Prasība, kas celta 2009. gada 28. maijā - Itālija/Komisija un EPSO
(lieta T-218/09)
Tiesvedības valoda - itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis - P. Gentili, avvocato dello Stato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija un Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
Prasītājas prasījumi:
atcelt paziņojumu par priekšatlases testiem un vispārējiem konkursiem ar pārbaudījumiem, lai izveidotu rezervi, no kuras tiks pieņemti darbā EPSO/AST/91/09 - Asistenti (AST 3) ofsetiespieduma jomā;
atcelt paziņojumu par priekšatlases testiem un vispārējiem konkursiem ar pārbaudījumiem, lai izveidotu rezervi, no kuras tiks pieņemti darbā EPSO/AST/92/09 - Asistenti (AST 3) pirmsdrukas sagatavošanas jomā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja ir apstrīdējusi iepriekš minētos konkursus tiktāl, ciktāl daži paredzētie pārbaudījumi noteikti jākārto vācu, angļu vai franču valodā.
Savas prasības pamatojumam Itālijas Republika ir norādījusi šādus pamatus:
EKL 290. panta, ar kuru Padomei ir piešķirta ekskluzīva kompetence pieņemt ar vienprātīgiem lēmumiem noteikumus par valodu lietošanu Kopienas dokumentos, pārkāpums. Šajā sakarā tiek precizēts, ka šajā gadījumā abu konkursu valodu lietojuma noteikšanā EPSO faktiski aizstāj Padomi, nosakot, ka kandidāti kā otro valodu un priekšatlases testu norises valodu divos no trim rakstveida pārbaudījumiem un mutiskajos pārbaudījumos var izvēlēties tikai vienu no šīm trim valodām - angļu, franču, vācu -, nepieļaujot visas citas dalībvalstu valodas;
EKL 12. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, Regulas Nr. 1/58
1 1. un 6. panta un Civildienesta noteikumu 28. panta pārkāpums. Šajā sakarā tiek apgalvots, ka visas dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas un Savienības darba valodas. Tāpēc ar paziņojumu par konkursu nevar patvaļīgā veidā noteikt tikai trīs valodas, kuras kandidāti var izvēlēties kā otro valodu un kurā tiek sniegti paziņojumi un notiek konkursa pārbaudījumi. Tostarp Civildienesta noteikumu 28. pantā ir noteikts pienākums kandidātiem zināt otru Kopienas valodu papildus savas valsts valodai, nepiešķirot priviliģētu vērtību angļu, franču vai vācu valodai.
Visbeidzot, prasītāja norāda arī uz EKL 253. panta, kā arī tiesiskās paļāvības prasību pārkāpumu.
____________1 - Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 34, 1959. gada 29. maijs, 650. lpp.).