Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 25. augustā LSEGH (Luxembourg) Ltd, London Stock Exchange Group Holdings (Italy) Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 8. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-363/19 un T-456/19 Apvienotā Karaliste un ITV/Komisija
(Lieta C-564/22 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: LSEGH (Luxembourg) Ltd, London Stock Exchange Group Holdings (Italy) Ltd (pārstāvji: A. von Bonin, Rechtsanwalt, O.W. Brouwer un A. Pliego Selie, advocaten)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ITV plc
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
taisīt galīgo spriedumu un atcelt Komisijas 2019. gada 2. aprīļa lēmumu (ES) 2019/1352 par valsts atbalstu SA.44896, ko Apvienotā Karaliste īstenojusi attiecībā uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu grupu finansēšanas atbrīvojumu 1 (apstrīdētais lēmums”);
vai alternatīvi – nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā par to lemtu atbilstoši Tiesas izlemtajiem tiesību jautājumiem, un
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo tiesvedību, kā arī tiesvedību Vispārējā tiesā, tostarp izdevumus, kas radušies personām, kuras iestājušās lietā.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas ir izvirzījuši piecus pamatus
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, sagrozot valsts tiesību normas un neņemot vērā pierādījumus, kā atsauces sistēmu nosakot Apvienotās Karalistes CFC (kontrolēti ārvalstu uzņēmumi) Taxation (International and Other Provisions) Act 2010 (2010. gada Likums par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi), turpmāk tekstā – “TIOPA”) 9.A daļas noteikumus, nevis Apvienotās Karalistes uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kuri veido tās neatņemamu daļu.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pat, ja atsauces sistēma būtu Apvienotās Karalistes CFC noteikumi, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nosakot atsauces sistēmas mērķi, un līdz ar to esot pieļāvusi kļūdu, nosakot Apvienotās Karalistes CFC noteikumu 5. nodaļas tiesību normas kā tādas, kas paredz parasto aplikšanu ar nodokļiem netirdzniecības finanšu peļņai tādā veidā, ka TIOPA 9.A daļas 9. nodaļā noteiktais “grupas finansēšanas atbrīvojums” piešķirtu “priekšrocību”.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu attiecībā uz selektīvās priekšrocības konstatējumu. Konkrētāk, Vispārēja tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi secinot, ka tirgus dalībnieki, kuriem bija iespēja gūt labumu no TIOPA 9.A daļas 9. nodaļā noteiktā “grupas finansēšanas atbrīvojuma”, bija faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā ar uzņēmumiem, lai gan tas tā neesot.
Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārēja tiesa esot pārkāpusi LESD 263. pantu un LESD 296. pantu, jo tā neesot izlēmusi prasījumus un esot pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu tāpēc, ka Vispārējā tiesa ar savu pamatojumu esot aizstājusi apstrīdētājā lēmumā Komisijas norādīto pamatojumu.
Ar piekto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārēja tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka TIOPA 9.A daļas 9. nodaļā noteiktais “grupas finansēšanas atbrīvojums” neesot attaisnots ar atsauces sistēmas būtību vai vispārīgo struktūru.
____________
1 OV 2019, L 216, 1. lpp.