Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 16. novembrī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 6. septembra rīkojumu lietā T-578/22 Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs/Parlaments un Padome
(Lieta C-698/23 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) (pārstāvji: T. Zerdick, A. Buchta, F. Coudert un D. Nardi)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto rīkojumu;
atzīt par pieņemamu EDAU prasību atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI 1 , kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/991 (2022. gada 8. jūnijs), ar ko Regulu (ES) 2016/794 groza attiecībā uz Eiropola sadarbību ar privātajām pusēm, personas datu apstrādi, ko Eiropols veic kriminālizmeklēšanas atbalstam, un Eiropola lomu pētniecībā un inovācijā 2 , 74.a un 74.b pantu; un
piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.
Pirmais pamats: Vispārējā tiesa, atzīdama EDAU atcelšanas prasību par nepieņemamu, un it īpaši – atzīdama, ka Tiesas 1990. gada 22. maija spriedumu (C-70/88, EU:C:1990:217) nevar piemērot pēc analoģijas, lai konstatētu EDAU locus standi celt atcelšanas prasību atbilstoši LESD 263. pantam par apstrīdētajām tiesību normām, esot pieļāvusi kļūdu institucionālā līdzsvara principa interpretācijā, kas ir nelabvēlīga EDAU neatkarības prerogatīvai, un esot liegusi EDAU nepieciešamos tiesību aizsardzības līdzekļus tās īstenošanai.
Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, neatzīdama EDAU par tieši un individuāli skartu ar apstrīdētajām tiesību normām, tādējādi liedzot tam locus standi, lai uzsāktu atcelšanas tiesvedību atbilstoši LESD 263. panta ceturtās daļas otrajai pusei.
____________
1 OV 2016, L 135, 53. lpp.
1 OV 2022, L 169, 1. lpp.