankcijām, kuras jāsedz lauksaimniekiem, kas deklarējuši pārāk lielu platību.
46 Šādos apstākļos jāuzskata, ka Regulas Nr. 1290/2005 35. pantam nav nozīmes, interpretējot Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešo daļu.
47 Otrām kārtām, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi (spriedums, 2021. gada 27. janvāris, De Ruiter, C‑361/19, EU:C:2018:71, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Šajā ziņā jānorāda, pirmkārt, ka Regulas Nr. 1122/2009 58. pantā, kā izriet no tā nosaukuma, ir noteikti samazinājumi un nepiešķiršana pārāk lielas platības deklarēšanas gadījumos. Pārāk lielas platības deklarēšana attiecas uz gadījumiem, kad lauksaimnieks, kurš attiecībā uz kādu kultūraugu grupu ir lūdzis atbalstu saskaņā ar kādu no platībatkarīgā atbalsta shēmām – kas, kā izriet no šīs regulas 2. panta otrās daļas 12. punkta, ietver Regulas Nr. 73/2009 V sadaļā paredzēto vienotā platībmaksājuma shēmu –, savā atbalsta pieteikumā deklarē platību, kura pārsniedz “apstiprināto platību”. Regulas Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 23. punktā tā ir definēta kā platība, attiecībā uz kuru ir ievēroti visi šāda atbalsta piešķiršanai piemērojamie nosacījumi.
49 Saskaņā ar šīs regulas 58. panta trešo daļu, ja starpība starp atbalsta pieteikumā deklarēto platību un apstiprināto platību pārsniedz 50 % no pēdējās minētās platības, lauksaimniekam nepiešķir atbalstu, kas nepārsniedz šai starpībai atbilstošo summu. Šī summa tiek atgūta atbilstoši Regulas Nr. 885/2006 5.b pantam, proti, atskaitot to no visiem turpmākajiem maksājumiem, kas jāveic šī lauksaimnieka labā Ja to nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc konstatācijas kalendārā gada, atlikušo summu dzēš.
50 Tādējādi 58. panta formulējums pats par sevi neļauj skaidri noteikt tajā ietvertā jēdziena “konstatācija” nozīmi.
51 Otrkārt, runājot par Regulas Nr. 1122/2009 58. panta kontekstu, jānorāda, ka termini “atzinums”, “konstatācija”, “konstatētie fakt” vai “konstatēts(‑i)” šajā regulā ir atrodami vairākkārt.
52 Šajā ziņā šīs regulas 32. pantam, kas attiecas uz pārbaudēm uz vietas saistībā ar atbilstības kritērijiem – proti, kā izriet no Regulas Nr. 73/2009 21. panta, pēdējā minētajā regulā paredzētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem –, ir īpaša nozīme Regulas Nr. 1122/2009 58. panta kontekstuālajā interpretācijā, ciktāl pēdējais minētais pants, kā izriet no šī sprieduma 17. punkta, attiecas uz konstatācijām attiecībā uz šiem kritērijiem.
53 Šīs regulas 32. pantā vispirms paredzēts, ka par katru atbilstības kritēriju pārbaudi uz vietas tiek sastādīts kontroles ziņojums, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm. Pēc tam lauksaimniekam ir iespēja parakstīt šo ziņojumu un, ja tiek konstatēti pārkāpumi, viņš saņem tā kopiju. Visbeidzot, ja pārbaude uz vietas veikta, izmantojot attālo uzrādi un tajā konstatēti pārkāpumi, tad iespēju parakstīt ziņojumu sniedz, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz atbalsta samazinājumiem vai nepiešķiršanu.
54 Tādējādi no 32. panta skaidri izriet, pirmām kārtām, ka kontroles ziņojumā ir konstatēti pārkāpumi un, otrām kārtām, ka kompetentā iestāde, lai lemtu par iespējamiem samazinājumiem vai nepiešķiršanu, to dara, pamatojoties uz šajā ziņojumā izdarītajām konstatācijām.
55 No tā izriet, ka jēdziens “konstatācija” Regulas Nr. 1122/2009, it īpaši tās 58. panta trešās daļas, izpratnē atbilst konstatācijām par pārkāpumiem, kas atklāti pārbaudē uz vietas un izklāstīti šajā gadījumā sagatavotajā kontroles ziņojumā.
56 Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1122/2009 54. pants par kontroles ziņojumiem, kas kompetentajai iestādei jāsagatavo pēc jebkādas pārbaudes uz vietas saistībā ar savstarpējo atbilstību – proti, kā izriet no šīs regulas 2. panta otrās daļas 31. punkta, likumā noteiktām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 5. un 6. pantu –, skatot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1122/2009 73. un 90. apsvērumu. Tostarp 54. pantā ir paredzēts, pirmām kārtām, ka šajos ziņojumos ir ietverti šādas pārbaudes gaitā konstatētie fakti un, otrām kārtām, ka tad, ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, minētie ziņojumi tiek nosūtīti maksājumu aģentūrai. Kā izriet no šīs regulas 73. un 90. apsvēruma, kontroles ziņojumos ietvertie konstatējumi ļauj minētajai maksājumu aģentūrai noteikt attiecīgos samazinājumus vai nepiešķiršanu.
57 Turklāt Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 4. punktā par samazinājumiem un nepiešķiršanu saistībā ar savstarpējo atbilstību ir noteikts, ka par “konstatētām” ir uzskatāmas neatbilstības, kas noteiktas jebkāda veida pārbaudēs, kuras veiktas saskaņā ar šo regulu, vai pēc tam, kad minētās neatbilstības darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai attiecīgā gadījumā maksājumu aģentūrai jebkādā citā veidā. Tādējādi šī tiesību norma apstiprina ne tikai to, ka parasti konstatācijas tieši izriet no pārbaudēm, kuras veiktas saskaņā ar minēto regulu, bet arī to, ka par konstatētiem var tikt uzskatīti pārkāpumi, kas atbilst neatbilstības gadījumiem, par kuriem iestādei ir vienkārši paziņots jebkādā veidā. Līdz ar to šķiet, ka jēdzienam “konstatācija” šīs pašas regulas izpratnē ir neformāls raksturs un ka līdz ar to tam nav obligāti jāmaterializējas administratīvā lēmumā, kas pieņemts pēc būtības, pamatojoties uz kontroles ziņojumu.
58 Treškārt, šī sprieduma 55. punktā ietverto interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešās daļas mērķi.
59 Šajā ziņā jāatsaucas uz tiesiskās drošības principu, ko Tiesa ņem vērā lauksaimniekiem piešķirtā atbalsta jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 27. janvāris, De Ruiter, C‑361/19, EU:C:2021:71, 35. punkts un tajā minētā judikatūra), it īpaši, ja runa ir par noteikumiem par administratīviem sodiem, kā tas ir noteikumu par atbalsta nepiešķiršanu gadījumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 4. maijs, Haug, C‑286/05, EU:C:2008:296, 22. punkts). Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešās daļas, ciktāl tajā ir noteikts termiņš administratīvā soda piemērošanai, mērķis ir tieši nodrošināt lauksaimniekiem tiesisko drošību.
60 Tiesiskās drošības princips prasa, lai Savienības tiesiskais regulējums ļautu ieinteresētajām personām precīzi zināt tajā noteikto pienākumu apjomu un lai šīs personas nepārprotami zinātu savas tiesības un pienākumus un spētu atbilstoši rīkoties (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Teglgaard un Fløjstrupgård, C‑239/17, EU:C:2018:597, 52. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
61 Ja jēdziens “konstatācija” Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešās daļas izpratnē tiktu padarīts atkarīgs no nejaušībām valsts administratīvajā procesā – un attiecīgā gadījumā tiesvedībā –, tad, kā to pierāda pamatlietas fakti, attiecīgajam lauksaimniekam būtu grūti paredzēt finansiālās sekas, kas tam rastos gadījumā, ja viņš nolemtu iesniegt jaunu atbalsta pieteikumu un ja šis atbalsts tiktu daļēji vai pilnībā ieturēts par pārkāpumiem, kuri konstatēti pirms vairāk nekā trīs kalendārajiem gadiem.
62 Šajā ziņā jāatgādina: no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlietā pirmā līmeņa iestādes pieņemto lēmumu divreizējas atcelšanas dēļ ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi no brīža, kad 2013. gada jūnijā notika pirmā pārbaude uz vietas saistībā ar attiecīgo atbalsta pieteikumu, līdz brīdim, kad valsts iestādes sāka soda par pārāk lielas platības deklarēšanu ieturēšanu 2020. gada oktobrī.
63 Tādējādi šajā gadījumā jāuzskata, ka konstatācijas gads Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešās daļas izpratnē atbilst kalendārajam gadam, kad sagatavots kontroles ziņojums pēc pārbaudes uz vietas, kurā konstatēts, ka attiecīgajā atbalsta pieteikumā ir pieļauti pārkāpumi.
64 Tā kā pamatlietā 2013. un 2014. gadā ir notikušas vairākas pārbaudes uz vietas, jāprecizē, ka tieši valsts tiesai, kam vienīgajai ir kompetence novērtēt faktus, ir jānosaka, kura no šīm pārbaudēm konstatēto pārkāpumu dēļ ir ļāvusi galīgi pamatot sodu, ko vēlāk ir noteikušas valsts iestādes, proti, atbalsta nepiešķiršanu par summu, kura aprēķināta atbilstoši Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešajai daļai.
65 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešā daļa jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “konstatācija” šīs tiesību normas izpratnē – gadījumā, kad lauksaimniekam ir veikta pārbaude uz vietas, – attiecas uz kontroles ziņojumu, kurš sagatavots pēc šīs pārbaudes un kurā konstatētas nelikumības attiecīgajā atbalsta pieteikumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
66 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1368/2011, 58. panta trešā daļa
jāinterpretē tādējādi, ka
jēdziens “konstatācija” šīs tiesību normas izpratnē – gadījumā, kad lauksaimniekam ir veikta pārbaude uz vietas, – attiecas uz kontroles ziņojumu, kurš sagatavots pēc šīs pārbaudes un kurā konstatētas nelikumības attiecīgajā atbalsta pieteikumā.
[Paraksti]