Prasība, kas celta 2013. gada 15. martā - Zanjani/Padome

(lieta T-155/13)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Babak Zanjani (Dubaja, Apvienoto Arābu Emirāti) (pārstāvji - L. Defalque un C. Malherbe, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2012, L 356, 71. lpp.), pielikuma I.I.1. punktu (ar virsrakstu "Persona");

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2012, L 356, 55. lpp.), pielikuma I.I.1. punktu (ar virsrakstu "Persona");

atzīt, ka nav piemērojams Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmums 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, un Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 195, 39. lpp.), 19. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir piemērojams prasītājam, un atzīt, ka uz prasītāju neattiecas tajā noteiktie ierobežojošie pasākumi, un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasības pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir noteikusi Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 19. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos strīdīgos pasākumus, nepamatojoties ne uz vienu tiesību noteikumu/juridisko pamatu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu. Apstrīdētā lēmuma pamatojums un pieņemtais lēmums ir neskaidrs un vispārīgs, nenorādot īpašus un faktiskus iemeslus, kāpēc Padome, īstenojot tās plašo rīcības brīvību, ir uzskatījusi, ka uz prasītāju būtu jāattiecina strīdīgie ierobežojošie pasākumi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību, tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Prasītājs nav ticis nedz informēts, nedz viņam ir ticis paziņots par kādu varbūtēju, pret viņu vērstu pierādījumu, kas pamatotu pasākuma noteikšanu, kas viņu ietekmē nelabvēlīgi. Padome prasītājam nav nedz devusi piekļuvi viņa lietas materiāliem, nedz viņam izsniegusi prasītos dokumentus (tostarp konkrētu un personisku informāciju, kas pamato strīdīgos ierobežojošos pasākumus), nedz arī iepazīstinājusi viņu ar varbūtējiem, pret viņu vērstiem pierādījumiem. Padome bija noraidījusi prasītāja tieši lūgto iespēju tikt uzklausītam. Iepriekš minētais prasītāja tiesību uz aizstāvību pārkāpums - it īpaši prasītāja neinformēšana par pierādījumiem, kuri vērsti pret viņu, - līdz ar to pārkāpj prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pret prasītāju nosakot ierobežojošus pasākumus. Padomes attiecībā uz prasītāju sniegtais pamatojums nav uzskatāms par atbilstošu pamatojumu. Turklāt Padome nav iesniegusi nedz pierādījumus, nedz informāciju, kas pierādītu tās minētos iemeslus strīdīgo ierobežojošo pasākumu, kuri ir balstīti tikai uz apgalvojumiem, pamatošanai.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka strīdīgie ierobežojošie pasākumi ir prettiesiski, jo Padome pirms šo pasākumu noteikšanas ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā. Padome nav veikusi faktisku lietas apstākļu vērtējumu, bet vienīgi ņēmusi vērā ANO DP ieteikumus un pieņēmusi dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus.

____________