PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS(ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
2007. gada 11. jūlijā (*)
Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Pārejas noteikumi par klasifikāciju pakāpē, ieceļot amatā – Jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants
Lieta T‑58/05
Isabel Clara Centeno Mediavilla, ar dzīvesvietu Seviļā (Spānija),
Delphine Fumey, ar dzīvesvietu Everā [Evere] (Beļģija),
Eva Gerhards, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija),
Iona M. S. Hamilton, ar dzīvesvietu Briselē,
Raymond Hill, ar dzīvesvietu Briselē,
Jean Huby, ar dzīvesvietu Briselē,
Patrick Klein, ar dzīvesvietu Briselē,
Domenico Lombardi, ar dzīvesvietu Briselē,
Thomas Millar, ar dzīvesvietu Londonā (Apvienotā Karaliste),
Miltiadis Moraitis, ar dzīvesvietu Voluvā‑Senlambērā [Woluwe‑Saint‑Lambert] (Beļģija),
Ansa Norman Palmer, ar dzīvesvietu Briselē,
Nicola Robinson, ar dzīvesvietu Briselē,
François‑Xavier Rouxel, ar dzīvesvietu Briselē,
Marta Silva Mendes, ar dzīvesvietu Briselē,
Peter van den Hul, ar dzīvesvietu Tervurenā [Tervuren] (Beļgija),
Fritz Von Nordheim Nielsen, ar dzīvesvietu Eilārtā [Hoeilaart] (Beļģija),
Michaël Zouridakis, ar dzīvesvietu Briselē,
ko sākotnēji pārstāvēja Dž. Vandersandens [G. Vandersanden], L. Levī [L. Levi] un A. Finhelšteins [A. Finchelstein], pēc tam Vandersandens un Levī, advokāti,
prasītāji,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J. Currall] un H. Krēmers [H. Kraemer], pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Savienības Padome, ko sākotnēji pārstāvēja M. Arpio Santakruza [M. Arpio Santacruz], M. Sima [M. Sims] un I. Šulce [I. Sulce], pēc tam Arpio Santakruza un Šulce, pārstāves,
persona, kas iestājas lietā,
par prasību atcelt lēmumus, ar kuriem prasītāji iecelti pārbaudāmo ierēdņu amatā – daļā, kurā viņu klasifikācija pakāpē ir noteikta, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta, kas grozīti ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 1. lpp.), pārejas noteikumiem.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka], V. Vadapals [V. Vadapalas], E. Moavero Milanezi [E. Moavero Milanesi] un N. Vāls [N. Wahl],
sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2006. gada 6. decembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 31. pants redakcijā, kas bija piemērojama līdz 2004. gada 30. aprīlim (turpmāk tekstā – “Agrākie noteikumi”) paredzēja, ka vispārējo konkursu veiksmīgie kandidāti, ko iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “IIN”) izvēlējusies no rezerves kandidātu saraksta, kuru atlases pārbaudījumu rezultātā sastādījusi atlases komisija, tiek iecelti ierēdņa amatā A kategorijas pamata pakāpē, un pārējo kategoriju ierēdņi – pamata pakāpē atbilstoši tam amatam, kurā tie tikuši iecelti.
2 Saskaņā ar tās 2. pantu Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Agrākos noteikumus un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.), stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.
3 Šī regula īsteno jaunu dienesta karjeras sistēmu Kopienu civildienestā, aizstājot Eiropas Kopienu ierēdņu agrākās A, B, C un D kategoriju ar jaunām pārvaldnieku (AD) un asistentu (AST) funkciju grupām.
4 Saistībā ar šiem grozījumiem 5. pants Civildienesta noteikumu redakcijā, kas ir spēkā no 2004. gada 1. maija (turpmāk tekstā – “Noteikumi”), šobrīd paredz:
“1. Amatus, uz kuriem attiecas šie Civildienesta noteikumi, klasificē atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, pārvaldnieku funkciju grupā (šeit turpmāk – “AD”) un asistentu funkciju grupā (šeit turpmāk – “AST”).
2. Funkciju grupu AD veido divpadsmit pakāpes, kurās veic administratīvos, padomdevēja, valodas un zinātnes pienākumus. Funkciju grupu AST veido vienpadsmit pakāpes, kurās veic izpildes, tehniskos un kancelejiskos pienākumus.
[..]
4. Amata veidu tabula ir norādīta I pielikuma A punktā. Atsaucoties uz šo tabulu, katra iestāde definē pienākumus un pilnvaras katram amata veidam, konsultējoties ar Civildienesta noteikumu komiteju.
5. Vienādi amatā iecelšanas nosacījumi un dienesta karjera attiecas uz visiem ierēdņiem, kuri strādā vienā un tai pašā funkciju grupā.”
5 Noteikumu 31. pants paredz:
“1. Atlasītos kandidātus ieceļ tās funkcijas grupas pakāpē, kas norādīta paziņojumā par konkursu, kuru tie izturējuši.
2. Neierobežojot 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai no AST 1 līdz AST 4 pakāpei vai no AD 5 līdz AD 8 pakāpei. Konkursa paziņojuma pakāpi nosaka iestāde saskaņā ar šādiem kritērijiem:
a) augstāka standarta ierēdņu iecelšanas amatā mērķis, kā definēts 27. pantā;
b) nepieciešamās profesionālās pieredzes mērķis.
Lai apmierinātu iestāžu konkrētās vajadzības, ieceļot ierēdņus amatā, var ņemt vērā arī Kopienā noteicošos darba tirgus nosacījumus.
[..]”
6 Noteikumi to jaunajā redakcijā, kas ir spēkā no 2004. gada 1. maija, ietver XIII pielikumu ar nosaukumu “Pārejas posma pasākumi, kas piemērojami Kopienu ierēdņiem”, kura atbilstošās normas ir definētas šādi:
“1. pants
1. Laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim Civildienesta noteikumu 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
“1. Amatus, uz kuriem attiecas šie Civildienesta noteikumi, klasificē četrās kategorijās – A *, B *, C * un D * pēc pakāpes lejupejošā secībā atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi.
2. A * kategoriju veido divpadsmit pakāpes, B * kategoriju veido deviņas pakāpes, C * kategoriju veido septiņas pakāpes un D * kategoriju veido piecas pakāpes.”
2. Jebkura atsauce uz amatā iecelšanas dienu attiecas uz dienesta uzsākšanas dienu.
2. pants
1. 2004. gada 1. maijā atbilstoši šā pielikuma 8. pantam to ierēdņu pakāpes, kuriem ir kāds no Civildienesta noteikumu 35. pantā noteiktajiem administratīvajiem statusiem, pārdēvē šādi:
Agrākā pakāpe | Jaunā (pagaidu) pakāpe | Agrākā pakāpe | Jaunā (pagaidu) pakāpe | Agrākā pakāpe | Jaunā (pagaidu) pakāpe | Agrākā pakāpe | Jaunā (pagaidu) pakāpe |
A 1 | A *16 | | | | | | |
A 2 | A *15 | | | | | | |
A 3/LA 3 | A *14 | | | | | | |
A 4/LA 4 | A *12 | | | | | | |
A 5/LA 5 | A *11 | | | | | | |
A 6/LA 6 | A *10 | B 1 | B *10 | | | | |
| | | | | | | | |
A 7/LA 7 | A *8 | B 2 | B *8 | | | | |
A 8/LA 8 | A *7 | B 3 | B *7 | C 1 | C *6 | | |
| | | B 4 | B *6 | C 2 | C *5 | | |
| | | B 5 | B *5 | C 3 | C *4 | D 1 | D *4 |
| | | | | C 4 | C *3 | D 2 | D *3 |
| | | | | C 5 | C *2 | D 3 | D *2 |
| | | | | | | D 4 | D *1 |
[..]”
7 Noteikumu XIII pielikuma 4. pants paredz:
“Šajos noteikumos un uz laiku, kas noteikts šā pielikuma 1. panta ievadteikumā:
a) vārdus “funkciju grupa” aizstāj ar vārdu “kategorija”:
i) Civildienesta noteikumu:
– 5. panta 5. punktā;
– [..]
– 31. panta 1. punktā;
[..]
b) vārdus “funkciju grupa AD” aizstāj ar vārdiem “A * kategorija”:
i) Civildienesta noteikumu:
– 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā;
[..]
e) Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdus “funkciju grupa AST” aizstāj ar vārdiem “B * un C * kategorija”;
[..]
n) Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punktā atsauci uz “I pielikuma A punktu” aizstāj ar atsauci uz “XIII.1 pielikumu”;
[..].”
8 Noteikumu XIII pielikuma 12. pants paredz:
“1. Laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim atsauces uz AST un AD funkciju grupu pakāpēm Civildienesta noteikumu 31. panta 2. un 3. punktā veic šādi:
– AST 1 līdz AST 4: C *1 līdz C *2 un B *3 līdz B *4,
– AD 5 līdz AD 8: A *5 līdz A *8,
– AD 9, AD 10, AD 11, AD 12: A *9, A *10, A *11, A *12.
2. Uz ierēdņiem, kas iecelti amatā no rezerves kandidātu sarakstiem, kas izveidoti pirms 2004. gada 1. maija publicēto konkursu rezultātā, Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkts neattiecas.
3. Ierēdņi, kuri ir iekļauti rezerves kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija un tiek iecelti amatā laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim:
– ja saraksts ir izveidots A *, B * vai C * kategorijai, tiek iecelti pakāpē, kas publicēta konkursa paziņojumā,
– ja saraksts ir izveidots A, LA, B vai C kategorijai, tiek klasificēti saskaņā ar šādu tabulu:
Konkursa pakāpe | Iecelšanas amatā pakāpe |
A 8/LA 8 | A *5 |
A 7/LA 7 un A 6/LA 6 | A *6 |
A 5/LA 5 un A 4/LA 4 | A *9 |
A 3/LA 3 | A *12 |
A 2 | A *14 |
A 1 | A *15 |
B 5 un B 4 | B *3 |
B 3 un B 2 | B *4 |
C 5 un C 4 | C *1 |
C 3 un C 2 | C *2 |
”
Prāvas rašanās fakti
9 Laikā no 2001. gada 11. aprīļa līdz 2002. gada 18. jūnijam Komisija publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī vairākus paziņojumus par vispārējo konkursu, lai izveidotu amatā iecelšanas rezervi administratoriem A 7/A 6 (COM/A/6/01, COM/A/9/01, COM/A/10/01, COM/A/1/02, COM/A/3/02 un CC/A/12/02), administratoru vietniekiem A 8 (konkurss COM/A/2/02) un asistentu vietniekiem B 5/B 4 (konkurss COM/B/1/02).
10 Pirms 2004. gada 1. maija 17 prasītāji tika iekļauti dažādos rezerves kandidātu sarakstos, kas izveidoti atlases pārbaudījumu rezultātā.
11 Paziņojumos par konkursu iedaļā ar nosaukumu “Amatā iecelšanas noteikumi” bija precizēts, ka, iekļaujot konkursu veiksmīgos kandidātus rezerves sarakstos, viņus varēs iecelt amatā atkarībā no dienesta vajadzībām.
12 Paziņojumu par konkursu COM/A/l/02 un COM/A/2/02 D punkta (“Vispārējā informācija”) beigās bija norādīts:
“Komisija ir formāli iesniegusi Padomei priekšlikumu par Noteikumu grozījumiem. Šis priekšlikums ietver tostarp jauno dienesta karjeras sistēmu. Šo konkursu veiksmīgie kandidāti tādējādi var saņemt piedāvājumu amatā iecelšanai, pamatojoties uz jaunajām Noteikumu normām pēc tam, kad tās būs pieņēmusi Padome.”
13 Paziņojums par konkursu COM/A/3/02 ietvēra gandrīz tādu pašu norādi ar atsauci uz “jauno Noteikumu normām”.
14 Konkursu COM/A/6/01, COM/A/9/01 un COM/A/10/01 (turpmāk tekstā – “2001. gada konkursi”) rezultātā izveidoto rezerves kandidātu saraksti tika publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī 2002. gada 19. novembrī (konkurss COM/A/6/01), 2002. gada 8. martā (konkurss COM/A/10/01) un 2003. gada 2. jūlijā (konkurss COM/A/9/01).
15 Vēstulēs, ar kurām 2001. gada konkursu veiksmīgos kandidātus informēja par viņu iekļaušanu rezerves kandidātu sarakstā, bija tostarp norādīts, ka šī saraksta spēkā esamības termiņam jāizbeidzas 2003. gada 31. decembrī.
16 2003. gada decembrī Komisijas Ģenerāldirektorāts “Personāls un administrācija” nosūtīja katram 2001. gada konkursu veiksmīgajam kandidātam vēstuli, norādot viņiem, ka dažādo rezerves kandidātu sarakstu spēkā esamības termiņš ir pagarināts līdz 2004. gada 31. decembrim.
17 Konkursu COM/A/l/02, COM/A/2/02, COM/A/3/02, COM/B/1/02 un CC/A/12/02 (turpmāk tekstā – “2002. gada konkursi”) rezultātā izveidoto rezerves kandidātu saraksti tika publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgi, 2003. gada 19. decembrī (konkurss CC/A/12/02), 2004. gada 23. martā (konkurss COM/A/1/02 un COM/A/2/02) un 2004. gada 18. maijā (konkurss COM/A/3/02 un COM/B/1/02).
18 Ar lēmumiem, kas pieņemti pēc 2004. gada 1. maija un stājās spēkā periodā no šī datuma līdz 2004. gada 1. decembrim (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), prasītāji tika iecelti pārbaudāmo ierēdņu amatā.
19 Ar apstrīdētajiem lēmumiem prasītāji tika klasificēti pakāpē, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, proti, B *3 pakāpē (konkurss COM/B/1/02), A *5 pakāpē (konkurss COM/A/2/02) vai A *6 pakāpē (visi pārējie konkursi).
20 Laikā no 2004. gada 6. augusta līdz 2004. gada 21. oktobrim katrs prasītājs, pamatojoties uz Noteikumu 90. panta 2. punktu, iesniedza sūdzību par lēmumu, ar kuru viņu iecēla pārbaudāmā ierēdņa amatā daļā, kurā viņa klasifikācija, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, bija noteikta zemākā pakāpē nekā tās, kuras norādītas dažādajos paziņojumos par konkursu.
21 Ar lēmumiem, kas pieņemti no 2004. gada 21. oktobra līdz 2004. gada 22. decembrim, IIN noraidīja prasītāju iesniegtās sūdzības.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
22 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 3. februārī, prasītāji cēla šo prasību.
23 Ar 2005. gada 6. jūnija rīkojumu Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs atļāva Padomei iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
24 Ar 2006. gada 6. oktobra rīkojumu Pirmās instances tiesa nolēma nodot lietu izskatīšanai ceturtajai palātai paplašinātā sastāvā.
25 Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus daļā, kurā viņu klasifikācija pakāpē ir noteikta, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu;
– atjaunot viņu dienesta karjeru (tostarp viņu pieredzes celšanu arī koriģētās pakāpes ietvaros, viņu tiesības uz paaugstinājumu un viņu tiesības uz pensiju), pamatojoties uz pakāpi, kura viņiem būtu jāpiešķir atbilstoši paziņojumam par konkursu, kura rezultātā viņus iekļāva rezerves kandidātu sarakstā – gan pakāpē, kas norādīta šajā paziņojumā par konkursu, gan atbilstoši tās ekvivalentam saskaņā ar jauno Civildienesta normu klasifikāciju (un atbilstošam līmenim saskaņā ar normām, kuras piemērojamas pirms 2004. gada 1. maija) no brīža, kad pieņemts lēmums par iecelšanu amatā;
– piešķirt viņiem procentus par kavējumu, kas aprēķināti, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas fiksēto likmi, attiecībā uz visām summām, kas veido starpību starp atalgojumu, kas atbilst viņu klasifikācijai, kura norādīta lēmumā par iecelšanu amatā un klasifikāciju, uz kuru viņiem būtu tiesības par periodu līdz datumam, kurā pieņemts lēmums par atbilstošo klasifikāciju pakāpē;
– piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
26 Komisijas, kuru atbalsta Padome, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt kā nepamatotu;
– lemt par tiesāšanās izdevumiem atbilstoši tiesību normām.
Juridiskais pamatojums
27 Pamatojot savus prasījumus par atcelšanu, prasītāji atsaucas, pirmkārt, uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta, pamatojoties uz kuru Komisija apstrīdētajos lēmumos noteica viņu klasifikāciju pakāpē, prettiesiskumu.
28 Otrkārt, prasītāji uzsver, ka apstrīdētajos lēmumos nav ņemti vērā labas pārvaldības, ierēdņu interešu ņemšanas vērā, pārskatāmības, tiesiskās paļāvības aizsardzības, labticības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā arī noteikums par amata un pakāpes vienlīdzību.
Par Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta prettiesiskumu
29 Prasītāji apgalvo, ka Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts ir pretrunā Agrāko noteikumu 10. pantam, neatzīst viņu iegūtās tiesības, ar to tiek pārkāpti tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma principi, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, netiek ņemta vērā viņu tiesiskā paļāvība un pārkāpts gan Noteikumu 31. pants, gan to 5. un 7. pants.
Par Agrāko noteikumu 10. panta pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
30 Prasītāji pārmet Komisijai, ka tā nav apspriedusies ar Civildienesta noteikumu komiteju par grozījumu regulas, ar kuru groza Agrākos noteikumus, priekšlikumam, kas paredz konkursu, par kuriem paziņojumos bija norādīta A 7 vai A 6 amatā iecelšanas pakāpe, veiksmīgo kandidātu iecelšanu nevis A *7 pakāpē, kā tas bija paredzēts Civildienesta noteikumu komitejai agrāk iesniegtajā tekstā, bet zemākajā A *6 pakāpē.
31 Šis grozījums, kas ietverts normā, kas kļuvusi par Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, pretēji tam, ko apgalvo Komisija, neesot mazsvarīgs, nebūtisks vai arī pakāpenisks un nestrukturāls, jo tas radot prasītāju finansiālo tiesību un dienesta karjeras perspektīvu ievērojamu samazinājumu.
32 Turklāt Komisija, neapspriežoties ar Civildienesta noteikumu komiteju par šo būtisko Noteikumu grozījumu, esot pārkāpusi Agrāko noteikumu 10. panta otro daļu.
33 Komisija iebilst, ka jauna apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju ir vajadzīga tikai gadījumā, ja priekšlikums, par kuru lēmis šis orgāns, tika grozīts, skarot pašu tā būtību.
34 Tomēr grozījumam, kurā ietverta amatā iecelšanas pakāpes A *7 aizstāšana ar A *6 pakāpi, neesot būtisks raksturs, jo tā apjoms esot ļoti ierobežots un ir jāuzskata, ka jaunā dienesta karjeru struktūra balstīta uz pastāvīgāku amatā paaugstināšanas ritmu nekā agrāk.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
35 Atbilstoši Agrāko noteikumu 10. panta otrās daļas otrajam teikumam Komiteja apspriežas ar Komisiju par jebkādu priekšlikumu Noteikumu pārskatīšanai. Šī norma uzliek Komisijai apspriešanās pienākumu, kas papildus formāliem priekšlikumiem attiecas uz jau izskatītu priekšlikumu būtiskiem grozījumiem, kurus tā veic vismaz tad, ja šajā gadījumā grozījumi pēc būtības atbilst tiem, kurus ieteica Civildienesta noteikumu komiteja.
36 Šādu interpretāciju nosaka gan attiecīgās normas formulējums, gan Civildienesta noteikumu komitejai piešķirtā loma. Pirmkārt, paredzot apspriešanos ar Civildienesta noteikumu komiteju bez atrunām vai izņēmumiem par jebkādu priekšlikumu Civildienesta noteikumu pārskatīšanai, šī norma piešķir lielu apjomu tajā definētajam pienākumam. Tās noteikumi tātad ir acīmredzami nesaderīgi ar tās apjoma šauru interpretāciju. Otrkārt, Civildienesta noteikumu komiteja, būdama līdztiesīgs orgāns, kurā apvienoti administrācijas un demokrātiski ievēlēti personāla pārstāvji no visām iestādēm, ir radīta, lai ņemtu vērā un paustu visa Kopienu Civildienesta intereses (Pirmās instances tiesas 1998. gada 30. septembra spriedums lietā T‑164/97 Busacca u.c./Revīzijas palāta, Recueil FP I‑A‑565. un II‑1699. lpp., 91.−95. punkts).
37 No tā izriet, ka gadījumā, ja priekšlikuma par Noteikumu pārskatīšanu grozījumi ir iesniegti teksta apspriešanas procesā Padomē, ir jāveic jauna apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju, pirms Padome pieņem attiecīgo normatīvā rakstura normu, ja šie grozījumi būtiski ietekmē priekšlikuma jēgu. Interpunkcijas grozījumi un grozījumi ar ierobežotu iedarbību neuzliek šādu pienākumu, kurš pretējas interpretācijas gadījumā Kopienu likumdošanas procesa ietvaros radītu pārmērīgu ierobežojumu grozījumu veikšanas tiesībām.
38 Tas, vai attiecīgajiem grozījumiem ir būtisks, interpunkcijas vai ierobežots raksturs, attiecīgi ir jāizvērtē, ņemot vērā to priekšmetu un grozīto normu vietu visā pieņemšanai piedāvātajā sistēmā un nevis individuālo iedarbību, kas tām var būt attiecībā uz to personu stāvokli, kuras var skart to īstenošana.
39 Izskatāmajā lietā Eiropas Kopienu ierēdņu klasifikācijas pakāpju un atalgojuma līmeņa pārstrukturēšana, kas izriet no Kopienu likumdevēja īstenotās dienesta karjeru reformas, ir, lai nekavējoties ieviestu jauno ierēdņu amatā iecelšanas pakāpju pazemināšanu, saistot to ar noteikumu par viņu dienesta karjeras iespēju attīstīšanu.
40 No tā izriet, ka sākotnēji paredzētās A 7 pakāpes aizstāšana ar A *6 pakāpi ir reformas papildu elements, kas iekļaujas dienesta karjeru reorganizācijas vispārējā sistēmā un kopējā perspektīvā.
41 Šī aizstāšana izskaidrojama kā pārejas noteikumu interpunkcijas grozījumi jaunajā dienesta karjeru struktūrā, kuras vispārējo sistēmu un pašu būtību šie grozījumi nešķiet pārveidojuši tādējādi, lai pamatotu jaunu apspriešanos ar Civildienesta noteikumu komiteju (šajā sakarā skat. Tiesas 1994. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑280/93 Vācija/Padome, Recueil, I‑4973. lpp., 41. punkts).
42 Tādēļ nešķiet, ka Komisija, neveicot jaunu apspriešanos ar Civildienesta noteikumu komiteju par vienkāršu pievienošanu, kas izriet no Noteikumu grozījumu priekšlikuma vispārējās sistēmas, kāda tā agrāk bijusi iesniegta Civildienesta noteikumu komitejai, nebūtu ņēmusi vērā Agrāko noteikumu 10. panta otrās daļas otro teikumu, pat ja A 7 pakāpes aizstāšana ar A *6 pakāpi, ko veica pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju, būtu nekavējoša būtiska finansiāla iedarbība uz attiecīgo ierēdņu sākotnējās klasifikācijas līmeni un karjeras sākumā viņiem izmaksāto atalgojumu.
43 Tādēļ pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par prasītāju iegūto tiesību, kā arī tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka neesamības principu pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
44 Lietas dalībnieki uzskata, ka, pamatojoties uz viņu tiesībām tikt klasificētiem pakāpē, kas paredzēta paziņojumā par attiecīgo konkursu, kurš ir saistošs IIN un uzliek tai pienākumu attiecībā uz prasītājiem, viņi ir iekļaujami rezerves kandidātu sarakstā. Tādēļ, nosakot viņu klasifikāciju citā amata pakāpē, ar Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu tiekot pārkāptas viņu iegūtās tiesības.
45 Šī norma esot arī pretrunā atpakaļejoša spēka neesamības principam, ciktāl tā, iekļaujot jaunus klasifikācijas kritērijus, grozot situāciju, uz kuru prasītāji varēja cerēt, ņemot vērā paziņojumā par konkursu ietvertās norādes.
46 Visbeidzot, apstrīdētā norma neņemot vērā tiesiskās drošības principu, saskaņā ar kuru administrācijai pakļautām personām ir jāuzticas paziņojumā par konkursu definētajiem nosacījumiem. Šie nosacījumi turpinot būt spēkā, jo ieinteresētās personas laikus nav saņēmušas skaidru, pilnīgu un precīzu informāciju par jaunajām normām, kuras, ieceļot viņus amatā, piemēro viņu klasifikācijas pakāpei.
47 Komisija, ko atbalsta Padome, uzskata, ka apstrīdētās normas nav pretrunā principiem, uz kuriem atsaucas prasītāji. Tā būtībā norāda, ka iekļaušana rezerves kandidātu sarakstā vienkārši piešķir iespēju neatkarīgi no jebkurām tiesībām tikt ieceltam pārbaudāmā ierēdņa amatā un a fortiori nepiešķir tiesības amatā iecelšanas gadījumā tikt klasificētam noteiktā pakāpē. Tādēļ nevarot rasties jautājums par kaut kādu iegūtu tiesību apstrīdēšanu pirms juridiskās situācijas rašanās saistībā ar tiesību normu grozījumiem, kas ir nepieciešams, bet ne pietiekams nosacījums iegūto tiesību konstatēšanai.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
48 Zināms, ka Regula Nr. 723/2004, iekļaujot Noteikumu tekstā XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, proti, pēc to publicēšanas datuma, kas ir 27. aprīlis.
49 Tā kā Regulas Nr. 723/2004 spēkā stāšanās datums nav agrāks par tās publicēšanas datumu, tai nevar būt atpakaļejoša spēka (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1996. gada 11. decembra spriedumu lietā T‑177/95 Barreaux u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑541. un II‑1451. lpp., 45. un 46. punkts).
50 Ciktāl Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts definē jaunus klasifikācijas pakāpē kritērijus, kas piemērojami, ieceļot amatā veiksmīgos konkursu kandidātus, kuri iekļauti rezerves kandidātu sarakstā pirms 2004. gada 1. maija, bet iecelti pārbaudāmo ierēdņu amatā pēc šī datuma, tiktāl tas nav pretrunā atpakaļejoša spēka neesamības principam.
51 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas faktiski ir princips, ka vispārpiemērojamo normu un it īpaši Noteikumu normu grozījumu gadījumā jaunā norma nekavējoši attiecas uz juridisko situāciju, kas ir radušās, bet, būdamas agrākās normas ietekmē, tomēr nav pilnībā nodibinājušās, nākotnes sekām (Tiesas 1970. gada 14. aprīļa spriedums lietā 68/69 Brock, Recueil, 171. lpp., 7. punkts; 1973. gada 5. decembra spriedums lietā 143/73 SOPAD, Recueil, 1433. lpp., 8. punkts, un 1986. gada 10. jūlija spriedums lietā 270/84 Licata/CES, Recueil, 2305. lpp., 31. punkts).
52 Izskatāmajā lietā Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts nevarēja pārkāpt tiesības uz Noteikumu agrāko klasifikācijas kritēriju, uz kuriem prasītājiem esot bijušas tiesības, piemērošanu. Vispārējo konkursu veiksmīgo kandidātu iekļaušana atlases darbību rezultātā izveidotajos rezerves kandidātu sarakstos sniedz ieinteresētajām personām tikai tādu labumu, kā vienīgi aicinājumu tikt ieceltam pārbaudāmo ierēdņu amatā, kas turklāt arī ir atgādināts konkrētajos paziņojumos par vispārējiem konkursiem (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 25. maija spriedumu lietā T‑173/99 Elkaïm un Mazuel/Komisija, Recueil FP, I‑A‑101. un II‑433. lpp., 21. punkts).
53 Šis aicinājums noteikti ir īpašs attiecībā uz jebkurām iegūtajām tiesībām, tā kā konkursa veiksmīgā kandidāta, kas iekļauts vispārējo konkursu rezerves kandidātu sarakstā, klasifikāciju pakāpē nevar uzskatīt kā iegūto [tiesību] tikmēr, kamēr attiecībā uz viņu nav pieņemts pareizas un atbilstošas formas lēmums par iecelšanu amatā.
54 Turklāt no Noteikumu 3. panta izriet, ka ierēdņa iecelšanu amatā noteikti veic ar vienpusēju IIN aktu, norādot datumu, kurā šī iecelšana stājas spēkā, kā arī amatu, kurā attiecīgā persona ir iecelta (Pirmās instances tiesas 1992. gada 10. aprīļa spriedums lietā T‑40/91 Ventura/Parlaments, Recueil, II‑1697. lpp., 41. punkts).
55 Tāpat vispārējo konkursu izturējušais kandidāts var atsaukties uz ierēdņa statusu un attiecīgi pieprasīt priekšrocības, ko sniedz Noteikumu normas, vienīgi pēc tam, kad attiecībā uz viņu pieņemts šāds lēmums (Pirmās instances tiesas 1999. gada 19. jūlija spriedums lietā T‑74/98 Mammarella/Komisija, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑797. lpp., 27. punkts).
56 Tomēr Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta stāšanās datumā – 2004. gada 1. maijā –, prasītāji vēl nebija ar IIN amatā iecelšanas aktu atzīti par tiesīgiem gūt labumu no Noteikumu normu piemērošanas.
57 Tādēļ prasītājiem nav pamata apgalvot, ka ar Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu tikušas pārkāptas tiesības uz klasifikāciju konkrētajā paziņojumā par konkursu norādītajās agrākajās karjeras pakāpēs – tiesības, kuras viņi esot ieguvuši pirms 2004. gada 1. maija sakarā ar viņu iekļaušanu rezerves kandidātu sarakstā, kas sastādīts atbilstoši atlases darbību noteikumiem.
58 Ierēdnis var atsaukties uz iegūtajām tiesībām tikai tad, ja fakts, kas radījis šīs tiesības, ir radies, pamatojoties uz konkrētiem noteikumiem, kas ir agrāki par Noteikumu normu grozījumiem (Tiesas 1975. gada 19. marta spriedums lietā 28/74 Gillet/Komisija, Recueil, 463. lpp., 5. punkts).
59 No tā izriet, ka izskatāmajā lietā nebija pārkāptas nekādas prasītāju tiesības uz klasifikāciju konkrētā pakāpē.
60 Visbeidzot, tiesiskās drošības princips, uz ko atsaucas ieinteresētās personas, ir piemērojams tādās situācijās kā šī konkrētā situācija vienīgi tad, ja Kopienu normatīvā akta spēkā stāšanās datums ir noteikts agrāks nekā tā publicēšanas datums (Tiesas 1990. gada 9. janvāra spriedums lietā C‑337/88 SAFA, Recueil, I‑1. lpp., 13. punkts) un ja Kopienu tiesību normas paredz situācijas, kuras radušās pirms to stāšanās spēkā (Tiesas 1982. gada 10. februāra spriedums lietā 21/81 Bout, Recueil, 381. lpp., 13. punkts) – gadījumi, kuri neatbilst izskatāmajai lietai, kā tas arī tika konstatēts.
61 No tā izriet, ka Kopienu likumdevējs nevarēja pārkāpt tiesiskās drošības principu.
62 Tātad prasītājiem nav pamata apgalvot, pamatojoties uz iebildi par prettiesiskumu, ka ar apstrīdēto normu tiek pārkāptas viņu iegūtās tiesības vai tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka neesamības principi.
63 Līdz ar to iebilde ir jānoraida kā nepamatota.
Par vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
64 Prasītāji, neapstrīdot likumdevēja tiesības grozīt Noteikumus, apgalvo, ka Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts atšķirīgi aplūko identiskas kategorijas personu, kas ir vienu un to pašu konkursu veiksmīgie kandidāti, klasifikāciju pakāpē un līdz ar to viņu mēneša atalgojumu atkarībā no tā, vai viņus iecēla amatā pirms 2004. gada 1. maija vai pēc šī datuma.
65 Šī atšķirība, amatā iecelšanas laikā veicot klasifikāciju pakāpē, nevarot būt objektīvs diferencēšanas kritērijs, jo datums, kurā ierēdni ieceļ amatā, esot atkarīgs no apstākļiem, kas neesot objektīvi un kurus prasītāji neesot noteikuši.
66 Vienīgais objektīvais kritērijs, kas šajā sakarā ņemams vērā, esot vēstules, ar kuru visus konkursu veiksmīgos kandidātus informēja par viņu iekļaušanu rezerves kandidātu sarakstā, datums, kas ir agrāks nekā 2004. gada 1. maijs. Pat ja viņiem nebūtu nekādu tiesību tikt ieceltiem amatā, viņiem kopš šī laika, gadījumā, ja tiktu iecelti amatā, būtu tiesības tikt ieceltiem amatā pakāpē, kas norādīta paziņojumā par vakanci un paziņojumā par konkursu atbilstoši Agrāko noteikumu 31. pantam.
67 Pirmās instances tiesa savā 1997. gada 9. jūlija spriedumā lietā T‑92/96 Monaco/Parlaments, (Recueil FP, I‑A‑195. un II‑573. lpp., esot uzskatījusi, pirmkārt, ka nav jāatsaucas uz datumu, kurā kandidātu iecēla amatā, lai noteiktu, kuras normas attiecībā uz viņu ir piemērojamas, un, otrkārt, ka nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana nozīmē, ka pret visiem konkursu veiksmīgajiem kandidātiem izturas vienādi, neatkarīgi no jauno noteikumu iespējamās ieviešanas, pirms daži no viņiem tiek iecelti amatā.
68 Cita diskriminācijas pazīme izpaužoties viņu klasifikācijas pakāpē pazemināšanā, kā rezultātā visiem prasītājiem, kas ir amatā “vecākais”, esot piemērotas pakāpes “jaunākais”. Tā kā viņi jau ir ieguvuši ievērojamu profesionālo pieredzi un viņiem ir nozīmīga kvalifikācija un diplomi, viņi, pārkāpjot Noteikumu 1.d) pantu, tiekot diskriminēti vecuma dēļ tāpēc, ka viņiem neesot tādas pašas karjeras iespējas kā citiem, jaunākiem ierēdņiem, kuriem ir tiesības uz tādu pašu klasifikāciju.
69 Turklāt prasītājiem, kuriem pirms viņu iecelšanas pārbaudāmo ierēdņu amatā bija Eiropas Kopienu pagaidu darbinieka vai palīgdarbinieka statuss, esot piešķirts, pamatojoties uz jaunajām Noteikumu normām, tāds pats amats ar tām pašām, pat paplašinātam funkcijām, lai gan tika pazemināta viņu klasifikācija pakāpē.
70 Komisija, pretēji tam, uzskata, ka apstrīdēto konkursu veiksmīgie kandidāti, kurus iecēla amatā attiecīgi pirms 2004. gada 1. maija un pēc šī datuma, neatrodas salīdzināmā situācijā.
71 Turklāt no Noteikumu 3. panta kopsakarā ar 4. panta pirmās daļas normām netieši izrietot, ka atbilstošais datums, lai izvērtētu amatā iecelšanas akta tiesiskumu, ir tā spēkā stāšanās datums. Gan apstrīdēto lēmumu pieņemšanas datums, gan to spēkā stāšanās datums esot pēc 2004. gada 1. maija.
72 Tā kā Kopienu tiesību akta tiesiskums jāizvērtē atkarībā no tā pieņemšanas datumā eksistējošiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, apstrīdēto konkursu veiksmīgie kandidāti, kas iecelti amatā pirms 2004. gada 1. maija, esot bijuši aicināti tikt ieceltiem ierēdņa amatā atbilstoši Agrāko noteikumu 31. un 32. pantam, kaut gan pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā apstrīdēto konkursu veiksmīgie kandidāti, kuri iecelti amatā pēc šī datuma, esot bijuši aicināti tikt ieceltiem ierēdņu amatā, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. panta pārejas noteikumiem.
73 Atšķirībā no iepriekš minētās lietas Monaco/Parlaments izskatāmais strīds neattiecoties ne uz iestādes administratīvo praksi saistībā ar ierēdņu, kurus tā ieceļ amatā, klasifikāciju pakāpē, ne arī uz iekšējiem noteikumiem, kuri ietver šādu administratīvo praksi, bet uz normu, kuru izdevis Kopienu likumdevējs un kura izslēdz patvaļības risku, kas piemīt grozījumiem, ko spontāni ierosinājusi iestāde, kura izdeva iekšējos noteikumus par klasifikāciju pakāpē, veicot iecelšanu amatā.
74 Kopienu likumdevējs varot jebkurā brīdī pieņemt nākotnei paredzētus Noteikumu normu grozījumus, kurus tas uzskata pat atbilstošiem dienesta interesēm, pat ja šādi grozījumi radot ierēdņiem mazāk labvēlīgu situāciju nekā tā, kas izriet no agrākajām normām.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
75 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vispārējais vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu risinātas dažādi, ja vien atšķirība nav objektīvi pamatota (Pirmās instances tiesas 1994. gada 9. februāra spriedums lietā T‑109/92 Lacruz Bassols/Kopienu Tiesa, Recueil FP, I‑A‑31. un II‑105. lpp., 87. punkts).
76 Tādēļ, lai noteiktu, vai prasītāji var lietderīgi atsaukties uz šo principu, ir jānosaka, vai visi attiecīgo konkursu veiksmīgie kandidāti, kas iekļauti rezerves kandidātu sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz atlases darbību noteikumiem, jāuzskata par tādiem, kas ietilpst vienā un tajā pašā personu, kuras tika ieceltas amatā pirms 2004. gada 1. maija vai pēc šī datuma, kategorijā.
77 Turklāt no iepriekš minētā izriet, ka prasītāju klasifikāciju pakāpē tiesiski varēja veikt, vienīgi piemērojot jaunos kritērijus, kuri bija spēkā lēmumu, ar kuriem prasītājus iecēla pārbaudāmo ierēdņu amatā, pieņemšanas datumā.
78 Prasītāji arī netieši atzīst, ka uz viņiem bija attiecināmas jaunās Noteikumu normas, ciktāl viņi atsaucas uz priekšrocībām, ko rada Noteikumu 1.d) panta piemērošana.
79 Savukārt attiecīgo konkursu veiksmīgie kandidāti, ko iecēla amatā pirms 2004. gada 1. maija, noteikti bija jāklasificē pakāpē, pamatojoties uz agrākajiem kritērijiem, kuri vēl bija spēkā viņu amatā iecelšanas datumā, bet no šī paša datuma zaudējuši spēku sakarā ar jauno Noteikumu normu stāšanos spēkā.
80 No tā izriet, ka prasītājus nevar uzskatīt par tādiem, kas ietilpst vienā un tajā pašā personu kategorijā kā attiecīgo konkursu veiksmīgie kandidāti, kurus iecēla amatā pirms 2004. gada 1. maija.
81 Tādēļ prasītāji nevar lietderīgi apgalvot, ka viņu iekļaušana rezerves kandidātu sarakstā pirms 2004. gada 1. maija piešķir viņiem tiesības amatā iecelšanas gadījumā tikt ieceltiem amatā pakāpē, kas norādīta paziņojumā par vakanto amatu vai paziņojumā par konkursu, vai attiecīgajā pakāpē saskaņā ar Noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktu un atbilstoši Agrāko noteikumu 31. pantam.
82 Tā kā viņu iecelšana amatā esot hipotētiska, viņiem faktiski nav nekāda pamata atsaukties uz Noteikumos paredzētajiem klasifikācijas kritērijiem, kas piemērojami, veicot vispārējo konkursu veiksmīgo kandidātu iecelšanu amatā.
83 Turklāt, paskaidrojot, ka Noteikumu pārejas pasākumi nav nelabvēlīgi darbinieku tiesībām, kas iegūtas Kopienu sistēmā pirms jaunā Kopienu civildienesta režīma stāšanās spēkā, Regulas Nr. 723/2004 37. apsvērums apstiprina atšķirību, kam jāpastāv starp apstrīdēto konkursu veiksmīgajiem kandidātiem, kuri iecelti ierēdņu amatā pirms un pēc 2004. gada 1. maija.
84 Viedoklis, saskaņā ar kuru visi ierēdņi, kurus iestāde iecēlusi amatā no viena un tā paša konkursa, atrodas salīdzināmā stāvoklī, ir izvirzīts iepriekš minētā sprieduma lietā Monaco/Parlaments 55. punktā vienīgi tādēļ, lai konstatētu, ka iestādes pašas pieņemto stingrāku iekšējo noteikumu par klasifikāciju pakāpē piemērošana vispārējā konkursa veiksmīgajam kandidātam pēc tam, kad ieinteresētā persona iekļauta rezerves kandidātu sarakstā, ir prettiesiska, ņemot vērā to, ka Noteikumos paredzēto klasifikācijas kritēriju piemērošana paliek spēkā bez izmaiņām.
85 Izskatāmajā lietā un jebkurā gadījumā, gluži pretēji – tas ir Kopienu likumdevējs, kurš, īstenojot tiesības, kuru esamību apstiprina paši prasītāji, izvēlējās grozīt Noteikumos paredzētos klasifikācijas pakāpē kritērijus attiecībā uz jaunajiem ierēdņiem, ieceļot viņus amatā.
86 Saskaņā ar iedibināto judikatūru likumdevējs jebkurā brīdī var veikt nākotnei paredzētus Noteikumu normu grozījumus, kurus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, pat ja šādi grozījumi, kā tas ir izskatāmajā lietā, ir mazāk labvēlīgi (Pirmās instances tiesas 1998. gada 30. septembra spriedums lietā T‑121/97 Ryan/Revīzijas palāta, Recueil, II‑3885. lpp., 98. punkts).
87 Tā kā amatu, kurā ierēdni ieceļ, viņam nosaka arī lēmumā par iecelšanu (iepriekš minētais spriedums lietā Ventura/Parlaments, 41. punkts) un šis lēmums var būt pamatots tikai ar normām, kuras piemērojamas tā pieņemšanas brīdī, nevar arī uzskatīt par diskriminējošu to, ka atsevišķiem prasītājiem, pamatojoties uz jaunajām Noteikumu normām, tika piešķirta zemāka klasifikācijas pakāpe, pat ja viņi turpmāk ir iecelti tādā pašā amatā, kādā tie bija pirms 2004. gada 1. maija, nebūdami štata darbinieku statusā, un pat ja viņi veic identiskas vai pat svarīgākas funkcijas nekā iepriekš.
88 Visbeidzot, ir jānoraida arguments saistībā ar prasītāju klasifikācijas pakāpes pazemināšanu, kas rodas, ieceļot viņus amatā “vecākais”, kurš klasificēts pakāpē “jaunākais”, un karjeras iespēju neesamību, kas, gluži pretēji, esot pieejama pārējiem ierēdņiem, kuri ir jaunāki un kuriem ir tāda pati klasifikācija.
89 Turklāt fakts, ka, pretēji prasītāju apgalvotajam, nevar tikt konstatēta diskriminācija vecuma dēļ Noteikumu 1.d) panta izpratnē, jo jaunie klasifikācijas pakāpē kritēriji acīmredzami neattiecas ne uz kādiem apsvērumiem par ieinteresēto personu vecumu, šādu apstākli iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar uzskatīt par vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu.
90 No tā izriet, ka Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principam.
91 Pastāvot šādiem apstākļiem, iebildi nevar pieņemt.
Par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
92 Prasītāji apgalvo, ka ar Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ciktāl viņiem bija pamats cerēt, pēc veiksmīgas attiecīgā konkursa izturēšanas, uz attieksmi atbilstoši paziņojumā par konkursu paredzētajiem nosacījumiem.
93 Jaunais tiesiskais regulējums varot attiekties uz situācijas, kas radusies, pamatojoties uz agrākajām normām, nākotnes sekām tikai ar nosacījumu, ja tas būtiski negroza situācijas, kas iegūtas atbilstoši agrākajām normām, ja tas ir paredzams un to pamato svarīgākas sabiedrības intereses.
94 Komisija būtībā atbild, ka prasītājiem nebija pamata tiesiskajai paļāvībai attiecībā uz klasifikāciju pakāpē, kas norādīta paziņojumā par konkursu.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
95 Ir jāatgādina, ka ierēdnis nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai apstrīdētu jaunu normatīvā akta normu, it īpaši jomā, kurā likumdevējam, kā tas ir izskatāmajā lietā, ir plaša rīcības brīvība, kuras principu prasītāji vispār nav apstrīdējuši, attiecībā uz Noteikumu reformas nepieciešamību (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 11. februāra spriedumu lietā T‑30/02 Leonhardt/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑265. lpp., 55. punkts).
96 Turklāt tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību attiecas uz katru indivīdu, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Kopienu administrācija ir viņiem radījusi pamatotas cerības, sniedzot viņiem precīzus solījumus, kas ietverti skaidras, beznosacījumu un atbilstošas informācijas formā, kuras avots ir pilnvarots un uzticams.
97 Savukārt neviens nevar atsaukties uz šī principa pārkāpumu, ja nav precīzu solījumu, ko administrācija viņam būtu sniegusi (Pirmās instances tiesas 2003. gada 19. marta spriedums lietā T‑273/01 Innova Privat-Akademie/Komisija, Recueil, II‑1093. lpp., 26. punkts).
98 Jākonstatē, ka lietas materiālos nav neviena elementa, kas prasītājiem ļauj secināt, ka Kopienu iestādes viņiem būtu sniegušas kaut kādus solījumus, kuri var radīt tiesiskas cerības, saglabājot agrākos Noteikumu kritērijus attiecībā uz ierēdņu klasifikāciju pakāpē, veicot viņu iecelšanu amatā. Pat no paziņojuma par konkursu un Komisijas vēstulēm izriet, ka konkursu veiksmīgajiem kandidātiem varētu tikt piedāvāta iecelšana amatā, pamatojoties uz jaunajām Noteikumu normām.
99 Visbeidzot, prasītāji nevar lietderīgi iebilst par situācijas, kas iegūta uz Agrāko noteikumu pamata, būtiskām izmaiņām tādēļ – kā arī tas konstatēts iepriekš –, ka prasītāju iekļaušanai rezerves kandidātu sarakstā nevarēja būt tādu seku, kas ļautu viņiem gūt priekšrocības no šīs situācijas.
100 Pastāvot šādiem apstākļiem, iebildi nevar pieņemt.
Par Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta neatbilstību Noteikumu 31. pantam
– Lietas dalībnieku argumenti
101 Prasītāji uzsver, ka Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts ir pretrunā Noteikumu 31. panta 1. punktam, saskaņā ar kuru ierēdni ieceļ pakāpē, kas norādīta paziņojumā par konkursu, kuru tas ir izturējis. Lai gan šī norma paredz jaunu jēdzienu “funkciju grupa”, tā attiecoties uz visiem konkursiem, kas organizēti pirms 2004. gada 1. maija un kuru veiksmīgie kandidāti ir iekļauti rezerves kandidātu sarakstā pirms šī datuma.
102 Administrācija nevarot vienpusēji atkāpties no paziņojuma par konkursu, ko tā ir pieņēmusi un kurš tai ir saistošs attiecībā uz visiem tā elementiem tādēļ, ka šī paziņojuma galvenais mērķis ir pēc iespējas precīzāk informēt ieinteresētās personas par vakanto amatu pakāpi un par iecelšanai nepieciešamajiem nosacījumiem.
103 Lai gan attiecīgie paziņojumi par konkursu neietvēra nekādu atsauci uz 2004. gada 1. maiju un neparedzēja nekādus nākamos grozījumus attiecībā uz veiksmīgo kandidātu klasifikāciju pakāpē, veicot viņu iecelšanu amatā, visi prasītāji esot tikuši klasificēti, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, zemākā pakāpē nekā tā, kas norādīta paziņojumā par konkursu, un korekti neveicot šo agrāko pakāpju pārveidošanu saistībā ar Noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktā definētajām jaunajām pakāpēm.
104 Komisija norāda, ka prasītāji patiesībā kritizē faktu, ka nav tikuši iecelti paziņojumos par konkursu norādītajā pakāpē, pamatojoties uz Noteikumu 31. pantu.
105 Komisija uzskata, ka Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts kā pārejas perioda tiesību norma nevar pārkāpt Noteikumu 31. pantu, attiecībā uz kuru tā ir speciālā norma, un nav vajadzīgs tieši paskaidrot, ka tā atkāpjas no šīs normas.
106 Sakarā ar jauno Noteikumu normu stāšanos spēkā agrākās pakāpes esot tikušas aizstātas ar jaunajām pakāpēm: Noteikumu XIII pielikuma 8. panta 1. punktā esot atsauce uz “ar 2. panta 1. punktu ieviestajām pakāpēm” un šī pielikuma 2. panta 2. un 3. punktā esošajā tabulā esot izmantots termins “jaunās pagaidu pakāpes”.
107 No tā izrietot, ka pirms 2004. gada 1. maija publicētie paziņojumi par konkursu ir zaudējuši priekšmetu daļā, kurā paredzēta iecelšana konkrētā pakāpē, it īpaši daļā, kurā apstrīdētie konkursi attiecas uz konkrētu karjeru (divas pakāpes), pamatojoties uz Agrāko noteikumu 5. pantu. Faktiski, no šī datuma neesot pamata atsaukties uz “karjerām”, jo no Noteikumu 5. panta ir pazudusi jebkāda norāde uz šo jēdzienu. Tādēļ likumdevējam esot bijis jāaizpilda šis robs, pieņemot “pakāpes pārejas normas”, proti, pašam nosakot (jauno) klasifikācijas pakāpi ierēdnim, kurš iecelts amatā tā konkursa rezultātā, paziņojums par kuru bija publicēts pirms 2004. gada 1. maija. Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts precīzi esot tāda “pakāpes pārejas norma”.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
108 Noteikumu 31. panta 1. punkts paredz, ka konkursu veiksmīgos kandidātus ieceļ tās funkcijas grupas pakāpē, kas norādīta paziņojumā par konkursu, kuru tie ir izturējuši.
109 Ja no šīs jaunās normas noteikti izriet, ka vispārējo konkursu veiksmīgos kandidātus jāieceļ pārbaudāmo ierēdņu amatā pakāpē, kas norādīta paziņojumā par konkursu, kuru tie ir izturējuši, tomēr no atbildes, kas sniegta uz iebildi par vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu, izriet, ka vakanto amatu pakāpes un šo amatu kandidātu iecelšanas nosacījumu noteikšana, ko Komisija veica, Agrāko noteikumu normu ietvaros sastādot paziņojumus par apstrīdētajiem konkursiem, nevar pagarināt šo normu iedarbību pēc 2004. gada 1. maija, kuru Kopienu likumdevējs noteica kā Eiropas Kopienu ierēdņu dienesta karjeras jaunās struktūras spēkā stāšanās datumu.
110 Atceļot no 2004. gada 1. maija klasifikācijas pakāpes tām dienesta karjerām, kas norādītas paziņojumos par konkursiem, ko veica, ieviešot jauno karjeru sistēmu, likumdevējam nācās pieņemt Noteikumu XIII pielikuma un it īpaši tā 12. panta 3. punkta pārejas noteikumus, lai noteiktu klasifikācijas pakāpi tiem konkursu veiksmīgajiem kandidātiem, kuri iekļauti rezerves kandidātu sarakstā pirms 2004. gada 1. maija, bet iecelti pārbaudāmo ierēdņu amatā pēc šī datuma.
111 Šajā nolūkā likumdevējs aizstāja Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta paredzētās pagaidu pakāpes B *3, A *5 un A *6 ar B 5/B 4, A 8 un A 7/A 6 karjeras pakāpēm, kuras attiecīgi atbilst agrākajām asistentu vietnieku, administratoru vietnieku un administratoru dienesta karjerām, kas norādītas attiecīgajos paziņojumos par konkursu, bet atceltas kopš 2004. gada 1. maija.
112 Ir skaidrs, ka Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta tabula, ar ko paziņojumos par konkursu norādītās pakāpes pārveido par iecelšanas amatā pagaidu pakāpēm, atšķiras no šī pielikuma 2. panta 1. punkta tabulas, kurā pirms 2004. gada 1. maija amatā esošo ierēdņu agrākās pakāpes ir pārveidotas jaunajās pagaidu pakāpēs.
113 Turklāt, kā tas tika atgādināts iepriekš, likumdevējs tomēr ir tiesīgs dienesta interesēs pieņemt nākotnei paredzētus Noteikumu grozījumus, pat ja grozītās normas ir mazāk labvēlīgas nekā agrākās (iepriekš minētais spriedums lietā Ryan/Revīzijas palāta, 98. punkts).
114 Tādai pagaidu normai – kā izskatāmajā lietā – ir raksturīgi būt izņēmumam no atsevišķām Noteikumu normām, kuru piemērošanu noteikti skar režīma izmaiņas. Izskatāmajā lietā izņēmums nepārsniedz to, kas izriet no personu, kuras atlasītas, veicot konkursa procedūras, kas tikušas uzsāktas un pabeigtas, pamatojoties uz Agrākajiem noteikumiem, iecelšanas ierēdņa amatā jauno Noteikumu normu ietvaros.
115 Pastāvot šādiem apstākļiem, prasītāji nevar lietderīgi apgalvot, lai pierādītu Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta pretrunību Noteikumu 31. panta 1. punktam, ka viņi esot tikuši klasificēti zemākā pakāpē nekā tā, kas norādīta paziņojumā par konkursu vai atkarībā no pakāpju līdzvērtības tabulas, kurā esot atkāpe no saiknes, kas nodibināta starp ierēdņu agrāko un jauno klasifikāciju pakāpē.
116 No tā izriet, ka iebildi nevar pieņemt.
Par Noteikumu 5. un 7. panta pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
117 Prasītāji norāda uz Noteikumu 5. panta 5. punkta, kas nosaka vienādus amatā iecelšanas nosacījumus un dienesta karjeras norisi ierēdņiem, kuri ietilpst vienā un tai pašā funkciju grupā, pārkāpumu. Lai gan apstrīdēto konkursu veiksmīgie kandidāti, kas iecelti ierēdņu amatā pirms 2004. gada 1. maija, esot saņēmuši paziņojumos par konkursu norādītajai pakāpei atbilstošu klasifikāciju un atalgojumu, prasītāji esot klasificēti pakāpē, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. pantu.
118 Tāpat neesot ievērots Noteikumu 5. panta 1. un 4. punkts, jo Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta “automātiskas” piemērošanas dēļ viņu amati neesot tikuši “klasificēti” atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas atbilst katram amata veidam.
119 Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts neņemot vērā arī Noteikumu 5. panta 3. punktu, ko ieviesa ar to I.A pielikumu attiecībā uz amata veidu un karjeru atbilstību, ciktāl tā iedarbības rezultātā prasītāju amati ir pārklasificēti zemākā līmenī nekā šiem amatiem atbilstošās funkcijas.
120 Visbeidzot, neesot ievērots arī amata un pakāpes līdzvērtības princips, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ierēdņiem un kuru paredz Noteikumu 7. panta 1. punkts.
121 Komisija iebilst, ka nevis Kopienu likumdevēja, bet vienīgi par Noteikumu piemērošanu atbildīgo iestāžu kompetencē ir atbilstoši Noteikumu 5. panta 4. punktam noteikt pienākumus katram amata veidam un ievērot amatu līdzvērtību, lemjot par savu darbinieku iecelšanu amatā.
122 Prasītāju veiktā atsauce uz Noteikumu I.A pielikuma tabulu neesot pieņemama, ciktāl saskaņā ar Noteikumu XIII pielikuma 4. panta n) punktu, Noteikumu XIII.1 pielikums attiecībā uz amatu veidiem pārejas periodā aizstāj I.A pielikumu no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim.
123 Visbeidzot, 5. panta 1. punkts esot tīri deklaratīvs un neietver nekādu patstāvīgu iestādēm paredzētu pienākumu.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
124 Kā tas izriet no iepriekš sniegtās atbildes uz iebildi par vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu, nevar lietderīgi apgalvot, ka Noteikumu 5. panta 5. punkts esot pārkāpts tādēļ, ka konkrēto konkursu veiksmīgos kandidātus, kas iecelti amatā pirms 2004. gada 1. maija, klasificēja paziņojumā par konkursu norādītajā pakāpē, turpretim prasītāji tika klasificēti, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu.
125 Šajā sakarā Pirmās instances tiesa atgādina, ka, ieceļot amatā konkrēto konkursu veiksmīgos kandidātus pirms 2004. gada 1. maija, bija piemērojami Agrākie noteikumi un paziņojumos par konkursu norādītās klasifikācijas pakāpes, turpretim prasītāju klasifikāciju pakāpē regulē jaunās normas, kuras ir spēkā no šī datuma, tostarp Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta pārejas noteikumi.
126 Tāpat prasītāji kļūdās, apgalvojot, ka Noteikumu XIII pielikuma 12. pants ir pretrunā Noteikumu 5. pantam. Pieņemot pirmo no iepriekš minētajām normām, likumdevējs, rīkojoties savu pilnvaru veikt Noteikumu normu grozījumus ietvaros, definēja ierēdņu, kuri iecelti amatā pārejas periodā, klasifikācijas pakāpes.
127 Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 2. punkts paskaidro, ka Noteikumu 5. panta 3. punkts, kurš definē iecelšanai jaunajā dienesta karjeras struktūrā ietvertajos amatos nepieciešamo kvalifikācijas pakāpi, neattiecas uz ierēdņiem, kuri, tāpat kā prasītāji, iecelti amatā no rezerves kandidātu sarakstiem, kas izveidoti pirms 2004. gada 1. maija publicēto konkursu rezultātā.
128 Šajā sakarā Noteikumu XIII pielikuma 4. panta n) punkts paredz, ka I.A pielikums ar nosaukumu “Amatu veidi katrā Noteikumu 5. panta 3. punktā paredzēto funkciju grupā”, kas ietver Noteikumu 5. panta 4. punktā norādītos jaunos amatus aprakstošo tabulu, tiek aizstāts ar Noteikumu XIII.1 pielikumu, kurā definēti amatu veidi pārejas perioda laikā.
129 Turklāt Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktam un 4. punkta n) punktam ir augstāks spēks nekā Noteikumu 5. panta vispārējām normām, no kurām tie, būdami īpaša tiesību norma, atkāpjas (šajā sakarā skat. Tiesas 2003. gada 19. jūnija spriedumu lietā C‑444/00 Mayer Parry Recycling, Recueil, I‑6163. lpp., 57. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. jūlija spriedumu lietā T‑371/03 Le Voci/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑209. un II‑957. lpp., 122. punkts).
130 Prasītāji nevar arī atsaukties uz Noteikumu 7. panta 1. punkta, saskaņā ar kuru katrs ierēdnis jāieceļ amatā savā funkciju grupā, kas atbilst viņa pakāpei, pārkāpumu.
131 Šī norma, protams, ir jāsaprot tādā nozīmē, ka tā nosaka Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta un ar to saistīto normu piemērošanas pārejas režīmu no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim.
132 Pastāvot šādiem apstākļiem, iebildi nevar pieņemt.
133 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka iebilde par Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta prettiesiskumu ir jānoraida pilnībā.
Par apstrīdēto lēmumu pretrunību vispārējiem labas pārvaldības, pārskatāmības, tiesiskās paļāvības aizsardzības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas, amata un pakāpes vienlīdzības, labticības un ierēdņu interešu vērā ņemšanas principiem
Lietas dalībnieku argumenti
134 Prasītāji, pirmkārt, uzskata, ka apstrīdētie lēmumi ir pretrunā labas pārvaldības principam un pārskatāmības noteikumam, ciktāl viņi netika precīzi un skaidri informēti par būtiskajiem grozījumiem, kas attiecināmi uz viņu klasifikāciju pakāpē gadījumā, ja viņi tiks iecelti amatā pēc 2004. gada 1. maija.
135 Visi prasītāji esot saņēmuši oficiālu informāciju par viņu klasifikāciju pakāpē saskaņā ar Noteikumu normām tikai pēc klasifikācijas datuma. Turklāt apstrīdētajos lēmumos esot skaidra atsauce vienīgi uz Noteikumu 31. pantu, paziņojumu par vakanto amatu un paziņojumu par konkursu, un tajos neesot norādīts Noteikumu XIII pielikuma 12. pants.
136 Regulas Nr. 723/2004 publicēšanu trīs dienas pirms tās stāšanās spēkā un, vairumā gadījumu, pēc prasītājiem izteiktajiem amata piedāvājumiem nevarot uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā attiecīgā teksta sarežģītību un noslēgto raksturu, ko atzinusi pati Komisija.
137 Ja prasītāji būtu bijuši skaidri un laikus informēti par ietekmi, kāda būs jaunajam tiesiskajam regulējumam uz viņu klasifikāciju amatā iecelšanas gadījumā pirms 2004. gada 1. maija, viņi būtu varējuši, vismaz atsevišķos gadījumos, mēģināt stāties amatā pirms šī datuma vai pat atteikties no iecelšanas amatā, pastāvot šiem nelabvēlīgajiem jaunajiem noteikumiem.
138 Prasītāji apgalvo arī, ka apstrīdētie lēmumi tika pieņemti, pārkāpjot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Atsevišķi prasītāji darbā pieņemšanas intervijās pirms 2004. gada 1. maija esot kontaktējušies ar atbildīgajām administrācijas personām, kuras viņiem esot apstiprinājušas, dažkārt pat vairākas reizes, klasifikāciju pakāpē atbilstoši tai, kura norādīta paziņojumā par konkursu. Tas esot arī norādīts tekstos un dokumentos, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas Internet vietnē, kā arī oficiālajās uzaicinājuma vēstulēs uz medicīnisko apskati un administratīvo interviju.
139 Prasītāji pārmet IIN arī to, ka, pārkāpjot nediskriminācijas principu, pret visiem konkursus izturējušajiem kandidātiem nav piemērota vienāda attieksme. Attiecīgo konkursu veiksmīgie kandidāti dažādu iemeslu dēļ esot varējuši tikt iecelti amatā pirms 2004. gada 1. maija, bet citi – nē.
140 Turklāt Komisija esot pārkāpusi amata un pakāpes vienlīdzības principu, neveicot prasītāju pienākumu un atbildību novērtējumu salīdzinājumā ar pakāpi, kuru viņiem būtu vajadzējis piešķirt.
141 Tādēļ esot leģitīms pamats jautāt, vai IIN patiešām rīkojās labticīgi un atbilstoši principam par ierēdņu interešu ņemšanu vērā, lai gan tā pati varēja izsvērt nepieņemamās sekas, kas rodas, ieceļot amatā atšķirīgās pakāpēs vienu un to pašu konkursu veiksmīgos kandidātus, kuri varēja paļauties uz klasifikāciju paziņojumā par konkursu norādītajā pakāpē un kuri nebija informēti par Noteikumu nelabvēlīgo ietekmi uz viņu klasifikāciju nākotnē gadījumā, ja viņu iecelšana amatā notiktu pēc 2004. gada 1. maija amatā atšķirīgās pakāpēs.
142 Komisija atbild, ka prasītāji bija pietiekami informēti. Regula Nr. 723/2004 esot bijusi publicēta pirms apstrīdēto lēmumu pieņemšanas, proti, atsevišķos gadījumos – pat pirms prasītāji bija akceptējuši viņiem izteikto darba piedāvājumu. Turklāt paziņojumos par konkursu vai vēstulēs, ar kurām prasītājus informēja par rezerves kandidātu saraksta spēkā esamības pagarināšanu, esot bijis paziņots par dienesta karjeru sistēmas reformu.
143 Pretēji tam, ko, šķiet, uzskata prasītāji, iestādēm neesot vispārēja pienākuma vērst savu nākamo ierēdņu uzmanību pirms viņu iecelšanas amatā uz visiem viņu juridiskā stāvokļa aspektiem.
144 Prasītājiem izteiktajos darba piedāvājumos esot skaidri norādīts, ka viņu klasifikācija pakāpē tiek veikta, pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu. Šīs vēstules esot arī ievietotas Internet vietnē, kurā var atrast visplašāko informāciju.
145 Neesot vispār pierādīts, ka administrācija esot sniegusi prasītājiem precīzus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus tādā izpratnē, ka viņu klasifikācija pakāpē tiks veikta, pamatojoties uz Agrāko noteikumu normām. Turklāt tiesiskā paļāvība varot rasties tikai no solījumiem, kuri ir atbilstoši piemērojamām normām. Tā kā Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts ir saistošs un nepiešķir administrācijai nekādu rīcības brīvību, no tā izrietošie iespējamie solījumi neesot tādi, kas var radīt par labu prasītājiem tiesisko paļāvību par klasifikāciju pakāpē saskaņā ar Agrākajiem noteikumiem.
146 Visbeidzot, pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses varot radīt iestādei saistošus pienākumus pret personu tikai pēc tās iecelšanas ierēdņa amatā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
147 No lietas materiāliem izriet, ka ne paziņojumos par konkursu, ne prasītājiem adresētajās vēstulēs par rezerves kandidātu saraksta spēkā esamības termiņa pagarināšanu nav norādīts, ka, veicot iecelšanu amatā, jaunie klasifikācijas pakāpē kritēriji var ietvert grozījumus, kas pazemina paziņojumos par konkursu norādītās amatā iecelšanas pakāpes.
148 Tikai pēc viņu iecelšanas amatā pārbaudāmā ierēdņa statusā prasītāji tika skaidri informēti par jauno klasifikācijas pakāpē sistēmu, ko ievieš jaunās Noteikumu normas un par viņu iecelšanas amatā pakāpes korelatīvo pazemināšanu salīdzinājumā ar paziņojumos par konkursu norādīto pakāpi.
149 Turklāt šajā sakarā atzīmējams, ka lielākā daļa apstrīdēto lēmumu savās vīzās neietver nekādu atsauci uz Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, lai gan prasītāju amatā iecelšanas pakāpe tika noteikta, pamatojoties uz šiem pārejas noteikumiem, kuriem, kā to atzina pati Komisija, ir speciālās tiesību normas raksturs attiecībā pret Noteikumu 31. pantu.
150 Tomēr, ja iepriekšējas informācijas nepietiekamība ir tāda, kas var radīt efektīvu argumentāciju Kopienu ārpuslīgumiskajai atbildībai pret trešām personām, tā pati par sevi nevar padarīt apstrīdētos lēmumus par prettiesiskiem.
151 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienu tiesā apstrīdētā individuālā akta tiesiskums ir jāizvērtē atkarībā no faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kuri pastāvēja akta pieņemšanas brīdī (Tiesas 2001. gada 17. maija spriedums lietā C‑449/98 P IECC/Komisija, Recueil, I‑3875. lpp., 87. punkts; Pirmās instances tiesas 2004. gada 25. maija spriedums lietā T‑69/03 W/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑153. un II‑687. lpp., 28. punkts).
152 Tā kā visi apstrīdētie lēmumi tika pieņemti, stājoties spēkā, agrākais, 2004. gada 1. maijā, Komisija apstrīdētajos lēmumos varēja klasificēt prasītājus tikai tādā pakāpē, kas atbilst Noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta jaunajām imperatīvajām normām, kuru prettiesiskums nav pierādīts.
153 Pastāvot šādiem apstākļiem, pat ja pieņem, ka pārkāpumi, kurus prasītāji pārmet Komisijai kā pieļautus, veicot viņu iecelšanu amatā, ir pretēji principiem, uz kuriem atsaucas ieinteresētās personas, katrā ziņā tie nav tādi, kas var radīt kaut mazāko ietekmi uz klasifikācijas pakāpē tiesiskumu, ko apstrīd prasītāji.
154 It īpaši apstāklis, ka Komisija, pārkāpjot nediskriminācijas principu, būtu varējusi atsevišķus kandidātus prioritāri iecelt amatā pirms 2004. gada 1. maija, nevar skart apstrīdēto lēmumu tiesiskumu.
155 Pat pieņemot, ka iecelšana amatā varēja tikt veikta prioritāri, vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem principam ir jāsaskaņojas ar tiesiskuma principu, saskaņā ar kuru neviens nevar atsaukties savā labā uz prettiesiskumu, kas esot pieļauts citas personas labā (Tiesas 1985. gada 4. jūlija spriedums lietā 134/84 Williams/Revīzijas palāta, Recueil, 2225. lpp., 14. punkts).
156 No tā izriet, ka pamats ir jānoraida.
157 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasība ir jānoraida pilnībā, līdz ar to, nelemjot par prasītāju prasījumu daļām, ar kurām Pirmās instances tiesu lūdz, pirmkārt, atjaunot viņu dienesta karjeru un, otrkārt, piešķirt atlīdzību par kavējumu attiecībā uz atalgojuma atliktajiem maksājumiem, kuriem esot jāizriet no sprieduma, ar kuru atceļ apstrīdētos lēmumus.
Par tiesāšanās izdevumiem
158 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punkta pirmajai daļai lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
159 Saskaņā ar šī paša reglamenta 88. pantu tiesvedībās, kurās puses ir Eiropas Kopienas un to darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
160 Tomēr, pamatojoties uz šī paša reglamenta 87. panta 3. punkta pirmo daļu, Pirmās instances tiesa, ja pastāv izņēmuma apstākļi, var sadalīt tiesāšanās izdevumus.
161 Ievērojot izskatāmās lietas apstākļus, Pirmās instances tiesa uzskata, kā tas arī izriet no iepriekš minētā, ka Komisija neviesa prasītājiem skaidrību un precizitāti par pašas izstrādāto Noteikumu grozījumu paredzamo konkrēto ietekmi uz viņu individuālo situāciju.
162 Sakarā ar neskaidrību, kas līdz apstrīdēto lēmumu paziņošanas brīdim arī varēja pastāvēt prasītāju apziņā attiecībā uz viņiem pienākošos klasifikāciju pakāpē, ieinteresētās personas varēja uzskatīt, ka viņām ir pamats apstrīdēt savu klasifikāciju pakāpē Kopienu tiesā.
163 Pastāvot šiem apstākļiem, šo procesu var uzskatīt par tādu, ko daļēji izraisīja Komisijas rīcība, ciktāl tā informācijas neesamības dēļ varēja ieinteresētajām personām radīt saprotamus jautājumus par viņu sākotnējās klasifikācijas pakāpes tiesiskumu sakarā ar amatā iecelšanas procesu, kam piemita neskaidrība attiecībā uz būtisku amatā iecelšanas nosacījumu.
164 Pastāvot šādiem apstākļiem, tas ir izņēmuma iemesls, kurš pamato iestādes, kas ir atbildētāja, un prasītāju izdevumu, kas radušies sakarā ar tiesvedību, sadalīšanu (šajā sakarā skat. Tiesas 1967. gada 14. jūnija spriedumu lietā 26/66 Hoogovens en Staalfabrieken/Augstā iestāde, Recueil, 149. un 166. lpp., un 1968. gada 11. jūlija spriedumu lietā 26/67 Danvin/Komisija, Recueil, 463. un 474. lpp.).
165 Pirmās instances tiesa uzskata, ka tā ir veikusi taisnīgu lietas apstākļu izvērtējumu, uzliekot Komisijai pienākumu segt pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem.
166 Turklāt Reglamenta 87. panta 4. punkts paskaidro, ka iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
167 No tā izriet, ka Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem;
3) prasītāji sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem;
4) Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Legal | Wiszniewska‑Białecka | Vadapalas |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 11. jūlijā.