PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta paplašinātā sastāvā)

2007. gada 11. jūlijā (*)

Direktīva 91/414/EEK – Augu aizsardzības līdzekļi – Aktīvā viela parakvāts – Atļauja laist tirgū – Atļaujas izsniegšanas procedūra – Cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība

Lieta T‑229/04

Zviedrijas Karaliste, ko pārstāv A. Kruse [A. Kruse], pārstāvis,

prasītāja,

ko atbalsta

Dānijas Karaliste, ko pārstāv J. Molde [J. Molde], A. Jakobsens [A. Jacobsen] un J. Bērings Līsbergs [J. Bering Liisberg], pārstāvji,

Austrijas Republika, ko pārstāv E. Rīdls [E. Riedl], pārstāvis,

un

Somijas Republika, ko pārstāv T. Pinne [T. Pynnä] un E. Biglina [E. Bygglin], pārstāves,

personas, kas iestājušās lietā,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv L. Strēma van Līra [L. Ström      van Lier] un B. Dohertijs [B. Doherty], pārstāvji,

atbildētāja,

par lūgumu atcelt Komisijas 2003. gada 1. decembra Direktīvu 2003/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, kurā iekļauj aktīvo vielu parakvātu (OV L 321, 32. lpp.).

EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij], N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], I. Pelikānova [I. Pelikánová] un S. Papasavs [S. Papasavvas],

sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 3. oktobrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

I –  Līguma noteikumi

1        EKL 6. pants paredz, ka, nosakot un īstenojot Kopienas politiku un darbības, kas minētas EKL 3. pantā, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību.

2        EKL 152. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

3        EKL 174. panta 2. punktā ir noteikts, ka Kopienas politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Kopienas reģionu stāvokļa atšķirības. Šajā noteikumā ir arī paredzēts, ka Kopienas politika attiecībā uz vidi ir balstīta uz piesardzības darbības principu.

4        Saskaņā ar EKL 174. panta 3. punktu, izstrādājot politiku attiecībā uz vidi, Kopiena ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas datus.

II –  Direktīva 91/414/EEK

5        Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) devītajā apsvērumā ir noteikts, ka noteikumiem, kas reglamentē atļauju piešķiršanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, ir jānodrošina augsti aizsardzības standarti, ar kuru palīdzību jāaizliedz tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaušana, kuru iespējamie draudi veselībai, gruntsūdeņiem un videi nav atbilstoši izpētīti. Šajā apsvērumā arī ir norādīts, ka mērķis uzlabot augkopību nedrīkst kaitēt cilvēku veselības un vides aizsardzībai.

6        Direktīvas 91/414 2. pantā augu aizsardzības līdzekļi ir definēti kā aktīvas vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvas vielas tādā formā, kādā tās tiek piegādātas lietotājam un kas ir paredzētas nevēlamu augu iznīcināšanai. Aktīvās vielas šajā pantā definētas kā vielas vai mikroorganismi, kas vispārēji vai konkrēti iedarbojas uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem.

7        Direktīvas 91/414 4. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka augu aizsardzības līdzeklis netiek atļauts, ja vien nav tā, ka:

a)      tā sastāvā esošās aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā un visi tajā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, un attiecībā uz turpmākajiem b), c), d) un e) punkt[u], ievērojot VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ja vien nav tā, ka

b)      ievērojot pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas un III pielikumā paredzēto dokumentācijas novērtējumu, ir konstatēts, ka tad, ja to izmanto saskaņā ar 3. panta 3. punktu, un ievērojot visus parastos nosacījumus, saskaņā ar kuriem to drīkst lietot, kā arī tā lietošanas sekas:

[..]

iii)      tas neizraisa nevajadzīgas pārbaudāmo [apkarojamo] mugurkaulnieku ciešanas un sāpes;

iv)      tas tiešā vai netiešā veidā nekaitē cilvēku vai dzīvnieku veselības stāvoklim (piemēram, caur dzeramo ūdeni, pārtiku vai barību) vai gruntsūdeņiem;

v)      tam nav nepieļaujamas ietekmes uz vidi, jo īpaši ņemot vērā šādus apsvērumus:

–        [..]

–        tā ietekme uz blakussugām;

[..].”

8        Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktā ir noteikts:

“1.      Ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, aktīvo vielu sākotnēji iekļauj I pielikumā uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, ja var paredzēt, ka aktīvo vielu saturošie augu aizsardzības līdzekļi atbildīs šādiem nosacījumiem:

a)      šo līdzekļu atliekas, kas radušās tādas izmantošanas rezultātā, kas atbilst labai augu aizsardzības praksei, neatstāj nekādu kaitīgu iespaidu uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai gruntsūdeņiem, un tās nepieļaujamā veidā neietekmē vidi, un minētās atliekas tiktāl, ciktāl tām ir nozīme toksikoloģiskā vai vides aspektā var izmērīt ar vispārēji lietotu metožu palīdzību;

b)      šo līdzekļu lietošana, kas notiek atbilstoši labai augu aizsardzības praksei, neatstāj nekādu kaitīgu iespaidu uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, un tā nepieļaujamā veidā neietekmē vidi, kā paredzēts 4. panta 1. punkta b) [apakšpunkta] iv) un v) [daļā].”

9        Direktīvas 91/414 5. panta 4. punktā ir paredzēts, ka “uz aktīvās vielas iekļaušanu I pielikumā var attiecināt tādas prasības, kā [..] ierobežojumi, kas izriet no 6. pantā minētās informācijas novērtēšanas, ņemot vērā attiecīgos lauksaimniecības, augu veselības un vides (tajā skaitā klimatiskos apstākļus) nosacījumus, [(..) un] lietošanas veids”.

10      Direktīvas 91/414 6. pants nosaka, ka par aktīvās vielas iekļaušanu minētās direktīvas I pielikumā lemj saskaņā ar tās 19. pantā noteikto procedūru. 19. pants Direktīvā 91/414, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 806/2003, ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras, kas noteiktas Padomes dokumentos, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (kvalificēts balsu vairākums) (OV L 122, 1. lpp.), paredz, ka Komisijai palīdz regulatīvā komiteja un Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja (turpmāk tekstā – “Pastāvīgā komiteja”).

11      Direktīvas 91/414 8. pantā ir precizēts, ka, Komisijai īstenojot darba programmu, dažas aktīvās vielas tiek novērtētas pakāpeniski.

12      Direktīvas 91/414 II pielikumā ir izklāstītas prasības, kas jāizpilda, lai iesniegtu dokumentāciju par aktīvās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā. Šī II pielikuma ievadā ir norādīts, ka sniedzamā informācija iekļauj tehnisko dokumentāciju, kas sniedz, pirmkārt, informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu paredzamus, tūlītējus vai vēlākus apdraudējumus, kādus viela var radīt cilvēkiem, dzīvniekiem un videi, un, otrkārt, dažu turpmāk norādīto pētījumu rezultātus un detalizētu un objektīvu pārskatu par veiktajiem pētījumiem, kā arī to pilnīgu aprakstu vai arī kompetentai iestādei pieņemamu pamatojumu, ja atsevišķa informācija, šķiet, nav nepieciešama vai ja to nevar sniegt.

13      No Direktīvas 91/414 II pielikuma A daļas 5.7. punkta izriet, ka novēlotas neirotoksicitātes pārbaudes, kuru mērķis ir iegūt pietiekamu informāciju, lai pārbaudītu, vai aktīvā viela varētu izraisīt novēlotu neirotoksicitāti pēc akūtas iedarbības, ir jāveic attiecībā uz vielām, kuru struktūra ir analoga vai līdzīga to vielu struktūrai, kas var izraisīt novēlotu neirotoksicitāti tāpat kā organofosfāti.

14      Direktīvas 91/414 VI pielikumā (turpmāk tekstā – “VI pielikums”) ir iekļauti vienoti principi, lai nodrošinātu, ka minētās direktīvas 4. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā izklāstītās prasības dalībvalstis piemēro vienādi un tik precīzi, kā tas ir paredzēts šajā pašā direktīvā jautājumā par cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Saskaņā ar Direktīvas 91/414 18. panta 1. punktu vienotie principi sākotnēji tika noteikti Padomes 1994. gada 27. jūlija Direktīvā 94/43/EK, ar ko izveido VI pielikumu (OV L 227, 31. lpp.). Šī direktīva tika atcelta ar Tiesas 1996. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑303/94 Parlaments/Padome (Recueil, I‑2943. lpp.). Pēc tam Padome pieņēma 1997. gada 22. septembra Direktīvu 97/57/EK, ar ko izveido VI pielikumu (OV L 265, 87. lpp.).

15      VI pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:

“Novērtējot pieteikumus un piešķirot atļaujas, dalībvalstis [..] ņem vērā citu attiecīgo iegūstamo tehnisko vai zinātnisko informāciju par augu aizsardzības līdzekļa darbību vai augu aizsardzības līdzekļa, tā elementu vai atlikumu potenciālo kaitīgo iedarbību.”

16      Saskaņā ar VI pielikuma C daļas 2.4.1.1. punktu “atļauju nepiešķir, ja operatora apdraudējuma apmērs, pārvadājot un lietojot augu aizsardzības līdzekli paredzētajos lietošanas apstākļos, ieskaitot devu un lietošanas metodi, pārsniedz [operatora pieļaujamo apdraudējuma līmeni]”.

17      VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punktā ir paredzēts, ka, pastāvot putnu un citu blakussugu sauszemes mugurkaulnieku apdraudējuma iespējai, atļauju nepiešķir, ja ilgtermiņa toksiskuma un apdraudējuma attiecība ir mazāka par 5, ja vien, izmantojot atbilstošu riska novērtējumu, netiek skaidri noteikts, ka noteiktos apstākļos pēc augu aizsardzības līdzekļa lietošanas atbilstoši paredzētā lietojuma nosacījumiem neiestājas nepieļaujama ietekme.

III –  Regula (EEK) Nr. 3600/92

18      4. pants Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulā (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK (OV L 366, 10. lpp.), paredz, ka katrs ražotājs, kas vēlas nodrošināt aktīvās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, dara to zināmu Komisijai.

19      Saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 5. panta 2. punktu Komisija sagatavo pārbaudīšanai pieteikto aktīvo vielu sarakstu un izraugās ziņotāju dalībvalsti katras aktīvās vielas novērtēšanai.

20      Regulas Nr. 3600/92 6. pantā būtībā ir paredzēts, ka šīs regulas 4. pantā paredzētā paziņojuma iesniedzēji par katru konkrētu aktīvo vielu ziņotājas dalībvalsts izraudzītai iestādei nodod kopsavilkuma dokumentāciju un pilnu dokumentāciju.

21      No Regulas Nr. 3600/92 6. panta 2. punkta izriet, ka kopsavilkuma dokumentācija ietver paziņojuma eksemplāru, aktīvās vielas izmantošanai ieteicamos nosacījumus, kas jāņem vērā saistībā ar tās iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, un pieejamos kopsavilkumus un pārbaužu rezultātus, kā arī tās personas vārdu vai institūta nosaukumu, kas ir veicis pārbaudes, pirmkārt, attiecībā uz katru Direktīvas 91/414 II pielikuma punktu un, otrkārt, attiecībā uz katru šīs pašas direktīvas III pielikuma punktu saistībā ar minētās direktīvas 5. pantā minēto kritēriju novērtējumu un vienu vai vairākiem sastāviem, kas atbilst ieteicamajiem izmantošanas nosacījumiem.

22      Regulas Nr. 3600/92 6. panta 2. punktā vēl arī ir precizēts, ka tad, ja kopsavilkumi vai pārbaužu rezultāti nav pieejami, dokumentācijā saskaņā ar Direktīvas 91/414 II un III pielikuma ievada noteikumiem iekļauj vai nu zinātnisku vai tehnisku pamatojumu, kas pierāda, ka attiecīgā informācija nav vajadzīga, lai aktīvo vielu novērtētu saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. pantā minētajiem kritērijiem, vai arī dokumentācijas iesniedzēja ražotāja vai ražotāju apņemšanos, ka trūkstošā informācija tiks nosūtīta vēlāk atbilstoši sīki izstrādātam grafikam.

23      Regulas Nr. 3600/92 6. panta 3. punktā ir norādīts, ka pilnā dokumentācijā ir iekļauti protokoli un pilni ziņojumi par pētījumu attiecībā uz visu Regulas Nr. 3600/92 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju.

24      Regulas Nr. 3600/92 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka par katru aktīvo vielu, par kuru dalībvalsts ir izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti, tā izskata Regulas Nr. 3600/92 6. panta 2. un 3. punktā minēto dokumentāciju. Saskaņā ar šī paša punkta b) apakšpunktu ziņotāja dalībvalsts tūlīt pēc dokumentācijas izskatīšanas nodrošina, ka iesniedzēji iesniedz atjauninātu kopsavilkuma dokumentāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

25      Regulas Nr. 3600/92 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka ziņotāja dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu par Regulas Nr. 3600/92 6. panta 2. un 3. punktā paredzētās dokumentācijas novērtējumu, kurā ir ieteikums vai nu iekļaut aktīvo vielu Direktīvas I pielikumā, nosakot iekļaušanas nosacījumus, izņemt aktīvo vielu no tirgus, pārtraukt aktīvās vielas tirdzniecību, pieļaujot iespēju atkārtoti lemt par minētās vielas iekļaušanu I pielikumā pēc papildu pārbaužu rezultātu vai ziņojumā konkretizētas papildu informācijas iesniegšanas, vai nu arī atlikt lēmuma pieņemšanu par iespējamo iekļaušanu līdz ziņojumā konkretizētu papildu pārbaužu rezultātu vai informācijas iesniegšanai.

26      Saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 7. panta 2. punktu kopš pārbaudes sākuma ziņotāja dalībvalsts var lūgt iesniedzējiem uzlabot viņu dokumentāciju vai papildināt to. Turklāt ziņotāja dalībvalsts var jau šīs pārbaudes sākumā konsultēties ar citu dalībvalstu ekspertiem vai lūgt papildu tehnisko vai zinātnisko informāciju no citām dalībvalstīm, lai palīdzētu veikt novērtēšanu.

27      Regulas Nr. 3600/92 7. panta 3. punktā ir noteikts, ka pēc ziņotājas dalībvalsts ziņojuma saņemšanas Komisija dokumentāciju un ziņojumu nosūta Pastāvīgajai komitejai pārbaudei. Šajā normā ir arī norādīts, ka pirms dokumentācijas un ziņojuma nosūtīšanas Pastāvīgajai komitejai Komisija ziņotājas dalībvalsts ziņojumu izplata pārējām dalībvalstīm informācijai.

28      Regulas Nr. 3600/92 8. panta 1. punktā būtībā ir paredzēts, ka pēc papildu pārbaužu rezultātu vai papildu informācijas saņemšanas ziņotājai dalībvalstij tie ir jāizskata, jānodrošina, lai papildu pārbaužu kopsavilkumu un šo pārbaužu rezultātus vai papildu informāciju iesniedzējs nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kā arī Komisijai, un jānodod Komisijai ziņojums par šīs informācijas novērtējumu kā pielikumu novērtējuma ziņojumam. Šo ziņojumu iesniedz arī Pastāvīgajai komitejai.

 Prāvas priekšvēsture

I –  Procedūra, kuras rezultātā tika pieņemta Direktīva 2003/112/EK

29      Parakvāts ir aktīvā viela. Tas ietilpst viena no trīs pasaulē visvairāk lietoto herbicīdu sastāvā. Tas darbojas kā plaša spektra neselektīvs herbicīds, kas ir īpaši iedarbīgs pret nezālēm. Tas iznīcina augu zaļās daļas, izkaltējot lapotni. Tas neiznīcina sakņu sistēmu. Iznīcinošā un noārdošā iedarbība notiek vietā, kur produkts tiek izsmidzināts. To izmanto vairāk nekā 50 kultūraugu šķirnēm vairāk nekā 120 valstīs un kā herbicīdu pārdod jau sešdesmit gadus.

30      Šīs aktīvās vielas izmantošana ir aizliegta trīspadsmit valstīs, to skaitā Zviedrijā, Dānijā, Austrijā un Somijā.

31      1993. gada jūlijā vairāki parakvāta ražotāji, ieskaitot uzņēmumu Zeneca, kura tiesības vēlāk pārņēma uzņēmums Syngenta (turpmāk tekstā – “paziņojuma iesniedzējs”), saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 4. pantu darīja Komisijai zināmu savu vēlmi panākt, ka šī aktīvā viela tiek iekļauta Direktīvas 91/414 I pielikumā.

32      Saskaņā ar Komisijas 1994. gada 27. aprīļa Regulu (EK) Nr. 933/94, ar ko nosaka augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas un izraugās ziņotājas dalībvalstis Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3600/92 īstenošanai (OV L 107, 8. lpp.), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste tika izraudzīta kā ziņotāja dalībvalsts attiecībā uz aktīvo vielu parakvātu (turpmāk tekstā – “ZD”).

33      Paziņojuma iesniedzējs nodeva ZD lietas materiālus par parakvāta iekļaušanu un 1996. gada 31. oktobrī ZD nosūtīja Komisijai iepriekšēju pārbaudes ziņojumu (turpmāk tekstā – “iepriekšējs ziņojums”). Šajā iepriekšējā ziņojumā ZD izteica priekšlikumu atlikt lēmuma par parakvāta iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā pieņemšanu līdz brīdim, kad tiks darīta zināma papildu informācija par aktīvās vielas ietekmi uz putnu vairošanos un aktīvās vielas toksiskumu attiecībā uz zaķiem. ZD piedāvāja dažus nosacījumus attiecībā uz iespējamo parakvāta iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā.

34      Komisija iepriekšējo ziņojumu nosūtīja dalībvalstīm un paziņojuma iesniedzējam, lai tie iesniegtu savus apsvērumus.

35      Iepriekšējo ziņojumu un lietas materiālus izskatīja arī ekspertu grupa – EuropeanCommissionCo‑ordination (ECCO), ko Komisija izveidoja 1996. gadā. Izskatīšana notika, laika posmā no 1997. gada aprīļa līdz jūlijam Komisijai organizējot konsultācijas ar dažu dalībvalstu tehniskajiem ekspertiem. Šo ekspertu viedoklis tika izteikts par dažādiem parakvāta aspektiem. Pārbaudītie aspekti un šīs ekspertu grupas sanāksmju rezultāts tika atspoguļoti ziņojumā (turpmāk tekstā – “ECCO pārbaudes ziņojums”). Šis ziņojums tika nosūtīts dalībvalstīm un paziņojuma iesniedzējam, lai par to tiktu izteikti iespējamie komentāri un paskaidrojumi.

36      2000. gada maijā ZD sagatavoja pielikumu iepriekšējam ziņojumam, kurā bija iekļauti tās apsvērumi par parakvāta iedarbību uz lietotājiem, zaķiem un putniem.

37      Lietas materiāli, iepriekšējais ziņojums kopā ar tā pielikumu, ECCO pārbaudes ziņojums, kā arī saņemtie komentāri un paskaidrojumi tika nodoti izskatīšanai Pastāvīgajai komitejai. Pastāvīgā komiteja tos izskatīja laika posmā no 2000. gada jūnija līdz 2003. gada jūlijam.

38      Komisija iepriekšējā punktā minētos dokumentus nodeva arī Augu zinātniskajai komitejai, kas izveidota ar 1997. gada 23. jūlija Lēmumu 97/579/EK par zinātnisko komiteju izveidi patērētāju veselības un pārtikas nekaitīguma jomā (OV L 237, 18. lpp., turpmāk tekstā – “Zinātniskā komiteja”), lai saņemtu tās atzinumu par lietotājiem radītajiem draudiem, īpaši ņemot vērā viņu apdraudējumu, vielu ieelpojot un tai saskaroties ar ādu, kā arī par paredzēto izmantošanas veidu iespējamajiem draudiem attiecībā uz putnu vairošanos un zaķiem. 2001. gada 20. decembrī Zinātniskā komiteja sniedza savu atzinumu. Pēc šī atzinuma sniegšanas paziņojuma iesniedzējs nosūtīja papildu datus.

39      2002. gada septembrī ZD iesniedza ziņojumu, kurā tā bija izteikusi komentārus par Zinātniskās komitejas atzinumu un par paziņojuma iesniedzēja iesniegtajiem papildu datiem (turpmāk tekstā – “ZD otrais ziņojums”).

40      Parakvāta novērtēšanas procesa gaitā tika apkopoti daži komentāri un secinājumi, kas saņemti no dažādām ieinteresētām personām, un tie tika iekļauti novērtējuma tabulā.

41      Parakvāta novērtēšanas process, kura mērķis bija panākt, ka tas tiek iekļauts Direktīvas I pielikumā, tika pabeigts Pastāvīgās komitejas 2003. gada 3. oktobra sanāksmē. Šajā sanāksmē izdarītie secinājumi tika iekļauti Komisijas pārbaudes ziņojumā.

II –  Direktīva 2003/112/EK

42      2003. gada 1. decembrī Komisija pieņēma Direktīvu 2003/112/EK, ar ko groza Direktīvu 91/414, kurā iekļauj aktīvo vielu parakvātu (OV L 321, 32. lpp., turpmāk tekstā – “Apstrīdētā direktīva”). Apstrīdētās direktīvas 4. ceturtais apsvērums ir formulēts šādi:

“Pārskats par parakvātu un sīkāka informācija ir iesniegta [..] zinātniskajai komitejai. [Šai] komitejai ir prasīts sniegt atsauksmi par to, [..] vai operatori tiek apdraudēti, īpaši ņemot vērā [iespējamo] iedarbību ieelpojot vai uzsūcoties caur ādu, [..] un par kaitējumu, kāds var būt tā paredzētajiem lietošanas veidiem uz putnu vairošanos un zaķiem. [..] Pamatojoties uz iedarbības pētījumiem reālos apstākļos, ko apstiprina informācija, kas iegūta lietotāju veselības pārbaudēs, Komisija konstatējusi, ka parakvāta lietošana, izmantojot to par augu aizsardzības līdzekli saskaņā ar norādīto labo darba praksi, operatoru veselībai būtiskus draudus nerada. [..] Bez tam Zinātniskā komiteja atzinusi, ka veiktie pētījumi norāda uz bīstamību uz zemes ligzdojošajiem putniem, tomēr tās galīgai novērtēšanai ir vajadzīga sīkāka informācija par faktisko iedarbību. Šī informācija ir sniegta, veicot novērtēšanu Pastāvīgajā [..] komitejā, kura izdarījusi secinājumu, ka ir vairākas situācijas, kādās uz zemes ligzdojošiem putniem iedarbība ir nenozīmīga. Tomēr ir arī zināmi apstākļi, kuros var rasties kaitīga iedarbība. Veicot novērtēšanu Pastāvīgajā [..] komitejā, tika izdarīts secinājums, ka risks ir pieņemams, ja ir veikti pienācīgi pasākumi tā samazināšanai. Visbeidzot, Zinātniskā komiteja secinājusi, ka parakvātam var būt letāla un subletāla iedarbība uz zaķiem, tomēr pēc esošās informācijas nav iespējams novērtēt, kāds zaķu daudzums ir pakļauts kaitīgajai iedarbībai. Šie Zinātniskās komitejas viedokļi ņemti vērā, izstrādājot šīs direktīvas projektu un pārskata ziņojumu. Veicot novērtēšanu Pastāvīgajā [..] komitejā, izdarīts secinājums, ka risks ir pieņemams, ja ir veikti pienācīgi pasākumi tā samazināšanai.”

43      Apstrīdētās direktīvas 5. apsvērumā ir noteikts:

“Dažādajās veiktajās pārbaudēs noskaidrots, ka parakvātu saturoši augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas veidi varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) [apakšpunktā] minētajām prasībām, ja ir noteikti piemēroti riska samazināšanas pasākumi un ierobežojumi. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut parakvātu I pielikumā, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem var piešķirt atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir šī aktīvā viela. Tomēr daži parakvātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas veidi ir nepieļaujami kaitīgi, un tāpēc tos nevar atļaut. Turklāt ir atzīts, ka ieteicams nodrošināt to, ka dalībvalstis uzliek par pienākumu [paziņojuma] iesniedzējam un visiem pārējiem atļaujas turētājiem izstrādāt pārvaldības programmu, galvenokārt operatoru drošībai, un ka tās katru gadu ziņo Komisijai par gadījumiem, kad operatoriem radušās veselības problēmas, kā arī par iespējamo iedarbību uz zaķiem. Tam jārada iespējas pārbaudīt, vai dalībvalstu ieviestie pasākumi kaitīguma samazināšanai patiešām līdz pieņemamam līmenim samazina iespējamo kaitīgo iedarbību uz operatoriem un uz zaķiem, kā arī veikt īpašību un iespējamā kaitīguma cilvēkiem un videi atkārtotu novērtēšanu, ņemot vērā zinātnes attīstību.”

44      Apstrīdētās direktīvas 1. pantā ir noteikts: “Direktīvas 91/414 I pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā”. Papildus parakvāta iekļaušanai Direktīvas 91/414 I pielikumā, Apstrīdētās direktīvas pielikumā ar virsrakstu “Īpaši noteikumi”, ir paredzēts:

“Atļauts lietot tikai kā herbicīdu.

Nedrīkst atļaut šādus izmantošanas veidus:

–        muguras un rokas miglotājos, kurus piemājas dārzkopībā izmanto amatieri vai profesionāli lietotāji,

–        izkliedēšanai ar pneimatiskām iekārtām,

–        ultra maza tilpuma lietojumos nelielā atšķaidījumā.

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā [Komisijas] pārskata ziņojuma secinājumi par parakvātu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2003. gada 3. oktobrī precizēts Pastāvīgajā [..] komitejā. Šajā vispusīgajā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš:

–        operatoru aizsardzībai, jo īpaši lietošanai ar muguras un rokas miglotājiem,

–        uz zemes ligzdojošo putnu aizsardzībai[; ja] zināmi apstākļi norāda uz iespējamo iedarbību uz olām, jāveic riska novērtēšana un vajadzības gadījumos jāizmanto pasākumi kaitīguma samazināšanai,

[..]

–        zaķu aizsardzībai[; ja] zināmi apstākļi norāda uz iespējamo iedarbību uz zaķiem, jāveic riska novērtēšana un vajadzības gadījumos jāizmanto pasākumi kaitīguma samazināšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju turētāji katru gadu, vēlākais līdz 31. martam, līdz 2008. gadam sniedz pārskatu par operatoru veselības problēmu gadījumiem un par iedarbību uz zaķiem vienā vai vairākās reprezentatīvās lietošanas teritorijās, kam pievienota informācija par pārdošanas apjomiem un izmantošanas veidiem tā, lai var iegūt reālu ainu par parakvāta lietošanas toksikoloģisko un ekoloģisko iedarbību.

Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskie koncentrāti satur iedarbīgus vemšanas līdzekļus. Šķidrajos sastāvos jābūt iedarbīgam vemšanas līdzeklim, zilām/zaļām krāsvielām un smirdīgai vai citādi nepatīkamai aktīvai vielai vai aktīvām vielām. Tajos var iekļaut arī citus drošības līdzekļus, piemēram, iebiezinātājus.

Šādi rīkojoties, tām jāievēro ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) specifikācijas.”

 Procedūra

45      Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 27. februārī, Zviedrijas Karaliste cēla šo prasību. Šī prasība Tiesas kancelejā tika reģistrēta ar numuru C‑102/04.

46      Ar Tiesas 2004. gada 8. jūnija lēmumu lieta tika nodota Pirmās instances tiesai saskaņā ar Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmumu 2004/407/EK, Euratom, kas groza 51. un 54. pantu Protokolā par Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem (OV L 132, 5. lpp.). Lieta līdz ar to Pirmās instances tiesas kancelejā tika reģistrēta ar numuru T‑229/04.

47      Ar 2004. gada 17. jūnijā Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Dānijas Karaliste un Somijas Republika lūdza atļauju iestāties lietā, lai atbalstītu Zviedrijas Karalistes prasījumus. Tādu pašu lūgumu izteica Austrijas Republika, 2004. gada 21. jūnijā Pirmās instances tiesas kancelejā iesniedzot attiecīgu dokumentu. Ar 2004. gada 15. decembra rīkojumu Pirmās instances tiesas otrās palātas priekšsēdētājs minētajām valstīm ļāva iestāties lietā. Personas, kas iestājušās lietā, iesniedza savus procesuālos rakstus un pārējie lietas dalībnieki noteiktajā termiņā iesniedza apsvērumus par tiem.

48      Saskaņā ar Pirmās instances tiesas reglamenta 14. panta 1. punktu un pēc otrās palātas priekšlikuma Pirmās instances tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas nolēma atbilstoši minētā Reglamenta 51. pantam lietu nodot izskatīšanai otrajai palātai paplašinātā sastāvā.

49      Pēc tiesneša referenta ziņojuma Pirmās instances tiesa (otrā palāta paplašinātā sastāvā) nolēma sākt mutvārdu procesu.

50      Veicot Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, Pirmās instances tiesa pēc Zviedrijas Karalistes attiecīga lūguma aicināja Komisiju iesniegt dokumentu, ko tā sauca par “Francijas pētījumu”, un arī rakstveidā uzdeva jautājumus lietas dalībniekiem, aicinot tos uz dažiem no šiem jautājumiem rakstveidā atbildēt pirms tiesas sēdes. Komisija izpildīja lūgumu iesniegt Francijas pētījumu. Lietas dalībnieki rakstveida atbildes uz jautājumiem sniedza noteiktajā termiņā.

51      2006. gada 3. oktobra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un lietas dalībnieki atbildēja uz Pirmās instances tiesas rakstveida un mutiskajiem jautājumiem.

 Lietas dalībnieku prasījumi

52      Zviedrijas Karalistes, ko atbalsta Dānijas Karaliste, Austrijas Republika un Somijas Republika, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atcelt Apstrīdēto direktīvu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

53      Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest Zviedrijas Karalistei, kā arī Dānijas Karalistei, Austrijas Republikai un Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

54      Prasības pamatojumam Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta personas, kuras iestājušās lietā, norāda divas pamatu grupas. Pirmās grupas pamati, kas ir procesuāla rakstura pamati, ir balstīti uz Regulas Nr. 3600/92 7. panta, Direktīvas 91/414 5. panta un EKL 174. panta 3. punkta pārkāpumu. Otrās grupas pamati ir balstīti uz Direktīvas 91/414 5. panta pārkāpumu un [vides aizsardzības prasību] integrācijas principa, prasības nodrošināt augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni un piesardzības principa neievērošanu.

55      Komisija apstrīd katras minētās pamatu grupas pamatotību.

56      Lietas dalībnieki pauda apsvērumus par zinātnisko dokumentāciju par parakvātu, attiecībā uz kuru Zviedrijas Karaliste tiesas sēdē norādīja, Komisijai šajā jautājumā neiebilstot, ka tā ir faktisks pamatojums rakstveida dokumentos skaidri norādītajiem pamatiem un argumentiem.

I –  Par zinātniskās dokumentācijas par parakvātu statusu

A –  Vispārīgs izklāsts

57      Zviedrijas Karaliste norāda, ka parakvāts – akūta toksiskuma ziņā – ir veselībai visbīstamākā viela, kas jebkad ir bijusi iekļauta Direktīvas 91/414 I pielikumā, jo šīs vielas izraisītie bojājumi ir neatgriezeniski. Pasaules veselības organizācija (PVO) šajā sakarā norāda, ka, parakvātu ievadot organismā vai to koncentrētā veidā uzklājot uz ādas, pēc kāda laika tas izraisa smagas vai pat nāvējošas sekas.

58      Zviedrijas Karaliste precizē, ka 2 centilitru koncentrēta parakvāta iekšķīga lietošana ir nāvējoša. Pētījums attiecībā uz nāves gadījumiem, kas iestājušies pēc saindēšanās ar pesticīdiem Anglijā un Velsā laikā no 1980. līdz 1991. gadam (turpmāk tekstā – “pētījums Thompson”), liecina, ka nāves gadījumi minētajā laika posmā ir iestājušies, neņemot vērā pasākumus riska samazināšanai, ko veicis paziņojuma iesniedzējs, sākot no 80. gadiem. Šie pasākumi tādējādi ļauj pastāvēt nepieņemamam riskam tikt pakļautam vielas iedarbībai, kā rezultātā cietušajam var rasties nenovēršami bojājumi vai iestāties viņa nāve.

59      Runājot par riskiem, kas ir saistīti ar vielas ieelpošanu, Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka pētījums, kurš veikts, izmantojot ļoti precīzas mērījumu metodes, ir pierādījis, ka parasta ilgstoša parakvāta lietošana varētu ietekmēt skābekļa uzņemšanas spēju (turpmāk tekstā – “pētījums Dalvie”).

60      Zviedrijas Karaliste piebilst, ka ir konstatēta nāvējoša saindēšanās, vielai iedarbojoties caur ādu. Tādējādi pētījums liecina, ka uz lietotāju viela var iedarboties nāvējoši pēc trīs ar pus stundu ilgas parakvāta izsmidzināšanas ar nehermētisku aparātu (turpmāk tekstā – “pētījums Wesseling”). Šajā sakarā Somijas Republika norāda uz gadījumu ar lietotāju, kura bikses bija nosmērētas ar parakvātu vielas pārliešanas laikā un kurš bija gaidījis 48 stundas līdz attiecīgā traipa izmazgāšanai. Desmit dienas pēc negadījumā viņa plaušu darbība apstājās un piecpadsmitajā dienā pēc šī negadījuma viņš nomira. Pētījums Wesseling norāda arī uz to, ka pastāv savstarpēja saikne starp ilgstošu parakvāta lietošanu un ādas vēzi.

61      Komisija atbild, ka parakvāts nav viskaitīgākā viela, kas ir iekļauta Direktīvas 91/414 I pielikumā un PVO to uzskata par mēreni toksisku vielu.

62      Runājot par riskiem, kas ir saistīti ar vielas iekšķīgu uzņemšanu, no datiem, kuri attiecas uz šādiem gadījumiem Apvienotajā Karalistē laikā no 1980. līdz 1991. gadam, kuri ir norādīti iepriekšējā ziņojumā un uz kuriem atsaucas Zviedrijas Karaliste, izriet, ka gadījumu skaits, kuros parakvāts ir uzņemts neapzināti, un nāves gadījumu skaits pastāvīgi samazinājās un ka, izņemot divus apšaubāmus gadījumus 1987. gadā, pēc 1983. gada Apvienotajā Karalistē nav reģistrēts neviens nāves gadījums, kaut arī parakvātu saturošo līdzekļu tirdzniecības apjoms pastāvīgi pieauga. Tā piebilst, ka pētījums Thompson tikai norāda, ka 33 no 3978 nāves gadījumiem bija izraisījuši pesticīdi, kas satur parakvātu, un ka lielākā daļa gadījumu bija pašnāvības.

63      Runājot par parakvāta ieelpošanas sekām, Komisija norāda, ka parastajās plaušu pārbaudēs ir pierādījies, ka ilgstošas parakvāta lietošanas gadījumā tas iedarbojas nevis uz elpošanu, bet gan uz skābekļa uzņemšanas spēju. Tā piebilst, ka pētījums Dalvie liecina par to, ka sekas, ko izraisa parakvāta ilgstoša iedarbība uz elpceļiem nelielās devās, vēl nav pilnībā pierādītas un ka šis pētījums nav ļāvis pierādīt saikni starp ilgstošu parakvāta iedarbību un attiecīgiem simptomiem.

64      Visbeidzot, runājot par sekām, ko izraisa parakvāta iedarbība uz ādu, Komisija apgalvo, ka pētījumā Wesseling ir precizēts, ka parakvāts ir viens no pasaulē visvairāk lietotajiem pesticīdiem, ka to bez ierobežojumiem izmanto lielākajā daļā valstu un ka lielākā daļa kontroles iestāžu to uzskata par drošu vielu. Šajā pētījumā bija minēts nāves gadījums, kad mugursoma, kurā atradās parakvāts, nebija ūdensnecaurlaidīga. Šajā sakarā Komisija norāda, ka Kopienā pastāv obligāta prasība parakvātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanas laikā lietot aizsardzības līdzekļus. Līdz ar to pētījums Wesseling neattiecas uz šo gadījumu, jo tas attiecas uz netipisku situāciju. Šis pētījums arī neliecina par to, ka ilgstošai parakvāta izmantošanai ir sakars ar ādas vēzi. Turklāt PVO neuzskata, ka parakvāts ir kancerogēna viela.

B –  Par saikni starp parakvāta iedarbību un Parkinsona slimību

65      Zviedrijas Karaliste uzsver, ka literatūrā par parakvāta neirotoksicitāti pastāv norādes uz vielas lietošanas saistību ar Parkinsona slimības parādīšanos, kas izpaužas kā cilvēka neirodeģeneratīvi traucējumi, pat ja nav pierādīts, ka starp parakvāta izmantošanu un šo slimību pastāv konkrēta saistība. Tādējādi 2002. gadā ar pelēm veiktais pētījums norāda, ka parakvāts var izraisīt nervu sistēmas bojājumus, ko uzskata par Parkinsona slimības pazīmēm (turpmāk tekstā – “pētījums McCormack”). 90. gados veiktajā pētījumā ir minēts tas, cik nozīmīga ir saistība starp parakvāta iedarbību un Parkinsona slimības parādīšanos (turpmāk tekstā – “pētījums Hertzman”).

66      Komisija būtībā apgalvo, ka iespējamā saistība starp parakvātu un Parkinsona slimību joprojām nav pierādīta. Tādējādi pētījums Hertzman ir retrospektīva analīze, ar kuras palīdzību ir izpētīti ar vidi saistītie riska faktori Parkinsona slimības gadījumā, un tajā ir norādīts, ka risks palielinās attiecībā uz personām, kas ir strādājušas augļkopības nozarē vai ar ēvelēšanas iekārtām.

67      Pētījumā McCormack tika izmantotas jaundzimušas peles, kas tika audzētas, lai būtu jutīgas pret Parkinsona slimību, un kurām tika injicēta ļoti liela parakvāta deva. No toksikoloģiskā viedokļa šis pētījums nav izmantojams attiecībā uz cilvēku veselību, jo tas neatspoguļo reālo iedarbību, pat ja izmantošana notiek visnelabvēlīgākajos apstākļos. Šajā sakarā Komisija apgalvo, ka injicētās devas bija tūkstoti reizes lielākas par vidējo dienas devu un divus tūkstošus reižu lielākas par pieļaujamo iedarbības līmeni uz lietotāju (turpmāk tekstā – “pieļaujamais līmenis”). Šis pētījums drīzāk bija iespējamā parakvāta radītā apdraudējuma novērtējums, nevis tādu risku novērtējums, kuriem ir pakļauts lietotājs, parakvātu izmantojot reālos apstākļos.

68      Izpētot pastāvošo literatūru, kļūst skaidrs, ka nepastāv saistība starp parakvāta izmantošanu un Parkinsona slimību. Šajā sakarā Komisija cita starpā atsaucas uz zinātniskās literatūras pētījumu, kas 2001. gadā veikts AdvisoryCommitteeonPesticides (Apvienotās Karalistes Konsultatīvā komiteja jautājumos par pesticīdiem, turpmāk tekstā – “pētījums Dewhurst”) uzdevumā. Tas pats izriet arī no epidemioloģiskajiem pētījumiem, kas ir minēti procesuālajā rakstā, ko sagatavojis paziņojuma iesniedzējs un ar ko varēja iepazīties Pastāvīgās komitejas 2003. gada jūlija sanāksmē.

C –  Par matemātisku modelēšanu un augsnes paraugu izpēti, kas attiecas uz risku, ko lietotājiem rada parakvāta izmantošana

69      Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka matemātiska modelēšana un augsnes paraugu izpēte attiecībā uz parakvāta izmantošanu apliecina, ka šī izmantošana ir riska avots.

70      Pirmkārt, attiecībā uz modelēšanu tā apgalvo, ka modelēšanas rezultāti nepārprotami liecina, ka parakvāta iedarbība uz tā izmantotājiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. Šajā sakarā tā precizē, ka saskaņā ar divu modelēšanu rezultātiem, kas veiktas, lai aprēķinātu parakvāta iedarbību uz profesionāliem lietotājiem, ņemot vērā individuālu aizsardzības līdzekļu esamību vai neesamību, kā arī dažādas vielas izmantošanas metodes (uz muguras pārnēsājams vai traktoram uzmontējams miglotājs), iedarbība uz šiem lietotājiem 4–100 reizes pārsniedz noteikto maksimālo robežu. Aprēķinātās vērtības ir 20–100 reizes lielākas nekā pieļaujamais līmenis, ja uz muguras pārnēsājamu miglotāju izmanto lietotāji, kas nevalkā aizsargtērpu, bet gadījumā, kad, rīkojoties ar vielu vai izsmidzinot to, tiek izmantoti cimdi, minētās vērtības ir apmēram 60 reizes lielākas nekā pieļaujamais līmenis. Visbeidzot, pat izmantojot cimdus, elpceļu aizsardzības ierīces, kombinezonus, cepures ar platām malām un izturīgus apavus, iedarbības līmenis ir lielāks nekā pieļaujamais līmenis.

71      Otrkārt, Zviedrijas Karaliste norāda, ka augsnes paraugu izpēte liecina par to, ka iedarbība ir lielāka nekā pieļaujamais līmenis.

72      Tādējādi pētījums, kas veikts Šrilankā, kur parakvāta lietotāji nevalkā aizsargtērpu, saskaņā ar analīzes pamatmetodēm norāda uz to, ka caur ādu uzņemtie daudzumi bija 8–18 reizes lielāki nekā pieļaujamais līmenis. Atbilstošs vērtējums, kas pamatots ar urīna analīzi, liecina par 2–8 reizēm lielāku iedarbības līmeni nekā pieļaujamais līmenis.

73      Pētījums, kas 1996. gadā veikts Gvatemalā ar 20 personām, kas izmantoja aizsardzības līdzekļus, liecina par to, ka parakvāta iedarbība uz vienu no lietotājiem bija 118 % no pieļaujamā līmeņa, lai gan viņš lietoja aizsardzības līdzekļus (turpmāk tekstā – “Gvatemalas pētījums”). Tajā ir minēts, ka parakvāta iedarbība uz kādu citu izmantotāju, kas arī bija lietojis aizsardzības līdzekļus, bija 92,8 % no maksimālās robežas, kaut gan saskaņā ar pētījumu šis izmantotājs produktu bija izsmidzinājis rūpīgi.

74      Gvatemalas pētījumu var izmantot šajā gadījumā, jo lietotā izsmidzināšanas metode ir izmantojama Eiropā. Šajā sakarā Zviedrijas Karaliste norāda, ka pat tad, ja šajā pētījumā norādītais augstais iedarbības līmenis ir radies tāpēc, ka attiecīgais izmantotājs konkrēto produktu izsmidzināja nogāzē, šāds gadījums varētu rasties arī Eiropā, jo parakvātu izmanto vīnogu laukos un olīvu audzēs, no kurām apmēram 2,5 miljoni hektāru atrodas nogāzēs.

75      Pētījums, kas 1997. gadā veikts citrusaugu plantācijā Spānijā un kurā bija iesaistīti 20 lietotāji, kas izmantoja aizsardzības līdzekļus, liecina par to, ka vidējā iedarbība sasniedza 15 % no maksimālās robežas, ka 75. procentile atbilda 48 % no maksimālās robežas, ka lielākā deva, kuras uzsūkšanās bija izmērīta, bija 81 % no maksimālās robežas un ka uz 4 lietotājiem parakvāta iedarbība bija lielāka nekā 50 % no maksimālās robežas (turpmāk tekstā – “Spānijas pētījums”).

76      Francijas pētījums, uz ko Komisija atsaucas tiesvedībā Pirmās instances tiesā, norāda uz nepieļaujamu iedarbības līmeni. Tādējādi saskaņā ar Pastāvīgās komitejas darba grupas 2002. gada decembra sanāksmes protokolu šajā pētījumā ir izdarīts secinājums, ka, izmantojot ar roku darbināmas ierīces, parakvāta iedarbības līmenis uz lietotājiem var būt nepieņemams. No minētā protokola izriet arī tas, ka Francijas pētījumā ir ieteikts aizliegt izmantot parakvātu privātajos dārzos un nodrošināt lietotāju uzraudzību.

77      Visbeidzot, attiecībā uz Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegto informāciju, uz kuru Komisija ir atsaukusies savos rakstveida dokumentos Pirmās instances tiesā un saskaņā ar kuru šajās dalībvalstīs ar parakvātu saistītie riski ir pareizi pārvaldīti, Zviedrijas Karaliste norāda, ka šī informācija nav pamatota ar zinātniskiem pierādījumiem un ir balstīta tikai uz pašu šo dalībvalstu pieredzi.

78      Komisija apgalvo, ka papildus matemātiskai iedarbības modelēšanai ir jāveic augsnes paraugu izpēte, jo, kā tas ir šajā gadījumā, modelēšanas rezultāti liecina, ka pastāv problēmas. Tā piebilst, kā Zinātniskā komiteja to ir norādījusi savā atzinumā, ka augsnes izpētē ir pierādījies, ka teorētiskos modeļos pārāk augstu ir novērtēta reālā iedarbība darba apstākļos.

79      Attiecībā uz Šrilankā, Spānijā un Gvatemalā veiktajiem pētījumiem Komisija apgalvo, ka ZD tos ir komentējusi iepriekšējā ziņojuma pielikumā un ka no šiem komentāriem izriet, ka pieļaujamais līmenis nav pārsniegts, ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti parakvāta izmantošanai.

80      Tā piebilst, ka Francijas pētījumā ir izdarīts secinājums, ka pieņemamu iedarbības līmeni var panākt, izmantojot traktoram uzmontējamas ierīces, kurpretim ar roku darbināmu ierīču izmantošana to var padarīt par nepieņemamu, un minētajā pētījumā ir ieteikts aizliegt parakvātu izmantot privātajos dārzos un nodrošināt lietotāju uzraudzību. Tā arī uzsver, ka Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtā informācija norāda, ka ar parakvāta lietošanu saistītos riskus tajās varēja atbilstoši pārvaldīt.

D –  Par parakvāta iedarbību uz dzīvnieku veselību

81      Lietas dalībniekiem ir skaidrs, ka augsnes paraugu pētījumi norāda, ka parakvātu var uzskatīt par kaitīgu un nāvējošu zaķiem. Ir skaidrs arī tas, ka parakvāta iedarbība uz olām var apdraudēt putnu embrijus.

II –  Par to pamatu grupu, kas ir balstīti uz lietas materiālu izskatīšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 3600/92 7. pantu, Direktīvas 91/414 5. pantu un EKL 174. panta 3. punktu

A –  Lietas dalībnieku argumenti

82      Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka, izskatot pieteikumu parakvāta iekļaušanai [Direktīvas 91/414 I pielikumā], ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, neievērojot procedūras, kas ir paredzētas Regulā Nr. 3600/92, Direktīvā 91/414 un EKL 174. panta 3. punktā.

83      Pirmkārt, izskatot minēto pieteikumu, nav ievērotas minētajās tiesību normās paredzētās procedūras saistībā ar jautājuma par parakvāta saistību ar Parkinsona slimību izskatīšanu.

84      Šī apgalvojuma pamatojumam, pirmkārt, Zviedrijas Karaliste norāda, ka ne paziņojuma iesniedzējs, ne ZD, ne Komisija nebija izvirzījuši jautājumu par parakvāta saistību ar Parkinsona slimību, lai novērtētu riskus, kaut arī zinātniskajā literatūrā un konkrētāk, pētījumā Hertzman un pētījumā McCormack bija atrodamas norādes, ka parakvāts ietekmē nervu sistēmu.

85      Attiecībā uz pētījumu McCormack Zviedrijas Karaliste it īpaši apgalvo, ka tajā ir iekļauta būtiska informācija par parakvāta spēju bojāt vai pat iznīcināt smadzeņu nervu šūnas (konkrētāk, dopamīnu ražojošos neironus, kas atrodas pelēkās vielas blīvajā daļā [pars compacta]) un ka bojājumus, kas skar šīs nervu šūnas, kopumā atzīst par galveno Parkinsona slimības izraisītāju cilvēkiem.

86      Otrkārt, Zviedrijas Karaliste norāda, ka, lai varētu uzskatīt, ka dokumenti, kas attiecas uz parakvāta izmantošanas saistību ar Parkinsona slimību, tika ņemti vērā un izskatīti, Pastāvīgās komitejas sanāksmes protokolā par to būtu jābūt norādei. Kaut arī atsevišķa informācija un it īpaši pētījums Hertzman un pētījums McCormack tika darīti zināmi un apspriesti Pastāvīgās komitejas darba grupas 2003. gada jūlija sanāksmē, diskusijas šajā jautājumā netika atspoguļotas šīs sanāksmes protokolā. Par dokumentiem, kas attiecas uz parakvāta izmantošanas saistību ar Parkinsona slimību, ZD bija jāveic rakstisks vērtējums, kas šajā gadījumā netika darīts. Visbeidzot, ZD bija jāsniedz iespēja citām dalībvalstīm komentēt tās vērtējumu, kas šajā gadījumā netika darīts.

87      Treškārt, Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka panti, kas attiecas uz parakvāta un Parkinsona slimības saistības neesamību un uz kuriem Komisija atsaucas savos rakstveida dokumentos Pirmās instances tiesā, nebija pieejami laikā, kad norisinājās procedūra, kuras rezultātā tika pieņemta Apstrīdētā direktīva, jo pretēji pārējiem dokumentiem, kas tika ņemti vērā, lai novērtētu attiecīgo aktīvo vielu, šie dokumenti nebija pieejami Komisijas interneta lapā “Communication & Information Resource Center Administrator (CIRCA)”. Šo dokumentu saturs netika minēts vai apspriests, izskatot pieteikumu par parakvāta iekļaušanu [Direktīvas 91/414 I pielikumā]. Šajā sakarā no Komisijas iesniegtajiem rakstveida dokumentiem Pirmās instances tiesā nevarēja skaidri spriest par situāciju, kādā šī iestāde veikusi minēto dokumentu analīzi un vērtējumu.

88      Ceturtkārt, Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka jautājums par saistību starp parakvāta izmantošanu un Parkinsona slimību ir sarežģīts. Tāpēc, lai pienācīgi varētu izskatīt jautājumu par parakvāta iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, vajadzēja iepriekš apspriesties arī ar Zinātnisko komiteju. Neapspriežoties ar šo komiteju, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu lietas materiālu izskatīšanā, kas ir pretrunā EKL 174. panta 3. punktam, Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktam, Regulas Nr. 3600/92 VI pielikuma A daļas 2. punkta a) apakšpunktam un 7. panta 1. punktam.

89      Otrkārt, Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi Regulā Nr. 3600/92 paredzētās procedūras attiecībā uz Francijas pētījuma pārbaudīšanu, kā arī Itālijas Republikas un Portugāles Republikas nosūtītajiem datiem.

90      Šajā sakarā Zviedrijas Karaliste vispirms norāda, ka, tikai iepazīstoties ar iebildumu rakstu, tā uzzinājusi, kāda nozīme Komisijas vērtējumā ir bijusi šiem pētījumiem un datiem.

91      Zviedrijas Karaliste norāda, ka informācija, saskaņā ar kuru ar parakvāta izmantošanu saistītie riski Portugālē un Itālijā bija pārvaldīti pareizi, tika darīta zināma mutiski divās Pastāvīgās komitejas darba grupas sanāksmēs, neatsaucoties uz kādu pētījumu vai zinātnisku ziņojumu. Lai datus varētu ņemt vērā, novērtējot riskus, tiem būtu jābūt iekļautiem rakstveida zinātniskā dokumentācijā, ko var apspriest.

92      Zviedrijas Karaliste turklāt norāda, ka Francijas pētījums mutiski kopsavilkuma veidā tika darīts zināms Pastāvīgās komitejas darba grupas 2002. gada decembra sanāksmē un ka tas netika nodots dalībvalstīm. ZD nav arī norādījusi, vai šis pētījums jebkādā veidā tika pārbaudīts. Tā kā pētījums tika ņemts vērā, ZD saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 noteikumiem bija jāparūpējas par to, ka citas dalībvalstis par to uzzina pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas.

93      Visbeidzot, Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka Francijas pētījumam bija jābūt pieejamam rakstiskā formā un saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 noteikumiem par to bija jāapspriežas un tas bija kopīgi jānovērtē, un tikai pēc tam varēja secināt, ka riski bija pieņemami, ņemot vērā konkrētus izmantošanas veidus. Turklāt, tā kā Francijas pētījumā bija minēti nepieņemami riski, ņemot vērā dažus parakvāta izmantošanas veidus, tas bija jānosūta Zinātniskajai komitejai atzinuma sniegšanai.

94      Somijas Republika būtībā piebilst, ka ne Zinātniskās komitejas, ne Pastāvīgā komitejas rīcībā nebija pētījumu par parakvāta ietekmi uz ūdens organismiem.

95      Komisija vispirms apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 7. panta 1. punktu ZD ir jāpārbauda visa pieejamā informācija. Komisija, protams, ir atbildīga par lietas materiālu izskatīšanas koordinēšanu, galīgo novērtējumu un lēmuma pieņemšanu Kopienas līmenī. Tomēr dalībvalstis var būtiski ietekmēt darbības ar lietas materiāliem.

96      Attiecībā uz iespējamo saistību starp parakvātu un Parkinsona slimību Komisija apgalvo, ka tā tāpat kā ZD ir ņēmusi vērā visu informāciju, uz kuru atsaucas Zviedrijas Karaliste, tāpat kā visu citu informāciju. Šajā sakarā tā īpaši norāda, ka Zviedrijas Karaliste pati pieļauj, ka atsevišķa informācija par saistību starp parakvātu un Parkinsona slimību tika izplatīta un apspriesta Pastāvīgās komitejas 2003. gada jūlija sanāksmē. Tādējādi pētījums Hertzman un pētījums McCormack ir citēti organizācijas PestizidAktions‑NetzwekeV (PAN) ziņojumā, kas bija pieejams Pastāvīgās komitejas 2003. gada jūlija sanāksmes laikā.

97      Komisija arī norāda, kā izriet no ZD kompetentās iestādes 2003. gada 23. maija e‑pasta vēstules, kas nosūtīta Komisijai, ka ZD ir novērtējusi, vai var izmantot dokumentus, kuros ir norādīts uz parakvāta saistību ar Parkinsona slimību, un ir secinājusi, ka nav pietiekama pamata tos ņemt vērā, izskatot jautājumu par to, vai parakvātu var iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā. Tiesas sēdē Komisija norādīja, ka ZD veiktais vērtējums bija pamatots ar pētījumu Dewhurst.

98      Komisija piebilst, ka nepastāv pienākums tās pārbaudes ziņojumā iekļaut visu informāciju vai visus dokumentus, kas apspriesti novērtēšanas laikā, jo Komisijai nav jāapspriež visi faktiskie un tiesību aspekti, ko katra ieinteresētā persona ir norādījusi administratīvās procedūras laikā.

99      Attiecībā uz Francijas pētījumu un Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegto informāciju Komisija galvenokārt norāda, ka iebildumi, kas ir balstīti uz procesuāliem pārkāpumiem, pārbaudot šo pētījumu un šo informāciju, ir iesniegti novēloti Reglamenta 48. panta 2. punkta nozīmē, jo tie tika izteikti tikai replikas iesniegšanas stadijā. Replikas rakstā norādītie apstākļi Zviedrijas Karalistei bija zināmi lietas materiālu izskatīšanas posmā un tāpēc uz tiem varēja atsaukties prasības pieteikumā.

100    Pakārtoti Komisija apstrīd to, ka ir pārkāpusi būtiskas formas prasības attiecībā uz Francijas pētījuma un Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtās informācijas izskatīšanu. Šajā sakarā tā vispirms atkārtoti norāda, ka Regulas Nr. 3600/92 7. panta 1. punkts attiecas uz ZD, nevis uz Komisiju. Komisija arī apgalvo, ka šī pati norma neparedz tādu prasību, ka jebkurai novērtējuma lietai ir jābūt rakstveida zinātniskai dokumentācijai un ir jābūt pamatotai ar rakstiskiem dokumentiem. Komisijai nav vispārīga pienākuma apspriesties ar Zinātnisko komiteju, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka šajā gadījumā dalībvalstu paziņotā informācija nebija tehniski tik sarežģīta, lai būtu bijis īpašs iemesls apspriesties ar Zinātnisko komiteju. Visbeidzot, Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtā informācija tāpat kā Francijas pētījums apstiprina ZD, Pastāvīgās komitejas un Zinātniskās komitejas secinājumus, līdz ar to Komisijai nebija nekāda īpaša iemesla no jauna apspriesties ar Zinātnisko komiteju.

101    Attiecībā uz Somijas Republikas argumentu, ka ne Zinātniskās komitejas, ne Pastāvīgās komitejas rīcībā nav pētījumu par parakvāta ietekmi uz ūdens organismiem, Komisija būtībā apgalvo, ka Direktīvā 91/414 noteiktie pētījumi tika ņemti vērā un analizēti un ka tad, ja kāda dalībvalsts uzskatīja, ka kāda svarīga informācija bija jāiekļauj novērtējuma dokumentācijā, tai tas bija jādara zināms novērtēšanas procedūras ietvaros, ko Somijas Republika nedarīja.

B –  Pirmās instances tiesas vērtējums

102    Pirmkārt, ir jāizskata iebildums, kas ir balstīts uz iespējamu kļūdu, kas pieļauta, izskatot lietas materiālus jautājumā par iespējamo saistību starp parakvāta iedarbību un Parkinsona slimību.

103    Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, ka Komisijas pārbaudes ziņojumā ir noteikts, ka parakvāta neirotoksicitāte nav konstatēta.

104    Izskatot šo pamatu, pietiek analizēt to, vai procedūrā, kuras rezultātā Komisija ir izteikusi minēto apgalvojumu, ir ievērotas procesuālās prasības, kas ir noteiktas normās, kuras, kā apgalvo Zviedrijas Karaliste, ir pārkāptas.

105    Šajā sakarā ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 3600/92 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta izriet, ka ZD ir jāizskata šīs pašas regulas 6. panta 2. punktā paredzētie lietas materiāli un ziņojums par minētajiem lietas materiāliem ir jānodod Komisijai. Regulas Nr. 3600/92 6. pantā ir precizēts, ka paziņojuma iesniedzējam ir jānosūta ZD kompetentajai iestādei kopsavilkuma dokumentācija, kurā attiecībā uz katru Direktīvas 91/414 II pielikuma punktu ir iekļauti pieejamie kopsavilkumi un pārbaužu rezultāti vai, ja tie nav pieejami, pamatojums, kas norāda, ka attiecīgā informācija nav vajadzīga, lai vielu novērtētu saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. pantā minētajiem kritērijiem, vai arī apņemšanās, ka trūkstošā informācija tiks nosūtīta vēlāk. Direktīvas 91/414 II pielikuma 5.7. punktā ir paredzēts, ka novēlotas neirotoksicitātes pētījumi ir jāveic attiecībā uz vielām, kuru struktūra ir analoga vai līdzīga to vielu struktūrai, kas var izraisīt novēlotu neirotoksicitāti tāpat kā organofosfāti.

106    Šajā gadījumā ir jāpiekrīt Zviedrijas Karalistei un jānorāda, ka jautājumu par saistību starp parakvātu un Parkinsona slimību paziņojuma iesniedzējs nebija minējis. No iepriekšējā ziņojuma izriet, ka paziņojuma iesniedzējs nav sniedzis ZD ne datus par parakvāta neirotoksicitāti, ne arī pamatojumu tam, kāpēc informācija šajā jautājuma nebija jāsniedz. Turklāt, kaut gan saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 7. panta 2. punktu ZD varēja lūgt paziņojuma iesniedzēju uzlabot vai papildināt dokumentāciju, tā šo iespēju nebija izmantojusi. Iepriekšējā ziņojumā ZD skaidri ir norādījusi, ka ar paziņojuma iesniedzēja sniegto informāciju attiecībā uz parakvāta toksikoloģiskajiem aspektiem pietiek, lai šo vielu iekļautu Direktīvas 91/414 I pielikumā.

107    Šīs tiesvedības ietvaros Komisija apgalvo, ka ZD, pamatojoties uz pētījumu Dewhurst, faktiski ir novērtējusi, vai var izmantot dokumentus, kuros ir minēta parakvāta saistība ar Parkinsona slimību, un ka tā ir secinājusi, ka nebija pietiekama pamata šos dokumentus ņemt vērā, izskatot jautājumu par to, vai parakvātu var iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā (skat. iepriekš 97. punktu).

108    Tomēr, pat ja pieņem, ka šis novērtējums faktiski tika veikts, kā uz to ir norādīts 2003. gada 23. maija vēstulē, uz kuru atsaucas Komisija, kā arī pētījumā Dewhurst, kas ir iekļauts šīs lietas materiālos, jāsecina, ka šis novērtējums neatbilst Regulas Nr. 3600/92 7. pantā paredzētajām prasībām. Kā uzsver Zviedrijas Karaliste (skat. iepriekš 65. punktu), Komisijai šajā sakarā neiebilstot, norādes par saistību starp parakvāta izmantošanu un Parkinsona slimības parādīšanos ir atrodamas literatūrā par parakvāta neirotoksicitāti. Tādējādi, ja ZD ir novērtējusi literatūru par iespējamo Parkinsona slimības un parakvāta saistību, šis vērtējums ietilpst parakvāta neirotoksicitātes pārbaudē. Regulas Nr. 3600/92 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka par aktīvās vielas vērtējumu, ko veic ZD, tiek sagatavots ziņojums Komisijai, ko saskaņā ar šīs pašas regulas 7. panta 3. punktu ir jānosūta Pastāvīgajai komitejai un citām dalībvalstīm informācijai.

109    Šajā gadījumā, kā būtībā norāda Zviedrijas Karaliste (skat. iepriekš 86. punktu), Komisijai šajā sakarā neiebilstot, ZD ziņojumos nebija novērtēta literatūra par iespējamo parakvāta saistību ar Parkinsona slimību. Turklāt Komisija nav ne pierādījusi, ne arī apgalvo, ka šāds novērtējums būtu darīts zināms Pastāvīgajai komitejai.

110    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jāuzskata, ka Komisijas pārbaudes ziņojumā iekļautais apgalvojums, ka nekas nenorāda uz parakvāta neirotoksicitāti, liecina par lietas materiālu izskatīšanu, kas neatbilst Regulas Nr. 3600/92 7. pantā noteiktajām procesuālajām prasībām. Tāpēc ir jāpiekrīt iebildumam, kas ir balstīts uz procedūras prettiesiskumu, ņemot vērā iespējamās parakvāta saistības ar Parkinsona slimību pārbaudi, nelemjot par citiem argumentiem, kas izteikti saistībā ar šo iebildumu.

111    Otrkārt, ir jāizskata iebildumi, kas ir balstīti uz procedūras prettiesiskumu, ņemot vērā Francijas pētījuma un Itālijas Republikas un Portugāles Republikas nosūtīto datu pārbaudi.

112    Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāpārbauda, vai attiecībā uz šiem iebildumiem pastāv Komisijas minētā nepieņemamība.

113    Saskaņā ar Reglamenta 48. panta 2. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību un faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

114    Kā norāda Komisija (skat. iepriekš 99. punktu), savā replikā apgalvojot, ka Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtajiem datiem, kā arī Francijas pētījumam bija jābūt pieejamiem rakstiskā formā un tie bija jānodod Zinātniskajai komitejai, Zviedrijas Karaliste norāda pamatus, kas nav iekļauti prasības pieteikumā un kas līdz ar to ir jauni pamati Reglamenta 48. panta 2. punkta nozīmē.

115    Ir skaidrs, ka Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtā informācija tika darīta zināma mutiski Pastāvīgās komitejas darba grupas sanāksmē un ka Francijas pētījums tika minēts šīs pašas darba grupas 2002. gada decembra un 2003. gada februāra sanāksmes protokolā. Tādējādi tas, ka pastāv šāda informācija un šāds pētījums, nav apstāklis, kas kļuva zināms tiesvedības laikā Pirmās instances tiesā.

116    Tomēr ir jāuzsver, ka Zviedrijas Karaliste norāda jaunus pamatus, kas ir minēti iepriekš 114. punktā, tikai tiktāl, ciktāl Komisija savā iebildumu rakstā norāda, ka Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtajai informācijai, kā arī Francijas pētījumam bija zināma nozīme, lai parakvātu varētu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā.

117    Jāuzskata, ka apstākļi, kādos tika ņemta vērā attiecīgā informācija un pētījums, nekādā ziņā nenorāda uz to, kādu nozīmi Komisija piešķīrusi šiem elementiem, lai parakvātu iekļautu Direktīvas 91/414 I pielikumā. Kā norāda Zviedrijas Karaliste (skat. iepriekš 77. punktu), šajā sakarā Komisijai neiebilstot, Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtā informācija ir vienkāršs apgalvojums, ka saskaņā ar katras šīs dalībvalsts pieredzi, ar parakvātu saistītie riski var tikt pārvaldīti pareizi, un nav iesniegts nekāds pētījums vai rakstisks dokuments, kas var pamatot šos apgalvojumus. Ir skaidrs, ka Francijas pētījums tika darīts zināms tikai mutiski un kopsavilkuma veidā Pastāvīgajā komitejā un ka tas netika nodots dalībvalstu pārstāvjiem Pastāvīgajā komitejā. Ņemot vērā šos apstākļus, ir jāuzskata, ka iespējamā attiecīgās informācijas un pētījuma nozīme, novērtējot, vai atļaut parakvātu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, ir faktisks apstāklis, kas kļuva zināms tikai tiesvedībā Pirmās instances tiesā. Līdz ar to iebildumi, kas vērsti pret Francijas pētījuma un Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtās informācijas izskatīšanu ir jāuzskata par pieņemamiem saskaņā ar Reglamenta 48. panta 2. punktu.

118    Attiecībā uz šo iebildumu pamatotību, pirmkārt, ir jāizskata iebildumi, kas vērsti pret Francijas pētījuma izskatīšanu.

119    Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka Komisija uz Francijas pētījumu atsaucas kā uz svarīgu parakvāta novērtējuma elementu un uzsver, ka pētījumā ir izdarīts secinājums, ka pieņemamu parakvāta iedarbības uz lietotājiem līmeni var panākt, izmantojot traktoriem paredzētas iekārtas, kurpretim, izmantojot ar roku darbināmas ierīces, iedarbības līmenis ir nepieņemams, un ka minētajā pētījumā ir ieteikts aizliegt parakvātu izmantot privātajos dārzos un nodrošināt lietotāju uzraudzību.

120    Jānorāda arī, ka lietas dalībnieku viedoklis sakrīt jautājumā par to, ka nepastāv rakstiska Francijas pētījuma novērtējuma dokumentācija un ka šis pētījums netika nosūtīts Zinātniskajai komitejai atzinuma saņemšanai. Turklāt, kā norāda Zviedrijas Karaliste, nekas dokumentācijā neliecina par to, ka ZD varēja iepazīties ar Francijas pētījumu un ka tā šo pētījumu pārbaudīja pirms lēmuma par parakvāta iekļaušanu direktīvas I pielikumā pieņemšanas.

121    Tā kā nav pierādīts, ka ZD ziņojums par Francijas pētījumu tika nodots Pastāvīgajai komitejai, ir jāsecina, ka šī pētījuma, attiecībā uz kuru Komisija apgalvo, ka tas bija svarīgs parakvāta novērtējumā, izskatīšana neatbilst Regulas Nr. 3600/92 7. pantā paredzētajām procesuālajām prasībām. Konkrētāk, kā tas jau ir norādīts iepriekš 108. punktā, Regulas Nr. 3600/92 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka par ZD veikto vērtējumu ir jāsagatavo ziņojums Komisijai, kas saskaņā ar šīs pašas regulas 7. panta 3. punktu jānosūta Pastāvīgajai komitejai un dalībvalstīm informācijai.

122    Turklāt Francijas pētījuma izskatīšana būtiski atšķiras no Šrilankā, Gvatemalā un Spānijā veikto pētījumu, kas attiecas uz parakvāta iedarbības līmeni uz lietotājiem, izskatīšanas. Visus šos pētījumus, no kuriem pirmie divi apstiprina gadījumus, kad parakvāta iedarbības līmenis uz lietotāju bija lielāks nekā pieļaujamais līmenis, ZD ir pārbaudījusi. Izskatot šos pētījumus, ZD ir sagatavojusi rakstisku analīzi, kas ir iekļauta vai nu iepriekšējā ziņojumā, vai arī šī ziņojuma pielikumā. Šie ziņojumi tika iesniegti Pastāvīgajai komitejai, kā arī Zinātniskajai komitejai.

123    Tā kā Francijas pētījumam, kā uzskata Komisija, bija zināma nozīme parakvāta novērtēšanā, tas bija jāpārbauda procedūrā, kas līdzīga tai, kura izmantota, lai novērtētu Šrilankas, Gvatemalas un Spānijas pētījumus, ieskaitot to pārbaudi Zinātniskajā komitejā.

124    Otrkārt, attiecībā uz Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegtās informācijas izskatīšanu ir jānorāda, ka lietas materiālos nav nevienas norādes, ka par šo informāciju, ko Komisija uzskatīja par svarīgu, ZD būtu sagatavojusi ziņojumu. Šī sprieduma 108. un 121. punktā jau izklāstīto iemeslu dēļ tas, ka šāds ziņojums nav sagatavots, ir jāatzīst par Regulas Nr. 3600/92 7. panta noteikumu neievērošanu.

125    Līdz ar to ir jāpiekrīt iebildumiem, kas ir balstīti uz procedūras prettiesiskumu, izskatot Francijas pētījumu un Itālijas Republikas un Portugāles Republikas sniegto informāciju.

126    Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, pamats, kas ir balstīts uz lietas materiālu izskatīšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 3600/92 7. pantu, ir jāapmierina, nepārbaudot pārējos pamatus, iebildumus un procesuālos argumentus, kurus ir izteikuši lietas dalībnieki.

III –  Par pamatu grupu, kas ir balstīti uz Direktīvas 91/414 5. panta pārkāpumu, integrācijas principa, prasības nodrošināt augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni un piesardzības principa neievērošanu

127    Šī pamatu grupa ir sadalīta divās daļās, pirmā no kurām attiecas uz cilvēku veselības aizsardzību, bet otrā – uz dzīvnieku veselības aizsardzību.

128    Turklāt lietas dalībnieki ir norādījuši vairākus apsvērumus par integrācijas principa, piesardzības principa un prasības nodrošināt augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni piemērojamību, attiecībā uz kuriem Zviedrijas Karaliste, Komisijai šajā sakarā neiebilstot, tiesas sēdē ir norādījusi, ka ar tiem var pamatot tikai tos pamatus un argumentus, kas ir skaidri norādīti citur.

A –  Par pirmo daļu, kas attiecas uz cilvēku veselības aizsardzību

1.     Lietas dalībnieku argumenti

129    Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta personas, kas iestājušās lietā, norāda, ka, novērtējot draudus cilvēku veselībai, ko rada parakvāta izmantošana, Komisija nav ievērojusi piesardzības principu, principu par augsta vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, integrācijas principu, kā arī Direktīvas 91/414 5. pantu un īpašas VI pielikuma prasības. Šajā ziņā tā skaidri ir pārsniegusi savas diskrecionārās varas robežas. Šajā sakarā Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta personas, kas iestājušās lietā, būtībā norāda trīs iebildumus, ko Komisija apstrīd.

a)     Par iebildumu, kas ir balstīts uz parakvāta iedarbību uz lietotāju, kura ir lielāka nekā pieļaujamais līmenis

130    Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta Dānijas Karaliste, pirmkārt, norāda, ka, pārbaudot aktīvo vielu saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. pantu, ir jāpiemēro VI pielikumā paredzētie vienotie principi, uz kuriem atsaucas dalībvalstis valsts procedūrās par atļauju izsniegšanu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai.

131    Šajā sakarā Direktīvas 91/414 5. pantā vismaz netieši ir norāde uz VI pielikuma kritērijiem. Saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu pamatprasības, kas ir noteiktas Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) un v) daļā, ir piemērojamas, novērtējot aktīvo vielu. Nebūtu iespējams novērtēt, vai ir ievērotas šīs pamatprasības, ja netiktu piemēroti VI pielikumā paredzētie principi, kas nosaka minēto normu saturu.

132    VI pielikumā paredzēto vienoto principu piemērojamība izriet arī no Komisijas prakses, kas tad, ja nepastāv īpašas pamatnostādnes, kas attiecas uz Direktīvas 91/414 5. pantā paredzēto prasību ievērošanu, vienmēr piemēro VI pielikuma kritērijus.

133    Zviedrijas Karaliste, otrkārt, norāda, ka modelēšana un augsnes paraugu izpēte skaidri norāda, ka šajā gadījumā aizsardzības līmenis neatbilda prasībām, kas noteiktas VI pielikuma C daļas 2.4.1.1. punktā, kas paredz, ka iedarbības līmenis uz lietotāju, rīkojoties ar augu aizsardzības līdzekli un izsmidzinot to ieteiktajos izmantošanas apstākļos (un it īpaši devas un izsmidzināšanas veids) nedrīkst pārsniegt pieļaujamo līmeni. Tā kā pieļaujamais līmenis bija pārsniegts, Komisija, pārbaudot parakvātu, nebija ievērojusi VI pielikumu, Direktīvas 91/414 5. pantu un principu par augsta vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu.

134    Somijas Republika vēl arī piebilst, ka bija jāņem vērā parakvāta neiroloģiskā ietekme, kā tas izrietēja no zinātniskajiem pētījumiem, kas veikti, lai noteiktu pieļaujamo līmeni un dienas devu, kas ir pieņemama lietotājiem. Tā uzskata, ka tāpēc, ka nav veikti pētījumi attiecībā uz konkrētu parakvāta neiroloģisko ietekmi, pieļaujamais līmenis un pieņemamā dienas deva, kas noteikta, lai novērtētu lietotājiem radīto risku, ir pārāk augsti.

135    Komisija apstrīd apgalvojumu, ka tai bija jāpiemēro vienotie principi, kas ir paredzēti VI pielikumā, novērtējot parakvātu.

136    Vispirms Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir norāde uz šīs pašas direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) un v) daļu, kurā nav minēts VI pielikums. Tādējādi Komisijai, novērtējot aktīvo vielu, formāli nebija pienākuma piemērot šī pielikuma vienotos principus. Tā būtībā arī norāda, ka, kaut arī šie principi nav saistoši, tā tomēr šos principus var ņemt vērā, novērtējot aktīvo vielu.

137    Komisija apgalvo, ka patvaļas risks, ko, kā uzskata Zviedrijas Karaliste, rada VI pielikuma principu nepiemērošana, nešķiet īpaši iespējams, ņemot vērā aktīvās vielas novērtēšanas pasākumu darbības jomu atbilstoši tiesību aktiem par augu aizsardzības līdzekļiem.

138    Attiecībā uz Somijas Republikas argumentu, ka drošības faktori, par kādiem ir uzskatāms pieļaujamais līmenis un pieņemamā dienas deva, ir noteikti pārāk augsti, jo netika ņemtas vērā parakvāta neiroloģiskās sekas, Komisija apgalvo, ka tā uzskatīja, ka nav jānovērtē parakvāta ietekme uz Parkinsona slimību, un ka neviena dalībvalsts nebija izteikusi šādu lūgumu.

b)     Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka zinātniskā dokumentācija nav uzskatāma par pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka parakvāts nerada būtiskus draudus cilvēku veselībai

139    Zviedrijas Karaliste apstrīd Komisijas viedokli, ka zinātniskā dokumentācija norāda, ka parakvāts nerada būtiskus draudus cilvēku veselībai.

140    Šajā sakarā Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta Dānijas Karaliste, norāda, ka vispirms no Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta izriet, ka vielu var iekļaut I pielikumā tikai tad, ja nepastāv nekādas šaubas un ir pierādīts, ka produktu, kura sastāvā ir aktīvā viela, var lietot pilnīgi droši vismaz vienā izplatītā izmantojuma jomā. Šādiem pierādījumiem jābūt balstītiem uz risku vērtējumu, kas pamatots ar zinātnisku dokumentāciju.

141    Dānijas Karaliste apstrīd to, ka Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta formulējums norāda, ka Komisijas pierādīšanas pienākums ir tik ļoti nebūtisks, ka pietiek pat ar vienkāršu neskaidru vai teorētisku iespēju, ka produkts, kura sastāvā ir aktīvā viela, varētu būt pieņemams, lai minēto vielu ļautu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā. Ja pastāv norādes, ka konkrēta aktīvā viela var radīt īpašus draudus cilvēku veselībai vai videi, pirms vielas iekļaušanas I pielikumā ir jāsavāc pietiekami daudz informācijas, lai šos draudus varētu novērtēt zinātniski, un iespējamo lietojuma ierobežojumu efektivitāte ir jānovērtē zinātniski un precīzi.

142    Šajā gadījumā prasītāja uzskata, ka zinātniskā dokumentācija neļauj secināt, ka parakvāts atbilst Direktīvas 91/414 5. pantā paredzētajām prasībām.

143    Vispirms matemātiskā modelēšana nepārprotami pierāda, ka parakvāta iedarbība uz lietotājiem ir lielāka par noteikto robežu. Gvatemalas pētījums un Francijas pētījums liecina par nepieņemamu iedarbības līmeni uz lietotājiem un tikai Spānijas pētījums liecina par pieņemamu iedarbības līmeni.

144    Ne Gvatemalas pētījums, ne Francijas pētījums netika atbilstoši ņemts vērā. Tādējādi, kaut arī Gvatemalas pētījums norāda, ka parakvāta iedarbība uz personu, kas ir izmantojusi ieteiktos aizsardzības līdzekļus, ir bijusi lielāka nekā pieļaujamais līmenis, Zinātniskā komiteja savā atzinumā ir secinājusi, ka parakvāta iedarbībai, kas gandrīz sasniedz maksimālo robežu, ir bijuši pakļauti tikai tie indivīdi, kas nav ievērojuši ieteicamo darba procedūru. Kaut arī Francijas pētījums liecina, ka bija jāaizliedz izmantot uz muguras pārnēsājams miglotājs un ka parakvāta izmantošana privātajos dārzos bija nevēlama, Apstrīdētajā direktīvā bija aizliegts izmantot uz muguras pārnēsājamus vai ar roku darbināmus miglotājus tikai “piemājas dārzos”.

145    Komisija apgalvo, ka zinātniskā dokumentācija bija pietiekams pierādījums, lai pamatotu parakvāta iekļaušanu direktīvas I pielikumā.

146    Šajā sakarā tā, pirmkārt, izsaka savus apsvērumus par Direktīvas 91/414 5. pantu. Tā vispirms apstrīd Direktīvas 91/414 5. panta interpretāciju, saskaņā ar kuru šī norma nosaka, ka pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā ir jāpierāda, ka produkts, kura sastāvā ietilpst aktīvā viela, neapšaubāmi tiek lietots pilnīgi droši vismaz vienā izplatītā izmantojuma jomā, ņemot vērā visus iespējamos riskus.

147    Pirmkārt, šāda prasība līdzinās nulles tolerancei. No judikatūras izriet, ka preventīvu pasākumu nevar pamatot ar pilnībā hipotētisku pieeju riskam, kas balstīta tikai uz pieņēmumiem, kuri zinātniski nav pārbaudīti. Konkrētāk, Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka Kopienu iestādes nevar savos lēmumos paredzēt nulles risku (Pirmās instances tiesas 2002. gada 11. septembra spriedums lietā T‑13/99 PfizerAnimalHealth/Padome, Recueil, II‑3305. lpp., 152. punkts).

148    Otrkārt, šāda prasība ir pretrunā Direktīvai 91/414 un pierādījumiem, kas jāiesniedz atbilstoši šai direktīvai, lai aktīvo vielu iekļautu tās I pielikumā. Tādējādi, izmantojot frāzi “ja var paredzēt”, nevis, piemēram, frāzi “ja to var pierādīt”, likumdevējs ir atzinis, ka nevar paredzēt visas iespējamās un iedomājamās situācijas, kurās varētu izmantot augu aizsardzības līdzekli, kas satur aktīvo vielu, un ka vides apstākļi, kuri jāņem vērā, lai izmantotu augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, var būtiski atšķirties dažādās dalībvalstīs, tāpēc tiesību aktos par augu aizsardzības līdzekļiem aktīva loma ir piešķirta arī dalībvalstīm.

149    Attiecībā uz Direktīvas 91/414 5. panta 4. punktā paredzētajiem izmantošanas ierobežojumiem Komisija noliedz, ka zinātniski ir jāpārbauda, vai šo ierobežojumu rezultātā patiešām samazinās risks. Šajā sakarā tā norāda, ka Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkts nosaka, ka, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas “atziņas”, ir jānoskaidro, vai “var paredzēt”, ka tiks izpildīti nosacījumi vielas iekļaušanai minētās direktīvas I pielikumā.

150    Otrkārt, Komisija apstrīd, ka zinātniskā dokumentācija ir nepietiekama, lai pamatotu parakvāta iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā.

151    Tā apgalvo, ka pastāv pietiekama zinātniskā dokumentācija, lai uzskatītu, ka neatkarīgi no riskiem, ko varētu radīt parakvāta izmantošana, novērtētie riski bija pieņemami, ņemot vērā pasākumus, kuri veicami, lai tos samazinātu, piemēram, aizliegums privātpersonām izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kas satur parakvātu, un nosacījumi šīs vielas profesionālai izmantošanai.

152    Turklāt matemātiska modelēšana, kas liecina par to, ka ir pārsniegts pieļaujamais līmenis, nav izmantojama. Šajā sakarā Komisija apgalvo, ka tad, ja modelēšanā tiek atklāts, ka pastāv problēmas, ir jāveic arī augsnes paraugu pētījumi. Šajā gadījumā ZD pielikumā ir norādījusi, ka pieļaujamais līmenis nav pārkāpts, ja ir ievēroti parakvāta izmantošanas nosacījumi. Turklāt Zinātniskā komiteja ir izdarījusi tādus pašus secinājumus kā ZD, konstatējot, ka pat tad, ja iedarbības modeļi norāda, ka pieļaujamais līmenis varētu tikt pārsniegts, dažādu valstu augsnes izpētē ir pierādījies, ka modeļos pārāk augstu bija novērtēta reālā iedarbība darbā.

153    Turklāt Komisija noliedz, ka, veidojot savu nostāju, tā būtu ņēmusi vērā tikai Spānijas pētījumu. Šajā sakarā tā norāda, ka ZD un Zinātniskā komiteja, kā arī ECCO eksperti uzskatīja, ka iesniegtie pētījumi sniedza pietiekamu informāciju un ka kopumā varēja atzīt, ka, parakvātu izmantojot atbilstoši nosacījumiem, tas nerada būtiskus draudus veselībai.

154    Attiecībā uz to, ka, iespējams, Gvatemalas pētījums nav ņemts vērā procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemta Apstrīdētā direktīva, Komisija apgalvo, ka no Zinātniskās komitejas atzinuma izriet, ka tās rīcībā bija iepriekšējā ziņojuma pielikums, kurā bija iekļauts Gvatemalas pētījums. Turklāt otrajā ziņojumā ZD norādīja, ka Zinātniskā komiteja savu nostāju ir veidojusi, pamatojoties uz augsnes paraugu izpēti. Līdz ar to nekas neļauj konstatēt, ka Zinātniskā komiteja nav ņēmusi vērā Gvatemalas pētījumu.

155    Komisija apstrīd arī to, ka Apstrīdētajā direktīvā paredzētie parakvāta izmantošanas nosacījumi neatspoguļo Francijas pētījumā izdarītos secinājumus. Šajā sakarā tā norāda, pirmkārt, ka Apstrīdētajā direktīvā vispārīgi nav atļautas ar roku darbināmas ierīces un, otrkārt, ka atļaujas izmantot augu aizsardzības līdzekli iegūšana ir atkarīga no tā, vai tiek ievērota laba prakse.

c)     Par iebildumu, kas ir balstīts uz aizsardzības līmeņa samazināšanos

156    Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta Austrijas Republika, būtībā norāda, ka, ļaujot parakvātu iekļaut I pielikumā, Komisija nav ievērojusi principu par augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

157    Tādējādi tas, ka Apstrīdētajā direktīvā ir noteikts, pirmkārt, ka ir jāievieš pārvaldības programmas lietotāju drošībai un, otrkārt, ir jānosūta Komisijai ikgadējs ziņojums par parakvāta izmantošanas iedarbību uz lietotāju veselību, norāda uz to, ka Komisija nav droša par parakvāta radītajiem draudiem. Par citām aktīvajām vielām, kas iekļautas I pielikumā, nav jāiesniedz šādi ikgadējie ziņojumi. No tā izriet, ka šajā gadījumā Komisija ir rīkojusies pretrunā Direktīvai 91/414, piesardzības principam un principam par augsta vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu.

158    Atļaujot parakvātu, kas ir vistoksiskākā viela, izmantot kā aktīvo vielu, Komisija ir būtiski samazinājusi aizsardzības līmeni, no kā ir atkarīga to vielu izvēle, ko var iekļaut I pielikumā. Tāpēc tā acīmredzami nav ievērojusi attiecīgo noteikumu mērķi nodrošināt augstu aizsardzības līmeni, kā arī Direktīvas 91/414 preambulas noteikumus, ka mērķis uzlabot augkopību nedrīkst kaitēt cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzībai.

159    Komisija iebilst, ka nav izskaidrojams tas, ka Zviedrijas Karaliste tai pārmet, ka tā prasījusi, lai augu aizsardzības līdzekļa, kas satur parakvātu, izmantošanas atļaujas saņēmēji izstrādā lietotāju aizsardzības programmu un ik gadu paziņo par iespējamu veselības vai piesārņojuma problēmu parādīšanos, kas saistīta ar līdzekļa izmantošanu.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

a)     Par novērtēšanas kārtību

160    Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkts paredz, ka, lai vielu varētu iekļaut šīs pašas direktīvas I pielikumā, ir jābūt iespējai, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, paredzēt, ka augu aizsardzības līdzekļu, kas satur attiecīgo aktīvo vielu, izmantošana un izsmidzināšana atbilstoši labai augu aizsardzības praksei neatstāj nekādu kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību atbilstoši Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļai.

161    Šī norma, kas interpretēta saistībā ar piesardzības principu, nozīmē, ka – runājot par cilvēku veselību – tas, ka pastāv būtiskas norādes, kas, ņemot vērā zinātnisku nenoteiktību, dod pamatu šaubīties par vielas nekaitīgumu, principā nepieļauj šo vielu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā. Piesardzības principa mērķis ir novērst iespējamo risku. Savukārt tikai iespējamu risku, kas ir balstīts uz nepierādītiem zinātniskiem pieņēmumiem, nevar ņemt vērā (Pirmās instances tiesas 2003. gada 21. oktobra spriedums lietā T‑392/02 SolvayPharmaceuticals/Padome, Recueil, II‑4555. lpp., 129. punkts).

162    Lai novērtētu, vai ir izpildītas Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta prasības attiecībā uz cilvēku veselību, minētajā normā ir norāde uz Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļu, kurā būtībā ir noteikts, ka ir jāpierāda, ka augu aizsardzības līdzeklim nav tiešas vai netiešas kaitīgas ietekmes uz cilvēku veselību vai uz pazemes ūdeņiem.

163    Tomēr ir jānorāda, ka no Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka, lai pierādītu, ka ir izpildītas šīs pašas direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības, ir jāpiemēro VI pielikumā paredzētie vienotie principi. Turklāt Direktīvas 97/57, ar ko izveido VI pielikumu, otrajā apsvērumā ir norādīts, ka šajā pielikumā ir izklāstīti vienoti principi, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka vienveidīgi un precīzi tiek piemērotas Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b)–e) apakšpunkta prasības.

164    No tā izriet, ka Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļa, uz kuru ir skaidra norāde šīs pašas direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, paredz, ka ir jāievēro vienotie VI pielikuma principi.

165    Turklāt, ja Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā iekļautā norāde neattiektos uz VI pielikumā paredzēto vienoto principu piemērojamību, šai norādei nebūtu nekādas faktiskas lietderības. Šādā gadījumā, lai atbilstoši Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktam novērtētu, vai nepastāv kaitīga ietekme uz cilvēka veselību, šajā normā izdarītā norāde nozīmē tikai to, ka ir piemērojams gandrīz identisks kritērijs, kas ir saistīts ar to, vai nepastāv “tieša vai netieša kaitīga ietekme uz cilvēku veselību [..] (piemēram, ar dzeramā ūdens vai lietošanai cilvēku uzturā paredzētas pārtikas starpniecību [..]) vai uz pazemes ūdeņiem”.

166    Visbeidzot, ir jānorāda, ka Komisija tiesas sēdē atzina, ka tā VI pielikuma kritērijus izmantoja, jau pārbaudot dažas aktīvās vielas saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktu.

167    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jāuzskata, ka tad, ja Komisija pārbauda aktīvo vielu, lai to iekļautu Direktīvas 91/414 I pielikumā, no šīs direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka ir jāpiemēro VI pielikuma kritēriji.

168    Konkrētāk, VI pielikuma C daļas 2.4.1.1. punktā ir noteikts, ka atļauju nedod, ja iedarbības līmenis uz lietotāju, veicot darbības ar augu aizsardzības līdzekli un izsmidzinot to ieteiktajos izmantošanas apstākļos, it īpaši ievērojot devu un izsmidzināšanas veidu, pārsniedz pieļaujamo līmeni.

169    Direktīvas 91/414 5. panta 4. punkts, saskaņā ar kuru aktīvās vielas iekļaušana I pielikumā var būt pakļauta dažiem ierobežojumiem, ļauj minētajā pielikumā iekļaut vielas, kas neatbilst šīs pašas direktīvas 5. panta 1. punkta prasībām, nosakot dažus ierobežojumus, kas izslēdz attiecīgās vielas problemātiskos izmantošanas veidus.

170    Tā kā minētā norma mīkstina Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktu, tā ir jāinterpretē, ņemot vērā piesardzības principu. Tā rezultātā pirms vielas iekļaušanas Direktīvas 91/414 I pielikumā ir jābūt neapšaubāmi pierādītam, ka attiecīgās vielas izmantošanas veidu ierobežojumi ļauj nodrošināt šīs vielas izmantošanu, kas atbilst Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta prasībām.

171    Ņemot vērā iepriekš izklāstītos noteikumus, ir jāizskata dažādi iebildumi, kas ir izteikti saistībā ar šo daļu.

b)     Par izteiktajiem iebildumiem

172    Vispirms kopā ir jāizskata divi pirmie iebildumi, kas attiecīgi ir balstīti uz pieļaujamā līmeņa pārsniegšanu un uz to, ka lietas materiāli nav pietiekams pierādījums, lai parakvātu ļautu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā.

173    Saistībā ar šiem diviem iebildumiem lietas dalībniekiem ir skaidrs, ka Pastāvīgā komiteja ir noteikusi pieļaujamo līmeni – 0,005 miligrami uz kilogramu ķermeņa svara attiecībā uz īstermiņa parakvāta iedarbību.

174    Lietas dalībnieki atzīst arī to, ka matemātiskā modelēšana norāda, ka iedarbība uz lietotāju ir 4–100 reizes lielāka nekā pieļaujamais līmenis. Tomēr, kā savā atzinumā pamatoti norāda Komisija, Zinātniskā komiteja ir norādījusi, ka dažādās valstīs veiktie augsnes paraugu pētījumi ir pierādījuši, ka matemātiskajā modelēšanā ļoti lielā mērā ir pārspīlēta faktiskā iedarbība uz lietotāju darbā. Tāpēc ir jāuzskata, ka šajā gadījumā pastāvošajos apstākļos pati matemātiskā modelēšana nav uzskatāma par būtisku norādi, kas dotu pamatu šaubīties par parakvāta nekaitīgumu.

175    Attiecībā uz augsnes paraugu izpēti ir jāaplūko, pirmkārt, Gvatemalas pētījums, no kura izriet, ka parakvāta iedarbība uz vienu no lietotājiem, kas piedalījās šajā pētījumā, bija 118 % no pieļaujamā līmeņa, kas noteikts attiecībā uz šo vielu.

176    Turklāt no iepriekšējā ziņojuma pielikumā izklāstītajiem ziņojuma iesniedzēja apsvērumiem par Gvatemalas pētījumu izriet, ka lietotāji, kas bija pakļauti vislielākajai iespējamajai sistemātiskajai iedarbībai, kā šķiet, līdzekli sajauca, piepildīja ar to miglotājus un to izsmidzināja tieši tāpat kā citi pētījuma dalībnieki. Iepriekšējā ziņojuma pielikumā vēl arī ir norādīts, ka visi lietotāji, kas piedalījušies pētījumā, parasti ievēroja lietošanas instrukcijā iekļautos ieteikumus attiecībā uz līdzekļa sajaukšanu un miglotāju piepildīšanu un, kā šķiet, ka viņi ir apliecinājuši pienācīgu higiēnas normu ievērošanu attiecīgā līdzekļa sajaukšanas laikā.

177    Iepriekšējā ziņojuma pielikumā ir arī noteikts, ka izsmidzināšana krūšu vai galvas augstumā apūdeņošanas kanālos radīja būtisku lietotāju apģērba piesārņojumu un ka lietotājs, kuram tika novērots 118 % augsts iedarbības līmenis salīdzinājumā ar pieļaujamo līmeni, līdzekli izsmidzināja apūdeņošanas kanālu teritorijā, tāpēc viņam miglotāja šļūtene bija jātur galvas augstumā.

178    Iepriekšējā ziņojuma pielikumā ir arī norādīts, ka apstākļi, kādos parakvāta iedarbība uz lietotāju bija lielāka nekā pieļaujamais līmenis, veicot Gvatemalas pētījumu, ir jāuzskata par tādiem, kas nav raksturīgi līdzekļa izmantošanas veidiem Eiropā. Jāsecina tomēr, ka iepriekšējā ziņojuma pielikumā nav norādīts neviens iemesls, kura dēļ parakvāta izmantošana apūdeņošanas kanālu teritorijā, kurā lietotājam miglotāja šļūtene ir jātur galvas augstumā, nav raksturīga izmantošanas apstākļiem Eiropā. Zviedrijas Karaliste, Komisijai šajā sakarā neiebilstot, savukārt apgalvo, ka parakvāta izmantošana nogāzēs ir viens no paredzētajiem parakvāta izmantošanas veidiem Eiropā (skat. iepriekš 75. punktu).

179    Jānorāda, ka neviens ierobežojums, kas ir noteikts saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. panta 4. punktu, neliedz parakvātu izmantot apstākļos, kuros parakvāta iedarbība uz lietotāju, veicot Gvatemalas pētījumu, ir bijusi lielāka nekā pieļaujamais līmenis. No Apstrīdētās direktīvas izriet, ka vienīgais skaidrais ierobežojums izmantot pārnēsājamo miglotāju parakvātu saturošu līdzekļu izsmidzināšanai attiecas uz “piemājas dārziem”, kuros šāda izmantošana ir aizliegta. Turklāt tas, ka Apstrīdētās direktīvas īpašie noteikumi paredz, ka dalībvalstīm īpaša uzmanība lietotāju aizsardzībai ir jāpievērš tad, ja viņi izmanto uz muguras pārnēsājamus un rokā turamus miglotājus, nerada aizliegumu parakvātu izmantot tādā veidā, kādā tas tika izmantots, kad tika pārsniegts pieļaujamais līmenis, veicot Gvatemalas pētījumu. Visbeidzot Komisijas pārbaudes ziņojuma I un II pielikumā, uz kuru ir norāde Apstrīdētās direktīvas īpašajos noteikumos, nav minēts problemātiska izmantošanas veida aizliegums. Līdz ar to ir jāuzskata, ka Gvatemalas pētījumā ir ņemts vērā parakvāta izmantošanas problemātiskais veids, attiecībā uz kuru nekas neliecina, ka tas nevarētu rasties Eiropā.

180    Attiecībā uz Zinātniskās komitejas apgalvojumu, ka tikai tās personas, kas nebija ievērojušas ieteikto darba procedūru, bija pakļautas iedarbībai, kura gandrīz sasniedza maksimālo robežu, ir jānorāda, ka attiecībā uz Gvatemalas pētījumu šo apgalvojumu neapstiprina neviens lietas materiālos iekļautais dokuments. Kā ir norādīts iepriekš 176. punktā, iepriekšējā ziņojuma pielikumā ir norādīts, ka, veicot Gvatemalas pētījumu, lietotāji parasti ievēroja ieteikumus un higiēnas normas. Tāpēc ir jāuzskata, ka šajā pētījumā ir aplūkots parakvāta iedarbības gadījums, kas bija problemātisks, pat ja tika ievērotas ieteiktās darba procedūras.

181    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šķiet, ka Gvatemalas pētījums ir būtiska norāde, kas ļauj šaubīties par parakvāta nekaitīgumu lietotājiem, kam tas ir jāizsmidzina.

182    Tā kā Gvatemalas pētījums apstiprina, ka, parakvātu izmantojot ieteiktajos apstākļos, iedarbības līmenis ir lielāks nekā pieļaujamais līmenis, prasība, kas ir noteikta VI pielikuma C daļas 2.4.1.1. punktā, kurš aizliedz pārsniegt pieļaujamo līmeni, nav izpildīta. Šī sprieduma 162.–168. punktā izklāstīto iemeslu dēļ VI pielikuma kritēriji ir jāpiemēro, novērtējot aktīvo vielu saskaņā ar šīs pašas direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tā rezultātā Apstrīdētajā direktīvā nav ievērota cilvēka veselības aizsardzības prasība, kas ir iekļauta Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Iebildumam, kas ir balstīts uz iedarbību uz lietotāju, kura ir lielāka nekā pieļaujamais līmenis, ir jāpiekrīt.

183    Otrkārt, attiecībā uz Francijas pētījumu vispirms ir jānorāda, ka pēc tam, kad Komisija šo pētījumu bija iesniegusi procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, izrādījās, ka šis dokuments nav ne augsnes paraugu pētījums, ne arī Francijas Toksicitātes pētījumu komisijas (turpmāk tekstā – “TPK”) veikts parakvāta iedarbības uz lietotājiem novērtējums, kā tas izriet no dažādiem pētījumiem. Tādējādi TPK ir novērtējusi iedarbību uz lietotājiem, parakvātu izsmidzinot ar traktoru. Šajā vērtējumā ir ņemti vērā iedarbības aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz matemātisku modeli, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs veiktu augsnes parauga izpēti. TPK ir novērtējusi arī iedarbību uz lietotājiem, parakvātu izsmidzinot ar miglotāju, kas ir pārnēsājams uz muguras. Šajā vērtējumā ir ņemti vērā iedarbības aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz matemātisku modeli, kā arī Šrilankas, Gvatemalas un Spānijas pētījumu. Francijas pētījuma nobeigumā TPK ir sniegusi atzinumu, kurā tā ir norādījusi, ka “saglabā nelabvēlīgu nostāju attiecībā uz atļauju izmantot parakvātu saturošus līdzekļus, ja tā izsmidzināšanai ir nepieciešams izmantot uz muguras pārnēsājamus miglotājus”. TPK piebilst, ka tā “iesaka labvēlīgu atzinumu par atļauju izmantot parakvātu saturošus līdzekļus, ja tā izsmidzināšanai uz augiem ir nepieciešams izmantot tikai traktoru”.

184    Jānorāda, ka Apstrīdētajā direktīvā uz muguras pārnēsājamus un rokā turamus miglotājus ir aizliegts izmantot tikai “piemājas dārzos”, līdz ar to izsmidzināšana, izmantojot uz muguras pārnēsājamu miglotāju, ārpus “piemājas dārziem” ir atļauta, kaut arī Francijas pētījumā TPK pret to ir paudusi nelabvēlīgu nostāju.

185    Tā kā Komisija ir apgalvojusi, ka Francijas pētījumam bija būtiska nozīme lēmumā parakvātu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, šajā tiesvedībā ir jāuzskata, ka šī pētījuma beigās izdarītais secinājums, ka izmantošanas veidi, kuros parakvāts ir izsmidzināms ar uz muguras pārnēsājamu miglotāju, netiek atbalstīti, ir būtiska norāde, kas ļauj pamatoti šaubīties par parakvāta nekaitīgumu šādas izmantošanas laikā.

186    Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ir jāpiekrīt iebildumiem, kas ir balstīti attiecīgi uz iedarbību, kas ir lielāka nekā pieļaujamais līmenis, un to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums, lai parakvātu varētu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā.

187    Attiecībā uz iebildumu, kas ir balstīts uz cilvēka veselības aizsardzības līmeņa samazināšanos, ir jānorāda, ka Direktīvas 91/414 5. panta 4. punkts paredz, ka Komisija var noteikt dažus ierobežojumus vielas iekļaušanai direktīvas I pielikumā. Tāpēc to vien, ka Apstrīdētā direktīva paredz īpašas prasības, nevar uzskatīt par Direktīvas 91/414 5. panta pārkāpumu.

188    Tas, ka īpašas Apstrīdētajā direktīvā paredzētās prasības izpaužas kā dalībvalstīm uzlikts pienākums rūpēties par to, ka atļauju īpašnieki, vēlākais līdz katra gada 31. martam, līdz pat 2008. gadam sniedz pārskatu par lietotāju veselības problēmām, un to, ka šai informācijai ir pievienoti dati par pārdošanas apjomiem un pētījums par izmantošanas veidiem, lai gūtu reālu priekšstatu par parakvāta toksisko ietekmi, pats par sevi nenozīmē, ka Komisija pārkāpj principu par augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

189    Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo Zviedrijas Karaliste, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, šīs īpašās prasības attiecībā uz parakvātu nebūt nenorāda, ka Komisija šaubījās par šīs vielas radītajiem draudiem vai ka tā nolēma parakvāta iepriekšēju novērtējumu aizstāt ar šīs vielas izmantošanas seku vēlāku konstatēšanu.

190    Tāpēc trešais iebildums ir jānoraida.

191    No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka pirmā daļa, kas attiecas uz cilvēka veselību, ir jāapmierina, izņemot trešo iebildumu.

B –  Par otro daļu, kas attiecas uz dzīvnieku veselības aizsardzību

1.     Lietas dalībnieku argumenti

a)     Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka zinātniskā dokumentācija nav pietiekams pierādījums

192    Zviedrijas Karaliste būtībā apgalvo, ka Komisija ir ļāvusi parakvātu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, pamatojoties uz nepilnīgu dokumentāciju par parakvāta kaitīgo ietekmi uz zaķu un putnu embriju veselību un paredzēto pasākumu efektivitāti šo seku novēršanai, kas, pirmkārt, ir pretrunā Direktīvas 91/414 5. pantam saistībā ar piesardzības principu un principu, kas nosaka augstu vides aizsardzības līmeni, un, otrkārt, apliecina Komisijas vērtējuma, ka parakvātu var iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, patvaļīgo raksturu.

193    Attiecībā uz zaķiem Zviedrijas Karaliste vispirms norāda, ka no Apstrīdētās direktīvas pamatojuma un lietas materiāliem, ar kuriem tā ir pamatota, izriet, ka parakvāts uz šiem zīdītājiem iedarbojas letāli vai subletāli.

194    Tā arī norāda, ka Apstrīdētās direktīvas pamatojums, Zinātniskās komitejas atzinums un Komisijas pārbaudes ziņojums norāda, ka pieejamā informācija neļauj noteikt to zaķu daļu, ko varētu ietekmēt parakvāts.

195    Zviedrijas Karaliste arī norāda, ka savā otrajā ziņojumā ZD paredzēja plānu parakvāta izmantošanai labības laukos Apvienotajā Karalistē, no kura izriet, ka visnelabvēlīgākajā gadījumā var tikt ietekmēti apmēram 2 % no kopējā zaķu skaita, kas, kā uzskata Zviedrijas Karaliste, ir 16 000 zaķu gadā Apvienotās Karalistes teritorijā. Šis aprēķins ir balstīts uz gadījumu, kad tiek apsmidzināti 0,4 % no kopējās graudaugu sējumu platības, kaut gan neviena valsts vēl nav uzskatījusi par vajadzīgu faktiski ierobežot platības, ko var apstrādāt ar pesticīdiem.

196    Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta personas, kuras iestājušās lietā, apgalvo, ka citi dzīvnieki, piemēram, truši, kurmji, lauku peles un ciršļi ir pakļauti tiem pašiem draudiem, kam zaķi, un ka šie zīdītāji nav ņemti vērā, nosakot pasākumus draudu mazināšanai. Nav pieņemams tas, ka tik daudziem dzīvniekiem draud nāve vai ka tiem var tik nodarīts smags kaitējums un radītas ciešanas.

197    Zviedrijas Karaliste piebilst, ka ZD vērtējums skaidri norāda, ka nebija iespējams atrast tādu parakvāta izmantošanas veidu, kas būtu drošs attiecībā uz zaķiem. Pirmkārt, tā vietā, lai pārbaudītu paziņojuma iesniedzēja ieteiktās izmantošanas jomas, ZD secināja, ka draudi zaķiem ir jānovērtē dalībvalstu līmenī. Otrkārt, pat pieļaujot, ka ZD pieprasa konkrētu parakvāta izmantošanas veidu, tas attiecas tikai uz parakvāta izmantošanu labības laukos, ņemot vērā, ka tā ir izmantojusi plānu, kas attiecas tikai uz šo izmantošanas jomu. Paziņojuma iesniedzējs bija paredzējis vairākas izmantošanas jomas, līdz ar to, lai parakvātu varētu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, bija jānovērtē riski katrā no šīm izmantošanas jomām.

198    Zviedrijas Karaliste arī norāda, ka atzinumā Zinātniskā komiteja ir minējusi pasākumus, kas, iespējams, varēja samazināt draudus zaķiem, bet, tā kā nebija zinātniski pamatotu datu, kas varētu pierādīt iespējamās konkrēto pasākumu sekas, komitejai neatlika nekas cits kā konstatēt, ka parakvāts, ņemot vērā iesniegtos datus, var radīt kaitējumu vai pat izraisīt dažu indivīdu nāvi. Tā uzskata, ka dati, kas iegūti pētījumos teritorijās, kurās zaķi bija pakļauti vielas iedarbībai, liecina, ka draudi ir reāli, bet ka nevar aprēķināt ietekmēto dzīvnieku proporciju. Nekādi jauni zinātniski dati netika iesniegti, lai pamatotu paziņojuma iesniedzēja apgalvojumu, ka pasākumi, kas var samazināt draudus zaķiem, bija efektīvi. Informācija par iespējamajām piedāvāto pasākumu sekām atbilstoši parastajai ar aktīvo vielu iekļaušanu saistītajai praksei bija jāizskata rakstveidā un zinātniski jānovērtē, lai to varētu izmantot kā pamatu šajā gadījumā veiktajam novērtējumam.

199    Attiecībā uz putnu embrijiem Zviedrijas Karaliste vispirms norāda, ka Apstrīdētās direktīvas pamatojums un Komisijas pārbaudes ziņojums liecina par to, ka parakvātam ir kaitīga ietekme uz putnu vairošanos. Tā konkrētāk apgalvo, ka Zinātniskā komiteja uzskatīja, ka pētījums par radīto iedarbību liecina par to, ka parakvāts var radīt draudus putnu embrijiem, bet, lai novērtētu šos draudus, bija jāiegūst papildu informācija, veicot pētījumus, kas atbilst reālajiem apstākļiem.

200    Zviedrijas Karaliste uzskata, ka paziņojuma iesniedzējs bija iesniedzis papildu informāciju, ko, pirmkārt, veidoja trīs parakvāta devu, kuras rada kaitējumu putnu olām, aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz laboratorijas testiem, un, otrkārt, dažādi apgalvojumi attiecībā uz to putnu ligzdošanas vietām un laikiem, kas ligzdo uz zemes, tostarp apgalvojums, ka ir maz iespējams, ka putni, kas vairojas uz zemes, ligzdo augļu dārzos, olīvu audzēs un vīnogulājos. Šajā jaunajā informācijā nebija iekļauts attiecīgajā teritorijā veikts reālistisks pētījums par parakvāta iedarbību un par to nebija iesniegti pierādījumi. Tādējādi tā bija maldinoša un nepilnīga un neļāva atbildēt uz Zinātniskās komitejas jautājumiem. Zviedrijas Karaliste vēl arī piebilst, ka tas, ka Komisija bija izmantojusi tikai šo nepilnīgo dokumentāciju, lai ļautu parakvātu iekļaut attiecīgajā pielikumā, pierāda, ka tās vērtējums bija pretrunā piesardzības principam.

201    Zviedrijas Karaliste turklāt apgalvo, ka ZD savā otrajā ziņojumā norāda, ka parakvāta iedarbības draudi uz zemes ligzdojošiem putniem lucernas laukos rudenī un ziemā ir nelieli. Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka, ņemot vērā pieejamos datus, šī ir tikai tāda izmantošana, kas tika uzskatīta par pieņemamu putniem, līdz ar to vajadzēja atļaut tikai šādu izmantošanas veidu. Tāpēc tā uzsver, ka Komisija nebūt nav vispārīgi pierādījusi, ka pastāvēja parakvāta izmantošanas veids, kura radītie parakvāta iedarbības draudi uz zemes ligzdojošiem putniem bija pieņemami.

202    Komisija apstrīd to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums attiecībā uz dzīvnieku veselību, lai parakvātu ļautu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā.

203    Attiecībā uz zaķiem Komisija vispirms apgalvo, ka ECCO eksperti bija norādījuši, ka ir nepieciešama papildu informācija, lai varētu novērtēt līdzekļa ietekmi uz zaķiem, un paziņojuma iesniedzējs pēc tam bija papildinājis dokumentāciju.

204    Tā arī norāda, ka Zinātniskā komiteja ir atzinusi, ka pieejamā informācija neļāva novērtēt to zaķu skaitu, kas varētu tikt ietekmēti, bet bija zināmi pasākumi, kas ļāva samazināt draudus šiem dzīvniekiem.

205    Komisija šajā sakarā apgalvo, ka savā otrajā ziņojumā ZD ir norādījusi, ka Zinātniskā komiteja un paziņojuma iesniedzējs bija piedāvājuši pasākumus, lai samazinātu draudus zaķiem (smidzināt agri no rīta, jo zaķi ir nakts dzīvnieki; līdzeklim pievienot atbaidošu vielu; smidzināt no lauka vidus; izvairīties smidzināt uz visa lauka vienā un tajā pašā dienā), un ka atkarībā no situācijas dažādās dalībvalstīs šīm valstīm bija jāļauj paredzēt izmantošanas nosacījumus, kas pielāgoti, piešķirot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas atļauju.

206    Komisija piebilst, ka, ņemot vērā neskaidrību par konkrētu zaķu skaitu, ZD bija izstrādājusi plānu parakvāta izmantošanai labības laukos Apvienotajā Karalistē. Tā uzskata, ka šī plāna izvēli pamatoja tas, ka šāda izmantošana bija izraisījusi negadījumus 60. gados, ka dati bija pieejami Apvienotajai Karalistei un ka šādu parakvāta izmantošanu bija paredzējis paziņojuma iesniedzējs.

207    Komisija vēl arī norāda, ka no vērtējuma tabulas izriet, ka paziņojuma iesniedzējs ir apgalvojis, ka Zinātniskās komitejas ierosinātie ierobežojošie pasākumi bija efektīvi. Tā arī apgalvo, ka vērtējuma tabula norāda, ka ZD un Pastāvīgā komiteja uzskatīja, ka pietika ar pieejamo informāciju.

208    Visbeidzot, Komisija norāda, ka Apstrīdētajā direktīvā tika ieviests īpašs nosacījums par zaķiem.

209    Attiecībā uz putniem Komisija vispirms uzsver, ka Zinātniskā komiteja ir tikai norādījusi, ka metode, atbilstoši kurai bija paredzēts olu parakvātā iemērkt uz 30 sekundēm, noteikti neatbilda visnelabvēlīgākajam reālistiskajam plānam un tāpēc, lai varētu lemt par draudiem, bija jāveic reālistiskāki pētījumi, kas balstīti, piemēram, uz izsmidzināšanu.

210    Komisija arī norāda, ka paziņojuma iesniedzējs bija iesniedzis papildu datus. Komisija apstrīd to, ka šī informācija bija maldinoša un nepietiekama un ka tā nesniedza atbildes uz Zinātniskās komitejas jautājumiem. Šajā sakarā Komisija norāda, pirmkārt, ka Zviedrijas Karaliste neprecizē, uz kuriem jautājumiem Zinātniskā komiteja nevarēja atbildēt. Otrkārt, tā apgalvo, ka savā otrajā ziņojumā ZD bija ņēmusi vērā smidzināšanas iedarbību uz olām un uzskatījusi, ka daudzos gadījumos iedarbība uz putniem, kas ligzdo uz zemes, ir nebūtiska un tādējādi draudi ir pieņemami, bet iespējamas iedarbības gadījumā draudi bija jānovērtē, ja iespējams, dalībvalsts līmenī.

211    Komisija arī norāda, ka iepriekšējā ziņojuma pielikumā ZD ir uzsvērusi, ka sākotnējais draudu novērtējums joprojām bija pieņemams, ka paziņojuma iesniedzēja sniegtā informācija tika kritiski pārbaudīta, ka minētā informācija bija ticama un varēja tikt izmantota draudu novērtējumam Eiropas līmenī un ka ieteicamajos izmantošanas apstākļos parakvāts neiedarbojās uz putniem, kas ligzdo uz zemes, nepieņemamā veidā.

212    Komisija piebilst, ka no vērtējuma tabulas izriet, ka ECCO eksperti uzskatīja, ka draudus putniem varēja samazināt, paredzot izmantošanas nosacījumus. No šīs tabulas arī izriet, ka ZD, kas bija novērtējusi paziņojuma iesniedzēja sniegto papildu informāciju, uzskatīja, ka paziņotie dati bija ticami un atbilstoši, jo veido pamatu labākam draudu novērtējumam uz zemes ligzdojošiem putniem. Šajā tabulā arī ir norādīts, ka parakvāts nerada nepieņemamu ietekmi, ja ir ievēroti paredzētie izmantošanas nosacījumi.

213    Turklāt Komisija vēl arī uzsver, ka Apstrīdētā direktīva attiecībā uz putniem, kas ligzdo uz zemes, skaidri paredz, ka tad, ja izmantošanas plānā ir norādīta iespējama iedarbība uz olām, ir jāveic draudu novērtējums un attiecīgā gadījumā jāveic pasākumi draudu samazināšanai.

214    Visbeidzot, Komisija norāda, ka Apstrīdētā direktīva patiešām neparedz īpašus pasākumus citiem zīdītājiem, izņemot zaķus, tāpēc, ka nevar paredzēt iespējamos draudus attiecībā uz katru zīdītāju, un tādēļ novērtēšanas laikā, izmantojot pragmatisku un reālistisku pieeju, lielākā uzmanība tika pievērsta dzīvniekiem, uz kuriem parakvāts iedarbojas visvairāk. Tomēr lietas materiāli apstiprina, ka tika pārbaudīta arī informācija par citiem zīdītājiem, piemēram, lauku pelēm un žurkām. Turklāt tā apgalvo, ka tad, ja dalībvalstij ir jālemj par to, vai atļaut izmantot augu aizsardzības līdzekli, kas satur I pielikumā iekļautu aktīvo vielu, tai ir jāievēro VI pielikuma noteikumi, kura B daļas 2.5.2.1. punktā ir noteikts, ka tai ir jānovērtē iespējamā augu aizsardzības līdzekļa iedarbība uz putniem un citiem sauszemes mugurkaulniekiem un, ja šāda iespēja pastāv, jānovērtē tā riska apmērs īstermiņā un ilgtermiņā it īpaši saistībā ar vairošanos, kuram šie organismi varētu tikt pakļauti pēc līdzekļa izsmidzināšanas atbilstoši ieteiktajiem izmantošanas nosacījumiem. Šī norma līdz ar to ir pielāgota īpašiem apstākļiem, kas var pastāvēt konkrētā dalībvalstī, un precīzam izmantošanas veidam. Dalībvalsts var atļaujas došanai izvirzīt īpašus nosacījumus, piemēram, ka jāpievieno dzīvniekus atbaidoša viela.

b)     Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka ilgtermiņa toksiskuma un iedarbības attiecība ir neatbilstoša, ņemot vērā VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punktu

215    Zviedrijas Karaliste būtībā norāda, ka VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punkts nosaka, ka gadījumā, kad pastāv iespējama neparedzēta iedarbība uz putniem un citiem sauszemes mugurkaulniekiem, ir jāpiemēro īpaša robežvērtība un drošības robeža, atbilstoši kurai ilgtermiņa toksiskuma un apdraudējuma attiecībai ir jābūt vienādai ar 5 vai lielākai par 5. Pētījumi, uz kuriem Komisija ir balstījusi savu vērtējumu, novērtējot parakvātu, norāda, ka konkrētā attiecība bija tikai 2. Tā piebilst, ka Komisija nav pierādījusi, ka pastāv tāds parakvāta izmantošanas veids, atbilstoši kuram risks uz zemes ligzdojošiem putniem tikt pakļautiem parakvāta iedarbībai ir pieņemams. No tā izriet, ka Komisija nevarēja, pamatojoties uz pastāvošo dokumentāciju, secināt, ka nepastāv nepieņemams risks.

216    Komisija būtībā apgalvo, ka dalībvalstīm, nevis tai ir jāpiemēro VI pielikums, dodot atļauju izmantot augu aizsardzības līdzekli.

c)     Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka dalībvalstu ziņā ir atstāts risku novērtējums un iespējamā to pārvaldība

217    Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta Austrijas Republika un Dānijas Karaliste, uzsver, ka Apstrīdētajā direktīvā paredzētie nosacījumi apstiprina to, ka Komisija ir vēlējusies, lai dalībvalstis novērtē risku, kā arī pilnībā izlemj jautājumu par to, vai ir iespējams sasniegt pieņemamu riska līmeni. Šāda Komisijas rīcība ir pretrunā Direktīvai 91/414.

218    Komisija apstrīd to, ka ir vēlējusies risku novērtēšanu nodot dalībvalstīm un atstāt to ziņā pilnībā izvērtēt to, vai ir iespējams sasniegt pieņemamu riska līmeni. Šajā sakarā tā būtībā norāda, ka tika veikts Kopienas novērtējums. Tādējādi Komisija attiecībā uz zaķiem norāda, ka ZD un Pastāvīgās komitejas novērtējuma grupa uzskatīja, ka ar pieejamo informāciju pietiek, lai novērtētu riskus, un ka Apstrīdētā direktīva paredz, ka tad, ja izmantošanas plāns liecina par iespējamu iedarbību uz zaķiem, ir jāveic risku novērtējums un attiecīgā gadījumā ir jāveic pasākumi risku samazināšanai.

219    Attiecībā uz putniem tā norāda, ka savā otrajā ziņojumā ZD ir atzinusi, ka daudzās situācijās iedarbība uz putniem, kas ligzdo uz zemes, ir neliela un tādējādi risks ir pieņemams, bet gadījumā, kad iedarbība ir iespējama, risks ir jānovērtē, ja iespējams, dalībvalsts līmenī. Komisija atsaucas arī uz pielikuma nobeigumu, saskaņā ar kuru ieteiktajos izmantošanas apstākļos parakvāta iedarbība uz putniem, kas ligzdo uz zemes, nav nepieņemama. Komisija atsaucas uz novērtējuma tabulu, no kuras izriet, ka saskaņā ar ECCO pārbaudes ziņojumu putniem radīto risku var samazināt, paredzot izmantošanas nosacījumus.

d)     Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka parakvāta iedarbībai pakļautajiem dzīvniekiem tiek radītas nepieņemamas sāpes

220    Zviedrijas Karaliste vispirms norāda, ka Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts paredz, ka, lai aktīvo vielu iekļautu šīs direktīvas I pielikumā, tai ir jāatbilst minētās direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) un v) daļā paredzētajām prasībām un saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļas otro ievilkumu attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa izmantošana nedrīkst nepieņemami ietekmēt vidi, ņemot vērā tā ietekmi uz neparedzētām sugām. Pēdējā minētā norma ir jāinterpretē tādā veidā, ka attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa izmantošana nedrīkst izraisīt nepieņemamas ciešanas un sāpes neparedzētām sugām, jo minētās direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļā ir aizliegts ar konkrētu līdzekli pārbaudāmajiem [apkarojamajiem] mugurkaulniekiem radīt šādas nepieņemamas ciešanas vai sāpes.

221    Zviedrijas Karaliste arī norāda, ka ir zināms, ka personām, uz kurām iedarbojas parakvāts, tiek radītas stipras sāpes un smagas ciešanas un ka no zinātniskās dokumentācijas izriet, ka ir jāpieņem, ka tas pats notiek ar citiem zīdītājiem. Tā rezultātā Apstrīdētā direktīva ir pretrunā Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

222    Komisija nav izteikusi nostāju par šo iebildumu savos rakstveida dokumentos. Tomēr tiesas sēdē tā apstrīdēja to, ka Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļas otrais ievilkums ir piemērojams, novērtējot aktīvo vielu.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

a)     Par vērtēšanas kārtību

223    Attiecībā uz dzīvnieku veselības aizsardzību Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkts paredz, ka, lai vielu varētu iekļaut šīs pašas direktīvas I pielikumā, ir jābūt iespējai, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, paredzēt, ka attiecīgo aktīvo vielu saturošu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana un izsmidzināšana, ievērojot labu augu aizsardzības praksi, nerada kaitīgu ietekmi uz dzīvnieku veselību atbilstoši Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļai.

224    To iemeslu dēļ, kas līdzīgi tiem, kuri izklāstīti saistībā ar šī pamata pirmo daļu, kas attiecas uz dzīvnieku veselības aizsardzību (skat. iepriekš 161. punktu), šī norma kopā ar piesardzības principu nozīmē to, ka tad, ja attiecībā uz dzīvnieku veselību pastāv svarīgas norādes, kas, ņemot vērā zinātnisko nenoteiktību, ļauj šaubīties par vielas nekaitīgumu, šādu vielu principā nedrīkst iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā.

225    Lai novērtētu, vai ir izpildītas Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta prasības jautājumā par dzīvnieku veselības aizsardzību, šī sprieduma 162.–167. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ir jāpiemēro vienotie VI pielikumā paredzētie principi.

226    Konkrētāk, VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punkts būtībā paredz, ka atļauju nedod gadījumā, kad ir paredzama iedarbība uz putniem un citiem neparedzētiem sauszemes mugurkaulniekiem, ja ilgtermiņa toksiskuma un apdraudējuma attiecība ir mazāka nekā 5, ja vien atbilstošs riska novērtējums konkrēti neliecina par to, ka nepastāv nepieņemama ietekme pēc augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas ieteiktajos apstākļos.

227    Šī sprieduma 169. un 170. punktā izklāstīto iemeslu dēļ pirms vielas iekļaušanas Direktīvas 91/414 I pielikumā, nepastāvot nekādām šaubām, ir jāpierāda, ka attiecīgas vielas izmantošanas ierobežojumi atbilstoši Direktīvas 91/414 5. panta 4. punktam ļauj nodrošināt tādu šīs vielas izmantošanu, kas atbilst Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta prasībām.

228    Ņemot vērā normas, kas tiks aplūkotas turpmāk, ir jāizskata dažādi iebildumi, kas izteikti saistībā ar šo daļu.

b)     Par izteiktajiem iebildumiem

 Par pirmo iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums, lai secinātu, ka parakvātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību

229    Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai tad, ja Komisija pārbauda aktīvo vielu saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, šai iestādei ir jānovērtē visi attiecīgās vielas raksturīgie izmantošanas veidi, piemēram, tie, ko ir darījis zināmus paziņojuma iesniedzējs.

230    Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar Apstrīdētās direktīvas 2. apsvērumu parakvāta ietekme tika novērtēta saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 noteikumiem attiecībā uz vairākiem paziņojuma iesniedzēja piedāvātajiem izmantošanas veidiem.

231    Atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumu, Komisija tiesas sēdē precizēja, ka tai bija jāpārbauda parakvāta kā herbicīda izmantošana saistībā ar četrpadsmit Komisijas pārbaudes ziņojuma VI pielikumā minētajiem izmantošanas veidiem, proti, parakvāta izmantošana citronu (citrus), valriekstu un lazdu riekstu (treenuts – hazelnut), ābolu (pomefruit – apple), vīnogu (grape), zemeņu (strawberry), olīvu (olives), tomātu un gurķu (fruitingvegetables – tomatoes/cucumbers), pupiņu (vegetablecrops – beans), kartupeļu (potato) un lucernas (lucerne) laukos, kā arī saistībā ar šīs vielas izmantošanas veidiem labības laukos (autumnstubbles), augsnes sagatavošanas laikā pavasarī (springlandpreparation), mežkopības un dekoratīvo augu audzēšanas jomā (forestry, ornamentals), kā arī neapstrādātajās zemēs (non‑cropland).

232    Tādējādi šajā gadījumā ir jāuzskata, ka savu vērtējumu par to, ka parakvātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, Komisija ir balstījusi uz četrpadsmit paziņojuma iesniedzēja paredzēto izmantošanas veidu pārbaudi.

233    Lai novērtētu parakvāta ietekmi uz zaķu un putnu embriju veselību, tika pārbaudītas tikai divas izmantošanas jomas, proti, parakvāta izmantošana labības laukos un tā ietekme uz zaķiem un parakvāta izmantošana lucernas laukos rudenī un ziemā un tā ietekme uz putniem.

234    Komisija nenorāda nevienu iemeslu, kura dēļ nevajadzēja pārbaudīt divpadsmit citus raksturīgos parakvāta izmantošanas veidus, lai novērtētu šīs vielas ietekmi uz zaķu un putnu embriju veselību.

235    Šajos apstākļos ir jāpiekrīt iebildumam, kas ir balstīts uz to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums, lai secinātu, ka parakvātam nebija kaitīgas ietekmes uz zaķu un putnu embriju veselību.

236    Otrkārt, ir jānoskaidro, vai, kā to apstrīd Zviedrijas Karaliste, ir pietiekami pierādīts, ka Komisijas norādītie pasākumi faktiski ļāva samazināt risku, ko parakvāts radīja zaķu veselībai.

237    Šajā sakarā Komisija apgalvo, ka Zinātniskā komiteja un paziņojuma iesniedzējs ir norādījuši pasākumus, kas var samazināt zaķiem radītos draudus, ka paziņojuma iesniedzējs ir apgalvojis, ka šie pasākumi bija efektīvi, un ka ZD un Pastāvīgā komiteja uzskatīja, ka ar pieejamo informāciju pietika, lai novērtētu parakvāta ietekmi uz zaķu veselību.

238    Šie apstākļi vien neļauj uzskatīt, ka attiecīgo pasākumu efektivitāte ir pierādīta atbilstoši tiesību aktu prasībām.

239    Jānorāda, ka Zinātniskās komitejas atzinumā izdarītais secinājums norāda, ka varēja paredzēt, ka parakvāts izraisa letālas vai subletālas sekas zaķiem, un ka to apstiprina augsnes paraugu izpēte. Jāuzsver arī, ka Zinātniskā komiteja šo secinājumu ir izdarījusi pēc tam, kad bija izvērtējusi pasākumus, attiecībā uz kuriem Komisija apgalvo, ka tie ļauj samazināt konkrētos draudus. Tādējādi, tikai pamatojoties uz zinātniskiem datiem, kas ir jauni salīdzinājumā ar tiem, ko Zinātniskā komiteja bija ņēmusi vērā, attiecīgi varētu pierādīt konkrēto pasākumu efektivitāti. Jāsecina, ka Komisija nav sniegusi nekādus šādus datus. Līdz ar to ir jāuzskata, ka Komisija nav pierādījusi norādīto pasākumu efektivitāti.

240    Turklāt ir jānorāda, ka pasākumi, attiecībā uz kuriem Komisija apgalvo, ka tie var samazināt zaķiem radītos riskus, piemēram, parakvāta izsmidzināšana agri no rīta, atbaidošas vielas pievienošana, smidzināšana no lauka vidus uz tā malām vai tikai kādas atsevišķas lauka daļas apsmidzināšana, ne tieši, ne netieši nav minēti Apstrīdētajā direktīvā kā īpaši noteikumi saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. panta 4. punktu.

241    Konkrētāk, to, ka Apstrīdētās direktīvas pielikumā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpievērš īpaša uzmanība zaķu aizsardzībai un vajadzības gadījumā ir jānovērtē riski un jāpārvalda tie, nevar uzskatīt par parakvāta izmantošanas ierobežojumu saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. panta 4. punktu, attiecībā uz kuru nepastāv nekādas šaubas un ir pierādīts, ka tas ļauj nodrošināt šīs vielas izmantošanu atbilstoši Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta prasībām.

242    No tā izriet, ka iebildumam ir jāpiekrīt arī saistībā ar to, ka Komisijai tiek pārmests, ka tā ir balstījusies uz dokumentāciju, kas neļauj atbilstoši tiesību aktu prasībām pierādīt, ka norādītie pasākumi var samazināt konkrēto zaķiem radīto risku.

243    Treškārt, iebildums, kas ir balstīts uz to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums attiecībā uz pasākumiem, kuri paredzēti, lai samazinātu putnu veselībai radītos draudus, tiks izskatīts kopā ar otro un trešo iebildumu, kas ir izteikts saistībā ar šo pamata daļu (skat. iepriekš 252. punktu).

 Par otro un trešo iebildumu, kas attiecīgi ir balstīti uz to, ka ilgtermiņa toksiskuma un apdraudējuma attiecība ir neatbilstoša, ņemot vērā C daļas 2.5.2.1. punktu, un to, ka dalībvalstu ziņā ir atstāts risku novērtējums un pārvaldība, tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar putnu embriju veselības aizsardzību

244    Vispirms attiecībā uz ilgtermiņa toksiskuma un apdraudējuma attiecību no Zviedrijas Karalistes atbildes uz vienu no Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem, ko Komisija nav apstrīdējusi, izriet, ka jēdzieni “ilgtermiņa toksiskuma un apdraudējuma attiecība” un “drošības robeža” ir sinonīmi. No minētās atbildes arī izriet, ka, lai novērtētu uz zemes ligzdojošiem putniem radītos draudus, Komisija ir izmantojusi pētījumus, saskaņā ar kuriem negatīvā ietekme uz olu izperējumu tika novērota tad, ja uz šīm olām izsmidzinātā parakvāta deva bija 2,24 kilogramiem izsmidzinātās vielas uz apsmidzinātās teritorijas hektāru, kaut gan maksimālā paziņojuma iesniedzēja ieteiktā deva bija 1,1 kilograms vielas uz hektāru. Zviedrijas Karaliste, Komisijai šajā jautājumā neiebilstot, no tā secina, ka šī iestāde ir izmantojusi drošības robežu 2, nevis 5, kas ir noteikta VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punktā.

245    Tomēr, izvēloties drošības robežu, kas ir mazāka par 5, VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punkts ir pārkāpts tikai tad, ja nav veikts atbilstošs riska novērtējums, kurš konkrēti liecina par to, ka pēc parakvātu saturoša augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas ieteiktajos apstākļos nepastāv nepieņemama ietekme.

246    Līdz ar to ir jānoskaidro, vai Komisija ir pierādījusi, ka parakvātu var izmantot tādā veidā, ka uz zemes ligzdojošiem putniem radītais iedarbības risks ir pieņemams, ko Zviedrijas Karaliste apstrīd gan saistībā ar iebildumu par C daļas 2.5.2.1. punkta neievērošanu, gan saistībā ar pirmo iebildumu par to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums.

247    Savā atzinumā Zinātniskā komiteja ir norādījusi, ka parakvāts var radīt draudus putnu embrijiem, bet, lai novērtētu riskus, bija jāiegūst papildu informācija, veicot reālistiskus pētījumus.

248    No ZD otrā ziņojuma izriet, ka paziņojuma iesniedzējs papildu informāciju sniedza kā trīs pētījumus par sekām, ko rada Japānas paipalu (Coturnixcoturnixjaponica), zaļkakla jeb Malarda pīļu (Mallardduck) un fazānu (Phasianuscolchicus) olu apsmidzināšana ar parakvātu.

249    Savā otrajā ziņojumā ZD ir norādījusi, ka no iepriekšējā punktā minētajiem pētījumiem izriet, ka zaļkakla pīļu un fazāna olu apsmidzināšana ar tādu parakvāta daudzumu, kas divreiz pārsniedz ieteikto daudzumu, kopumā samazina olu izperējumu. ZD vēl arī apgalvo, ka daži paziņojuma iesniedzēja norādītie izmantošanas veidi rada mazu risku putnu embrijiem tādēļ, ka parakvāts tiek izmantots konkrētā laika posmā, vai tādēļ, ka ir maz ticams, ka ligzdošana notiks attiecīgajos laukos, kuros tiek izsmidzināts parakvāts, bet daži lauki, kuros ir paredzēts izmantot parakvātu, var būt piemērota vieta uz zemes ligzdojošiem putniem. ZD tomēr precizē, ka tās rīcībā nav informācijas, kas ļautu noskaidrot, vai putni faktiski ligzdo attiecīgos laukos un kāda ir ligzdošanas attiecība attiecīgajos laukos. ZD piebilst, ka šī informācija ir specifiska katrai dalībvalstij un ka risks līdz ar to ir jānosaka dalībvalstu līmenī.

250    Apstrīdētajā direktīvā skaidri ir norādīts, ka Pastāvīgajā komitejā veiktais novērtējums liecina par to, ka putniem radītais risks ir pieņemams ar noteikumu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi risku samazināšanai.

251    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jāsecina, ka Komisija nav norādījusi nevienu konkrētu pasākumu, attiecībā uz kuru, nepastāvot nekādām šaubām, ir pierādīts, ka tas var ļaut parakvātu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, ievērojot Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības attiecībā uz putnu veselību.

252    No tā izriet, ka, iekļaujot parakvātu Direktīvas 91/414 I pielikumā, vēl konkrēti nebija pierādīts, ka parakvātam nav nepieņemamas kaitīgas ietekmes uz putnu embriju veselību, jo tikai iespējamie pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, varētu šo risku padarīt par pieņemamu. Iebildumam, kas ir balstīts uz to, ka Komisija nav ievērojusi VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punkta prasības, ir jāpiekrīt. Tas pats attiecas uz iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums, lai parakvātu varētu iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā atbilstoši šīs pašas direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, kas attiecas uz putnu veselību. Visbeidzot, no iepriekš izklāstītā arī izriet, ka ir jāpiekrīt arī iebildumam, kas ir balstīts uz to, ka dalībvalstu ziņā ir atstāts pārbaudīt putnu embrijiem radītos riskus un pārvaldīt tos, kas ir pretrunā Direktīvas 91/414 5. pantam.

 Par ceturto iebildumu, kas ir balstīts uz nepieņemamām parakvāta iedarbībai pakļautajiem dzīvniekiem radītām ciešanām

253    Šajā sakarā ir jānorāda, ka Zviedrijas Karaliste pamatojas uz pieņēmumu, ka Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļas otrais ievilkums, kurā ir noteikts, ka nedrīkst pastāvēt nepieņemama ietekme uz vidi, īpaši ņemot vērā aktīvo vielu saturošā līdzekļa ietekmi uz neparedzētām sugām, ir jāpiemēro, lai novērtētu, vai ir izpildītas Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību.

254    Tā tas nav šajā gadījumā. Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktā ir nošķirta, pirmkārt, cilvēka vai dzīvnieka veselība, attiecībā uz kuru nav pieļauta nekāda kaitīga ietekme, un, otrkārt, vide, attiecībā uz kuru ir aizliegta tikai nepieņemama ietekme. Tāpat arī Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā atsevišķi ir aplūkoti jautājums par kaitīgo ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību [Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļa] un jautājums par nepieņemamu ietekmi uz vidi [Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļa]. No šīs Direktīvas 91/414 4. un 5. panta struktūras izriet, ka tad, ja aktīvā viela ir jānovērtē saistībā ar dzīvnieku veselības aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, šajā normā iekļautā norāde uz šīs pašas direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecas tikai uz pēdējā minētā panta noteikumiem, kas īpaši attiecas uz dzīvnieku veselību, proti, attiecīgās direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļu.

255    Tādējādi, ņemot vērā to, ka Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļa attiecas īpaši uz jautājumu par aktīvo vielu saturoša līdzekļa ietekmi uz dzīvnieku veselību, šīs pašas direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļas otrais ievilkums, kas attiecas uz nepieņemamas ietekmes uz vidi neesamību, ņemot vērā šī līdzekļa ietekmi uz neparedzētām sugām, nav piemērojams, lai novērtētu, vai viela atbilst minētās direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz ietekmi uz neparedzētām sugām.

256    Turklāt ir jāpiebilst, ka pat tad, ja pieņem, ka Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļas otrais ievilkums ir piemērojams, lai novērtētu, vai ir izpildītas Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību, Zviedrijas Karalistes iebildumam nevar piekrist.

257    Gadījumā, ja Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļas otrais ievilkums ir piemērojams, ir jāuzskata, ka šī norma pieprasa, lai ar attiecīgo aktīvo vielu saturošu līdzekli neparedzētiem dzīvniekiem netiktu radītas nepieņemamas ciešanas un sāpes. Tā kā – kā norāda Zviedrijas Karaliste – Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļa aizliedz apkarojamajiem mugurkaulniekiem ar attiecīgu līdzekli radīt nepieņemamas ciešanas vai sāpes, vismaz līdzvērtīga aizsardzība ir jānodrošina arī dzīvniekiem, kurus ar attiecīgo līdzekli nav paredzēts apkarot.

258    Tomēr Zviedrijas Karaliste nenorāda nevienu argumentu, kas ļautu secināt, ka parakvāts zaķiem izraisa nepieņemamas ciešanas vai sāpes, bet tikai apgalvo, ka, tā kā parakvāts cilvēkiem izraisa sāpes un ciešanas, tas jāuzskata par tādu, kurš izraisa identiskas sekas zīdītājiem, piemēram, zaķiem, attiecībā uz kuriem ir skaidrs, ka parakvātam ir letālas vai subletālas sekas.

259    Pat ja pastāv iespēja, ka nāvējošas parakvāta devas iedarbībai pakļautie dzīvnieki cieš stipras sāpes un smagas ciešanas, tas nebūt nenozīmē, ka šīs sāpes un ciešanas apstiprina, ka ir pārkāpti 4. panta noteikumi, uz kuriem saistībā ar šo iebildumu skaidri atsaucas Zviedrijas Karaliste. Atšķirībā no Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļas, kas nepieļauj nekādu tiešu vai netiešu aktīvo vielu saturoša līdzekļa kaitīgu ietekmi uz dzīvnieku veselību, Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un v) daļa aizliedz radīt tikai nepieņemamas ciešanas un sāpes. No tā izriet, ka šie noteikumi nav ievēroti tikai tad, ja ir pierādīts, ka ir pārsniegta pieņemamā sāpju un ciešanu robeža, ko Zviedrijas Karaliste nav pierādījusi šajā gadījumā. Tādējādi Zviedrijas Karaliste necenšas norādīt ne ciešanu vai sāpju robežu, kad tās kļūst nepieņemamas, ne arī to, ka šī robeža ir pārsniegta šajā gadījumā.

260    Tādējādi, tā kā nav neviena atbilstoša pierādījuma, kas ļautu pamatot apgalvojumu, ka parakvāta iedarbība zaķiem rada nepieņemamas ciešanas vai sāpes, ceturtajam iebildumam nevar piekrist.

261    No tā izriet, ka otrā daļa par dzīvnieku veselību, izņemot ceturto iebildumu, ir jāapmierina.

262    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un šī sprieduma 191. punktā izdarīto secinājumu, būtībā ir jāapmierina katra no abām tās pamatu grupas daļām, kas ir balstīta uz Direktīvas 91/414 5. panta, integrācijas principa, piesardzības principa un principa par augstu aizsardzības līmeni pārkāpumu.

263    Tā kā katra no abām norādītajām pamatu grupām vismaz daļēji ir apmierināta, Apstrīdētā direktīva ir jāatceļ.

 Par tiesāšanās izdevumiem

264    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punktam dalībvalstis, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

265    Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Zviedrijas Karalistes tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2003. gada 1. decembra Direktīvu 2003/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, kurā iekļauj aktīvo vielu parakvātu;

2)      Komisija atlīdzina Zviedrijas Karalistes tiesāšanās izdevumus, kā arī sedz pati savus tiesāšanās izdevumus;

3)      Dānijas Karaliste, Austrijas Republika un Somijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

Pirrung Meij Forwood

Pelikánová       Papasavvas

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 11. jūlijā.

Sekretārs       Priekšsēdētājs

E. Coulon       J. Pirrung

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

I –  Līguma noteikumi

II –  Direktīva 91/414/EEK

III –  Regula (EEK) Nr. 3600/92

Prāvas priekšvēsture

I –  Procedūra, kuras rezultātā tika pieņemta Direktīva 2003/112/EK

II –  Direktīva 2003/112/EK

Procedūra

Lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

I –  Par zinātniskās dokumentācijas par parakvātu statusu

A –  Vispārīgs izklāsts

B –  Par saikni starp parakvāta iedarbību un Parkinsona slimību

C –  Par matemātisku modelēšanu un augsnes paraugu izpēti, kas attiecas uz risku, ko lietotājiem rada parakvāta izmantošana

D –  Par parakvāta iedarbību uz dzīvnieku veselību

II –  Par to pamatu grupu, kas ir balstīti uz lietas materiālu izskatīšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 3600/92 7. pantu, Direktīvas 91/414 5. pantu un EKL 174. panta 3. punktu

A –  Lietas dalībnieku argumenti

B –  Pirmās instances tiesas vērtējums

III –  Par pamatu grupu, kas ir balstīti uz Direktīvas 91/414 5. panta pārkāpumu, integrācijas principa, prasības nodrošināt augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni un piesardzības principa neievērošanu

A –  Par pirmo daļu, kas attiecas uz cilvēku veselības aizsardzību

1.  Lietas dalībnieku argumenti

a)  Par iebildumu, kas ir balstīts uz parakvāta iedarbību uz lietotāju, kura ir lielāka nekā pieļaujamais līmenis

b)  Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka zinātniskā dokumentācija nav uzskatāma par pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka parakvāts nerada būtiskus draudus cilvēku veselībai

c)  Par iebildumu, kas ir balstīts uz aizsardzības līmeņa samazināšanos

2.  Pirmās instances tiesas vērtējums

a)  Par novērtēšanas kārtību

b)  Par izteiktajiem iebildumiem

B –  Par otro daļu, kas attiecas uz dzīvnieku veselības aizsardzību

1.  Lietas dalībnieku argumenti

a)  Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka zinātniskā dokumentācija nav pietiekams pierādījums

b)  Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka ilgtermiņa toksiskuma un iedarbības attiecība ir neatbilstoša, ņemot vērā VI pielikuma C daļas 2.5.2.1. punktu

c)  Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka dalībvalstu ziņā ir atstāts risku novērtējums un iespējamā to pārvaldība

d)  Par iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka parakvāta iedarbībai pakļautajiem dzīvniekiem tiek radītas nepieņemamas sāpes

2.  Pirmās instances tiesas vērtējums

a)  Par vērtēšanas kārtību

b)  Par izteiktajiem iebildumiem

Par pirmo iebildumu, kas ir balstīts uz to, ka dokumentācija nav pietiekams pierādījums, lai secinātu, ka parakvātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību

Par otro un trešo iebildumu, kas attiecīgi ir balstīti uz to, ka ilgtermiņa toksiskuma un apdraudējuma attiecība ir neatbilstoša, ņemot vērā C daļas 2.5.2.1. punktu, un to, ka dalībvalstu ziņā ir atstāts risku novērtējums un pārvaldība, tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar putnu embriju veselības aizsardzību

Par ceturto iebildumu, kas ir balstīts uz nepieņemamām parakvāta iedarbībai pakļautajiem dzīvniekiem radītām ciešanām

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – zviedru.