Lieta C‑196/15

Granarolo SpA

pret

Ambrosi Emmi France SA

(Cour d’appel de Paris lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – 5. panta 1. un 3. punkts – Tiesa, kurai ir piekritība – Jēdzieni “lietas, kas attiecas uz līgumiem” un “lietas, kas attiecas uz neatļautu darbību” – Sen nodibinātu tirdzniecības attiecību pēkšņa izbeigšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Jēdzieni “preču tirgošana” un “pakalpojumu sniegšana”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 14. jūlija spriedums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu – Jēdziens – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas balstīta uz sen nodibinātu tirdzniecības attiecību pēkšņu pārtraukšanu – Izslēgšana – Nosacījumi – Klusējot nodibinātu līgumattiecību esamība – Valsts tiesas vērtējums – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Sen nodibinātas tirdzniecības attiecības – Iespēja kvalificēt par “preču pārdošanas līgumu” vai “pakalpojumu sniegšanas līgumu” atbilstoši minēto līgumu raksturojošām saistībām – Valsts tiesas vērtējums

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība par zaudējumu atlīdzību, kas balstīta uz sen nodibinātu tirdzniecības attiecību pēkšņu pārtraukšanu, neietilpst lietās, kuras attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu šīs regulas izpratnē, ja starp pusēm pastāv klusējot nodibinātas līgumattiecības, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Pierādīšanai, kuras mērķis ir konstatēt klusējot nodibinātu līgumattiecību esamību, ir jābalstās uz tādu savstarpēji atbilstošu pierādījumu kopumu, starp kuriem it īpaši var būt sen nodibinātu tirdzniecības attiecību pastāvēšana, pušu savstarpēja labticība, darījumu likumība un attīstība laikā, ko izsaka daudzums un vērtība, iespējamās vienošanās par rēķinos norādītajām cenām un/vai piešķirtajām atlaidēm, kā arī sarakste.

(sal. ar 22., 25., 26., 28. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sen nodibinātas tirdzniecības attiecības ir jākvalificē par “preču pārdošanas līgumu”, ja aplūkojamā līguma raksturojošās saistības ir preces piegāde, vai par “pakalpojumu sniegšanas līgumu”, ja šīs saistības ir pakalpojumu sniegšana, un tas ir jānosaka iesniedzējtiesai.

Pirmajā no šiem gadījumiem par preču pārdošanas līgumu var kvalificēt sen nodibinātas tirdzniecības attiecības starp diviem uzņēmējiem, ja šīs attiecības izpaužas kā vienošanās, kas seko viena otrai, un to priekšmets ir preču piegāde un pārvietošana. Savukārt šāda kvalifikācija neatbilst tāda tipiska izplatīšanas līguma sistēmai, ko raksturo ietvarlīgums, kura priekšmets ir saistības starp diviem uzņēmējiem nākotnē par piegādes un pieprasījuma nodrošināšanas pienākumu.

Otrajā no šiem gadījumiem attiecībā uz kvalificēšanu par pakalpojumu sniegšanas līgumu jēdziens “pakalpojumi” minētās tiesību normas izpratnē katrā ziņā nozīmē vismaz to, ka puse, kas tos sniedz, veic konkrētu darbību, saņemot par to atlīdzību. Saistībā ar pirmo šajā definīcijā ietverto kritēriju, proti, darbības esamību, šis kritērijs tāda līguma kontekstā, kura mērķis ir vienas puses preču izplatīšana, ko veic otra puse, atbilst tipiskam vienas puses sniegtam pakalpojumam, kura, nodrošinādama šādu izplatīšanu, piedalās attiecīgo preču izplatīšanas veicināšanā, pateicoties it īpaši apstāklim, kas ir jākonstatē iesniedzējtiesai, ka izplatītājs spēj klientiem piedāvāt pakalpojumus un priekšrocības, ko nespēj parasts pārdevējs, un tādējādi, labvēlīgi ietekmējot piegādātāja preces, iegūt lielāku vietējā tirgus daļu. Attiecībā uz atlīdzības par darbību kritēriju ar to nav šaurā nozīmē jāsaprot naudas summas pārskaitījums. Šajā ziņā it īpaši ir jāņem vērā tas, ka izplatīšanas līgums parasti ir balstīts uz piegādātāja izvēlētiem izplatītājiem, kas izplatītājiem var piešķirt konkurences priekšrocību, jo tie būs vienīgie, kam ir tiesības noteiktā teritorijā tirgot piegādātāja preces, vai vismaz šāda veida tiesības tiks piešķirtas ierobežotam skaitam koncesionāru. Turklāt izplatīšanas līgumā izplatītājiem bieži ir arī paredzēta palīdzība piekļūt reklāmas materiāliem, zinību nodošana ar atbilstošu apmācību vai pat atvieglota maksāšanas kārtība. Šo elementu esamība ir jāizvērtē tiesai, kas skata lietu pēc būtības.

(sal. ar 35, 37.–41., 44. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)