Apvienotās lietas T‑20/08 un T‑21/08

Evets Corp.

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiska preču zīme “DANELECTRO” un Kopienas grafiska preču zīme “QWIK TUNE” – Preču zīmju reģistrācijas pagarināšanas pieteikuma iesniegšanai noteiktā termiņa neievērošana – Pieteikums par restitutio in integrum – Reformatio in pejus – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas (EK) Nr. 40/94 61. panta 2. punkts, 73. panta otrais teikums un 78. pants (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 63. panta 2. punkts, 75. panta otrais teikums un 81. pants)

Sprieduma kopsavilkums

1.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – “Restitutio in integrum” – Pieteikuma iesniegšanas termiņš

(Padomes Regulas Nr. 40/94 78. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 77. noteikums)

2.      Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzība par Biroja struktūrvienības lēmumu

(Padomes Regulas Nr. 40/94 62. panta 1. punkts)

3.      Kopienas preču zīme – Biroja lēmumi – Tiesību uz aizstāvību ievērošana

(Padomes Regulas Nr. 40/94 73. pants)

1.      Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 78. panta 2. un 3. punktu pieteikums par restitutio in integrum ir jāiesniedz rakstveidā divu mēnešu laikā kopš brīža, kad ir novērsts termiņa ievērošanas šķērslis, kura tiešas sekas ir tiesību vai tiesību aizsardzības līdzekļa zaudēšana.

Datums, kurā par tiesību zaudēšanu ir paziņots pārstāvim, ir jāuzskata par datumu, kurā par to uzzinājusi pārstāvētā persona. Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 77. noteikumam jebkurai izziņošanai vai citam paziņojumam, ko Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) adresē pienācīgi pilnvarotam pārstāvim, ir tādas pašas sekas kā tad, ja tas būtu adresēts pārstāvētajai personai. Tas pats attiecas uz jebkuru paziņojumu, ko Birojam adresē pienācīgi pilnvarots pārstāvis – tam ir tādas pašas sekas kā tad, ja tas būtu no pārstāvētās personas. Tātad no Biroja viedokļa nozīme ir tā saziņai ar pārstāvi, nevis saziņai starp pārstāvi un pārstāvēto personu.

(sal. ar 21.–23. punktu)

2.      Turklāt ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 62. panta 1. punkta izriet, ka pēc apelācijas sūdzības izvērtēšanas pēc būtības Apelāciju padome pieņem lēmumu par apelācijas sūdzību un, to darot, tā var “darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu [izmantot pilnvaras, kas ir tai instancei, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu]”, t.i., izskatot pieteikumu par restitutio in integrum, pašai pieņemt lēmumu par pieteikumu, to noraidot vai atzīstot par pamatotu, tādējādi apstiprinot vai atceļot pirmajā instancē pieņemto lēmumu. Līdz ar to sakarā ar tai iesniegto apelācijas sūdzību Apelāciju padomei ir jāveic pieteikuma par restitutio in integrum jauna un pilna izvērtēšana pēc būtības gan attiecībā uz tiesību jautājumiem, gan faktiem.

Ar pieņemamību saistītos jautājumus nevar izslēgt no šīs pieteikuma par restitutio in integrum “jaunās un pilnās izvērtēšanas”. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru noteikumi par termiņiem tika ieviesti, lai nodrošinātu tiesisko drošību un izvairītos no jebkādas diskriminācijas vai patvaļīgas rīcības. Šis vispārīgais konstatējums attiecas arī uz regulās par Kopienas preču zīmi paredzētajiem termiņiem.

(sal. ar 38. un 39. punktu)

3.      Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 73. panta otro teikumu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) lēmumus var pamatot tikai ar tādiem iemesliem, par kuriem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus. Minētā norma Kopienas preču zīmju tiesību ietvaros ir veltīta vispārējam tiesību uz aizstāvību aizsardzības principam. Atbilstoši šim vispārējam Kopienu tiesību principam publisko iestāžu lēmumu adresātiem, kuru intereses tie būtiski ietekmē, ir jādod iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli. Tiesības tikt uzklausītam attiecas uz visiem faktiskajiem vai tiesību apstākļiem, kas ir lēmuma pieņemšanas pamatā, bet ne uz galīgo nostāju, ko administrācija grasās ieņemt.

Turklāt tiesības uz aizstāvību procesuāla pārkāpuma dēļ tiek pārkāptas tikai tad, ja tas konkrēti ietekmē attiecīgo uzņēmumu iespējas aizstāvēties. Tādējādi tādu spēkā esošo noteikumu neievērošanas dēļ, kuru mērķis ir aizsargāt tiesības uz aizstāvību, var padarīt administratīvo procesu par spēkā neesošu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka procesam varētu būt citāds iznākums, ja pārkāpums netiktu izdarīts.

(sal. ar 47. un 48. punktu)