ĢENERĀLADVOKĀTES VERICAS TRSTENJAKAS [VERICA TRSTENJAK] SECINĀJUMI,
sniegti 2008. gada 11. septembrī 1(1)
Lieta C‑52/07
Kanal 5 Ltd,
TV 4 AB
pret
Föreningen Svenska Tonsättares Internationella Musikbyrå (STIM)
(Marknadsdomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
EKL 82. pants – Dominējošais stāvoklis tirgū – Ļaunprātīga izmantošana – Mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija – Organizācija ar faktisku monopolstāvokli – Raidīšana televīzijas kanālos – Aprēķina metode
Satura rādītājs
I – Ievads
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Kopienu tiesības
B – Valsts tiesības
III – Fakti, pamata lieta un prejudiciālais jautājums
A – Fakti
B – Pamata lieta un prejudiciālais jautājums
IV – Tiesvedība Tiesā
V – Lietas dalībnieku argumenti
VI – Juridiskais vērtējums
A – Iepriekšējas piezīmes
B – Par pirmo prejudiciālo jautājumu
1) STIM sniegtais pakalpojums
2) Atlīdzība
3) Sniegtā pakalpojuma un atlīdzības proporcija
a) Fiksēta ieņēmumu daļa
b) Mainīga ieņēmumu daļa
4) Secinājumi
C – Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu
1) STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode
a) Ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidītā ilguma identificēšana un aprēķināšana
b) Skatītāju skaita identificēšana un aprēķināšana
c) Citu faktoru paredzēšana ieņēmumu palielināšanai
d) Secinājumi
2) Iespējams, citādāk veidotas aprēķina metodes
D – Par ceturto prejudiciālo jautājumu
1) Atšķirīgi noteikumi vienādiem pakalpojumiem
2) Konkurences attiecības
3) Secinājumi
VII – Secinājumi
I – Ievads
1. Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu runa ir par atlīdzību, ko kāda Zviedrijas Mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija pieprasa no televīzijas kanāliem par organizācijas pārvaldībā esošu, ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanu. Prejudiciālie jautājumi radās tiesvedībā starp komerctelevīzijas kanāliem un Zviedrijas Mūzikas autortiesību kolektīvo pārvaldes organizāciju Šajā tiesvedībā komerctelevīzijas kanāli lūdza aizliegt Mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijai izmantot noteiktas autoratlīdzības aprēķināšanas metodes. Līdz ar to iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai noteiktu autoratlīdzības aprēķina metožu piemērošana ir ļaunprātīga dominējoša stāvokļa tirgū izmantošana EKL 82. panta izpratnē.
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Kopienu tiesības
2. Atbilstoši EKL 82. pantam vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var it īpaši izpausties kā:
a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības noteikumi;
b) ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;
c) atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
d) prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.
B – Valsts tiesības
3. Zviedrijas tiesībās autortiesību aizsardzība tiek reglamentēta ar Lag (1960:729) om upphovsrätt till litterära och konstnärliga verk (Likums (1960:729) par autortiesībām uz literārajiem un mākslas darbiem, turpmāk tekstā – “URL”). Atbilstoši URL mūzikas skaņdarba autoram ir ekskluzīvas tiesības kontrolēt sava muzikālā skaņdarba publisku atskaņošanu (turpmāk tekstā – “atskaņošanas tiesības”), kā arī šī skaņdarba ierakstīšanu un pavairošanu (turpmāk tekstā – “mehāniskās tiesības”). Trešās personas bez autora atļaujas (licences) nedrīkst tā darbus atskaņot, ierakstīt vai pavairot. Autors par licences piešķiršanu var pieprasīt atlīdzību.
4. Attiecībā uz televīzijas kanāliem Zviedrijas autortiesību tiesību aktos ir paredzēti īpaši noteikumi. Atbilstoši URL 42.a un 42.e pantam televīzijas kanāli var vienoties ar Mūzikas autortiesību kolektīvo pārvaldes organizāciju, kas noteiktā autortiesību jomā pārstāv lielāko daļu Zviedrijas autoru, par “paplašinātās kolektīvās licences” saņemšanu. Ja televīzijas kanāls ir saņēmis šādu “paplašināto kolektīvo licenci”, Zviedrijas valdība piešķir šim televīzijas kanālam vispārējas tiesības izmantot attiecīgos ar autortiesībām aizsargātos darbus. Individuāla autoru atļauja šādā gadījumā vairs nav nepieciešama.
5. Konkurrenslagen [1993:20] (Konkurences likums, turpmāk tekstā – “KL”) 23. pantā paredzēts, ka Konkurrensverket (Zviedrijas Konkurences padome) var pieprasīt, lai uzņēmums izbeidz EKL 82. panta pārkāpumu. Turklāt šajā pantā paredzēts, ka arī cietusī puse var vērsties Marknadsdomstolen [Augstākajā komerctiesā], ja Zviedrijas Konkurences padome noraida attiecīgo sūdzību.
III – Fakti, pamata lieta un prejudiciālais jautājums
A – Fakti
6. Kanal 5 Ltd (turpmāk tekstā – “Kanal 5”) un TV 4 AB (turpmāk tekstā – “TV 4”) ir privāti komerctelevīzijas kanāli. Sverige Television (turpmāk tekstā – “SVT”) ir sabiedriskais televīzijas kanāls.
7. Föreningen Svenska Tonsättares Internationella Musikbyrå u. p. a. (Zviedrijas Izpildītāju tiesību apvienība, turpmāk tekstā – “STIM”) ir mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija. STIM dalībnieki ir mūzikas skaņdarbu autori un mūzikas ierakstu izdevniecības. Pievienojoties STIM, tās dalībnieki nodod organizācijai savas tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu pārraidīšanu televīzijā. STIM īsteno šīs piešķirtās tiesības attiecībā uz televīzijas kanāliem un sadala iegūto atlīdzību starp organizācijas dalībniekiem.
8. STIM ir noslēgusi abpusējus līgumus ar citās dalībvalstīs un trešās valstīs esošām līdzīgām autortiesību pārvaldības organizācijām. Atbilstoši šiem līgumiem STIM Zviedrijā pārvalda gan tās īpašumā esošos darbus (2), gan arī ārvalstu autortiesību pārvaldības organizāciju īpašumā esošos darbus.
9. Nosakot atlīdzības apjomu, STIM attiecībā uz televīzijas kanāliem piemēro trīs dažādus modeļus:
– STIM iekasē autoratlīdzību no Kanal 5 un TV 4 pēc tā saucamā pamata tarifa. Tas nozīmē, ka STIM iekasē procentuālu daļu no televīzijas kanāla ieņēmumiem, ko tie iegūst no reklāmas laika pārdošanas, kā arī, pakārtoti, no reklāmas laika un abonementu līgumiem (turpmāk tekstā – “ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas”). Šīs procentuālās daļas apjoms nav konkrēti noteikts. Drīzāk procentuālā daļa ir atkarīga no tā, kādā apmērā viena gada laikā televīzijas kanālā tiek pārraidīta mūzika. Lai gan procentuālā daļa pieaug un samazinās atbilstoši gada laikā pārraidītajam mūzikas apjomam, tomēr tā nav identiska mūzikas proporcijai un ir daudz zemāka (3). Turklāt [televīzijas kanāliem] tiek piešķirtas dažādas atlaides pārdošanas izdevumiem (4).
Gada mūzikas proporcija ir proporcija starp televīzijas kanālā pārraidīto ar autortiesībām aizsargātu mūzikas stundu skaitu un kopējo raidlaiku gada laikā. Gada mūzikas proporciju nosaka, balstoties uz ziņojumiem, ko Kanal 5 un TV 4 iesniedz STIM. Šajos ziņojumos ir noteikts, cik ilgi kāds ar autortiesībām aizsargāts muzikāls darbs ir ticis izmantots atsevišķos raidījumos. Gada mūzikas proporcija tiek noteikta ex post vienam gadam.
– Atlīdzība, ko STIM saņem no SVT, tiek aprēķināta pēc citas metodes. SVT lielākoties tiek finansēts no valsts budžeta, un šim kanālam praktiski nav ienākumu no reklāmām. Tādēļ SVT gadījumā tiek aprēķināti fiktīvi ieņēmumi no reklāmas līgumiem (5). STIM pieprasa no SVT procentuālu daļu no šiem fiktīvajiem reklāmas ieņēmumiem, kurus aprēķinot tiek ņemta vērā arī SVT gada mūzikas proporcija. Turklāt SVT gada mūzikas proporcija tiek prognozēta ex ante. SVT gada faktiskā mūzikas proporcija netiek ņemta vērā ex post.
– Tā saucamo minimālo tarifu STIM piemēro televīzijas kanāliem, kas vēl nav sasnieguši lielu apgrozījumu. Aprēķinot šo tarifu, tiek ņemts vērā pārraidītās mūzikas stundu skaits gada laikā un attiecīgā kanāla faktiskais skatītāju skaits. Faktisko skatītāju skaitu aprēķina kā personu skaitu dienā (6).
B – Pamata lieta un prejudiciālais jautājums
10. 2004. gada oktobrī Kanal 5 un TV 4Konkurrensverket iesniedza sūdzību, kurā tie apgalvoja, ka STIM ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Tomēr Konkurrensverket nesaskatīja nekādus pierādījumus EKL 82. panta pārkāpumam. Pēc tam Kanal 5 un TV 4 lūdza Marknadsdomstolen (iesniedzējtiesa) aizliegt STIM izmantot noteiktas atlīdzības aprēķina metodes. Kanal 5 un TV 4 sūdzība daļēji bija vispārīgi formulēta, un tajā netika ņemta vērā STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode.
11. Iesniedzējtiesa secināja, ka šajā lietā konkrētais un ģeogrāfiskais tirgus ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izplatīšanai televīzijā ir Zviedrijas tirgus un ka STIM šajā tirgū sava faktiskā monopola dēļ ir dominējošs stāvoklis. Iesniedzējtiesa arī secināja, ka STIM rīcība var ietekmēt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu vispirms norāda uz to, ka STIM šo aprēķina metodi izmanto arī attiecībā uz tādu ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšanu, kuru autori ir citu dalībvalstu pilsoņi. Turklāt daļa uzņēmumu, ar ko Kanal 5 un TV 4 ir noslēguši reklāmas līgumus, ir reģistrēti citās dalībvalstīs. Un, visbeidzot, Kanal 5 savas pārraides translē no Apvienotās Karalistes.
12. Marknadsdomstolen apturēja tiesvedību un lūdza Tiesu atbildēt uz šādiem prejudiciāliem jautājumiem:
“1) Vai EKL 82. pants ir jāinterpretē tādā veidā, ka par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir uzskatāma prakse, kad mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija, kam dalībvalstī ir faktisks monopolstāvoklis, komerctelevīzijas kanāliem, lai tie varētu iegūt tiesības plašai sabiedrībai paredzētās televīzijas pārraidēs izmantot mūziku, piemēro vai uzspiež tādu atlīdzības aprēķina metodi, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā daļa no televīzijas kanālu ieņēmumiem, kas gūti no šādām plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm?
2) Vai EKL 82. pants ir jāinterpretē tādā veidā, ka par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir uzskatāma prakse, kad mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija, kam dalībvalstī ir faktisks monopolstāvoklis, komerctelevīzijas kanāliem, lai tie varētu iegūt tiesības plašai sabiedrībai paredzētās televīzijas pārraidēs izmantot mūziku, piemēro tādu atlīdzības aprēķina metodi, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā daļa no televīzijas kanālu ieņēmumiem, kas gūti no šādām plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm, ja nepastāv acīmredzama saikne starp ieņēmumiem un šīs mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtajiem pakalpojumiem, proti, piešķirot atļauju atskaņot ar autortiesībām aizsargātu mūziku, kā tas bieži notiek, piemēram, ziņu un sporta pārraidēs, un tad, ja ieņēmumi palielinās, izdarot izmaiņas programmā, ieguldot tehnoloģijās un izstrādājot klientiem pielāgotus risinājumus?
3) Vai atbildi uz pirmo vai otro jautājumu var ietekmēt tas, ka ir iespējams identificēt un aprēķināt gan pārraidītās mūzikas ilgumu, gan skatītāju skaitu?
4) Vai atbildi uz pirmo vai otro jautājumu var ietekmēt tas, ka atlīdzības aprēķina metode (kas ir balstīta uz ieņēmumiem) netiek piemērota vienādi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējām sabiedrībām?”
IV – Tiesvedība Tiesā
13. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika saņemts 2007. gada 6. februārī. Rakstveida procesā savus apsvērumus sniedza Kanal 5 un TV 4, STIM, Apvienotās Karalistes valdība, Polijas valdība un Komisija. Tiesas 2008. gada 12. jūnija sēdē piedalījās un savus apsvērumus papildināja Kanal 5, STIM, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija.
V – Lietas dalībnieku argumenti
14. Kanal 5 un TV 4 uzskata, ka STIM, piemērojot savas aprēķina metodes, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū. STIM uzspiež neatbilstošas tirdzniecības cenas, ierobežo ražošanu, noietu un tehnikas attīstību, kaitējot patērētājam, un pauž nevienlīdzīgu attieksmi pret televīzijas kanāliem.
15. Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu Kanal 5 un TV 4 būtībā uzskata, ka nepastāv pietiekama saistība starp STIM sniegto pakalpojumu un televīzijas kanālu ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas. Šajā sakarā Kanal 5 un TV 4 iebilst, ka lielākā daļa televīzijas kanālu ieņēmumu no reklāmām tiek iegūti labākajos raidlaikos, kamēr mūzikas proporcija šajos raidlaikos ir relatīvi maza. Arī ziņu raidījumos un sporta pārraidēs mūzikas proporcija ir maza. Vispārējas aprēķina metodes izmantošana varētu būt piemērota, lai samazinātu kolektīvas tiesību pārvaldīšanas izmaksas. Tomēr, ja tehniski ir iespējams identificēt un aprēķināt pārraidīto ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu ilgumu un skatītāju skaitu, tad STIM savā aprēķina metodē būtu jāizmanto šīs tehniskās iespējas.
16. Attiecībā uz ceturto jautājumu Kanal 5 un TV 4 pārstāv viedokli, ka dažādu aprēķina metožu piemērošana ir diskriminējoša. Turklāt abi kanāli norāda, ka Zviedrijas tirgū Kanal 5, TV 4 un SVT ir iepircēji ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšanai televīzijā.
17. STIM uzskata, ka atbilde uz prejudiciālajiem jautājumiem ietilpst acte clair jomā. Šajā lietā nav piemērojams EKL 82. pants, jo ekskluzīvu autortiesību īstenošana skar autortiesību būtību. Līdz ar to šo tiesību īstenošanai nevar piemērot EKL 82. pantu. Šajā sakarā STIM norāda uz EKL 295. pantu un EKL 307. pantu saistībā ar Bernes konvenciju (7).
18. Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu STIM saturiski piemin, ka tās izmantotajā aprēķina metodē ir ņemti vērā visi būtiskie aspekti. Šī aprēķina metode balstās uz objektīviem un caurskatāmiem kritērijiem, kā arī tā ir vienkārši piemērojama un lēta. Tajā ir ņemta vērā televīzijas kanālu gada mūzikas proporcija. Aprēķina metodē ir ņemts vērā arī iespējamais skatītāju skaits un autortiesību pārvaldības ekonomiskā saistība. Turklāt aprēķina metode ir elastīga un atvieglo jauniem, mazākiem televīzijas kanāliem piekļuvi tirgum. Šī aprēķina metode precīzi atspoguļo arī autortiesību vērtību. Tādēļ tehnisko iespēju, ar ko var noteikt ar autortiesībām aizsargātu muzikālu darbu izmantošanas ilgumu un precīzu skatītāju skaitu, pastāvēšana nav iemesls tam, lai pašreizējās aprēķina metodes piemērošanu klasificētu kā ļaunprātīgu izmantošanu.
19. Attiecībā uz ceturto prejudiciālo jautājumu STIM pārstāv viedokli, ka atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana nav diskriminējoša. Konkurences ziņā Kanal 5 un TV 4 neesot nostādīti sliktākā pozīcijā, jo televīzijas kanāli darbojas dažādos tirgos. Ir jānošķir publisko televīzijas kanālu tirgus no maksas televīzijas kanālu tirgus. Publiskās televīzijas tirgū ir jānošķir arī sabiedriskie televīzijas kanāli, kas tiek finansēti no nodokļiem, un komerctelevīzijas kanāli, kas tiek finansēti no reklāmas ieņēmumiem. Tādēļ nepastāv nevienlīdzīga attieksme, jo SVT tiek finansēta no nodokļiem.
20. Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu Polijas valdība pārstāv viedokli, ka, tādas aprēķina metodes piemērošana, kādu pašlaik piemēro STIM, nav ļaunprātīga dominējošā stāvokļa tirgū izmantošana, ja atlīdzības apjoms atspoguļo ar autortiesībām aizsargātu muzikālu darbu izmantošanas un mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību. Šajā sakarā ļoti būtiska ir izmatoto muzikālo darbu identificēšana un aprēķināšana.
21. Attiecībā uz ceturto jautājumu Polijas valdība piemin, ka atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana komerctelevīzijas un sabiedriskās televīzijas kanāliem varētu būt nepieļaujama diskriminācija, ja šīs aprēķina metodes ietvaros nepamatoti ar atšķirīgiem noteikumiem tiktu sniegti vienādi pakalpojumi.
22. Apvienotā Karaliste attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu piemin, ka tādas aprēķina metodes piemērošana, atbilstoši kurai atlīdzība ir piesaistīta tikai daļai ieņēmumu no reklāmas un abonementa maksas, per se nav ļaunprātīga rīcība. Drīzāk tā ir parasta autortiesību īstenošana. Tas, vai aprēķina metode pietiekamā apmērā atspoguļo saistību ar muzikālo darbu, kurus aizsargā autortiesības, izmantošanu, ir faktoloģisks jautājums, uz ko jāatbild valsts tiesai. Turklāt Apvienotās Karalistes valdība norāda, ka vispārējas metodes sekas ir iespējams izlīdzināt ar efektivitātes priekšrocībām.
23. Attiecībā uz ceturto jautājumu Apvienotās Karalistes valdība pārstāv viedokli, ka valsts tiesai ir jāpārbauda, vai Kanal 5 un TV 4 konkurē ar SVT. Tālāk valsts tiesai būtu jāpārbauda, vai pastāv diskriminācija.
24. Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu Komisija izklāsta, ka tādas aprēķina metodes izmantošana, atbilstoši kurai atlīdzība ir piesaistīta tikai daļai ieņēmumu no reklāmas un abonēšanas maksas, per se nav ļaunprātīga rīcība. Ir ļoti grūti noteikt ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas vērtību skatītājiem un televīzijas kanāliem. Autortiesību jomā ir likumīgi televīzijas kanāla maksāto atlīdzību piesaistīt vismaz daļēji faktiskam vai iespējamam skatītāju skaitam un izmantotās mūzikas ekonomiskajai vērtībai. Turklāt ir ļoti grūti noteikt cēloņsakarību starp ar autortiesībām aizsargātu muzikālu darbu izmantošanu un kāda televīzijas raidījuma vai kanāla ekonomisko veiksmi. Būtībā varētu pieņemt, ka ir jāpastāv saprātīgai saistībai starp skatītāju skaitu un ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas. Tomēr katram raidījumam var būt atšķirīgs skatītāju skaits.
25. Komisija uzskata, ka tādas aprēķina metodes ietvaros, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta balstoties uz daļu no apgrozījuma, ir jāņem vērā arī ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas ilgums. Jo precīzāk ir iespējams identificēt un aprēķināt muzikālo darbu ilgumu un skatītāju skaitu, jo vienkāršāk ir noteikt ekonomisko vērtību. Tomēr tehniskās iespējas veikt ļoti precīzu analīzi nenozīmē, ka mazāk precīzas aprēķina metodes izmantošana ir ļaunprātīga rīcība. Šajā sakarā esot jāņem vērā arī precīzākās analīzes uzticamība, kā arī tās izmaksas.
26. Attiecībā uz ceturto prejudiciālo jautājumu Komisija norāda uz to, ka valsts tiesai vispirms ir jāpārbauda, vai Kanal 5 un TV 4 konkurē ar SVT. Tālāk valsts tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv diskriminācijas fakts. Īpašas aprēķina metodes izmantošana neesot diskriminējoša, ja šī metode kalpo, lai pietuvinātu SVT komerctelevīzijas kanāliem, veicot fiktīvu ienākumu no reklāmas un abonēšanas maksas modulāciju. Tomēr valsts tiesai ir jāpārbauda, vai apstāklis, ka faktiskā SVT mūzikas proporcija netiek ņemta vērā ex post, ir diskriminējoša rīcība.
VI – Juridiskais vērtējums
A – Iepriekšējas piezīmes
27. Prejudiciālie jautājumi skar jomu, kuras sociālā un ekonomiskā nozīme nepārtraukti palielinās. Atlīdzības tarifu noteikšana, ko autortiesību pārvaldības organizācijas pieprasa no tām piešķirto tiesību izmantotājiem, ir īpaši sarežģīta autortiesību kolektīvās ievērošanas joma. Jau iepriekš tarifu noteikšana regulāri ir izraisījusi domstarpības starp autortiesību pārvaldības organizācijām un to pakalpojumu izmantotājiem. Tiesai jau ir bijusi iespēja apskatīt autortiesību pārvaldības organizāciju izmantoto aprēķina metožu saderību ar EKL 82. pantu.
28. Jautājumi, ko mums valsts tiesa uzdod šīs tiesvedības ietvaros, zināmā mērā līdzinās tiem jautājumiem, uz kuriem Tiesai bija jāatbild tā saucamajās Diskotēku lietās (8). Šīs lietas fakti tomēr atšķiras no Diskotēku lietu faktiem, jo televīzijas kanāli savās pārraidēs regulāri daudz mazākos apmēros izmanto ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus, nekā tas tiek darīts diskotēku laikā.
29. Prejudiciālie jautājumi ir pieņemami. Tomēr STIM pārstāv viedokli, ka atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem izriet no līdzšinējās Tiesas judikatūras. Pat ja tas izrādītos tā, tas tomēr nenozīmētu, ka prejudiciālie jautājumi ir nepieņemami (9).
30. Iesniedzējtiesa secināja, ka [šajā lietā] konkrētais un ģeogrāfiskais tirgus ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izplatīšanai televīzijā ir Zviedrijas tirgus un ka STIM šajā tirgū faktiskā monopola dēļ ir dominējošs stāvoklis. Iesniedzējtiesa tālāk uzskata, ka STIM rīcība var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to uzdotie prejudiciālie jautājumi skar jēdziena “ļaunprātīga rīcība” EKL 82. panta izpratnē interpretāciju (10).
31. Ar pirmajiem trim prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tirgū dominējoša mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācija rīkojas ļaunprātīgi, ja tā, aprēķinot atlīdzību par saviem pakalpojumiem, attiecībā uz komerctelevīzijas kanāliem kā Kanal 5 un TV 4 izmanto noteiktas aprēķina metodes. Šajā kontekstā kļūst skaidrs, ka iesniedzējtiesa nejautā, vai noteikta aprēķina metode ir ļaunprātīga izmantošana, ja, to piemērojot, tiek iegūta pārlieku augsta atlīdzības summa. Drīzāk iesniedzējtiesas jautājumi ir vērsti uz to, lai noskaidrotu, vai šādu aprēķina metožu piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana, ja šīs metodes nerada pietiekamu saistību starp mūzikas autortiesību kolektīvo pārvaldes organizāciju sniegto pakalpojumu un pieprasīto atlīdzību.
32. Tālāk ir redzams, ka iesniedzējtiesa savus jautājumus ir formulējusi ļoti vispārīgi un tiem nav skaidras saistības ar STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi. Šādai rīcībai varētu būt procesuālo tiesību iemesli, jo saskaņā ar EKL 234. panta pirmās daļas a) punktu tiesvedības par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets ir primāro Kopienu tiesību interpretācija, nevis valsts faktu izvērtēšana (11). Tomēr Kanal 5 un TV 4 sūdzības pamata lietā ir daļēji vispārīgi formulētas un tajās nav atsauces uz STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka STIM aprēķina metodi izvēlas pēc saviem ieskatiem. Šī iemesla dēļ nevar izslēgt, ka Kanal 5 un TV 4 sūdzības ir vērstas ne tikai pret STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi, bet gan uz to, lai STIM aizliegtu izmantot noteiktas aprēķina metodes vispār. Tas ir jāņem vērā, interpretējot prejudiciālos jautājumus.
33. Ar savu ceturto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana komerctelevīzijas kanāliem kā Kanal 5 un TV 4, no vienas puses, un sabiedriskajam televīzijas kanālam kā SVT, no otras puses, ir ļaunprātīga izmantošana.
B – Par pirmo prejudiciālo jautājumu
34. Ar savu pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tādas aprēķina metodes izmantošana, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā daļa no televīzijas kanāla ieņēmumiem, kas gūti no plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm, ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē. No sakarības starp pirmo un otro prejudiciālo jautājumu izriet, ka iesniedzējtiesa ar savu pirmo jautājumu vēlas noskaidrot, vai aprēķina metode jau tādēļ vien ir ļaunprātīga izmantošana, ka šīs metodes ietvaros atlīdzība tiek aprēķināta, balstoties uz daļu no televīzijas kanālu ieņēmumiem (12).
35. EKL 82. pants neaizliedz uzņēmuma atrašanos dominējošā stāvoklī tirgū kā tādu. Tomēr šis pants uzliek uzņēmumiem ar dominējošu stāvokli tirgū īpašu atbildību. Šādi uzņēmumi nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū (13). Jēdziens “ļaunprātīga izmantošana” ir jāinterpretē objektīvi. Ar šo jēdzienu ir saprotama uzņēmuma ar dominējošu stāvokli tirgū rīcība, kas var ietekmēt tirgus struktūru, kurā jau šī uzņēmuma klātbūtne vien ir vājinājusi konkurenci, un [uzņēmuma rīcība], kas kavē tirgū vēl pastāvošās konkurences saglabāšanu vai attīstību, izmantojot metodes, kas atšķiras no tām, kas nodrošina preču vai pakalpojumu normālu konkurenci, balstoties uz uzņēmēju darījumiem (14).
36. Tomēr arī uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū var īstenot savas intereses. Taču šāds uzņēmums rīkojas ļaunprātīgi, ja tas izmanto iespējas, ko sniedz tā dominējošais stāvoklis, lai gūtu tirdzniecības priekšrocības, kādas tas nebūtu guvis, ja būtu bijusi normāla un pietiekami efektīva konkurence (15).
37. EKL 82. pantā netiek izsmeļoši uzskaitīti piemēri uzņēmuma ar dominējošu stāvokli tirgū ļaunprātīgai rīcībai. Šādiem piemēriem ir pieskaitāma it īpaši netaisnīgu iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana (EKL 82. panta otrās daļas a) punkts), ražošanas, tirgus vai tehniskās attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem (EKL 82. panta otrās daļas b) punkts), un atšķirīgu noteikumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus (EKL 82. panta otrās daļas c) punkts).
38. Tā kā šajā lietā runa ir par jautājumu, vai noteikta veida aprēķina metodes piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana, tad šķiet, ka primāri šeit ir runa par EKL 82. panta otrās daļas a) punktā minēto piemēru, proti, netaisnīgu iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tiešu vai netiešu uzspiešanu. Taču Kanal 5 un TV 4 apskatīja arī EKL 82. panta otrās daļas b) un c) punktā minētos piemērus. Tomēr televīzijas kanāli savu pamatojumu šajā sakarā balsta uz netaisnīgas atlīdzības pastāvēšanu atbilstoši EKL 82. panta otrās daļas a) punktam. Tādēļ sākumā es apskatīšu šo piemēru (16).
39. Kā izriet no Tiesas judikatūras, netaisnīgu pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana pastāv it īpaši tad, ja uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū pieprasa samaksu vai atlīdzību, kas nav atbilstoša sniegtā pretpakalpojuma ekonomiskajai vērtībai (17). Lai veiktu šo grūti īstenojamo izvērtējumu (18), vispirms ir jāapskata pakalpojuma vērtība, pretpakalpojuma vērtība un attiecība starp pakalpojumu un pretpakalpojumu. Tādēļ turpmāk es vispirms apskatīšu tādas mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas kā STIM sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību (1) un pieprasīto atlīdzību (2). Pēc tam es pārbaudīšu, vai samaksa ir neatbilstoša sniegtajam pakalpojumam (3).
1) STIM sniegtais pakalpojums
40. Tādas mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas kā STIM sniegtais pakalpojums ir vispārēju tiesību piešķiršana par visu STIM pārvaldībā esošo ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanu. Šis ir diezgan abstrakts pakalpojuma apraksts. Tādēļ es vēlētos turpmāk nedaudz tuvāk aprakstīt STIM sniegto pakalpojumu, lai rastos skaidrāks priekšstats par šī pakalpojuma ekonomisko vērtību.
41. Vispirms ir jāņem vērā, ka mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas pārvaldīto darbu kopumu veido STIM dalībnieku individuālās autortiesības (19). Ja nepastāvētu kolektīva [autortiesību] pārvaldīšana autortiesību pārvaldīšanas organizācijas formā, katram autoram pašam būtu jākontrolē sava darba izmantošana un jāsaņem atlīdzība no savu darbu izmantotājiem. Tāpat, ja televīzijas kanālam nebūtu vispārējas tiesības izmantot darbus, tiem pirms ar individuālām autortiesībām aizsargāta muzikālā darba izmantošanas būtu jāsaņem attiecīgā autora vai mūzikas izdevniecības licence. Līdz ar to ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu individuāla pārvaldīšana un izmantošana gan no autoriem, gan no televīzijas kanāliem prasītu lielus izdevumus (20).
42. Autortiesību pārvaldīšanas kolektivizācija autortiesību pārvaldības organizāciju formā un vispārējas tiesības izmantot darbus sniedz priekšrocības gan autoriem, gan televīzijas kanāliem. Autoriem šādā veidā tiek atvieglota autortiesību pārvaldīšana, proti, tā tiek padarīta ekonomiski iespējama. Attiecībā uz televīzijas kanāliem individuālās autortiesības tiek apvienotas kopējā pārvaldības modelī, kura atsevišķiem elementiem televīzijas kanāli, saņemot vispārējas tiesības izmantot darbus, var vienkārši piekļūt, kā arī tiem nav iepriekš jāvienojas par individuālas licences saņemšanu (21). Pateicoties starp dažādu valstu autortiesību pārvaldības organizācijām noslēgtiem abpusējiem līgumiem, saņemot vispārējas tiesības izmantot darbus, ir iespējams piekļūt arī citu dalībvalstu un trešo valstu ar autortiesībām aizsargātiem muzikāliem darbiem (22).
2) Atlīdzība
43. Iesniedzējtiesa prejudiciālajā jautājumā autoratlīdzību apraksta kā daļu no televīzijas kanālu ieņēmumiem, kas gūti no plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm. Kā izriet no lēmuma uzdot prejudiciālus jautājumus, ar šiem ieņēmumiem ir domāti ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas.
44. Ja televīzijas kanāls tiek finansēts no reklāmas ieņēmumiem, tad kanāls regulāri piedāvā savus raidījumus skatītājiem bez maksas. Televīzijas kanāls sevi finansē, pārdodot reklāmas laiku, proti, pieprasa atlīdzību no saviem reklāmdevējiem par to, ka kanāls tiem sniedz kontaktu ar skatītājiem un piešķir to reklāmām daļu no sava raidlaika. Ja televīzijas kanāls tiek finansēts no abonēšanas maksas ieņēmumiem, tad televīzija savus raidījumus skatītājiem piedāvā par maksu (23).
45. Iesniedzējtiesa aprēķina metodi aprakstīja tā, ka atlīdzība tiek aprēķināta tikai no “daļas” ienākumu. Šāds formulējums ir atvērts. Šis formulējums ietver aprēķina metodi, kurā tiek ņemta vērā fiksēta ieņēmumu daļa, proti, saskaņā ar ko, piemēram, tiek iekasēta fiksēta ieņēmumu procentuālā daļa. Tomēr šis formulējums attiecas arī uz tādu aprēķina metodi, kurā ir ņemta vērā mainīga ieņēmumu daļa, proti, procentuālā daļa, kas mainās atkarībā no noteiktiem kritērijiem. Taču STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode ir metode ar mainīgu daļu. Tā kā prejudiciālais jautājums, šķiet, neskar STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi (24), es turpmākajos izklāstos ņemšu vērā aprēķina metodi gan ar fiksētu, gan ar mainīgu daļu.
3) Sniegtā pakalpojuma un atlīdzības proporcija
46. Kā jau iepriekš (25) minēts, saskaņā ar EKL 82. panta otrās daļas a) punktu netaisnīgu pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana pastāv tad, ja uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū pieprasa samaksu vai atlīdzību, kas nav proporcionāla sniegtā pretpakalpojuma ekonomiskajai vērtībai. Pirms sniegtā pakalpojuma un atlīdzības aprēķina metodes ar fiksētu daļu (a) un aprēķina metodes ar mainīgu daļu (b) attiecību apskatīšanas es vēlētos vispirms norādīt uz šajā lietā izmantotās pārbaudes kritēriju.
47. Pirmkārt, šajā lietā nav runa par autoratlīdzības piemērotības pārbaudi, kā tas ir valsts autortiesību likuma normās, kurās ir noteiktas autora tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību. Drīzāk jau šeit ir runa par konkurences tiesību pamatpārbaudi (26). Šajā lietā Tiesas uzdevums nav secināt, vai kāda noteikta atlīdzība no autortiesību viedokļa ir taisnīga (27). Runa drīzāk ir par to, vai kāda autortiesību pārvaldības organizācija, piemērojot kādu noteiktu aprēķina metodi, nepārkāpj konkurences tiesībās noteiktās robežas (28).
48. Otrkārt, ir jānorāda, ka Kopienas kompetence autortiesību jomā ir ierobežota. Tā, piemēram, Tiesa spriedumā lietā SENA (29), kurā runa bija par autortiesību jēdziena “taisnīga atlīdzība” interpretāciju Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvā 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (30), ieņēma ļoti atturīgu pozīciju. Tiesa minētajā spriedumā secināja, ka šajā Direktīvā trūkstošas jēdziena “taisnīga atlīdzība” definīcijas dēļ Tiesas uzdevums nevar būt noteikt taisnīgas atlīdzības kritērijus (31).
49. Iepriekš minētie punkti ir jāņem vērā konkurences tiesību pamatpārbaudē. Ja runa ir par jautājumu, kas nosaka autortiesību saturu un vērtību, pēc manām domām, Tiesai pamatā ir jāieņem atturīga pozīcija. Ja šajā jomā nepastāv Kopienu tiesību noteikumi, tad šī joma ir dalībvalstu kompetencē (32). Savukārt, ja runa ir par jautājumiem, vai kādas aprēķina metodes izmantošanas rezultātā vairs nepastāv taisnīga proporcija starp autortiesību izmantošanu un atlīdzību par šo tiesību izmantošanu, tad, pēc manām domām, uz šo jautājumu attiecas atbilstoši ar EKL 82. pantu īstenojama konkurences tiesību pamatpārbaude.
a) Fiksēta ieņēmumu daļa
50. Tiesa spriedumā lietā Basset (33) apskatīja aprēķina metodi, kura balstījās uz fiksētu ieņēmumu daļu. Šajā lietā Francijas autortiesību pārvaldības organizācija pieprasīja no diskotēku rīkotājiem atlīdzību, ko aprēķināja no fiksētas ienākumu procentuālās daļas. Tiesa atzina, ka šādas aprēķina metodes izmantošana šajā lietā nav ļaunprātīga izmantošana. Drīzāk jau Tiesa secināja, ka šāda veida autortiesību pārvaldība ir jāuzskata par parastu autortiesību pārvaldīšanas modeli un tādēļ, ja kāda autortiesību pārvaldības organizācija izmanto tai valsts likumdošanā paredzētās iespējas, šāda rīcība nav uzskatāma par ļaunprātīgu izmantošanu (34).
51. Pat ja Tiesa šajā spriedumā skaidri nesaskārās ar jautājumu, vai tādas aprēķina metodes izmantošana, kura ir balstīta uz fiksētu ieņēmumu daļu, ir ļaunprātīga izmantošana, spriedumu lietā Basset es saprotu tā, ka Tiesa šajā lietā netieši ir noraidījusi, ka šāda veida aprēķina metodes lietošana varētu būt ļaunprātīga izmantošana.
52. Tomēr šo lēmumu nedrīkst neierobežoti piemērot šajā lietā. Izvērtējot, vai pastāv dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīga izmantošana, ir jāņem vērā visi katra atsevišķā gadījuma apstākļi (35). Pret neierobežotu Tiesas secinājuma lietā Basset attiecināšanu uz šo lietu norāda arī fakts, ka starp diskotēkas darbību un televīzijas kanāla darbību pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanu. Diskotēkām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošana ir būtisks to darbības elements. Tādēļ var pieņemt, ka diskotēkas savā darbībā ir piesaistītas muzikālo darbu izmantošanai un regulāri savas darbības laikā intensīvi izmanto šos muzikālos darbus. Attiecībā uz televīzijas kanāliem situācija ir atšķirīga. Lai gan arī televīzijas kanāli savā darbībā izmanto muzikālos darbus, tomēr ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums var variēt atkarībā no televīzijas kanāla, raidlaika un raidījuma.
53. Aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana televīzijas kanāliem izraisītu to, ka autoratlīdzības summa vairs nebūtu saistīta ar patieso ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgumu. Televīzijas kanāliem, kas praktiski vai vispār neizmanto ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus, būtu jāmaksā atlīdzība, kurai nebūtu nekādas vai arī nebūtu pietiekamas saistības ar STIM sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību. Līdz ar to noteikti ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantotāji attiecībā pret citiem izmantotājiem, kas to dara intensīvāk, tiktu nesamērīgi apgrūtināti (36).
54. Līdz ar to aprēķina metodes ar fiksētu daļu izmantošana ir piemērota, lai radītu būtisku nesamērību starp kādas autortiesību pārvaldības organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību un pieprasīto atlīdzību.
55. Būtībā šajā posmā vēl būtu jāpārbauda, vai pastāv alternatīva aprēķina metode, kas labāk atspoguļotu proporciju starp pieprasīto atlīdzību un sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību nekā aprēķina metode, kas balstīta uz fiksētu ieņēmumu daļu (37). Šajā lietā tas ir jādara jau tādēļ vien, ka STIM piemēro aprēķina metodi arī ar mainīgu daļu.
56. Tālāk pamatā būtu vēl jāpārbauda, vai aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana attiecībā pret aprēķina metodes ar mainīgu daļu piemērošanu ir pamatota ar efektivitātes priekšrocībām (38). Tā kā aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana televīzijas kanāliem radītu būtisku nesamērību starp pakalpojuma vērtību un atlīdzības apmēru, šajā gadījumā nepastāv efektivitātes priekšrocību elementi.
57. Līdz ar to aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana televīzijas kanāliem ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē.
b) Mainīga ieņēmumu daļa
58. Turpretī, ja runa ir par aprēķina metodi, kas balstīta uz mainīgu ieņēmumu daļu, šajā mainīgajā daļā pamatā var ņemt vērā ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas ilgumu (39). Līdz ar to aprēķina metodes ar mainīgu daļu lietošana var būt ļaunprātīga izmantošana per se tikai tad, ja, piesaistot atlīdzību televīzijas kanāla ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas, var būtiski deformēt proporciju starp mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību un pieprasīto atlīdzību.
59. Lai gan principā nevar izslēgt, ka uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū rīkojas ļaunprātīgi, ja tas cenu par saviem izstrādājumiem piesaista apgrozījumam, ko iepircēji gūst no tirdzniecības ar šiem produktiem (40). Šajā lietā tomēr ir jāņem vērā konkrētā gadījuma apstākļi (41), it īpaši Mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma īpatnības.
60. Pirmkārt, ir jāsecina, ka STIM pārvaldīto autortiesību kopums sastāv no katra atsevišķa autora individuālajām autortiesībām. Tā ir parasta prakse, ka autortiesību licencēšanas procesā par izsniegto licenci tiek pieprasīta atlīdzība, ko aprēķina no apgrozījuma daļas, ko iegūst, veicot ekonomiskās darbības ar produktu, kura ražošana ir aizsargāta ar autortiesībām (42). Tas uzsver autortiesību vairākkārtēju izmantošanu (43) un domu, ka autoram ir jāsaņem taisnīga daļa no apgrozījuma, kas tiek iegūts no šī autora darba izmantošanas (44).
61. Tomēr Tiesa spriedumā lietā United Brands (45) pieņēma, ka atlīdzības nesamērību var noteikt it īpaši ar cenas un izmaksu salīdzinājumu. Šādas metodes priekšnoteikums ir, ka, balstoties uz ražošanas izmaksām, ir iespējams noteikt sniegtā pakalpojuma vērtību. Šo metodi diemžēl nevar piemērot autortiesībām, jo varētu būt grūti noteikt ražošanas izmaksas kāda muzikālā darba radīšanai, proti, no tā noteikt pakalpojuma vērtību (46).
62. Pēc manām domām, pret to nevar arī iebilst, ka būtu citādāk, ja produkta galvenais elements nebūtu licencētas autortiesības. Tā, piemēram, izdodot licenci patentiem un tehnoloģiskajai kompetencei [know-how], nav nekas neparasts pievienot atlīdzības noteikumus, pat ja gala produktu veido ne tikai patents, bet arī citi papildu elementi (piemēram, materiāls, dizains utt.) (47).
63. Otrkārt, ir jāņem vērā, ka ir ļoti grūti noteikt mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību (48). Balstoties uz iepriekš izklāstīto (49) sistēmas uzbūvi, Zviedrijā nepastāv tirgus, kurā cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums (50). Ciktāl runa ir par jautājumu, vai atlīdzības apjoms ir ļaunprātīgs, var izmantot salīdzinājumu ar atlīdzības apjomu citās dalībvalstīs (telpisks tirgus salīdzināšanas koncepts) (51). Bet, ja, kā tas ir šajā lietā, runa ir par kādas noteiktas aprēķina metodes pieņemamības izvērtēšanu, tad, pēc manām domām, šādu salīdzinājumu uzreiz nevar piemērot (52).
64. Ņemot vērā, ka, pirmkārt, šāda aprēķina metode nav neparasta (53), ka, otrkārt, tajā ir ievēroti kritēriji, kas ir saistīti ar autortiesību vērtību (54), un, treškārt, ka mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma vērtību ir grūti noteikt, es nesaskatu, ka autoratlīdzības aprēķināšana no televīzijas kanālu ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas būtu ļaunprātīga izmantošana. Man šķiet, ka šis secinājums atbilst arī Tiesas judikatūrai. Tiesa spriedumā lietā Basset (55) secināja, ka aprēķina metode, kas balstīta uz ieņēmumu daļu, ir autortiesību standarta pārvaldības metode. Šajā izpratnē es uzskatu, ka spriedums lietā Basset ir piemērojams arī šajā lietā.
65. Tas, ka pastāv vai citās dalībvalstīs tiek piemēroti arī citi pieturas punkti, nav pretrunā šādam secinājumam. Aprēķina metode, kura balstīta uz mainīgu ieņēmumu daļu, atspoguļo autortiesību vairākkārtējo izmantošanu, kā arī pauž viedokli, ka autoram ir jāsaņem taisnīga atlīdzības daļa no apgrozījuma, kas tiek gūts, izmantojot viņa darbu. Lai gan ir iespējams, ka citas aprēķina metodes (56) uzsver citus aspektus. Tomēr Tiesas uzdevums šajā lietā nav noteikt aprēķina metodi, kas ir vislabāk piemērota, lai saskaņotu autoru un televīzijas kanālu intereses (57).
66. Tomēr autoratlīdzības aprēķina metodei, kas balstīta uz mainīgu televīzijas kanālu ieņēmumu daļu no reklāmas un abonēšanas maksas, ir jāietver ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums.
4) Secinājumi
67. Secinot, ir jāteic, ka aprēķina metode, saskaņā ar kuru tiek pieprasīta fiksēta daļa no televīzijas kanālu ieņēmumiem no reklāmām un abonēšanas maksām, ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē. Ja turpretī tiek pieprasīta mainīga ieņēmumu daļa, tad šāda rīcība per se nav ļaunprātīga izmantošana. Tomēr šāda aprēķina metode var ietvert ļaunprātīgu izmantošanu, ja tajā pietiekamā apmērā netiek ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums.
C – Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu
68. Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas aprēķina metodes ar mainīgu daļu piemērošana televīzijas kanāliem ir ļaunprātīga izmantošana, ja šajā metodē nav skaidras saistības starp ieņēmumiem un mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu. Iesniedzējtiesa nesaskata skaidru saistību, piemēram, attiecībā uz ziņu raidījumiem un sporta pārraidēm un gadījumos, kad televīzijas kanālu ieņēmumi palielinās, paplašinot programmas piedāvājumu, ieguldot tehnoloģijās un izstrādājot klientiem pielāgotus risinājumus. Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai atbildi uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu var ietekmēt tas, ka ir iespējams identificēt un aprēķināt gan pārraidītās mūzikas ilgumu, gan skatītāju skaitu.
69. Šos abus iesniedzējtiesas jautājumus es saprotu tā, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai kādas aprēķina metodes piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana jau tikai tādēļ vien, ka vai nu šajā metodē nav ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums, vai arī nav ņemts vērā skatītāju skaits, kas nodrošina ieņēmumus no šo darbu izmantošanas. Pēc manām domām, jautājumu, kādā apmērā ir jāņem vērā tehniskie risinājumi, identificējot un aprēķinot pārraidītās mūzikas ilgumu un skatītāju skaitu, nevar aplūkot atsevišķi (58).
70. Kā iepriekš (59) atspoguļots, nevar izslēgt, ka iesniedzējtiesas jautājumi skar ne tikai STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi, bet ir vērsti arī uz, iespējams, citādāk veidotām aprēķina metodēm, ko STIM varētu piemērot nākotnē. Līdz ar to es vispirms atbildēšu uz jautājumu par STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi (1). Pēc tam es pārbaudīšu, kā uz šiem jautājumiem varētu atbildēt, ņemot vērā, iespējams, citādāk veidotas aprēķina metodes (2).
1) STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode
71. Iepriekš (60) jau tika secināts, ka kāda aprēķina metode var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja tajā pietiekami netiek ņemts vērā ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums.
72. Vai tas tā ir arī šajā lietā, pirmām kārtām jau ir faktoloģisks jautājums. Tādēļ vispirms ir jānorāda uz to, ka Tiesas loma šajā tiesvedībā par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir tikai un vienīgi EKL 82. panta interpretācija. Tiesa nevar izvērtēt pamata prāvas faktiskos apstākļus vai piemērot Kopienu noteikumus valsts pasākumiem vai situācijām. Šie uzdevumi ir ekskluzīvā valsts tiesas kompetencē (61).
73. Pirms atsevišķu iesniedzējtiesas jautājumu aspektu apskatīšanas es vēlētos izklāstīt, kādas pārbaudes metodes valsts tiesai ir jāizmanto konkurences tiesību pamatpārbaudē.
74. Pirmkārt, valsts tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv pieturas punkti tam, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode ievērojami deformē attiecību starp autoratlīdzību un sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību (62). Šāda deformācija, pēc manām domām, ir iespējama tikai tad, ja pastāv alternatīva aprēķina metode, ar ko var precīzāk noteikt autortiesību ekonomisko vērtību.
75. Ja valsts tiesa secina, ka pastāv šāda alternatīva aprēķina metode, tad, otrkārt, ir jāizsver abu aprēķina metožu priekšrocības un trūkumi. Tikai precīzākas, alternatīvas aprēķina metodes pastāvēšana vien per se nenozīmē, ka vispārējas metodes piemērošana būtu ļaunprātīga rīcība. Proti, vispārējas aprēķina metodes piemērošanu var pamatot ar efektivitātes priekšrocībām (63). Šīs efektivitātes priekšrocības it īpaši var būt izmaksu ietaupīšana, pārvaldot autortiesību līguma priekšmetu vai pārraugot aizsargātos muzikālos darbus (64).
76. Piemēram, šajā kontekstā varētu būt nozīmīgi, cik vienkārši ir piemērot šo vispārējo aprēķina metodi jeb kādi papildu izdevumi rastos, piemērojot precīzāko aprēķina metodi. Tā, piemēram, aprēķina metodi, kas balstīta uz vienkārši nosakāmiem objektīviem kritērijiem, vienmēr būs vienkāršāk piemērot nekā aprēķina metodi, kas balstīta uz subjektīviem kritērijiem, un turklāt tā ir ļoti grūti kontrolējama. Šajā sakarā nozīmīgi varētu būt arī tas, vai nepieciešamie dati jau ir iegūti, jo tie ir izmantoti iepriekš citiem mērķiem, vai arī šie dati ir speciāli jāiegūst atlīdzības aprēķināšanai. Izvērtējot efektivitātes priekšnoteikumus, būtu jāņem vērā arī tas, vai aprēķina metode izraisītu daudz domstarpību, kā arī tās dzīvotspēja, proti, nepieciešamība to pārveidot.
77. Tomēr es nedomāju, ka vispārējas aprēķina metodes piemērošanu varētu neierobežoti pamatot ar efektivitātes priekšrocībām. Lai gan Tiesa spriedumā lietā Tournier (65) secināja, ka kādas aprēķina metodes vispārējo dabu var apstrīdēt atbilstoši EKL 82. pantam tikai tiktāl, ciktāl arī citas aprēķina metodes būtu piemērotas, lai īstenotu autoru interešu aizsardzības likumīgo mērķi, un tas uzreiz nepaaugstinātu autortiesību priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas pārraudzības izmaksas. Pēc manām domām, šis secinājums nav saprotams tādējādi, ka drīkst izmantot tikai tādas alternatīvas aprēķina metodes, kas nepaaugstina autortiesību priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas pārraudzības izmaksas. Drīzāk es uzskatu, ka vispārējas aprēķina metodes piemērošana varētu būt ļaunprātīga izmantošana arī tad, ja vispārējas aprēķina metodes piemērošana būtu finansiāli nedaudz izdevīgāka nekā alternatīvas, precīzākas aprēķina metodes piemērošana, tomēr šī finansiālā priekšrocība ir pilnīgi neproporcionāla tās radītajai deformācijai, kas rodas, piemērojot vispārējo aprēķina metodi, bet ko bija iespējams novērst, piemērojot precīzāko aprēķina metodi.
78. Lai gan [autortiesību] mērķis ir, ievērojot EKL 82. panta noteikumus, garantēt autoram taisnīgu atlīdzību, tomēr ir jāņem vērā arī patērētāju intereses (66). Taisnīgas atlīdzības piešķiršana autoram ir pamudinājums radīt muzikālus darbus (67), kas būtībā ir arī patērētāju interesēs. Vispārējas aprēķina metodes piemērošana samazina izmaksas. Ja no šī izmaksu samazinājuma labumu gūst arī autori, tad pieaug autoratlīdzības summa un līdz ar to tas pastiprināti mudina autorus radīt muzikālus darbus.
79. Tomēr patērētāju interesēs ir, lai televīzijas kanāli būtu pieejami pēc iespējas finansiāli izdevīgāk, kā arī būtu pieejami kvalitatīvāki televīzijas kanāli. Ja vispārējas aprēķina metodes piemērošana būtiski deformē attiecību starp mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un autoratlīdzību, tas var paaugstināt televīzijas kanālu raidīšanas izmaksas un netieši ietekmēt patērētājus. Ir savstarpēji jāizvērtē vispārējas aprēķina metodes un precīzākas aprēķina metodes izmantošanas priekšrocības un trūkumi.
80. Tagad es apskatīšu, cik lielā mērā STIM pašreiz piemēroto aprēķina metodi var uzskatīt par ļaunprātīgu izmantošanu EKL 82. panta izpratnē, jo tajā vispār vai pietiekami nav ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums noteiktos raidījumos (a) vai skatītāju skaits (b). Tālāk es apskatīšu, vai tādas aprēķina metodes izmantošana var būt arī ļaunprātīga izmantošana, ja tajā nav ņemts vērā, ka televīzijas kanāla ieņēmumi var palielināties tādu iemeslu dēļ, kam nav pilnīgi nekādas saistības ar muzikālo darbu, kas aizsargāti ar autortiesībām, pārraidīšanu (c).
a) Ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidītā ilguma identificēšana un aprēķināšana
81. STIM piemērotās aprēķina metodes ietvaros tiek noteikta daļa, kas mainās atkarībā no televīzijas kanāla gada laikā pārraidītās mūzikas proporcijas. Līdz ar to šajā aprēķina metodē tiek ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums.
82. Tomēr šādā aprēķina metodē, kuras ietvaros vispirms tiek aprēķināta gada laikā pārraidītā mūzikas proporcija un, balstoties uz šo mūzikas proporciju, tiek noteikta atlīdzības daļa, ko iekasē no Kanal 5 un TV 4 gada ieņēmumiem, netiek ņemts vērā, ka ieņēmumu apjoms no reklāmas un abonēšanas maksas var mainīties atkarībā no raidījuma un raidlaika.
83. Valsts tiesai vispirms ir jāpārbauda, vai ieņēmumi no reklāmas būtiski atšķiras atkarībā no raidījuma un raidlaika (68). Tālāk valsts tiesai būtu jāpārbauda, vai kādi noteikti televīzijas kanāla raidījumi regulāri sniedz lielus reklāmas ieņēmumus, bet tajos regulāri tiek pārraidīts neliels ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms. Ja valsts tiesa apstiprina abus šos elementus, tad šādas STIM piemērotās aprēķina metodes izmantošana var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.
84. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz ieņēmumiem no abonēšanas maksām. Ja kādi televīzijas kanāla raidījumi abonentiem ir nozīmīgāki nekā citi raidījumi un šajos raidījumos tiek pārraidīts mazs ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms, tad šādas aprēķina metodes izmantošana var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.
85. Ja iesniedzējtiesa secina, ka pastāv šāda deformācija, tai ir jāpārbauda, vai pastāv tehniskas iespējas precīzi noteikt ieņēmumu daļu no reklāmas un abonēšanas maksām, piemēram, kas iegūta noteiktos raidlaikos, atsevišķos raidījumos vai noteikta žanra raidījumos (69). Ja šādas atbilstošas tehniskās iespējas pastāv, iesniedzējtiesai ir jāsalīdzina priekšrocības, ko sniedz precīzāka aprēķina metode, ar efektivitātes priekšrocībām, ko sniedz vispārēja aprēķina metode.
86. Šajā sakarā iesniedzējtiesai būs jāņem vērā arī iepriekš minētie kritēriji (70). Izvērtējot priekšrocības un trūkumus, it īpaši būs jāņem vērā tas, ka aprēķina metodi, kas balstīta uz gada ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas, ir daudz vienkāršāk piemērot nekā aprēķina metodi, ar kuru, balstoties uz ieņēmumiem, tiek iegūti precīzāki rezultāti. Turklāt, man šķiet, ka būtu jāņem vērā arī tas, ka televīzijas kanālu skaits ir ierobežots, bet tie piesaista proporcionāli lielu skatītāju skaitu, un ka publiski pārraidītu televīzijas raidījumu gadījumos pastāv patiešām labas kontroles iespējas.
b) Skatītāju skaita identificēšana un aprēķināšana
87. Ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīto apjomu var noteikt, arī balstoties uz personu, kas klausās šos darbus, skaitu. Šeit ir jānošķir jautājumi, vai STIM pašreiz izmantotajā aprēķina metodē vispār tiek ņemti vērā šie ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas aspekti un vai šajā metodē tie ir ietverti pietiekamā apmērā.
88. Attiecībā uz pirmo jautājumu ir jāsecina, ka STIM pašreiz izmantotajā aprēķina metodē tieši netiek ņemts vērā faktiskais televīzijas kanālu skatītāju skaits. Iesniedzējtiesai tomēr būtu jāpārbauda, vai šādā aprēķina metodē tiek ņemts vērā potenciālais, proti, paredzamais, skatītāju skaits. Šajā sakarā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas ir proporcionāli paredzamajam skatītāju skaitam (71).
89. Ja iesniedzējtiesa secinātu, ka ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas ir proporcionāli potenciālajam, proti, paredzamajam, skatītāju skaitam, tad rodas jautājums, vai STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode ir ļaunprātīga izmantošana jau tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā faktiskais skatītāju skaits. Es neatbalstu šo viedokli. Es uzskatu, ka šie abi kritēriji (faktiskais vai potenciālais, proti, paredzamais, skatītāju skaits) attiecas uz atšķirīgiem autortiesību aspektiem. Faktiskais skatītāju skaits spēcīgāk uzsver ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas laika aspektu, bet potenciālais, proti, paredzamais, skatītāju skaits uzsver autortiesību vairākkārtēju izmantošanu un domu, ka autoram ir jāsaņem taisnīga atlīdzības daļa no apgrozījuma, kas tiek iegūts no viņa darba izmantošanas (72).
90. Attiecībā uz šiem abiem aspektiem šeit nav runa par hierarhisko saikni attiecībā uz aprēķina metodes precizitāti, kā tas ir aprakstīts iepriekš (73), bet gan daudz vairāk par autortiesību būtību un par to, kas veido autortiesību vērtību. Kā tas iepriekš (74) ir izklāstīts, es uzskatu, ka, raugoties no pašreizējās Kopienu tiesību situācijas, Tiesas kompetencē neietilpst noteikt metodi, kas būtu primāri jāpiemēro, un ka tas arī nav šeit īstenojamās konkurences tiesību pamatpārbaudes priekšmets. Es neuzskatu, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode, kurā netiek ņemts vērā faktiskais skatītāju skaits, per se nav ļaunprātīga izmantošana, ja vien šajā aprēķina metodē ir pietiekami ņemts vērā potenciālais vai iespējamais skatītāju skaits.
91. Attiecībā uz otro jautājumu par skatītāju skaita ņemšanu vērā pietiekamā apjomā ir jānorāda uz to, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode neparedz, ka skatītāju skaits var mainīties atkarībā no raidījuma un raidlaika.
92. Ja iesniedzējtiesa secinātu, ka ieņēmumi no reklāmām mainās atkarībā no raidījuma un raidlaika, kā arī pastāv korelācija starp ieņēmumiem un skatītāju skaitu, un ka noteiktiem televīzijas kanāla raidījumiem regulāri ir vairāk skatītāju, bet tajos regulāri tiek pārraidīts mazs ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms, tad šādas aprēķina metodes izmantošana var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.
93. Līdzīgi ir arī attiecībā uz ieņēmumiem no abonēšanas maksas. Ja kādiem noteiktiem televīzijas kanāla raidījumiem regulāri ir lielāks skatītāju skaits un ja šajos raidījumos regulāri tiek pārraidīts neliels ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms, tad šāda STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.
94. Ja iesniedzējtiesa secina, ka pastāv būtiska deformācija, tai ir jāpārbauda, vai pastāv tehniskas iespējas precīzi noteikt skatītāju skaitu, piemēram, konkrētam raidlaikam, atsevišķam raidījumam vai noteikta žanra raidījumiem (75). Ja šādas atbilstošas tehniskās iespējas pastāv, iesniedzējtiesai, kā tas iepriekš (76) ir atspoguļots, ir jāizvērtē precīzākas un neprecīzākas aprēķina metodes priekšrocības un trūkumi.
c) Citu faktoru paredzēšana ieņēmumu palielināšanai
95. STIM pašreiz izmantotajā aprēķina metodē netiek ņemts vērā, cik lielā mērā televīzijas kanālu ieņēmumus palielina ar autortiesībām aizsargāti muzikālie darbi vai tādi ar mūziku nesaistīti faktori kā programmas piedāvājuma paplašināšana, ieguldījumi tehnoloģijās un klientiem pielāgotu risinājumu izstrāde.
96. Tomēr es nedomāju, ka aprēķina metodes, kurā pietiekami ir ņemts vērā ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas laiks, piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana tikai tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā, vai ieņēmumu pieaugumu nodrošina citi faktori, nevis ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšana.
97. Pirmkārt, būtu ļoti grūti noteikt, kuri no faktoriem palielināja televīzijas kanāla skatītāju skaitu un ieņēmumus. Kāda televīzijas kanāla vai raidījuma veiksme ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Es nedomāju, ka ir iespējams pietiekami precīzi noteikt, kuri faktori un cik lielā mērā ir nodrošinājuši ekonomisko veiksmi.
98. Ir neapstrīdami, ka ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšana ir piemērota metode, lai nodrošinātu kāda raidījuma vai televīzijas kanāla ekonomisko veiksmi. Tiktāl praktiski nevar izmantot arī pierādījumu, ka palielināts skatītāju skaits un ieņēmumi nav saistīti ar muzikālo darbu, kas aizsargāti ar autortiesībām, izmantošanu, it īpaši tādēļ, ka mūzikas izmantošanas vērtība ir individuāli atkarīga no katra cilvēka. Tieši šī iemesla dēļ es apšaubu, vai vispār pastāv kāda metode, ar ko varētu pietiekami precīzi noteikt šo apstākli (77).
99. Turklāt būtu arī jāpārbauda, ja tas vispār ir tehniski iespējams, vai alternatīvā aprēķina metode nerada tik lielus izdevumus, ka priekšrocības no šīs metodes izmantošanas ir pārāk mazas, salīdzinot ar tās trūkumiem.
100. Otrkārt, ir jānorāda, ka autortiesību un intelektuālo tiesību jomā ir parasta prakse, ka autortiesību licencēšanas procesā tiek pieprasīta atlīdzība, ko aprēķina no apgrozījuma daļas, kas iegūta ar produktu, kura radīšanai tika piemērotas attiecīgās tiesības (78). Tālāk šo viedokli atbalsta arī tas, ka Tiesa spriedumā lietā Basset (79) neuzskatīja par ļaunprātīgu izmantošanu to, ka autortiesību pārvaldības organizācija pieprasa daļu no diskotēku ieņēmumiem, neņemot vērā to, cik lielā mērā ieņēmumu palielināšanu nodrošina citi apstākļi, nevis ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošana. Pēc manām domām, minēto Tiesas spriedumu var attiecināt arī uz šo lietu (80).
d) Secinājumi
101. Kā secinājums ir jāatzīmē: ja valsts tiesa secina, ka, piemērojot aprēķina metodi, kas balstīta uz mainīgu televīzijas kanālu ieņēmumu no reklāmas un abonēšanas maksas daļu, rodas mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas pakalpojumu, no vienas puses, un šīs organizācijas pieprasītās atlīdzības, no otras puses, attiecības deformācija, tad šādas aprēķina metodes piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana, ja pastāv alternatīva aprēķina metode, kuras ietvaros var precīzāk noteikt [mūzikas] pārraidīšanas laiku, un neprecīzākās aprēķina metodes piemērošana nav pamatota ar efektivitātes priekšrocībām, it īpaši līguma priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas izmaksu samazināšanas veidolā.
102. Šādas aprēķina metodes piemērošana nav ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē tikai tādēļ vien, ka šajā metodē nav ņemts vērā reālais skatītāju skaits, ciktāl var pieņemt, ka tajā pietiekami ir ņemts vērā potenciālais vai paredzamais skatītāju skaits.
103. Ja šādā aprēķina metodē ir pietiekami ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas laiks, tad to nevar uzskatīt par ļaunprātīgu izmantošanu tikai tādēļ vien, ka šajā aprēķina metodē ņem vērā apjomu, kādā ieņēmumus palielina mūzikas pārraidīšana un nevis citi faktori.
104. Turklāt, ja iesniedzējtiesa secina, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode rada mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju, piemēram, tādēļ, ka šajā metodē nav ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas veids, tad arī šajā izpratnē tai būs jāveic iepriekš minētā konkurences tiesību pamatpārbaude (81).
2) Iespējams, citādāk veidotas aprēķina metodes
105. Tā kā iesniedzējtiesa otrajā un trešajā prejudiciālajā jautājumā vēlas noskaidrot citu aprēķina metožu atbilstību EKL 82. pantam, nevis tās metodes, ko STIM piemēro pašreiz, ir jānorāda uz šo: ņemot vērā, ka pastāv daudz dažādu aprēķina metožu veidu, nevar abstrakti izvērtēt, vai aprēķina metode, kurā nav ņemti vērā iesniedzējtiesas minētie kritēriji, ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē. Savukārt, ja valsts tiesa secina, ka šādas aprēķina metodes izmantošanas rezultātā rodas deformācija, ir jāpiemēro iepriekš minētie (82) principi.
D – Par ceturto prejudiciālo jautājumu
106. Ar ceturto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai no pamata tarifa (83) atšķirīgas aprēķina metodes piemērošana sabiedriskajam televīzijas kanālam SVT ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē.
107. Šajā izpratnē man it īpaši būtisks šķiet EKL 82. panta otrās daļas c) punktā minētais piemērs. Īpašais diskriminācijas aizliegums, kas paredzēts EKL 82. panta otrās daļas c) punktā, ir daļa no sistēmas, kas atbilstoši EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktam nodrošina, ka netiek traucēta konkurence iekšējā tirgū. Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība nedrīkst traucēt konkurenci tirgū nedz uz augšu, nedz uz leju, proti, konkurenci starp šī uzņēmuma piegādātājiem vai starp klientiem. Minētā uzņēmuma partneriem nedrīkst radīt labvēlīgākus vai nelabvēlīgākus apstākļus to savstarpējā konkurencē (84).
108. EKL 82. panta otrās daļas c) punktā minētajam piemēram ir divi priekšnoteikumi. Pirmkārt, dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir jāpiemēro dažādi noteikumi, sniedzot vienādus pakalpojumus (1). Otrkārt, dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība nostāda tā tirdzniecības partnerus neizdevīgākā konkurences stāvoklī (2).
1) Atšķirīgi noteikumi vienādiem pakalpojumiem
109. Atšķirīga attieksme, sniedzot vienādus pakalpojumus, pastāv, ja pakalpojuma un pretpakalpojuma vērtības attiecība starp darījuma partneriem nav vienāda. Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai STIM par līdzvērtīgiem pakalpojumiem pieprasa atšķirīgas atlīdzības.
110. Attiecībā uz sniegto pakalpojumu ir jāsecina, ka sniegtais pakalpojums Kanal 5 un TV 4, no vienas puses, un sniegtais pakalpojums SVT, no otras puses, ir ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošana, ko pārvalda STIM. Muzikālo darbu pārraidīšanas apjoms katram televīzijas kanālam ir atšķirīgs.
111. Tālāk iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai STIM pieprasa atšķirīgas atlīdzības. Vispirms ir jāsecina, ka tarifi, ko STIM piemēro Kanal 5 un TV 4, no vienas puses, un SVT, no otras puses, ir atšķirīgi. Tomēr no lēmuma uzdot prejudiciālus jautājumus izriet, ka STV negūst būtiskus ieņēmumus no reklāmas, kā arī tai nav nekādu ieņēmumu no abonēšanas maksām (85). Nevienlīdzīga attieksme līdz ar to var pastāvēt tajā, ka STV tiek piemērota tāda aprēķina metode, kurā tiek modelēti fiktīvi ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksām. Ja šīs modelēšanas ietvaros attiecībā uz sniegto pakalpojumu un pretpakalpojumu vērtības attiecību tiek iegūts rezultāts, kas ir salīdzināms ar rezultātu, kas tiek iegūts Kanal 5 un TV 4 piemērojamā pamata tarifa ietvaros, tad es to per se neuzskatu par nepieļaujamu diskrimināciju.
112. Tomēr ir jāsecina, ka attiecībā uz STV gada mūzikas proporcija tiek aprēķināta ex ante, proti, balstoties uz prognozi, bet Kanal 5 un TV 4 gada mūzikas proporcija tiek aprēķināta ex post. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šī atšķirība ir piemērota, lai kādu pusi nostādītu neizdevīgākā situācijā nevienlīdzīgas attieksmes dēļ. Tas it īpaši var būt tādos gadījumos, kad STV ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantotais reālais apjoms ir lielāks, nekā tas tika prognozēts gada sākumā (86).
2) Konkurences attiecības
113. Citi EKL 82. panta otrās daļas c) punktā minētā piemēra priekšnoteikumi ir, ka nevienlīdzīgas attieksmes dēļ tiek pasliktināts Kanal 5 un TV 4 konkurences stāvoklis. Kanal 5 un TV 4 konkurences stāvoklim ir jābūt pasliktinātam attiecībā pret SVT konkurences stāvokli (87). Tā priekšnoteikums ir, ka STV ir Kanal 5 un TV 4 konkurents.
114. Šajā sakarā runa nav par SVT, Kanal 5 un TV 4 attiecībām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu kopīgās licences piedāvājuma un pieprasījuma augšupējā tirgū, bet gan attiecībām starp šiem televīzijas kanāliem lejupējā tirgū. Iesniedzējtiesai būtu jāpārbauda, vai Kanal 5 un SVT vai TV 4 un SVT šajā jomā konkurē savā starpā. Lai veiktu šo pārbaudi, vispirms ir jāizvērtē pamata lietas faktiskie apstākļi. Tiesa nevar izvērtēt pamata lietas faktiskos apstākļus vai attiecībā uz valsts pasākumiem vai situācijām piemērot Kopienu noteikumus, ko tā ir interpretējusi, jo šie jautājumi ir ekskluzīvā valsts tiesas jurisdikcijā (88).
3) Secinājumi
115. Atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana sabiedriskam televīzijas kanālam, no vienas puses, un komerctelevīzijas kanāliem, no otras puses, var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja šī iemesla dēļ sabiedriskam televīzijas kanālam rodas priekšrocības salīdzinājumā ar komerctelevīzijas kanāliem un ja sabiedriskais televīzijas kanāls konkurē vismaz ar vienu komerctelevīzijas kanālu.
VII – Secinājumi
116. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es piedāvāju Tiesai uz iesniedzējtiesas prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) EKL 82. pants ir jāinterpretē tā, ka par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir uzskatāma prakse, kad mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija, kam dalībvalstī ir faktisks monopolstāvoklis, komerctelevīzijas kanāliem, lai tie varētu iegūt tiesības izmantot ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus, kas atrodas šīs organizācijas pārvaldībā, piemēro tādu aprēķina metodi, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā fiksēta daļa no televīzijas kanāla ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas. Par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu nav uzskatāma prakse, kuras ietvaros tiek piemērota tāda aprēķina metode, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā mainīga daļa no ieņēmumiem, ja vien šajā aprēķina metodē ir ņemts vērā apjoms, kādā attiecīgais televīzijas kanāls pārraida ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus;
2) kādas aprēķina metodes piemērošana var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja pastāv alternatīva aprēķina metode, atbilstoši kurai var daudz precīzāk noteikt ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgumu, un pašlaik izmantoto, neprecīzāko aprēķina metodi nevar pamatot ar efektivitātes priekšrocībām, it īpaši līguma priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas izmaksu samazināšanas veidolā.
Aprēķina metodes piemērošana nevar būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē tikai tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā, kādā apmērā citi faktori, nevis tikai ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšana, palielina televīzijas kanālu ieņēmumus;
3) aprēķina metodes piemērošana nevar būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē tikai tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā faktiskais skatītāju skaits, ciktāl var pieņemt, ka šajā metodē pietiekami tiek ņemts vērā potenciālais vai paredzamais skatītāju skaits;
4) atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana sabiedriskam televīzijas kanālam, no vienas puses, un komerctelevīzijas kanāliem, no otras puses, var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja, pirmkārt, tās rezultātā sabiedriskais televīzijas kanāls salīdzinājumā ar komerctelevīzijas kanāliem maksā mazāku atlīdzību par vienādiem pakalpojumiem un, otrkārt, ja sabiedriskais televīzijas kanāls konkurē ar kādu komerctelevīzijas kanālu.