EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2015. gada 29. aprīlī

Lieta F‑17/14

Carlos Ibáñez Martínez

pret

Eiropas Parlament

Civildienests – Ierēdņi – Nopelnu punktu piešķiršana – Ziņojumu komitejas atzinums – Plaša administrācijas novērtējuma brīvība – Vienlīdzīga attieksme

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru C. Ibáñez Martínez lūdz atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu viņam piešķirt divus nopelnu punktus 2012. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, jo ar šo lēmumu viņam netiek piešķirts trešais punkts.

Nolēmums      Prasību noraidīt. C. Ibánez Martínez sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums –Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

Administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība, lai novērtētu nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu paaugstināt amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, un tas pats līdz ar to attiecas arī uz lēmumu par nopelnu punktu piešķiršanu. Savienības Tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā administrācijas vērtējumam izmantotās metodes un līdzekļus, tā nav pārsniegusi saprātīgas robežas un savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Konstatējot, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu, kas varētu pamatot lēmuma atcelšanu, vērtējumā, tiek pieņemts, ka pierādījumi, kas jāsniedz prasītājam, ir pietiekami, lai kompetentās iestādes izdarītie vērtējumi zaudētu ticamību. Citiem vārdiem, pamats, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu, ir jānoraida, ja pretēji attiecīgā ierēdņa norādītajiem elementiem apstrīdētais vērtējums vēl joprojām var tikt pieņemts kā patiess un derīgs. Tātad amatā paaugstināšanas jautājumā kļūda var tikt atzīta par acīmredzamu tikai tad, ja tā ir viegli pamanāma un skaidri nosakāma, salīdzinot ar kritērijiem, kuriem likumdevējs ir paredzējis pakļaut lēmumu pieņemšanu šajā jomā.

Šajā ziņā administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz to, kādu nozīmi tā piešķir katram no Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā paredzētajiem trim kritērijiem, jo minētajā punktā ietvertās normas neizslēdz izsvēršanas iespēju.

(skat. 42.–44. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedums Canga Fano/Padome, T‑281/11 P, EU:T:2013:252, 123. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Collee/Parlaments, F‑148/06, EU:F:2008:169, 39. un 40. punkts; Canga Fano/Padome, F‑104/09, EU:F:2011:29, 35. punkts; Buxton/Parlaments, F‑50/11, EU:F:2012:51, 37. un 38. punkts, un Bouillez/Padome, F‑75/11, EU:F:2012:152, 58. punkts.