Language of document : ECLI:EU:F:2008:177

CIVILDIENESTA TIESAS PIRMĀS PALĀTAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2008. gada 18. decembrī

Lieta F‑14/08

X

pret

Eiropas Parlamentu

Izslēgšana no reģistra – Atteikšanās no prasības – Tiesāšanās izdevumi – Pieņemamība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru X lūdz, pirmkārt, atcelt invaliditātes komitejas 2007. gada 22. jūnija atzinumu attiecībā uz prasītāju un Parlamenta personāla direktora 2007. gada 27. jūnija lēmumu, ar kuru tika uzskatīts, ka viņa nebija ieguvusi pastāvīgu pilnīgu invaliditāti, kas tai liegtu pildīt darba pienākumus, un, otrkārt, nosūtīt atpakaļ lietas materiālus invaliditātes komitejai viņas gadījuma atkārtotai izskatīšanai.

Nolēmums: Lietu F‑14/08 X/Parlaments izslēgt no Civildienesta tiesas reģistra. Parlaments sedz savus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no prasītājas tiesāšanās izdevumiem. Prasītāja sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atteikšanās no prasības, pamatojoties uz otras puses rīcību

(Civildienesta tiesas Reglamenta 89. panta 5. punkts)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums, ar kuru ir konstatētas ierēdņa darba spējas un viņam izdots rīkojums atsākt darbu – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 59. panta 4. punkts, 90. un 91. pants)

1.      Kā ir paredzēts Civildienesta tiesas Reglamenta 89. panta 5. punktā, pusei, kas atsakās no prasības, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja pretējā puse to ir prasījusi apsvērumos par atteikšanos no prasības. Tomēr pēc tās puses pieteikuma, kura atsakās no prasības, tiesāšanās izdevumus var piespriest pretējai pusei, ja to pamato šīs pretējās puses rīcība. Ja ierēdnis ir cēlis prasību par lēmumu, ar kuru nav atzīta viņa invaliditāte, tad attiecībā uz iestādi, kas nav atbildējusi uz iepriekšējo sūdzību četru mēnešu laikā, lai pieņemtu netiešu lēmumu par noraidīšanu, un kas ir pieņēmusi neskaidru nostāju attiecībā uz ieinteresētās personas situāciju pēc prasības celšanas, ir jāuzskata, ka tā ar savu rīcību ir veicinājusi lietas nodošanu tiesai un tai var piespriest atlīdzināt daļu no prasītāja ierēdņa tiesāšanās izdevumiem.

(skat. 6.–10. punktu)

2.      Ja iecēlējinstitūcijas lēmums, kas izriet no invaliditātes komitejas atzinuma, bez ierēdņa darba spēju vērtējuma, kas pats par sevi nemaina attiecīgās personas agrāko stāvokli, ietver arī rīkojumu atsākt darbu, tas ir uzskatāms par nelabvēlīgu aktu, ko ierēdnim ir tiesības apstrīdēt.

(skat. 14., 17. un 19. punktu)