Lieta C‑101/05

Skatteverket

pret

A

(Regeringsrätten lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kapitāla brīva aprite – Kapitāla aprites ierobežojums starp dalībvalstīm un trešām valstīm – Ienākumu no kapitāla aplikšana ar nodokli – No EEZ dalībvalstī dibinātas sabiedrības saņemtas dividendes – Atbrīvojums – Dividendes, kas saņemtas no trešā valstī dibinātas sabiedrības – Atbrīvojums, kas atkarīgs no nosacījuma, ka pastāv nodokļu konvencija par informācijas apmaiņu – Nodokļu kontroles efektivitāte

Sprieduma kopsavilkums

1.        Kapitāla brīva aprite – Līguma noteikumi

(EKL 56. panta 1. punkts, 57. panta 1. punkts un 58. pants)

2.        Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi

(EKL 56. panta 1. punkts)

3.        Kapitāla brīva aprite – Kapitāla aprites uz vai no trešām valstīm ierobežojumi

(EKL 57. panta 1. punkts)

4.        Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Ienākuma nodokļi

(EKL 56. un 58. pants)

1.        Attiecībā uz kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm uz EKL 56. panta 1. punktu saistībā ar EKL 57. un 58. punktu var atsaukties valsts tiesās, kā sekas ir tam pretrunā esošu valsts noteikumu nepiemērojamība neatkarīgi no tā, par kāda veida kapitāla apriti ir runa. EKL 56. panta 1. punktam ir tieša iedarbība, nenošķirot EKL 57. panta 1. punkta darbības jomā ietilpstošas kapitāla aprites kategorijas no tām, kas tajā neietilpst, un šajā noteikumā paredzētais izņēmums nav šķērslis tam, ka EKL 56. panta 1. punkts privātpersonām piešķir tiesības, kuras tās var aizstāvēt tiesā.

(sal. ar 26. un 27. punktu)

2.        Kapitāla aprites ierobežojumu jēdziens jāinterpretē identiski attiecībās ar trešām valstīm un Kopienas ietvaros. Kaut arī kapitāla aprites starp dalībvalstīm un trešām valstīm liberalizācijai var būt citi mērķi, kas nav iekšējā tirgus īstenošana, kā, piemēram, nodrošināt vienotās Kopienu valūtas uzticamību pasaules finanšu tirgos un saglabāt dalībvalstīs pasaules mēroga finanšu centrus, jāatzīst, ka, tā kā EKL 56. panta 1. punktā kapitāla brīvas aprites princips ir ticis attiecināts uz kapitāla apriti starp trešām valstīm un dalībvalstīm, šīs pēdējās ir izvēlējušās šo principu nostiprināt tajā pašā pantā un tādā pašā formulējumā gan attiecībā uz kapitāla apriti Kopienā, gan attiecībās ar trešām valstīm. Turklāt no visiem Līguma nodaļā par kapitālu un maksājumiem iekļautajiem noteikumiem kopumā izriet, ka, lai ņemtu vērā faktu, ka kapitāla aprites liberalizācijai ir atšķirīgs mērķis un konteksts atkarībā no tā, vai runa ir par attiecībām starp dalībvalstīm un trešām valstīm vai kapitāla brīvu apriti starp dalībvalstīm, tās uzskatīja par nepieciešamu paredzēt aizsargklauzulas un atkāpes, kas ir piemērojamas specifiski kapitāla apritei no trešām valstīm vai uz tām.

(sal. ar 31., 32. un 38. punktu)

3.        EKL 57. panta 1. punktā paredzētā ierobežojuma, kas pastāvēja 1993. gada 31. decembrī, jēdziens paredz, ka tiesību normām, kurās ietilpst attiecīgais ierobežojums, kopš šā datuma nepārtraukti bija jābūt attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmas daļai. Šajā ziņā valsts pasākums, kas ir veikts pēc šī noteiktā datuma, tikai tāpēc vien netiek automātiski izslēgts no šajā 1. pantā paredzētā atkāpes ietverošā tiesiskā regulējuma, un šī iespēja jāsaprot kā tāda, kas ietver noteikumus, kas pēc būtības ir identiski iepriekšējiem tiesību aktiem vai kas tikai samazina vai atceļ iepriekšējos tiesību aktos esošo šķērsli Kopienu tiesību un brīvību izmantošanai. Savukārt no šī atkāpes saturošā regulējuma ir izslēgti tiesību akti, kas balstīti uz citādāku loģiku nekā iepriekšējās tiesības un ievieš jaunas procedūras. Tādējādi netiek paredzēti noteikumi, kas, lai arī būtībā ir identiski tiesību aktiem, kuri pastāvēja 1993. gada 31. decembrī, no jauna ievieš šķērsli kapitāla brīvai apritei, kas pēc agrāko tiesību aktu atcelšanas vairs nepastāvēja.

(sal. ar 48. un 49. punktu)

4.        EKL 56. un 58. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj dalībvalsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem tādu dividenžu atbrīvojums no ienākuma nodokļa, kuras ir izmaksātas meitas sabiedrības akciju veidā, var tikt piešķirts tikai tad, ja izmaksātāja sabiedrība ir dibināta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī vai valstī, ar kuru nodokļu maksāšanas dalībvalsts ir noslēgusi nodokļu konvenciju, kas paredz informācijas apmaiņu, ja šim atbrīvojumam piemēro nosacījumus, kuru izpildi šīs dalībvalsts kompetentās iestādes var pārbaudīt, tikai saņemot informāciju no valsts, kurā dibināta izmaksātāja sabiedrība.

Lai gan šāds tiesiskais regulējums ietver ierobežojumu kapitāla apritei starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kas attur attiecīgajā dalībvalstī dzīvojošus nodokļu maksātājus no kapitāla ieguldīšanas sabiedrībās, kas dibinātas ārpus EEZ, to tomēr var pamatot nepieciešamība nodrošināt nodokļu pārbaužu efektivitāti, ievērojot samērīguma principu tajā ziņā, ka tam jābūt piemērotam paredzētā mērķa sasniegšanai un tas nedrīkst pārsniegt tā sasniegšanai nepieciešamo. Ir taisnība, ka dalībvalsts nevar atsaukties uz neiespējamību panākt citas dalībvalsts sadarbību izmeklēšanas veikšanai vai informācijas savākšanai, lai pamatotu atteikumu piešķirt nodokļu priekšrocību. Tomēr šis princips par aprites brīvību izmantošanas ierobežojumiem Kopienas ietvaros nevar tikt pilnībā attiecināts uz kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, jo šāda aprite notiek tiesiskajā kontekstā, kas atšķiras no kapitāla aprites starp dalībvalstīm tiesiskā konteksta. Tādējādi tad, ja dalībvalsts tiesību akti nodokļu priekšrocību padara atkarīgu no nosacījumiem, kuru ievērošanu var pārbaudīt, tikai saņemot informāciju no trešās valsts kompetentām iestādēm, šī dalībvalsts principā var likumīgi atteikties piešķirt šo priekšrocību, ja, it īpaši tādēļ, ka šai trešai valstij nav līgumiska pienākuma sniegt informāciju, izrādās neiespējami no šīs valsts iegūt šo informāciju.

(sal. ar 42., 43., 55., 56., 58., 60., 63. un 67. punktu un rezolutīvo daļu)