Lieta C‑616/10

Solvay SA

pret

Honeywell Fluorine Products Europe BV u.c.

(Rechtbank ’s‑Gravenhage lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde – Regula (EK) Nr. 44/2001 – Prasība sakarā ar Eiropas patenta pārkāpumu – Īpašā un izņēmuma jurisdikcija – 6. panta 1. punkts – Vairāki atbildētāji – 22. panta 4. punkts – Patenta spēkā esamības apstrīdēšana – 31. pants – Pagaidu vai aizsardzības pasākumi

Sprieduma kopsavilkums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Vairāki atbildētāji – Viena no līdzatbildētājiem tiesas jurisdikcija – Nosacījums – Saikne – Nesavienojamu nolēmumu riska esamība – Piemērojamība – Dažādās dalībvalstīs reģistrētas sabiedrības, kurām atsevišķi vienā no šo dalībvalstu tiesām tiek pārmests Eiropas patenta vienas un tās pašas valsts daļas pārkāpums attiecībā uz vienu un to pašu produktu – Iekļaušana – Valsts tiesas kompetencē esošs vērtējums

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 6. panta 1. punkts)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Izņēmuma jurisdikcija – Tiesvedības “patentu reģistrācijas vai spēkā esamības lietās” – Piemērojamība – Pagaidu un aizsardzības pasākumi – Eiropas patenta spēkā neesamība, kas izvirzīta pakārtoti kā aizsardzības pasākums pret pagaidu pasākuma, kas ietver pārrobežu patenta aizliegumu, noteikšanu – Ietekmes uz pagaidu noregulējuma tiesneša kompetenci neesamība

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 22. panta 4. punkts un 31. pants)

1.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad divām vai vairākām sabiedrībām, kuras reģistrētas dažādās dalībvalstīs, tiesvedībā, kas notiek vienā no šo dalībvalstu tiesām, katrai atsevišķi tiek pārmests Eiropas patenta, kas ir spēkā citā dalībvalstī, vienas un tās pašas valsts daļas pārkāpums attiecībā uz vienu un to pašu produktu, šīs tiesību normas izpratnē var rasties risks, ka atsevišķās tiesvedībās tiks pieņemti nesavienojami spriedumi. Valsts tiesai, ņemot vērā visus atbilstošos lietas materiālus, ir jāizvērtē, vai šāds risks pastāv.

(sal. ar 30. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 22. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādā situācijā, kura attiecas uz prasību par Eiropas patenta pārkāpumu, kurā pakārtoti tiek izvērtēta Eiropas patenta spēkā neesamība kā aizsardzības [nodrošinājuma] pasākums pret pagaidu pasākuma, kas ietver pārrobežu patenta aizliegumu, noteikšanu, piemērot šīs regulas 31. pantu.

Būtībā, pirmkārt, šīs tiesību normas reglamentē atšķirīgas situācijas un katrai no tām ir atšķirīga piemērošanas joma. Tādējādi ar 22. panta 4. punktu tiek piešķirta jurisdikcija lietas izlemšanai pēc būtības strīdos, kuri attiecas uz konkrēti noteiktu jomu, bet turpretim 31. pants ir piemērojams neatkarīgi no jebkādas jurisdikcijas pēc būtības. Turklāt nekas nenorāda, ka vienu no iesaistītajām tiesību normām varētu uzskatīt par vispārīgu vai īpašu attiecībā pret otru. No tā izriet, ka Regulas Nr. 44/2001 31. pantam ir autonoma piemērošanas joma salīdzinājumā ar 22. panta 4. punktu. Šo 31. pantu piemēro, ja citā tiesā, nevis tajā, kurai ir jurisdikcija pēc būtības, ir iesniegts pieteikums par pagaidu pasākumu, tostarp aizsardzības pasākumu, noteikšanu, tādējādi minēto 22. panta 4. punktu, kas attiecas uz jurisdikciju pēc būtības, principā nevar interpretēt tā, ka tajā būtu paredzēts izņēmums no 31. panta un līdz ar to – tas padarīts par nepiemērojamu.

Otrkārt, tiesa, kurā pakārtoti iesniegta prasība, nepieņem galīgu nolēmumu par norādītā patenta spēkā esamību, bet izvērtē, kādu nolēmumu šajā ziņā saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 22. panta 4. punktu varētu pieņemt tiesa, kurai ir jurisdikcija, un tā atteiksies noteikt prasīto pagaidu pasākumu, ja tās ieskatā pastāvēs saprātīga un vērā ņemama iespēja, ka tiesa, kurai ir jurisdikcija, atzīs norādīto patentu par spēkā neesošu. Šajos apstākļos nepastāv nesavienojamu spriedumu risks, jo ar pagaidu lēmumu, kuru pieņēmusi tā tiesa, kurā prasība iesniegta pakārtoti, nekādā gadījumā netiks pieņemts nolēmums, kas saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 22. panta 4. punktu ir jāpieņem tiesai, kurai ir jurisdikcija pēc būtības.

(sal. ar 36., 39., 40. un 48.–51. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)