Prasība, kas celta 2001. gada 10. jūnijā - Buzzi Unicem/Komisija

(lieta T-297/11)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Buzzi Unicem SpA (Casale Monferrato, Itālija) (pārstāvji - C. Osti un A. Prastaro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, jo nav norādīts vai ir norādīts nepietiekams pamatojums un tādējādi ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību, kā arī labas pārvaldības princips;

pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, jo ir pārsniegtas un nepareizi izmantotas pilnvaras, tādējādi apvēršot pierādīšanas pienākumu;

pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, jo ir pārsniegtas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas 18. pantā, ir pārkāpti samērīguma un labas pārvaldības principi un nav ievērots sacīkstes princips, kā arī nav ievērota Komisijas Best Practices;

katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots ka nav norādīts vai ir norādīts nepietiekams pamatojums, ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un ir pārkāpts labas pārvaldības princips

prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, kas ir noteikts Komisijai, kā arī prasītāja tiesības uz aizstāvību jo netika sniegta vai tika sniegta nepietiekama informācija par izmeklēšanas priekšmetu un mērķi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārsniegtas un nepareizi izmantotas pilnvaras un ir apvērsts pierādīšanas pienākums

prasītājs norāda, ka Komisija ir pārsniegusi un nepareizi izmantojusi pilnvaras, jo lūgums sniegt informāciju būtu jāizsaka nolūkā pārbaudīt jau tās rīcībā esošās ziņas, nevis izveidot pilnīgu datubāzi par tirgu, ja tās rīcībā nav ziņu. Tādējādi ir pārkāpts arī nevainīguma prezumpcijas princips, jo ir skaidri apvērsts pierādīšanas pienākums.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārsniegtas pilnvaras attiecībā uz Regulas Nr. 1/2003 18. panta noteikumiem

prasītājs norāda, ka Komisijas lūguma tipoloģija pārsniedz pilnvaras, kas ir piešķirtas ar 18. pantu, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt sniegt tikai vajadzīgo informāciju par faktiem, kuri uzņēmumam varētu būt zināmi, un nosūtīt tai attiecīgus dokumentus, kas ir tā rīcībā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips un ir pārsniegtas pilnvaras saistībā ar 18. pantu

prasītājs iebilst, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārsniegtas 18. pantā paredzētās vajadzības robežas un ir pārkāpts samērīguma princips gan tiktāl, ciktāl tajā ir pieprasīta informācija, kas nav vajadzīga, gan tiktāl, ciktāl no vairākiem atbilstošiem pasākumiem nav izvēlēts tas, kurš radīja vismazāk grūtību uzņēmumam, gan arī tiktāl, ciktāl lūgumi prasītājam ir pārāk apgrūtinoši.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota Komisijas Best practices un ir pārkāpts labas pārvaldības princips

prasītājs norāda, ka Komisija nav ievērojusi savu Best Practices, jo tā vispirms lūdza prasītāju komentēt apstrīdētā lēmuma projektu, bet pēc tam vairs neņēma vērā tā komentārus; jāņem vērā arī tas, ka apstrīdētais lēmums būtiski atšķiras no projekta. Turklāt tas norāda, ka nepārtraukti grozījumi lūgumos ir skaidrs pierādījums tam, ka Komisijas rīcībā netika ievērota rūpība, tādējādi pārkāpjot labas pārvaldības principu.

____________