VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2018. gada 14. martā (*)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Ziemeļkoreju kodolieroču izplatīšanas novēršanai – To personu un organizāciju saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Prasītāju vārdu iekļaušana – Pierādījumi par iekļaušanas sarakstā pamatotību – Pienākums norādīt pamatojumu

Apvienotās lietas T‑533/15 un T‑264/16

Il‑Su Kim, ar dzīvesvietu Phenjanā [Pyongyang] (Ziemeļkoreja), un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti pielikumā (1), ko pārstāv M. Lester, S. Midwinter, QC, T. Brentnall un A. Stevenson, solicitors,

prasītāji lietā T‑533/15,

Korea National Insurance Corporation, Phenjana, ko pārstāv M. Lester, S. Midwinter, T. Brentnall un A. Stevenson,

prasītājs lietā T‑264/16,

pret

Eiropas SavienībasPadomi, ko sākotnēji pārstāvēja A. de Elera‑San Miguel Hurtado un A. Vitro, vēlāk – A. Vitro un F. Naert, pārstāvji,

un

Eiropas Komisiju, ko lietā T‑533/15 pārstāv L. Havas, S. Bartelt un D. Gauci, pārstāvji, un lietā T‑264/16 – L. Havas un S. Bartelt, pārstāvji,

atbildētājas,

ko atbalsta

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja V. Kaye, vēlāk – S. Brandon un visbeidzot S. Brandon un C. Crane, pārstāvji,

persona, kas iestājusies lietā T‑533/15,

lietā T‑533/15 – par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1066 (2015. gada 2. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2015, L 174 25. lpp.), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1062 (2015. gada 2. jūlijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2015, L 174, 16. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/475 (2016. gada 31. marts), ar ko groza Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2016, L 85, 34. lpp.), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/659 (2016. gada 27. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2016, L 114, 9. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (OV 2016, L 141, 79. lpp.), un ikvienu ar tiem saistītu Padomes īstenošanas regulu, ciktāl šie akti attiecas uz prasītājiem, un lietā T‑264/16 – par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Lēmumu 2016/475, Īstenošanas regulu 2016/659, Lēmumu 2016/849 un ikvienu ar tiem saistītu Padomes īstenošanas regulu, ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] un N. Pultoraka [N. Półtorak] (referente),

sekretāre: K. Hērena [C. Heeren], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 4. maija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītājs lietā T‑264/16 Korea National Insurance Corporation (turpmāk tekstā – “KNIC”) ir Ziemeļkorejas uzņēmums, kas darbojas apdrošināšanas jomā.

2        Prasītājiem lietā T‑533/15 – Kim Il‑Su un pārējiem prasītājiem, kuru vārdi ir iekļauti pielikumā, bija saikne ar KNIC vai ar kādu no tā filiālēm.

 Ierobežojoši pasākumi, kas ir veikti attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

3        Šīs lietas ir saistītas ar ierobežojošiem pasākumiem, kas ir ieviesti nolūkā izdarīt spiedienu uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, lai tā izbeigtu kodolieroču izplatīšanas darbības.

4        Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (turpmāk tekstā – “ANO DP”) vairākās rezolūcijās, proti, Rezolūcijās 1695 (2006), 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013) un 2094 (2013), šīs darbības kvalificēja kā draudus starptautiskajam mieram un drošībai.

5        2006. gada 20. novembrī Eiropas Savienības Padome, pamatojoties uz LES 15. pantu, pieņēma Kopējo nostāju 2006/795/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2006, L 322, 32. lpp.), lai īstenotu ANO DP Rezolūcijas 1695 (2006) un 1718 (2006). Ar tās 1. un 2. pantu būtībā bija aizliegta tieša vai netieša dažu tehnoloģiju un luksuspreču piegāde, pārdošana vai nodošana Ziemeļkorejai, ko īsteno dalībvalstu valstspiederīgie vai ko veic no dalībvalstu teritorijas vai caur to teritoriju. Saskaņā ar šī tiesību akta 3. pantu dalībvalstīm bija jāveic pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai novērstu, ka to teritorijās ieceļo vai tās šķērso tādas personas un to ģimenes locekļi, kuru saraksts ir ietverts Kopējās nostājas 2006/795 pielikumā un kurus Sankciju komiteja vai ANO DP ir atzinušas par atbildīgām par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas politiku attiecībā uz kodolmateriālu, ballistisko raķešu un citu masu iznīcināšanas ieroču programmām, tostarp atbalstot vai sekmējot šīs programmas. Visbeidzot tās 4. pantā bija paredzēts iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir to personu vai vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai to tiešā vai netiešā kontrolē, kuras Sankciju komiteja vai ANO DP ir atzinusi par tādām, kas piedalās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolmateriālu, ballistisko raķešu un citu masu iznīcināšanas ieroču programmās vai sniedz tām atbalstu, tostarp nelikumīgā ceļā, vai to personu vai vienību īpašumā, kuras rīkojas viņu vārdā vai viņu vadībā.

6        Tā kā, lai īstenotu dažus Kopējā nostājā 2006/795 paredzētus pasākumus, bija vajadzīga Eiropas Kopienas rīcība, Padome, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, 2007. gada 27. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2007, L 88, 1. lpp.), kuras saturs būtībā bija identisks minētās kopējās nostājas saturam.

7        2009. gada 27. jūlijā Padome, pamatojoties uz LES 15. pantu, pieņēma Kopējo nostāju 2009/573/KĀDP, ar ko groza Kopējo nostāju 2006/795 (OV 2009, L 197, 111. lpp.). Pirmkārt, ar šo dokumentu bija paredzēts īstenot ANO DP Rezolūciju 1874 (2009). Otrkārt, ar šo dokumentu bija paredzēts paplašināt šī sprieduma 5. punktā minēto pasākumu piemērošanas jomu. No šī dokumenta preambulas 13. un 14. apsvēruma izriet, ka uzņemšanas ierobežojumi ir arī jāpiemēro attiecībā uz Eiropas Savienības norādītām personām un līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana ir jāpiemēro Savienības norādītām personām un vienībām. Tādējādi Kopējās nostājas 2006/795 3. un 4. pants tika grozīti. Turklāt, vienlaikus aplūkojot šos noteikumus un Kopējās nostājas 2009/573 1. panta 8. punktu, izriet, ka šī dokumenta I pielikumā paredzēto personu sarakstu bija sagatavojusi Sankciju komisija vai ANO DP, bet minētā dokumenta II un III pielikumā paredzēto personu sarakstu bija sagatavojusi Padome. 2009. gada 22. decembrī Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2009/1002/KĀDP, ar ko groza Kopējo nostāju 2006/795 (OV 2009, L 346, 47. lpp.). Ar šo lēmumu tika grozīts Kopējās nostājas 2006/795 II un III pielikums.

8        Līdz ar to Padome, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu, 2009. gada 22. decembrī pieņēma Regulu (ES) Nr. 1283/2009, ar ko groza Regulu Nr. 329/2007 (OV 2009, L 346, 1. lpp.).

9        2010. gada 22. decembrī Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2010/800/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2006/795 atcelšanu (OV 2010, L 341, 32. lpp.). Lai gan šī dokumenta noteikumi būtībā bija identiski Kopējās nostājas 2006/795 noteikumiem, tie paredzēja pielikumā esošajos sarakstos iekļaut arī citu Padomes norādīto personu un vienību, kam ir jāpiemēro ierobežojoši pasākumi, vārdus, kā arī grozīt tās I un II pielikuma grozīšanas procedūru, lai norādītās personas un vienības tiktu informētas par iemesliem, kuru dēļ tās ir iekļautas sarakstā, lai tām tiktu sniegta iespēja iesniegt apsvērumus un lai tad, ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome varētu pārskatīt savu lēmumu, ņemot vērā šos apsvērumus, un par to informēt attiecīgo personu vai vienību.

10      Līdz ar to tajā pašā dienā Eiropas Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 1251/2010, ar kuru groza Regulu Nr. 329/2007 (OV 2010, L 341, 15. lpp.).

 Ierobežojoši pasākumi pret prasītājiem

11      2013. gada 22. aprīlī Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2010/800 (OV 2013, L 111, 52. lpp.). Šajā dokumentā bija paredzēts ņemt vērā ANO DP Rezolūcijas 2094 (2013) noteikumus.

12      Saskaņā ar Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kuri ir tādu personu un vienību tiešā vai netiešā īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kas “uz dalībvalstu teritoriju, caur to vai no tās, vai izmantojot dalībvalstu valstspiederīgo starpniecību, vai izmantojot saskaņā ar to tiesību aktiem izveidotu vienību starpniecību, vai ar personu vai to teritorijā esošu finanšu iestāžu starpniecību, sniedz finanšu pakalpojumus vai nodod finanšu vai citus aktīvus vai līdzekļus, kuri varētu sekmēt KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas, vai personas vai vienības, kas rīkojas to vārdā vai vadībā, vai tādas vienības, kas atrodas to īpašumā vai kontrolē” (turpmāk tekstā – “iekļaušanas kritēriji”).

13      Vienlaikus aplūkojot Lēmuma 2013/183 15. un 19.–21. pantu, izriet, ka šī dokumenta I pielikumā norādīto personu sarakstu sagatavoja Sankciju komiteja vai ANO DP, bet minētā dokumenta II pielikumā norādīto personu sarakstu sagatavoja Padome.

14      Līdz ar to 2013. gada 22. jūlijā Padome, pamatojoties uz LESD 215. pantu, pieņēma Regulu (ES) Nr. 696/2013, ar kuru groza Regulu Nr. 329/2007 (OV 2013, L 198, 22. lpp.). Regulas Nr. 329/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 696/2013, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā bija paredzēts iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir V pielikumā uzskaitīto personu, vienību un struktūru īpašumā, kā arī to valdījumā, turējumā vai kontrolē. Tā precizēja, ka V pielikumā ir ietvertas personas, vienības un struktūras, kas nav ietvertas IV pielikumā un ko Padome saskaņā ar Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atzinusi par tādām, kuras “attiecībā uz Savienības teritoriju, caur to vai no tās, vai iesaistot dalībvalstu valstspiederīgos vai saskaņā ar to tiesību aktiem izveidotas vienības, vai Savienības teritorijā esošas personas vai finanšu iestādes, sniedz finanšu pakalpojumus vai nodod finanšu vai citus aktīvus vai līdzekļus, kas varētu sekmēt ar kodolieročiem, citiem masu iznīcināšanas ieročiem vai ballistiskajām raķetēm saistītas Ziemeļkorejas programmas, vai personas, vienības vai struktūras, kas rīkojas to vārdā vai vadībā, vai personas, vienības vai struktūras, kas ir to īpašumā vai kontrolē”.

15      2015. gada 2. jūlijā Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1066, ar ko groza Lēmumu 2013/183 (OV 2015, L 174, 25. lpp.), un līdz ar to Komisija tajā pašā dienā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/1062, ar kuru groza Regulu Nr. 329/2007 (OV 2015, L 174, 16. lpp.) (turpmāk tekstā kopā –“pirmie apstrīdētie akti”).

16      Ar Lēmumu 2015/1066 prasītāju lietā T‑533/15 vārdi tika iekļauti Padomes sagatavotajā to personu sarakstā, uz kurām attiecas Lēmuma 2013/183 II pielikuma II A punktā iekļautie ierobežojošie pasākumi. Šī iekļaušana bija pamatota ar šādiem iemesliem (turpmāk tekstā – “pirmie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15”):

“Kim Il‑Su – Rahlstedter Straße 83 a, 22149 Hamburg – Dzimšanas datums: 2.9.1965. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – ES sarakstā iekļautā KNIC GmbH pilnvarots pārstāvis, kas darbojas KNIC vārdā vai vadībā.

Kang Song‑Nam – Rahlstedter Straße 83 a, 22149 Hamburg – Dzimšanas datums: 5.7.1972. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – ES sarakstā iekļautā KNIC GmbH pilnvarots pārstāvis, kas darbojas KNIC vārdā vai vadībā.

Choe Chun‑Sik – Rahlstedter Straße 83 a, 22149 Hamburg – Dzimšanas datums: 23.12.1963. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – Pases Nr.: 745132109, derīga līdz: 12.2.2020. – ES sarakstā iekļautā KNIC GmbH pilnvarots pārstāvis, kas darbojas KNIC vārdā vai vadībā.

Sin Kyu‑Nam – Dzimšanas datums: 12.9.1972. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – Pases Nr. PO472132950 – Nodaļas vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā (Pyongyang) un bijušais KNIC GmbH Hamburg pilnvarotais pārstāvis. Darbojas KNIC vārdā vai vadībā.

Pak Chun‑San – Dzimšanas datums: 18.12.1953. – Dzimšanas vieta: Phyongan, KTDR – Pases Nr. PS472220097 – Nodaļas vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā (Pyongyang) un bijušais KNIC GmbHHamburg pilnvarotais pārstāvis. Darbojas KNIC vārdā vai vadībā.

So Tong Myong – Dzimšanas datums: 10.9.1956. – KNIC GmbHHamburg izpilddirektors, darbojas KNIC vārdā vai vadībā.”

17      Lai atspoguļotu Lēmumā 2013/183 izdarītos grozījumus, prasītāju lietā T‑533/15 vārdi arī tika iekļauti Regulas Nr. 329/2007, kas grozīta ar Īstenošanas regulu 2015/1062, V pielikuma C punktā tādu iemeslu dēļ, kuri būtībā ir identiski tiem, kas ir norādīti šī sprieduma 16. punktā.

18      2016. gada 31. martā Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/475, ar ko groza Lēmumu 2013/183 (OV 2016, L 85, 34. lpp.), un līdz ar to 2016. gada 27. aprīlī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/659, ar kuru groza Regulu Nr. 329/2007 (OV 2016, L 114, 9. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “otrie apstrīdētie akti”).

19      Ar Lēmumu 2016/475 KNIC nosaukums tika iekļauts Padomes sagatavotajā to vienību sarakstā, uz kurām attiecas Lēmuma 2013/183 II pielikuma II B punktā paredzētie ierobežojošie pasākumi. Šī iekļaušana bija pamatota ar šādiem iemesliem (turpmāk tekstā – “iemesli, kas attiecas uz KNIC”):

“Korea National Insurance [Corporation] (KNIC) un tā filiāles (jeb Korea Foreign Insurance Company) – Haebangsan‑dong, CentralDistrict, Pyongyang, KTDR – Rahlstedter Straße 83 a, 22149Hamburg – Korea National Insurance Corporation of Alloway, Kidbrooke Park Road, Blackheath, London SE30LW – Valsts īpašumā esošs un valsts kontrolēts uzņēmums Korea National Insurance Corporation (KNIC) gūst ievērojamus ienākumus no ārvalstu valūtas [ārvalstu valūtā], kuri varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. Turklāt KNIC galvenā mītne Phenjanā ir saistīta ar Korejas Strādnieku partijas 39. biroju, kas ir sarakstā iekļauta vienība.”

20      Ar Regulu Nr. 2016/659 KNIC nosaukums tika iekļauts Regulas Nr. 329/2007 V pielikuma D punktā. KNIC nosaukuma iekļaušana būtībā bija pamatota ar iemesliem, kas ir identiski šī sprieduma 19. punktā minētajiem.

21      Ar Lēmumu 2016/475 ziņas attiecībā uz prasītājiem lietā T‑533/15, kas ir ietvertas Lēmuma 2013/183 II pielikuma II A punktā, tika grozītas šādi (turpmāk tekstā – “otrie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15”):

“Kim Il‑Su – Dzimšanas datums: 2.9.1965. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – Vadītājs pārapdrošināšanas departamentā KoreaNational Insurance Corporation (KNIC), kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, un bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā; rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

Kang Song‑Sam – Dzimšanas datums: 5.7.1972. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – Korea NationalInsurance Corporation (KNIC) bijušais pilnvarotais pārstāvis Hamburgā, kas turpina rīkoties KNIC uzdevumā vai vārdā vai vadībā.

Choe Chun‑Sik – Dzimšanas datums: 23.12.1963. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – Pases Nr.: 745132109 – Derīga līdz 12.2.2020. – Direktors pārapdrošināšanas departamentā Korea National Insurance Corporation (KNIC), kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā; rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

Sin Kyu‑Nam – Dzimšanas datums: 12.9.1972. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – Pases Nr.: PO472132950 – Direktors pārapdrošināšanas departamentā Korea NationalInsurance Corporation (KNIC), kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, un bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā; rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

Pak Chun‑San – Dzimšanas datums: 18.12.1953. – Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR – Pases Nr.: PS 472220097 – Direktors pārapdrošināšanas departamentā Korea NationalInsurance Corporation (KNIC), kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, vismaz līdz 2015. gada decembrim un bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā; turpina rīkoties KNIC uzdevumā vai vārdā vai vadībā.

So Tong Myong – Dzimšanas datums: 10.9.1956. – Korea National Insurance Corporation (KNIC) priekšsēdētājs, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.”

22      Lai atspoguļotu Lēmumā 2013/183 izdarītos grozījumus, ziņas par prasītājiem lietā T‑533/15, kas ir iekļautas Regulas Nr. 329/2007 V pielikuma C punktā, tika grozītas ar Regulu Nr. 2016/659. Šīs ziņas būtībā bija identiskas tām, kas ir izklāstītas šī sprieduma 21. punktā.

23      2016. gada 27. maijā Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183 (OV 2016, L 141, 79. lpp.). Līdz ar to 2016. gada 27. maijā Padome pieņēma Regulu (ES) 2016/841, ar ko groza Regulu Nr. 329/2007 (OV 2016, L 141, 36. lpp.).

24      Ar Lēmumu 2016/849 Padome atbilstoši ANO DP Rezolūcijai 2270 (2016), kas pieņemta, ņemot vērā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas veiktos kodolizmēģinājumus 2016. gada 6. janvārī, nolēma noteikt jaunus ierobežojošus pasākumus.

25      Saskaņā ar Lēmuma 2016/849 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem (turpmāk tekstā – “grozītie iekļaušanas kritēriji”):

“1. Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šādu personu un vienību tiešā vai netiešā īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:

[..]

b)      personas un vienības, kas nav iekļautas I pielikumā, kā uzskaitīts II pielikumā, kas: [..]

ii)      uz dalībvalstu teritoriju, caur to vai no tās, vai izmantojot dalībvalstu valstspiederīgo starpniecību, vai izmantojot saskaņā ar to tiesību aktiem izveidotu vienību starpniecību, vai ar personu vai to teritorijā esošu finanšu iestāžu starpniecību, sniedz finanšu pakalpojumus vai nodod finanšu vai citus aktīvus vai līdzekļus, kuri varētu sekmēt KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas, vai personas vai vienības, kas rīkojas to vārdā vai vadībā, vai tādas vienības, kas atrodas to īpašumā vai kontrolē.”

26      Vienlaikus aplūkojot Lēmuma 2016/849 27. un 33.–35. pantu, izriet, ka I pielikumā norādīto personu sarakstu sagatavoja Sankciju komiteja vai ANO DP, bet II pielikumā norādīto personu sarakstu sagatavoja Padome.

27      KNIC nosaukums tika iekļauts to vienību sarakstā, uz kurām attiecas Lēmuma 2016/849 II pielikuma II B punktā paredzētie ierobežojošie pasākumi. KNIC nosaukuma iekļaušana bija pamatota ar iemesliem, kas būtībā ir identiski iemesliem, kuri attiecas uz KNIC un ir minēti šī sprieduma 19. punktā, un kuri ir iekļauti Lēmumā 2016/475.

28      Prasītāju lietā T‑533/15 vārdi tika iekļauti to personu sarakstā, uz kurām attiecas Lēmuma 2016/849 II pielikuma II A punktā paredzētie ierobežojošie pasākumi. Prasītāju lietā T‑533/15 vārdu iekļaušana bija pamatota ar iemesliem, kas būtībā ir identiski otrajiem iemesliem, kuri attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15 un kuri ir minēti šī sprieduma 21. punktā, un kuri ir iekļauti Lēmumā 2016/475 (turpmāk tekstā – “trešie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15”).

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

29      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2015. gada 11. septembrī, prasītāji lietā T‑533/15 cēla prasību atcelt pirmos apstrīdētos aktus.

30      Ar procesuālo rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 30. novembrī, prasītāji lietā T‑533/15 iesniedza lūgumu apmierināt viņu prasījumus un taisīt aizmugurisku spriedumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pantu, ciktāl Padomes iebildumu raksts un Komisijas iebildumu raksts esot iesniegti pēc šo rakstu iesniegšanai noteiktā beigu termiņa.

31      Procesa organizatoriskā pasākuma ietvaros iztaujāti šajā jautājumā atbilstoši Reglamenta 89. pantam, prasītāji lietā T‑533/15 ar 2016. gada 24. marta vēstuli atsauca pieteikumu apmierināt viņu prasījumus saistībā ar Komisiju.

32      2016. gada 15. martā ar Vispārējās tiesas astotās palātas priekšsēdētāja lēmumu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei tika atļauts iestāties lietā Padomes un Komisijas prasījumu atbalstam. Ar 2016. gada 27. aprīļa vēstuli šī dalībvalsts atteicās no iestāšanās raksta iesniegšanas.

33      Tā kā Vispārējās tiesas sastāvs mainījās, lieta T‑533/15 tika nodota jaunam tiesnesim referentam.

34      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 27. maijā, KNIC cēla prasību atcelt otros apstrīdētos aktus lietā T‑264/16.

35      Ar procesuālo rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 27. maijā, prasītāji lietā T‑533/15, pamatojoties uz Reglamenta 86. pantu, pielāgoja prasības pieteikumu, lai tas attiektos arī uz otro apstrīdēto aktu atcelšanu, ciktāl tie uz viņiem attiecas.

36      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2016. gada 3. jūnijā, prasītāji lietā T‑533/15, pamatojoties uz Reglamenta 86. pantu, otrreiz pielāgoja prasības pieteikumu, lai tas attiektos arī uz Lēmuma 2016/849, ciktāl tas uz viņiem attiecas, kā arī “ikvienas ar šo lēmumu saistītas Padomes īstenošanas regulas” atcelšanu.

37      Ar 2016. gada 3. jūnija vēstuli KNIC, pamatojoties uz Reglamenta 86. pantu, pielāgoja prasības pieteikumu lietā T‑264/16, lai tas attiektos arī uz Lēmuma 2016/849, ciktāl tas uz to attiecas, kā arī “ikvienas ar to saistītas Padomes īstenošanas regulas” atcelšanu.

38      Padome un Komisija lietā T‑533/15 pauda apsvērumus par prasības pieteikumu pielāgojumiem, Vispārējās tiesas kancelejā 2016. gada 30. jūnijā iesniedzot aktus.

39      Šajos apsvērumos Padome un Komisija lūdza apturēt tiesvedību lietā T‑533/15 un apvienot to ar lietu T‑264/16.

40      Ar 2016. gada 18. jūlija vēstuli prasītāji lietā T‑533/15 atzina, ka pastāv saikne starp lietu T‑533/15 un lietu T‑264/16, kas var pamatot minēto lietu apvienošanu. Savukārt tie nepauda viedokli par lietderību apturēt lietu T‑533/15.

41      Ar 2016. gada 18. jūlija vēstuli KNIC iesniedza apsvērumus par lietu apvienošanu un iespējamo tiesvedības apturēšanu lietā T‑533/15.

42      Ar 2016. gada 21. jūlija vēstuli prasītāji lietā T‑533/15 izteica papildu komentārus, pievienojot arī Padomei nosūtītās vēstules, ar kurām tie bija apstrīdējuši to pierādījumu patiesumu, ar kuriem bija pamatoti pirmie apstrīdētie akti.

43      Ar aktu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 16. augustā, Padome pauda apsvērumus par prasības pieteikuma pielāgošanu lietā T‑264/16.

44      Ar 2016. gada 6. septembra lēmumu astotās palātas priekšsēdētājs nolēma neapturēt tiesvedību lietā T‑533/15.

45      Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs mainījās, tiesnesis referents tika norīkots uz trešo palātu, kurai attiecīgi tika nodotas šīs lietas.

46      Ar trešās palātas priekšsēdētaja 2017. gada 9. marta lēmumu lietas tika apvienotas tiesvedības mutvārdu daļai.

47      2017. gada 13. martā lietas T‑533/15 un lietas T‑264/16 dalībnieki atbilstoši procedūras organizatoriskajam pasākumam saskaņā ar Reglamenta 89. pantu tika aicināti paust savu viedokli par lietu apvienošanu galīgā nolēmuma pieņemšanai.

48      Ar 2017. gada 20. marta vēstuli prasītāji lietā T‑533/15 un KNIC (turpmāk tekstā kopā – “prasītāji”) norādīja, ka tie dod priekšroku tam, ka lietas netiek apvienotas. Ar 2017. gada 27. marta vēstulēm Padome un Komisija attiecīgi norādīja, ka atbalsta lietu apvienošanu galīgā nolēmuma pieņemšanai un šajā ziņā nepaudīs savu viedokli.

49      Ar 2017. gada 20. marta vēstuli Apvienotā Karaliste atteicās piedalīties tiesas sēdē.

50      Ar trešās palātas priekšsēdētāja 2017. gada 4. aprīļa lēmumu lietas T‑533/15 un T‑264/16 tika apvienotas galīgā nolēmuma pieņemšanai.

51      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz mutvārdu jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2017. gada 4. maija tiesas sēdē.

52      Prasītāji lietā T‑533/15 lūdz Vispārējo tiesu:

–        atcelt Lēmumu 2015/1066, Īstenošanas regulu 2015/1062, Lēmumu 2016/475, Īstenošanas regulu 2016/659, Lēmumu 2016/849 un ikvienu ar šo pēdējo minēto lēmumu saistītu Padomes īstenošanas regulu, ciktāl tie uz viņiem attiecas;

–        piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

53      Lietā T‑264/16 KNIC lūdz Vispārējo tiesu:

–        atcelt Lēmumu 2016/475, Īstenošanas regulu 2016/659, Lēmumu 2016/849 un ikvienu ar to saistītu Padomes īstenošanas regulu, ciktāl tie uz to attiecas;

–        piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

54      Apvienotajās lietās T‑533/15 un T‑264/16 Padome lūdz Vispārējo tiesu:

–        prasības noraidīt;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

55      Apvienotajās lietās T‑533/15 un T‑264/16 Komisija lūdz Vispārējo tiesu:

–        prasības noraidīt;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

56      Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem, prasītāji lietā T‑533/15 norādīja, ka frāze “ikviena ar šo lēmumu saistīta Padomes īstenošanas regula”, kas ir iekļauta 2016. gada 3. jūnija prasības pieteikuma otrajā pielāgojumā, nozīmēja, ka tie apstrīd tikai skaidri minētos aktus, nevis ar šiem aktiem saistītos pasākumus, kas tika norādīts tiesas sēdes protokolā.

57      Atbildot arī uz Vispārējās tiesas jautājumu, prasītāji lietā T‑533/15 tiesas sēdē atsauca lūgumu apmierināt to prasījumus saistībā ar Padomi, kas tika norādīts tiesas sēdes protokolā.

58      Lietā T‑264/16 KNIC tiesas sēdē norādīja, ka frāze “ikviena ar to saistīta Padomes īstenošanas regula”, kas ir iekļauta 2016. gada 3. jūnija prasības pieteikuma pielāgojumā, nozīmē, ka tas apstrīd tikai tieši minētos aktus, nevis ar šiem aktiem saistītos pasākumus, kas tika norādīts tiesas sēdes protokolā.

 Juridiskais pamatojums

 Par Lēmuma 2013/183 atcelšanas un aizstāšanas procesuālajām sekām

59      Kā izriet no to prasības pieteikumiem, prasītāji attiecīgi lietā T‑533/15 lūdz atcelt Lēmumu 2015/1066 un Lēmumu 2016/475 un lietā T‑264/16 lūdz atcelt Lēmumu 2016/475.

60      Kā izriet no tiesvedības priekšvēstures, Lēmums 2013/183 tika atcelts un aizstāts ar Lēmumu 2016/849.

61      2016. gada 3. jūnijā prasītāji abās lietās pielāgoja savus prasības pieteikumus, lai tie attiektos arī uz Lēmuma 2016/849 atcelšanu, ciktāl šis lēmums uz tiem attiecas.

62      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz prasībām, kas ir vērstas pret secīgiem līdzekļu iesaldēšanas pasākumiem, prasītājs saglabā interesi panākt tāda lēmuma atcelšanu, ar kuru tiek noteikti ierobežojoši pasākumi un kurš ir ticis atcelts un aizstāts ar vēlāku ierobežojošu lēmumu, ciktāl ar iestādes pieņemta tiesību akta atcelšanu netiek atzīts tā prettiesiskums un tai ir ex nunc sekas atšķirībā no sprieduma, ar kuru tiesību akts tiek atcelts un atbilstoši kuram atceltais tiesību akts ar atpakaļejošu spēku tiek izņemts no tiesību sistēmas un tiek uzskatīts par nekad neeksistējušu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 12. decembris, Organisation des Modjahedines du peupled’Iran/Padome, T‑228/02, EU:T:2006:384, 35. punkts, un 2008. gada 23. oktobris, People’s Mojahedin Organization of Iran/Padome, T‑256/07, EU:T:2008:461, 45.–48. punkts).

63      No tā izriet, ka prasītāji saglabā interesi celt prasību un lūgt atcelt Lēmumu 2015/1066 un Lēmumu 2016/475 un ka tādējādi prasības lietās T‑533/15 un T‑264/16 saglabā savu priekšmetu attiecībā uz šiem lēmumiem.

 Par lietu T‑533/15 un T‑264/16 izskatīšanas kārtību

64      Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizskata prasība lietā T‑264/16 un pēc tam – prasība lietā T‑533/15.

 Par prasību lietā T‑264/16

65      KNIC savas prasības pamatojumam izvirza četrus pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, acīmredzamu kļūdu vērtējumā, principu par datu aizsardzību un pamattiesību nesamērīgu ierobežošanu pārkāpumu.

66      Tā kā, pirmkārt, šie pamati vienādi attiecas uz visiem aktiem, kas ir apstrīdēti šajā lietā, un, otrkārt, kritēriji, kuri pamatoja KNIC nosaukuma iekļaušanu apstrīdētajos sarakstos un kuri ir iekļauti Lēmuma 2013/183 15. pantā, Regulas Nr. 329/2007 6. pantā un Lēmuma 2016/849 27. pantā, būtībā ir identiski, tāpat kā tā nosaukuma iekļaušanas attiecīgajos sarakstos iemesli, Vispārējā tiesa uzskata, ka ir lietderīgi kopā izskatīt pamatus, kas ir vērsti pret otrajiem apstrīdētajiem aktiem un Lēmumu 2016/849, kurš ir norādīts pēc 2016. gada 3. jūnija prasības pieteikuma pielāgojuma.

 Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

67      KNIC apgalvo, ka Padome un Komisija nav izpildījušas savu pienākumu norādīt skaidrus, viennozīmīgus un konkrētus iemeslus, kas ļauj tā nosaukumu iekļaut apstrīdētajos sarakstos. Tas kopumā apstrīd visu pamatojumu, kas ir sniegts tā iekļaušanai sarakstā. It īpaši KNIC norāda, ka tā iekļaušana esot pamatota ar diviem elementiem, kas neietilpst iekļaušanas kritērijos, proti, ar varbūtēju Ziemeļkorejas valsts kontroli un ar saikni ar Korejas Darbaļaužu partijas 39. biroju (turpmāk tekstā – “39. birojs”).

68      Padome un Komisija apstrīd KNIC argumentus.

69      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākuma pamatot nelabvēlīgu tiesību aktu, kas ir saistīts ar tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu, mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai noteiktu, vai tiesību akts ir pamatots vai, iespējams, tam ir tāds trūkums, kas ļauj Savienības tiesā apstrīdēt tā spēkā esamību, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt šī akta likumības pārbaudi (skat. spriedumu, 2012. gada 15. novembris, Padome/Bamba, C‑417/11 P, EU:C:2012:718, 49. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedumi, 2016. gada 18. februāris, Padome/Bank Mellat, C‑176/13 P, EU:C:2016:96, 74. punkts, un 2016. gada 8. septembris, Iranian Offshore Engineering &Construction/Padome, C‑459/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:646, 23. punkts).

70      Runājot par ierobežojošiem pasākumiem, lai arī, izpildot LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, nav sīki jāatbild uz attiecīgās personas iesniegtajiem apsvērumiem, šis pienākums jebkādos apstākļos, nozīmē, ka šajā pamatojumā tiek norādīts ne vien šī pasākuma juridiskais pamats, bet arī individuālie, īpašie un konkrētie iemesli, kādēļ kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgajai personai būtu jāpiemēro šādi pasākumi. Savienības tiesai tādēļ ir jāpārbauda, vai norādītie iemesli ir pietiekami precīzi un konkrēti (skat. spriedumu, 2016. gada 18. februāris, Padome/Bank Mellat, C‑176/13 P, EU:C:2016:96, 76. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2015. gada 5. maijs, Petropars Iran u.c./Padome, T‑433/13, EU:T:2015:255, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

71      LESD 296. pantā paredzētajam pamatojumam ir jābūt atbilstošam attiecīgā akta būtībai un kontekstam, kādā tas ticis pieņemts. Prasība norādīt pamatojumu jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši tiesību akta saturu, norādīto iemeslu raksturu un tiesību akta adresātu vai citu ar šo tiesību aktu tieši un individuāli skarto personu interesi saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu tiesisko noteikumu kopumu, kas reglamentē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2012. gada 15. novembris, Padome/Bamba, C‑417/11 P, EU:C:2012:718, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

72      Jāatgādina arī, ka nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos, kas ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru (skat. spriedumu, 2016. gada 18. februāris, Padome/Bank Mellat, C‑176/13 P, EU:C:2016:96, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).

73      Pienākums norādīt tiesību akta pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas ir jānošķir no jautājuma par motivācijas pamatotību, jo tas attiecas uz apstrīdētā tiesību akta likumību pēc būtības. Akta pamatojumu veido formāls to pamatu izklāsts, uz kuriem šis akts ir balstīts. Ja šajos pamatos ir pieļautas kļūdas, tās skar minētā akta likumību pēc būtības, nevis tā pamatojumu, kas var būt pietiekams, pat izklāstot kļūdainus pamatus (skat. spriedumu, 2014. gada 4. februāris, Syrian Lebanese Commercial Bank/Padome, T‑174/12 un T‑80/13, EU:T:2014:52, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).

74      Šajā gadījumā KNIC norāda, ka otrie apstrīdētie akti un Lēmums 2016/849 nav pietiekami juridiski pamatoti, ciktāl runa ir par tā iekļaušanu sarakstā, jo strīdīgais pamatojums ir neskaidrs un nepamatots.

75      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Lēmuma 2013/183 preambulas 1.–12. apsvērumā ir atgādināti politiskās vides, kādā attiecīgie ierobežojošie pasākumi tika pieņemti, atbilstīgie apstākļi. Turklāt no Regulas Nr. 329/2007 preambulas 1. apsvēruma izriet, ka, ņemot vērā 2006. gada 9. oktobra kodolizmēģinājumu, ANO DP uzskatīja, ka pastāv acīmredzami draudi starptautiskajam mieram un drošībai. Tādējādi šie akti, kurus ir paredzēts grozīt ar otrajiem apstrīdētajiem aktiem un kuri tādējādi iekļaujas zināmajā KNIC kontekstā, norāda uz kopējo situāciju, kas lika tos pieņemt, un uz vispārējiem mērķiem, kurus tajos ir ieteikts sasniegt. Tāpat arī, runājot par kopējo situāciju, kas lika pieņemt Lēmumu 2016/849, šī lēmuma preambulas 6. apsvērumā ir atgādināts, ka Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas rīcība 2016. gada sākumā tiek uzskatīta par būtiskiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai attiecīgajā reģionā un ārpus tā.

76      Turklāt ir jāatgādina, ka iemesli, kas pamato KNIC nosaukuma iekļaušanu attiecīgos sarakstos, ir jāaplūko kopā un ņemot vērā iekļaušanas kritērijus, kas ir ietverti Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, Regulas Nr. 329/2007 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī Lēmuma 2016/849 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Tādējādi no minētajiem noteikumiem izriet, ka tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas pieder personām un vienībām, kuras ir paredzētas Lēmuma 2013/183 II pielikumā, Regulas Nr. 329/2007 V pielikuma D punktā un Lēmuma 2016/849 II pielikumā. KNIC nosaukums bija paredzēts Lēmuma 2013/183, kas grozīts ar Lēmumu 2016/475, II pielikuma II B punktā un Regulas Nr. 329/2007, redakcijā, kas grozīta ar Regulu Nr. 216/659, V pielikuma D punktā, kā arī Lēmuma 2016/849 II pielikuma II B punktā.

77      Turklāt ir jākonstatē, ka attiecīgo pielikumu virsrakstos ir skaidra norāde uz šīm tiesību normām, kurās nepārprotami ir iekļauti kritēriji, kas veido juridisko pamatu KNIC nosaukuma iekļaušanai strīdīgajos sarakstos.

78      Iemesli, kas ir minēti kā pamatojums KNIC nosaukuma iekļaušanai strīdīgajos sarakstos, ir izklāstīti šī sprieduma 19. punktā. No tā izriet, ka KNIC nosaukums tajos tika iekļauts tāpēc, ka tas ir valstij piederošs publisks uzņēmums, kas gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā, kuri var sekmēt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas, kas ir saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem (turpmāk tekstā – “kodolieroču izplatīšana”). No tā arī izriet, ka KNIC galvenā mītne, kas atrodas Phenjanā, ir saistīta ar 39. biroju, kurš ir sarakstā iekļautā vienība.

79      Tādējādi, neraugoties uz šī pamatojuma kodolīgo raksturu, KNIC noteikti spēja saprast galvenos faktus, kuros to vainoja Padome un Komisija, un pienācīgi aizstāvēties, ko apstiprina tā argumenti, kuri ir pausti otrajā pamatā. Padome un Komisija precizēja īpašus un konkrētus iemeslus, kuru dēļ tās uzskatīja, ka KNIC ir jāpiemēro iekļaušanas kritēriji.

80      Pirmkārt, šis pamatojums ir balstīts uz juridisko pamatu, kas ir skaidri norādīts un kurā ir atsauce uz iekļaušanas kritērijiem, un, otrkārt, minētajā pamatojumā ir iekļauti iemesli, kas tieši attiecas uz KNIC un kas tādējādi ļauj tam saprast iemeslus, kuri pamatoja tā nosaukuma iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.

81      Tāpat arī iemesli, ko ir izvēlējusies un norādījusi Padome un Komisija, ļauj Vispārējai tiesai veikt KNIC apstrīdēto tiesību aktu likumības pārbaudi.

82      Runājot par KNIC argumentu, ar kuru tas atsaucas uz iespējamās saiknes starp tā galveno mītni un 39. biroju nepietiekamu pamatojumu, pirmkārt, no to iemeslu formulējuma, kas attiecas uz KNIC, izriet, ka pierādījumi par saikni starp KNIC un 39. biroju ir sniegti papildus. Otrkārt, atsauce uz saikni starp KNIC galveno mītni un 39. biroju ir saistīta ar iekļaušanas kritērijiem, kas ir minēti Lēmuma 2013/183 15. pantā un Regulas Nr. 329/2007 6. pantā, kā arī Lēmuma 2016/849 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Treškārt, Padomei un Komisijai nebija detalizēti jāpaskaidro šīs saiknes raksturs, jo KNIC, lasot iemeslus un ņemot vērā kontekstu, kādā tā nosaukums tika iekļauts attiecīgajos sarakstos, varēja saprast strīdīgo pamatojumu. Saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru nav prasīts, lai pamatojumā būtu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo pamatojuma pietiekamais raksturs ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu juridisko noteikumu kopumu, kas reglamentē attiecīgo jomu. Tas, vai šī saikne ir pietiekami juridiski pierādīta, tiks aplūkots šīs prasības otrā pamata analīzē.

83      Šajos apstākļos prasības lietā T‑264/16 pirmais pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

84      Ar otro pamatu KNIC apgalvo, ka Padome un Komisija ir pieļāvušas kļūdu, uzskatot, ka attiecībā uz to iekļaušanas kritēriji ir izpildīti. KNIC uzskata, ka tā iekļaušana to vienību sarakstos, uz kurām attiecas sankcijas, nav balstīta ne uz vienu faktisku pamatu. KNIC pārmet Padomei un Komisijai pierādījumu nepietiekamību.

85      Tādējādi KNIC apgalvo, ka tas nesniedz finanšu pakalpojumus, kas var sekmēt tādas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas bruņojuma programmas, uz kurām attiecas konkrētie iekļaušanas kritēriji. KNIC esot apdrošināšanas sabiedrība, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus privātiem klientiem Ziemeļkorejā. KNIC nekontrolējot šī valsts, bet tas esot neatkarīgs publisks uzņēmums. KNIC negūstot lielus ieņēmumus ārvalstu valūtā.

86      Tāpat arī KNIC uzskata, ka Padome un Komisija neesot iesniegušas nevienu pierādījumu, kas pamatotu to, ka šie ieņēmumi tika vai tikšot izmantoti saistībā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolieroču izplatīšanas programmām, ne arī esot paudušas argumentāciju, kas izskaidrotu, kādā veidā naudas summas, kuras tā ir “guvusi”, varētu faktiski sekmēt šīs programmas. KNIC uzsver, ka tas valdībai pārskaita tikai tās summas, kas atbilst “parastajiem nodokļu pārskaitījumiem”, ar ko katrā ziņā nepietiekot, lai pamatotu tā iekļaušanu sarakstā.

87      Šajā kontekstā KNIC uzskata, ka atsauce uz bruņojuma programmu “sekmēšanu”, kas ir paredzēta attiecīgajos iekļaušanas kritērijos, ir jāinterpretē kā tāda, kura prasa vai nu tiešu maksājumu, vai tik lielus maksājumus, ka bez tiem bruņojuma programma būtu būtiski ietekmēta. KNIC šajā ziņā atsaucas uz 2016. gada 12. maija spriedumu Bank of Industry and Mine/Padome (C‑358/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:338), un 2014. gada 16. jūlija spriedumu National Iranian Oil Company/Padome (T‑578/12, nav publicēts, EU:T:2014:678).

88      Turklāt KNIC pārmet Padomei, ka tā nepamatoti šo lietu pielīdzinājusi gadījumam, kad pietika pierādīt, ka attiecīgā vienība atbalsta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valdību, lai pamatotu tās iekļaušanu sarakstā. Tas atsaucas uz 2016. gada 3. maija spriedumu Iran Insurance/Padome (T‑63/14, nav publicēts, EU:T:2016:264). Turklāt KNIC apstrīd, ka tam būtu saikne ar 39. biroju.

89      Visbeidzot KNIC apšauba gan pierādījumu vērtību, gan iesniegto pierādījumu ticamību, kas attiecas uz iespējamām krāpnieciskām darbībām, kvalificējot tās kā “nepatiesus apgalvojumus un nelabvēlīgas tenkas internetā”.

90      Padome un Komisija apstrīd KNIC argumentus.

91      Vispirms ir jāatgādina, ka līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, kas ir veikti attiecībā uz personu vai vienību, pamatojoties uz noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ir mērķtiecīgi preventīvi pasākumi, kuru mērķis ir cīņa pret draudiem starptautiskajam mieram un drošībai. To pieņemšana atbilst stingriem juridiskiem priekšnoteikumiem, kas ir definēti lēmumā, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz LES 29. pantu, un regulā, kas ir pamatota ar LESD 215. panta 2. punktu un ar ko īsteno šo lēmumu LESD piemērošanas jomā. Šie pasākumi, ņemot vērā to pagaidu raksturu, kā arī to preventīvo mērķi, atšķiras no krimināltiesiska rakstura sankcijām (skat. spriedumu, 2014. gada 16. jūlijs, National Iranian OilCompany/Padome, T‑578/12, nav publicēts, EU:T:2014:678, 105. punkts un tajā minētā judikatūra).

92      Šajā gadījumā ir jāatgādina, kā tas izriet no Lēmuma 2013/183 un Lēmuma 2016/849 preambulas apsvērumiem, ka Padome pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku ieviesa ierobežojošus pasākumus, reaģējot uz vairākiem šīs valsts veiktiem kodolizmēģinājumiem, kas ir nosodīti ANO DP rezolūcijās un tiek uzskatīti par būtiskiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai attiecīgajā reģionā un ārpus tā. Turklāt ir jāņem vērā tas, cik liela nozīme Savienībā ir mērķim saglabāt starptautisko mieru un drošību.

93      Runājot par tiesu kontroles intensitāti, tiesību aktā, kas paredz tādus ierobežojošus pasākumus kā šajā lietā aplūkotie, ir jānošķir divu veidu elementi. Šādu aktu veido, pirmkārt, vispārēji noteikumi, kuros ir definēti ar tiem ieviesto ierobežojošo pasākumu īstenošanas noteikumi, un, otrkārt, aktu kopums, kas paredz iepriekš minēto vispārējo noteikumu piemērošanu konkrētām vienībām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 9. jūlijs, Melli Bank/Padome, T‑246/08 un T‑332/08, EU:T:2009:266, 44. punkts).

94      Runājot par vispārējiem noteikumiem, kuros ir definēti ierobežojošo pasākumu īstenošanas noteikumi, Padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz elementiem, kas ir jāņem vērā, pieņemot ekonomisku un finansiālu sankciju pasākumus, pamatojoties uz LESD 215. pantu, saskaņā ar lēmumu, kurš ir pieņemts atbilstoši LES V sadaļas 2. nodaļai, īpaši LES 29. pantam. Tā kā Savienības tiesa nevar Padomes veikto pierādījumu, faktu un apstākļu, kas pamato šādu pasākumu noteikšanu, vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu, šīs tiesas īstenotā pārbaude jāierobežo ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, faktu pareizību, kā arī acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību. Šī ierobežotā kontrole ir piemērojama it īpaši apsvērumiem par piemērotību, uz kuriem ir balstīti šādi pasākumi (skat. spriedumu, 2016. gada 30. novembris, Rotenberg/Padome, T‑720/14, EU:T:2016:689, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

95      Tomēr, lai gan Padomei tādējādi ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to, kādi vispārējie kritēriji ir jāņem vērā, lai pieņemtu ierobežojošos pasākumus, tiesu kontroles efektivitāte, kas ir garantēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, prasa, lai, pārbaudot, vai iemesli, kuri ir pamatā lēmumam par konkrētas personas vārda iekļaušanu vai atstāšanu to personu sarakstā, kurām ir piemērojami ierobežojoši pasākumi, ir tiesiski, Savienības tiesa pārliecinātos, ka šis lēmums, kam attiecībā uz šo personu ir individuāla piemērojamība, ir balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, un tādējādi pārbaudē tiesā ir jāizvērtē ne tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai šie iemesli vai vismaz viens no tiem, kurš pats par sevi tiek uzskatīts par pietiekamu šī paša lēmuma pamatošanai, ir izklāstīti pietiekami precīzi un konkrēti (spriedumi, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 41. un 45. punkts; 2015. gada 26. oktobris, Portnov/Padome, T‑290/14, EU:T:2015:806, 38. punkts, un 2016. gada 30. novembris, Rotenberg/Padome, T‑720/14, EU:T:2016:689, 71. punkts).

96      Šajā nolūkā Savienības tiesai ir jāveic šī pārbaude, vajadzības gadījumā pieprasot kompetentajai Savienības iestādei iesniegt atbilstošu – konfidenciālu vai nekonfidenciālu – informāciju vai pierādījumus, lai varētu veikt šādu pārbaudi (skat. spriedumu, 2013. gada 28. novembris, Padome/Fulmen un Mahmoudian, C‑280/12 P, EU:C:2013:775, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

97      Turklāt pret attiecīgo personu vai vienību vērsto apsvērumu pamatotība gadījumā, ja tie tiek apstrīdēti, ir jāpierāda tieši kompetentajai Savienības iestādei, un šai personai nav jāiesniedz pierādījumi par minēto iemeslu pamatotības neesamību (skat. spriedumu, 2013. gada 28. novembris, Padome/Fulmen un Mahmoudian, C‑280/12 P, EU:C:2013:775, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

98      Turklāt saskaņā ar judikatūru, lai novērtētu to pierādījumu raksturu, veidu un intensitāti, ko var prasīt no Padomes, ir jāņem vērā ierobežojošo pasākumu raksturs un konkrētā piemērojamība, kā arī to mērķis (spriedums, 2016. gada 30. jūnijs, CW/Padome, T‑224/14, nav publicēts, EU:T:2016:375, 138. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2013. gada 28. novembris, Padome/Manufacturing Support &Procurement Kala Naft, C‑348/12 P, EU:C:2013:776, 74.–85. punkts, un ģenerāladvokāta Ī. Bota [Y. Bot] secinājumus apvienotajās lietās Anbouba/Padome, C‑605/13 P un C‑630/13 P, EU:C:2015:1, 111. punkts).

99      Visbeidzot ir arī jāatgādina, ka gadījumā, ja Padome abstrakti definē kritērijus, kas var pamatot personas vai vienības vārda iekļaušanu to personu vai vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kas ir veikti, pamatojoties uz LESD 75. un 215. pantu, Vispārējai tiesai, pamatojoties uz izvirzītajiem vai attiecīgā gadījumā pēc savas ierosmes izvirzītajiem pamatiem, ir jāpārbauda, vai tajā izskatāmais gadījums atbilst Padomes definētajiem abstraktajiem kritērijiem (spriedums, 2014. gada 18. septembris, Georgias u.c./Padome un Komisija, T‑168/12, EU:T:2014:781, 74. punkts).

100    Ņemot vērā šo judikatūru, ir jāpārbauda, pirmkārt, kvalifikācija, ko Padome ir norādījusi iemeslos attiecībā uz KNIC otrajos apstrīdētajos aktos un Lēmumā 2016/849, un minēto iemeslu atbilstība, ņemot vērā iekļaušanas kritērijus un grozītos iekļaušanas kritērijus, un, otrkārt, to pierādījumu pietiekamība, ko Padome ir sniegusi šo iemeslu pamatojumam.

101    Tā kā ar otro pamatu KNIC cenšas apšaubīt kvalifikāciju, ko Padome ir norādījusi iemeslos, kas uz to attiecas, ņemot vērā iekļaušanas kritērijus un grozītos iekļaušanas kritērijus, ir jākonstatē turpmākais.

102    Runājot par argumentu, ar kuru KNIC kritizē kāda iemesla, kas ir pamatots ar valsts kontroli, atbilstību, ņemot vērā attiecīgos iekļaušanas kritērijus, pietiek norādīt, ka valsts kontrole nav atsevišķs iekļaušanas iemesls, bet ir viens no iemesliem, kas attiecas uz KNIC un kas ir saistīts ar attiecīgajiem iekļaušanas kritērijiem. Ir skaidrs, ka iekļaušanas kritēriji, kā arī grozītie iekļaušanas kritēriji attiecas uz visām vienībām, kas nodrošina tādu līdzekļu vai finanšu aktīvu nodošanu, kuri var sekmēt kodolieroču izplatīšanas darbības neatkarīgi no to kā valsts uzņēmuma statusa vai to kapitāla struktūras. Tādējādi iemesli, kas attiecas uz KNIC, ciktāl tajos ir norāde uz valsts kontroles jēdzienu, atbilst iekļaušanas kritērijiem.

103    Runājot par argumentu, ar kuru KNIC norāda, ka tas nesniedz finanšu pakalpojumus, kas var sekmēt tādas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas bruņojuma programmas kā tās, uz kurām attiecas aplūkojamie iekļaušanas kritēriji, pietiek norādīt, ka iekļaušanas kritēriji un grozītie iekļaušanas kritēriji, kuru izklāsts ir ļoti vispārīgs, attiecas ne tikai uz vienībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus, bet arī uz tām, kuras uz dalībvalstu teritoriju, caur to vai no tās nodrošina visu to finanšu vai citu aktīvu vai līdzekļu nodošanu, kas var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas.

104    Termins “finanšu pakalpojumi” nav izmantots iemeslos, kas attiecas uz KNIC, jo tajos ir norāde, ka KNIC gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā. Šim KNIC argumentam tātad nevar piekrist.

105    Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka argumentiem, kas ir saistīti ar iemeslu, kuri attiecas uz KNIC, atbilstības neesamību, ņemot vērā attiecīgos iekļaušanas kritērijus, nevar piekrist. Iekļaušanas kritēriju interpretācijas, ko ir sniedzis KNIC saistībā ar apgalvojumiem, kuri ir pamatoti ar pierādījumu nepietiekamību, apšaubīšana tiks analizēta vēlāk, sniedzot atbildi uz šiem apgalvojumiem.

106    Ciktāl ar otro pamatu KNIC pārmet Padomei un Komisijai pierādījumu nepietiekamību, ir jākonstatē, ka iemesli, kas Padomei un Komisijai šajā gadījumā ir jāpamato, ņemot vērā iekļaušanas kritērijus, ir tie, kas attiecas, pirmkārt, uz KNIC kā valsts uzņēmuma statusu, otrkārt, uz to, ka KNIC gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā, un, treškārt, uz to, ka minētie ieņēmumi var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas.

107    Šajā ziņā ir svarīgi atgādināt, kā to uzsver Komisija, ka, tā kā Savienības iestādēm nav pilnvaru veikt izmeklēšanu trešajās valstīs, Savienības iestāžu vērtējumam faktiski ir jābūt pamatotam ar sabiedrībai pieejamiem informācijas avotiem, ziņojumiem, rakstiem preses izdevumos, slepeno dienestu ziņojumiem vai ar citiem līdzīgiem informācijas avotiem.

108    Saskaņā ar judikatūru raksti preses izdevumos var tikt izmantoti, lai apstiprinātu atsevišķu faktu esamību, ja tie ir pietiekami konkrēti, precīzi un saskanīgi attiecībā uz tajos aprakstītajiem faktiem (skat. spriedumu, 2017. gada 25. janvāris, Almaz‑Antey Air and Space Defence/Padome, T‑255/15, nav publicēts, EU:T:2017:25, 147. punkts un tajā minētā judikatūra).

109    Tā tas ir šajā gadījumā, jo Padome un Komisija ir iesniegušas vairākus publiskus dokumentus un rakstus starptautiskajos preses izdevumos, kuros ir sniegtas detalizētas norādes par KNIC darbībām.

110    Pirmām kārtām no Padomes un Komisijas iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka KNIC ir valstij piederošs publisks uzņēmums.

111    Kā to tiesas sēdē uzsvēra Komisija, saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas Konstitūcijas 21. panta noteikumiem pasts un telekomunikācijas, kā arī fabrikas, uzņēmumi, bankas un svarīgās ostas ir ekskluzīvā valsts īpašumā. Saskaņā ar šo pašu tiesību normu valsts piešķir prioritāti sava īpašuma aizsardzībai un paplašināšanai, kam ir izšķiroša loma valsts ekonomikas attīstībā.

112    Šajā gadījumā no Vispārējā tiesā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka KNIC apdrošināšanas jomā ir monopola stāvoklī un ka tādējādi tas ir liels uzņēmums.

113    Ņemot vērā Komisijas sniegto informāciju, kas ir iekļauta KNIC interneta vietnē, tas ir “vienīgais apdrošinātājs [Ziemeļkorejā]” un “tam ir vairāk nekā 10 filiāles provincēs un vairāk nekā 200 reģionālie (rajona) un apgabalu biroji, kurus pārvalda tā Korejas biroji un pārstāvniecības ārvalstīs”.

114    Turklāt informācija, ko ir sniedzis KNIC, kuram ir visvieglāk norādīt elementus, ar kuriem tiek apšaubīti Padomes un Komisijas sniegtie pierādījumi, nav pretrunā, bet, tieši pretēji, apstiprina konstatējumu, ka tas ir valstij piederošs publisks uzņēmums.

115    Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka, lai gan to aktu likumība, ar kuriem Savienības iestādes pieņem ierobežojošus pasākumus, principā var tikt novērtēta, tikai pamatojoties uz faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem, uz kuriem pamatojoties minētie akti ir pieņemti, ir jākonstatē, ka apstākli, ko persona, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, ir paziņojusi kā attaisnojošu apstākli, Savienības tiesa var ņemt vērā, lai apstiprinātu apstrīdēto aktu tiesiskuma vērtējumu, kas ir balstīts uz faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem, uz kuriem pamatojoties minētie akti ir pieņemti (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 3. maijs, IranInsurance/Padome, T‑63/14, nav publicēts, EU:T:2016:264, 109. punkts, un 2016. gada 3. maijs, Post Bank Iran/Padome, T‑68/14, nav publicēts, EU:T:2016:263).

116    Tādējādi šajā gadījumā no Vispārējā tiesā iesniegtā dokumenta “Sabiedrības statūti un reglamenti” izriet, ka KNIC Ziemeļkorejā apdrošināšanas tirgū ir monopola stāvoklis. Saskaņā ar “Skaidrojumu par iekšējo pārvaldību”, ko arī ir iesniedzis KNIC, “sabiedrības ienākumi tiek ieguldīti citās valsts sabiedrībās un pārpalikums tiek ieskaitīts rezerves fondā”. Šie ienākumi “var arī tikt izmantoti, lai segtu valdības kases vajadzības, piemēram, obligāciju nodrošināšanai, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku attīstību un lai nodrošinātu visas [Ziemeļkorejas] tautas labklājību”.

117    Tāpat arī saskaņā ar minēto “Skaidrojumu par iekšējo pārvaldību” KNIC pieder Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai. Šī paša dokumenta A punktā ir norādīts, ka “Korea Insurance katru gadu valdībai iesniedz savu darbības ziņojumu”, ka “nav akcionāru kopsapulces, jo nav akcionāru”, un ka “sabiedrība pieder visai [Ziemeļkorejas] tautai”. Tāpat arī minētā dokumenta E punktā ir precizēts, ka visu sabiedrības grāmatvedības uzskaiti katru gadu pārbauda valdība. Turklāt tiesas sēdē KNIC pārstāvji nevarēja atbildēt uz Vispārējās tiesas jautājumu, kas ieceļ KNIC valdes locekļus.

118    No iepriekš izklāstītā izriet, ka Padome nav pieļāvusi nekādu kļūdu faktos, norādot, ka KNIC ir “valstij piederošs publisks uzņēmums”.

119    Otrām kārtām KNIC apgalvo, ka Padome un Komisija arī ir pieļāvušas kļūdu, apgalvojot, ka tas “gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā”. KNIC negūstot ienākumus ārvalstu valūtā. Vienīgie darījumi ārvalstu valūtā, kādos tas esot piedalījies, esot, pirmkārt, neliela apmēra prēmiju iekasēšana euro no vēstniecībām Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā par to transportlīdzekļu apdrošināšanu un, otrkārt, tā pārapdrošināšanas programma, atbilstoši kurai tas euro izteiksmē prēmijās samaksā vairāk nekā tas iekasē.

120    No 2015. gada 11. novembra dokumenta Coreu CFSP/0229/15 izriet, ka saskaņā ar konfidenciālu informāciju, ko Padome uzskata par uzticamu, KNIC uzdevums ir iegūt ārvalstu valūtu, lai atbalstītu un stabilizētu Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas režīmu. No tā arī izriet, ka runa ir par lielām summām.

121    Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka KNIC neapstrīd savu kopējo rentabilitāti. Savukārt tas apstrīd, ka daļu no šiem ienākumiem ārvalstu valūtā radot tā pārapdrošināšanas darbības.

122    Pirmkārt, ir jāatgādina, ka regula, ar kuru ir paredzēti ierobežojoši pasākumi, ir jāinterpretē, ne tikai ņemot vērā LESD 215. panta 2. punktā paredzēto ārpolitikas un drošības politikas ietvaros pieņemto lēmumu, bet arī ņemot vērā vēsturisko kontekstu, kurā iekļaujas Savienības pieņemtie noteikumi un kurā iekļaujas šī regula (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 28. novembris, Padome/ManufacturingSupport & Procurement Kala Naft, C‑348/12 P, EU:C:2013:776, 75. punkts, un rīkojumu, 2015. gada 1. decembris, Georgias u.c./Padome un Komisija, C‑545/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:791, 33. punkts). Tas pats attiecas uz lēmumu, kas ir pieņemts ārpolitikas un drošības politikas jomā, kurš ir jāinterpretē, ņemot vērā kontekstu, kādā tas iekļaujas (spriedumi, 2016. gada 1. marts, National Iranian Oil Company/Padome, C‑440/14 P, EU:C:2016:128, 78. punkts, un 2016. gada 12. maijs, Bankof Industryand Mine/Padome, C‑358/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:338, 50. punkts).

123    Šajā gadījumā no Lēmuma 2013/183 preambulas 11. apsvēruma izriet, ka ANO DP Rezolūcijā 2094 (2013) ir noteikts, ka valstis novērš finanšu pakalpojumu sniegšanu vai jebkādu finanšu vai citu līdzekļu vai resursu, tostarp lielu skaidras naudas apjomu, nodošanu uz to teritoriju, caur to teritorijām vai no to teritorijām saistībā ar darbībām, kas varētu veicināt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas, vai citas darbības, kas ir aizliegtas ar ANO DP Rezolūcijām 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013) vai 2094 (2013), vai varētu palīdzēt izvairīties no minētajās rezolūcijās noteiktajiem pasākumiem.

124    Tāpat arī no Lēmuma 2016/849 preambulas 14. un 15. apsvēruma izriet, ka ar ANO DP Rezolūciju 2270 (2016) tiek paplašināta finanšu sektoram piemērojamo pasākumu darbības joma. Saistībā ar pasākumiem, ko piemēro finanšu sektoram, Padome uzskata par lietderīgu aizliegt līdzekļu pārvedumus uz Ziemeļkoreju un no tās, ja vien uz tiem neattiecas īpaša iepriekšēja atļauja, kā arī Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ieguldījumu dalībvalstu jurisdikcijā esošās teritorijās un dalībvalstu valstspiederīgo vai vienību ieguldījumu Ziemeļkorejā.

125    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iemesli, kas attiecas uz KNIC, arī ir jāaplūko, ņemot vērā attiecīgos iekļaušanas kritērijus, kuri ir formulēti ļoti vispārīgi un kuros ir norāde uz jēdzieniem “jebkādi finanšu līdzekļi vai citi līdzekļi vai resursi”. Turklāt attiecīgie iekļaušanas kritēriji ir balstīti arī uz pārvedumiem uz dalībvalsts teritoriju, caur to vai no tās, un tas ir jāņem vērā, interpretējot frāzi “gūt ieņēmumus ārvalstu valūtā”, kas ir iekļauta KNIC iekļaušanas iemeslos.

126    Tādējādi frāze “gūt ienākumus ārvalstu valūtā”, kas ir iekļauta iemeslos, kuri attiecas uz KNIC, saskaņā ar tās formulējumu un tās mērķi ir interpretējama nevis kā tāda, kas attiecas uz peļņu, kuru KNIC guvis ārvalstu valūtā, bet kā tāda, kas attiecas uz visiem līdzekļiem ārvalstu valūtā, kurus attiecīgā vienība ir ieguvusi no savas darbības.

127    Otrkārt, runājot par frāzi, kura ir iekļauta iemeslos, kas attiecas uz KNIC, un saskaņā ar kuru tas gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā, Padome un Komisija šajā ziņā pamatojās uz publiski pieejamiem avotiem, kas ir saistīti ar KNIC darbībām, piemēram, tā interneta vietni, izrakstu no komercreģistra, kas attiecas uz Korea National Insurance Corporation Zweigniederlassung Deutschland (turpmāk tekstā – “KNIC ZD”) – KNIC filiāli Vācijā –, kā arī uz rakstiem preses izdevumos. No visas minētās informācijas izrietēja, ka KNIC veic darbības Savienības teritorijā, noslēdzot līgumus ar lieliem uzņēmumiem apdrošināšanas jomā, un ka šīs pēdējās darbības ietvaros KNIC gūst ienākumus ārvalstu valūtā.

128    Saskaņā ar informāciju, kas ir iegūta no minētās interneta vietnes un ko ir iesniegusi Komisija, KNIC papildus citām darbībām, piemēram, komercdarījumiem, darbojas arī dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas jomā, kā arī pārapdrošināšanas jomā. No minētās interneta vietnes izriet, ka KNIC ik gadu gūst ievērojamus ienākumus (11,5 miljardi Ziemeļkorejas vonu (apmēram 80,5 miljoni EUR) tikai 2014. gadā vien).

129    Kā to pamatoti uzsver Komisija, tā kā nauda ir tāda, ko patērē lietošanas procesā un ko var aizstāt ar līdzīgas kvalitātes un kvantitātes analogu, pat ja, kā to norāda KNIC, tā “pārapdrošināšanas” atzars rada zaudējumus, tā tam joprojām ir ārvalstu valūtas avots, un, runājot par zaudējumiem, to var viegli kompensēt no ienākumiem, kas ir gūti citās KNIC darbības jomās.

130    Treškārt, KNIC sniegtā informācija nav pretrunā konstatējumam, ka tas gūst ienākumus ārvalstu valūtā.

131    Apgalvojot, ka pārapdrošināšanas programma prēmiju formā tam izmaksā vairāk nekā tas saņem kā apdrošināšanas atlīdzības, KNIC, savu apgalvojumu pamatojumam sniedzot arī skaitlisku analīzi, paskaidro, ka pēdējos piecos gados tas kopumā prēmijās pārapdrošinātajiem ir samaksājis 441 060 102 EUR un kopumā kā pārapdrošināšanas atlīdzības ir saņēmis 324 412 306 EUR.

132    Tādējādi pats KNIC atzīst, ka ir saņēmis summas ārvalstu valūtā, kuru apmērs pārsniedz 300 000 000 EUR. Šī summa ir jāuzskata par lielu.

133    Turklāt KNIC neapstrīd Komisijas sniegto informāciju, saskaņā ar kuru tas veic pārapdrošināšanas darbības ar starptautiskām apdrošināšanas sabiedrībām, no kurām dažas atrodas Savienības teritorijā. Turklāt replikā KNIC apstiprina, ka tas veic darījumus ārvalstu valūtā. No KNIC 2016. gada 16. jūnija vēstules arī izriet, ka “atsevišķi ienākumi Korejas vonās tam ir jākonvertē euro [..], lai samaksātu prēmijas saviem pārapdrošinātājiem”.

134    KNIC arī uzstāj, ka Apvienotajā Karalistē attiecībā uz to ir notikusi tiesvedība tiesā saistībā ar apgalvojumiem par nepatiesiem pārapdrošināšanas atlīdzības izmaksas pieteikumiem. Ņemot vērā Padomes iesniegto Washington Post rakstu, pēc minētajām tiesvedībām Apvienotās Karalistes tiesās KNIC esot saņēmis 58 miljonus dolāru.

135    KNIC nopietni kritizē informāciju par iespējamu krāpšanu pārapdrošināšanas ietvaros.

136    Šajā ziņā pietiek norādīt, ka krāpšanas problemātika nav saistīta ne ar iekļaušanas kritērijiem, ne ar grozītajiem iekļaušanas kritērijiem. Krāpšanas problemātika nav arī viens no iemesliem, kas attiecas uz KNIC. Tādējādi vairs nav jālemj par KNIC apgalvojumiem, kas attiecas uz šo problemātiku.

137    Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ir jāuzskata, ka Padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka KNIC gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā.

138    Trešām kārtām, runājot par KNIC kritiku, ka tā gūtie ienākumi nevar sekmēt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu, KNIC argumentācijā ir jānošķir divi elementi.

139    Pirmkārt, KNIC apgalvo, ka frāze “sekmēt programmas”, kas ir viens no attiecīgajiem iekļaušanas kritērijiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā prasa vai nu tiešu maksājumu, vai arī kvantitatīvi lielu maksājumu, bez kādiem bruņojuma programma tiktu būtiski ietekmēta.

140    Šajā ziņā ir jānorāda, ka KNIC nekādā ziņā nav izvirzījis iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē, ņemot vērā attiecīgo iekļaušanas kritēriju iespējami nesamērīgo raksturu. Savukārt ar saviem argumentiem KNIC kritizē attiecīgo iekļaušanas kritēriju interpretāciju, ko ir veikusi Padome un Komisija.

141    Vispirms ir jāatgādina, ka Padomei ir plaša rīcības brīvība, lai vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu juridiskos kritērijus un kārtību ierobežojošo pasākumu pieņemšanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 28. novembris, Padome/Manufacturing Support & Procurement KalaNaft, C‑348/12 P, EU:C:2013:776, 120. punkts, un 2015. gada 29. aprīlis, Bank of Industry and Mine/Padome, T‑10/13, EU:T:2015:235, 75.–80., 83., 84. un 88. punkts).

142    Šajā gadījumā ne iekļaušanas kritēriji, ne grozītie iekļaušanas kritēriji neprasa, lai ar kodolieroču izplatīšanu saistītās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmās tiktu veikti tieši maksājumi vai kvantitatīvi lieli maksājumi.

143    Šajā gadījumā piemērojamā tiesiskā regulējuma ietvaros izmantotie jēdzieni noteikti ir līdzekļi un aktīvi, kuri “var sekmēt” minētās programmas.

144    Pretēji tam, ko apgalvo KNIC, attiecīgie iekļaušanas kritēriji attiecas ne uz visām vienībām, kurām ir saikne ar Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, vai pat ne uz visiem Ziemeļkorejas nodokļu maksātājiem, bet būtībā uz personām un vienībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus vai uz dalībvalstu teritoriju, caur to vai no tās nodrošina visu to finanšu vai citu aktīvu vai līdzekļu nodošanu, kas var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas.

145    Ņemot vērā pašu attiecīgo ierobežojošo pasākumu mērķi, raksturu un priekšmetu, kritērijs “var sekmēt”, kas ir paredzēts iekļaušanas kritērijos un grozītajos iekļaušanas kritērijos, ir jāinterpretē kā tāds, kurš attiecas uz personām un vienībām, kuru darbība, pat ja tai pašai par sevi nav nekādas tiešas vai netiešas saiknes ar kodolieroču izplatīšanu, var to sekmēt, ņemot vērā to statusu attiecīgajā režīmā.

146    Kā tas izriet no šī sprieduma 130.–137. punkta, KNIC savas darbības ietvaros gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā un tā kopējā rentabilitāte pārsniedz 80 miljonus EUR gadā. Tādējādi tas katrā ziņā nepieder parasto nodokļu maksātāju kategorijai, uz kuru tas atsaucas.

147    Turklāt KNIC argumenti, kas ir pamatoti ar 2016. gada 12. maija spriedumu Bank of Industry and Mine/Padome (C‑358/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:338), un 2014. gada 16. jūlija spriedumu National IranianOil Company/Padome (T‑578/12, nav publicēts, EU:T:2014:678) un saskaņā ar kuriem atsauce uz attiecīgajos iekļaušanas kritērijos paredzēto bruņojuma programmu “sekmēšanu” ir jāinterpretē tādējādi, ka tā prasa vai nu tiešu maksājumu, vai arī tik lielus maksājumus, ka bez tiem bruņojuma programma būtu būtiski ietekmēta, nevar atspēkot šos konstatējumus.

148    Tāda attiecīgo iekļaušanas kritēriju interpretācija, kāda ir piedāvāta šajā gadījumā, tiešām atbilst norādēm interpretācijas jomā, ko Tiesa ir atgādinājusi 2016. gada 1. marta spriedumā National Iranian Oil Company/Padome (C‑440/14 P, EU:C:2016:128). Tādējādi tika atzīts, ka regula, ar kuru ir paredzēti ierobežojoši pasākumi, ir jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai LESD 215. panta 2. punktā paredzēto ārpolitikas un drošības politikas ietvaros pieņemto lēmumu, bet arī ņemot vērā vēsturisko kontekstu, kurā iekļaujas Savienības pieņemtie noteikumi un kurā iekļaujas šī regula. Tas pats attiecas uz lēmumu, kas ir pieņemts kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un kas ir jāinterpretē, ņemot vērā kontekstu, kādā tas iekļaujas (spriedums, 2016. gada 1. marts, National Iranian Oil Company/Padome, C‑440/14 P, EU:C:2016:128, 78. punkts).

149    Kā tas jau ir uzsvērts šī sprieduma 92. punktā, ierobežojošie pasākumi pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku tika ieviesti, reaģējot uz vairākiem Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas veiktajiem kodolizmēģinājumiem, kas tika nosodīti ANO DP rezolūcijās un tika uzskatīti par būtisku draudu svarīgam Savienības mērķim, proti, starptautiskā miera un drošības saglabāšanai.

150    Šajā ziņā, ja, kā to apgalvo KNIC, attiecīgie ierobežojošie pasākumi attiektos tikai uz vienībām vai personām, kurām ir tieša saikne ar kodolieroču izplatīšanas darbībām un kuras tieši sekmē šīs darbības, nevis arī uz vienībām un personām, kas “var sekmēt” minētās darbības, tad Padomes izvirzīto mērķu sasniegšana varētu būt apdraudēta, jo atbalstu, it īpaši finansiālu, kodolieroču izplatīšanas darbībām viegli var sniegt, izmantojot citas vienības vai personas, kam ir netieša saikne ar šīm darbībām.

151    No tā izriet, ka Padome varēja likumīgi uzskatīt, ka attiecīgo iekļaušanas kritēriju formulēšana un ierobežojošu pasākumu pieņemšana pret KNIC varēja sekmēt spiediena izdarīšanu uz Ziemeļkorejas režīmu, kas var likt izbeigt kodolieroču izplatīšanas darbības vai mazināt to ietekmi (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 5. novembris, Mayaleh/Padome, T‑307/12 un T‑408/13, EU:T:2014:926, 147. un 148. punkts).

152    Otrkārt, ciktāl KNIC atsaucas uz pierādījumu nepietiekamību un apstrīd to, ka ienākumi, ko tas gūst, sekmē Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas darbības, kuras ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu, pietiek konstatēt, ka, ņemot vērā attiecīgos iekļaušanas kritērijus, Padomei nav pienākuma iesniegt pierādījumus, kas pierāda, ka attiecīgās vienības līdzekļi tieši ir izmantoti Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmām, kuras ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu, bet tai savs lēmums cik vien iespējams ticami ir jāpamato ar pierādījumu kopumu, saskaņā ar kuriem šie līdzekļi var sekmēt šo mērķi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 53. punkts).

153    Atšķirīga interpretācija būtu pretrunā ne tikai attiecīgo iekļaušanas kritēriju formulējumam, bet galvenokārt ierobežojošo pasākumu pret Korejas Tautas Demokrātiskās Republiku režīma priekšmetam un mērķim. Turklāt, ja nav pilnvaru veikt izmeklēšanu trešajās valstīs, tad savākt pierādījumus par darbību, kas saistītas ar kodolbruņojuma izplatīšanu, faktisku sekmēšanu šajā valstī katrā ziņā ir pārlieku grūti.

154    Šajā gadījumā vispirms ir jāuzsver, ka KNIC ir atzinis, ka tas Ziemeļkorejas valstij maksāja parastos nodokļus, tomēr neprecizēdams to apmēru.

155    Vēl ir jāatgādina, ka no šī sprieduma 112.–114., 120.–121. un 130.–137. punktā iekļautajiem analīzes elementiem izriet, ka KNIC ir rentabls uzņēmums, kas atrodas monopola stāvoklī apdrošināšanas tirgū un kas gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā.

156    Visbeidzot, kā izriet no šī sprieduma 110.–118. punktā iekļautajiem analīzes elementiem, KNIC ir valsts uzņēmums, kas ir Ziemeļkorejas valsts īpašumā.

157    Ņemot vērā visus šos elementus, ir jāuzskata, kā to pamatoti norāda Komisija, ka tas, ka KNIC ir valsts uzņēmums, norāda, ka tā gūtie ienākumi ārvalstu valūtā var sekmēt valsts kodolieroču izplatīšanas programmu, ciktāl Ziemeļkorejas valsts var lemt par veidu, kādā tiek izmantoti KNIC gūtie ienākumi. Tādējādi Padome un Komisija nav pieļāvušas nekādu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka KNIC gūtie ienākumi var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas.

158    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāuzskata, ka visi iepriekš minētie elementi veido pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešu pierādījumu kopumu, kas ļauj pilnīgi ticami pierādīt, ka KNIC ir valstij piederošs publisks uzņēmums un ka tas gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā, kuri var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas.

159    Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Padome un Komisija nav pieļāvušas nekādu kļūdu vērtējumā, iemeslos, kas attiecas uz KNIC, norādot, ka tas ir valstij piederošs publisks uzņēmums un ka tas gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā, kuri var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas.

160    Ceturtām kārtām, runājot par saiknes starp KNIC un 39. biroju esamību, ko KNIC apstrīd, – ņemot vērā Vispārējā tiesā iesniegtos lietas materiālus, ir jākonstatē, ka, tā kā nav nekādas informācijas vai pierādījumu par šīs saiknes raksturu un esamību, Padome un Komisija nav pietiekami pamatojušas šo iemeslu daļu.

161    Tomēr tas, ka Padome un Komisija Vispārējā tiesā nav pietiekami pamatojušas šo strīdīgo iemeslu daļu, nevar atspēkot minēto iemeslu likumību. No judikatūras izriet, ka, ja vismaz viens no sniegtajā iemeslu izklāstā minētajiem iemesliem ir pietiekami precīzs un konkrēts, ja tas ir pamatots un ja tas pats par sevi veido pietiekamu pamatu, lai pamatotu šo aktu, tas, ka pārējie no šiem iemesliem tādi nav, nevar pamatot minētā akta atcelšanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 14. janvāris, Abdulrahim/Padome un Komisija, T‑127/09 RENV, EU:T:2015:4, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

162    Šajā gadījumā konstatējums, ka KNIC ir valstij piederošs publisks uzņēmums, kas gūst ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā, kuri var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas, pats par sevi ir pietiekams pamats, lai pamatotu KNIC nosaukuma iekļaušanu strīdīgajos sarakstos.

163    Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu, kas attiecas uz datu aizsardzības principu pārkāpumu

164    Ar trešo pamatu KNIC norāda, ka Padomei un Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.) 4. pantu ir pienākums pārliecināties, ka visi personas dati tiek apstrādāti godprātīgi un likumīgi, ir precīzi un atjaunināti un, ja tas tā nav, tiek dzēsti vai laboti. Ņemot vērā minētās regulas 14. un 16. pantu, attiecīgajai personai ir tiesības uz nepareizu datu tūlītēju labošanu un uz to dzēšanu, ja to apstrāde ir nelikumīga.

165    KNIC uzskata, ka Padome un Komisija šajā lietā publiskoja neprecīzus datus, ļaujot tā dalību paplašināt un attiecināt arī uz prettiesisku darbību, kas ir saistīta ar nelikumīgu masu iznīcināšanas ieroču izstrādi, pārkāpjot šos pantus. Šī publiskošana esot būtiski ietekmējusi KNIC. Negatīvā ietekme uz tā reputāciju esot vai tai būtu jābūt acīmredzamai. Tam, ka tiek pausti šāda veida nepamatoti apgalvojumi par smagiem pārkāpumiem, varētu būt arī praktiskas sekas.

166    Padome un Komisija apstrīd KNIC argumentus, uzsverot, ka tie nevar apdraudēt otro apstrīdēto aktu un Lēmuma 2016/849 likumību.

167    Ar šo pamatu KNIC būtībā pārmet Padomei un Komisijai, ka tās ir pārkāpušas Regulas Nr. 45/2001 4., 10., 14. un 16. pantu.

168    Jāuzsver, ka, tikai uzskaitot Regulas Nr. 45/2001 noteikumus, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma daļas, KNIC kopumā apgalvo, ka Padome un Komisija ir publiskojušas neprecīzus datus, kas ļauj KNIC dalību paplašināt, attiecinot to arī uz prettiesiskām darbībām.

169    KNIC uzskata, ka, ja vien Padome un Komisija nepierāda, ka tā nosaukuma iekļaušana attiecīgajos sarakstos ir pamatota, tā iekļaušana izraisa ar datu aizsardzību saistīto principu pārkāpumu.

170    Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka, ņemot vērā otrā šīs prasības pamata pārbaudi, iemeslos, kas attiecas uz KNIC, nav pieļauta kļūda vērtējumā un ka tādējādi Padome un Komisija nav publiskojušas neprecīzus datus, kas ļauj KNIC dalību paplašināt, attiecinot to arī uz prettiesiskām darbībām.

171    Līdz ar to šo pamatu nevar apmierināt.

172    Katrā ziņā šis pamats ir nelietderīgs.

173    Ja pieņem, ka Padome un Komisija ar KNIC saistītus personas datus ir apstrādājušas neatbilstoši Regulai Nr. 45/2001, šāds apstāklis nevar izraisīt otro apstrīdēto aktu un Lēmuma 2016/849 atcelšanu. Savukārt, ja KNIC spētu pierādīt, ka šāda apstrāde ir notikusi, tas varētu atsaukties uz minētās regulas pārkāpumu prasībā par zaudējumu atlīdzību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 30. novembris, Rotenberg/Padome, T‑720/14, EU:T:2016:689, 140. punkts, un 2017. gada 22. novembris, HD/Parlaments, T‑652/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:828, 33. un 34. punkts).

174    Šādos apstākļos šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību nesamērīgu ierobežojumu

175    Ar ceturto pamatu KNIC atsaucas uz īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības brīvības nesamērīgu ierobežojumu Pamattiesību hartas 16. panta izpratnē. Tas atgādina, ka tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un reputācijas neaizskaramību ir aizsargātas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī (turpmāk tekstā – “ECPAK”), 8. pantā. KNIC šajā ziņā balstās uz samērīguma principu, kas ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem.

176    KNIC uzskata, ka otrie apstrīdētie akti un Lēmums 2016/849 būtiski ierobežo tā spēju pārvaldīt savu mantu. Kā to apliecina Paek Ju Hyok sniegtā liecība, šo aktu praktiskās sekas esot tādas, ka trešās personas atturoties veikt darījumus ar KNIC. Sekas tam esot tādas, ka tas vairs nevar iegādāties pārapdrošināšanu, atgūt parādus no saviem ārvalstu partneriem, piekļūt saviem starptautiskajiem aktīviem vai turpināt darbības ar saviem starptautiskajiem partneriem.

177    Kaitējums, kas ir nodarīts ar otrajiem apstrīdētajiem aktiem un ar Lēmumu 2016/849, katrā ziņā esot pilnībā nesamērīgs ar to mērķiem, ciktāl KNIC negūst nekādus ienākumus Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai. Tādējādi neesot ne atbilstoši, ne nepieciešams iesaldēt KNIC aktīvus, lai sasniegtu mērķi neļaut Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai izstrādāt savas kodolieroču izplatīšanas programmas.

178    Padome un Komisija apstrīd minētos argumentus.

179    Ar ceturto pamatu KNIC būtībā atsaucas uz savu īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības brīvības nesamērīgu ierobežojumu. Tā kā atsauce uz ECPAK 8. panta pārkāpumu nav pamatota ne ar vienu argumentu, šis iebildums ir jānoraida kā nepieņemams, jo tas neatbilst Reglamenta 76. panta prasībām par skaidrību.

180    Pirmkārt, gadījumā, ja ar šo ļoti vispārīgo argumentāciju KNIC apstrīdētu iekļaušanas kritēriju samērīgumu, apgalvojot, ka tā nosaukuma iekļaušana attiecīgajos sarakstos un kaitējums, kas ir nodarīts ar otrajiem apstrīdētajiem aktiem un ar Lēmumu 2016/849, esot nesamērīgi ar šo aktu mērķiem, pietiek konstatēt, ka KNIC nav izvirzījis nevienu iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē attiecībā uz iekļaušanas kritērijiem un grozītajiem iekļaušanas kritērijiem.

181    KNIC nevar apstrīdēt iekļaušanas kritēriju samērīgumu, neatsaucoties uz to prettiesiskumu, izmantojot iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 20. februāris, Melli Bank/Padome, T‑492/10, EU:T:2013:80, 58. un 59. punkts, un 2013. gada 20. marts, Bank Saderat/Padome, T‑495/10, nav publicēts, EU:T:2013:142, 53.–59. punkts).

182    Turklāt katrā ziņā ir jāuzsver, ka argumenti, ko KNIC ir izvirzījis šajā pamatā, nevar likt apšaubīt minēto iekļaušanas kritēriju likumību. Šie argumenti ir pamatoti ar apstākļiem, kas ir saistīti ar KNIC, ciktāl tie ir formulēti, atsaucoties uz tā konkrēto situāciju un pamatojoties uz varbūtējo kaitējumu, kuru esot radījusi tā nosaukuma iekļaušana attiecīgajos sarakstos, nevis uz pašu minēto kritēriju samērīguma neesamību.

183    Otrkārt, KNIC savu argumentu par ierobežojošo pasākumu, kas uz to attiecas, nesamērīgo raksturu pamato ar premisu, ka tas Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai nerada nekādus ienākumus. No tā tas secina, ka nevar būt atbilstoši un nepieciešams iesaldēt tā aktīvus, lai sasniegtu mērķi liegt Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai izstrādāt kodolieroču izplatīšanas programmas.

184    Kā tas izriet no otrā šīs prasības pamata pārbaudes, iemeslos, kas attiecas uz KNIC, nav pieļauta kļūda vērtējumā.

185    Tādējādi šis pamats ir jānoraida.

186    Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, KNIC prasība lietā T‑264/16 ir jānoraida kopumā.

 Par prasību lietā T‑533/15

 Par prasītāju prasību lietā T‑533/15, ciktāl tā attiecas uz pirmajiem apstrīdētajiem aktiem

–       Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

187    Ar pirmo pamatu prasītāji lietā T‑533/15 apgalvo, ka Padome un Komisija nav izpildījušas savu pienākumu norādīt skaidrus, nepārprotamus un konkrētus iemeslus, kas ļauj viņu vārdus iekļaut attiecīgajos sarakstos.

188    Prasītāji lietā T‑533/15 uzskata, ka pirmajos apstrīdētajos aktos nav norādīts, tieši kurš pirmajos apstrīdētajos aktos ietverto iekļaušanas kritēriju elements ir izvirzīts attiecībā uz katru no viņiem. Turklāt KangSong‑Sam norāda, ka, sarakstā iekļaujot personu, kura nepastāv, proti, Kang Song‑Nam, ar pirmajiem apstrīdētajiem aktiem ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu.

189    Prasītāji lietā T‑533/15 apstrīd konstatējumu, ka viņi esot rīkojušies “KNIC vārdā”. Rodoties jautājums, vai šī frāze attiecas uz tādu esošu vienību kā, piemēram, KNIC ZD vai KNIC. Šajā pēdējā minētajā gadījumā runa esot par sarakstā neiekļautu vienību, kam nevar būt nozīmes, ņemot vērā pirmos iekļaušanas kritērijus. Savukārt, ja šī frāze attiecas uz neesošu vienību, proti, “KNIC GmbH”, runa esot par darbībām tādas vienības vārdā, kas nepastāv. Turklāt Sin Kyu‑Nam un Pak Chun‑San vārdi esot iekļauti attiecīgajos sarakstos nepamatoti, balstoties uz to, ka viņi ir “bijušie” KNIC GmbH pilnvarotie pārstāvji.

190    Padome un Komisija apstrīd prasītāju argumentus lietā T‑533/15.

191    Padome atkārtoti apstiprina, ka pamatojumā, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, ir norādīts, ka tie veic funkcijas KNIC ZD iekšienē un rīkojas KNIC vārdā vai vadībā. Turklāt Komisija norāda, ka Padomei un Komisijai pietiek paskaidrot uzdevumu, saskaņā ar kuru kā KNIC ZD pārstāves šīs personas ir rīkojušās KNIC vārdā vai vadībā.

192    Kā tas ir atgādināts iepriekš, lai arī LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam ir skaidrā un nepārprotamā veidā jāparāda iestādes, kas ir tiesību akta autore, argumentācija tādējādi, lai ieinteresētā persona varētu uzzināt veikto pasākumu attaisnojošos iemeslus un kompetentā tiesa varētu veikt pārbaudi, šim pamatojumam tomēr ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un apstākļiem, kādos tas ir pieņemts. Šajā ziņā nav prasīts, lai pamatojumā tiktu konkretizēti visi būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo akta pamatojuma pietiekamība ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī kontekstu un attiecīgo jomu reglamentējošo tiesību normu kopumu, it īpaši ievērojot akta adresātu iespējamo interesi saņemt paskaidrojumus. Tādējādi nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmā kontekstā, kas ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru (skat. spriedumu, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 122. punkts un tajā minētā judikatūra).

193    Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Lēmuma 2013/183 preambulas 1.–12. apsvērumā ir atgādināti politiskās vides, kādā attiecīgie ierobežojošie pasākumi tika pieņemti, atbilstīgie apstākļi. Turklāt no Regulas Nr. 329/2007 preambulas 1. apsvēruma izriet, ka, ņemot vērā 2006. gada 9. oktobrī veiktos kodolizmēģinājumus, ANO DP uzskatīja, ka pastāv acīmredzami draudi starptautiskajam mieram un drošībai. Šie akti, kurus ir paredzēts grozīt ar pirmajiem apstrīdētajiem aktiem un kuri tādējādi iekļaujas prasītājiem lietā T‑533/15 zināmajā kontekstā, līdz ar to norāda uz kopējo situāciju, kuras dēļ tie ir pieņemti, un vispārējiem mērķiem, kādus ar tiem ir paredzēts sasniegt.

194    Pirmie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, ir izklāstīti šī sprieduma 16. punktā.

195    Šajā kontekstā prasītāji lietā T‑533/15 pārmet Komisijai, ka tā klusējot ir aizstājusi iemeslus, ar kuriem ir pamatoti pirmie apstrīdētie akti, lai attiecībā uz KNIC GmbH norādītos iemeslus uzskatītu par tādiem, kas ir norādīti attiecībā uz KNIC galveno mītni. Tie uzsver, ka tiem ir pienākums uzminēt, ko nozīmē iemesli, kurus Komisija un Padome ir norādījušas, lai pamatotu to iekļaušanu sarakstā, un ar ko ir pamatots apgalvojums, ka šie iemesli atbilst iekļaušanas kritērijiem.

196    Protams, ir jākonstatē, ka pirmajos iemeslos ir pieļauta zināma neprecizitāte, ciktāl vienība “KNIC GmbH” tajos ir minēta kā vienība, kurā prasītāji lietā T‑533/15, kā tika uzskatīts, veic savas funkcijas. Kā tas izriet no Padomes un Komisijas paskaidrojumiem, tas, ka ir minēta vienība “KNIC GmbH”, ir kļūda tās vienības nosaukumā, ko Padome vēlējās minēt, proti, KNIC ZD – KNIC filiāli, kas darbojas Hamburgā, Vācijā. Tādējādi atsauce uz “KNIC GmbH” ir jāsaprot kā atsauce uz KNIC ZD.

197    Tomēr pirmie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, tiem ļāva saprast, ka Padome, lai pamatotu viņu vārdu iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, pamatojās uz uzdevumu veikšanu KNIC ZD iekšienē. Pirmkārt, ir jānorāda, ka lietas dalībnieki piekrīt, ka vienība ar nosaukumu KNIC GmbH nepastāv. Otrkārt, ir jāuzsver, ka norāde “KNIC GmbH” ir papildināta ar atsauci uz Hamburgu vai uz vienības “KNIC GmbH” adresi Hamburgā, kas atbilda KNIC ZD adresei. Treškārt, ņemot vērā uzdevumus, ko prasītāji lietā T‑533/15 veica KNIC vai KNIC filiālē Vācijā, viņi nevarēja nezināt, ka KNIC savu saimniecisko darbību Vācijā veic ar savas filiāles, proti, KNIC ZD, starpniecību. Tādējādi prasītāji lietā T‑533/15, lai gan ir kļūda nosaukumā, varēja saprast, ka norāde “KNIC GmbH” atbilda KNIC ZD.

198    Runājot par Kim Il‑Su, Choe Chun‑Sik, Sin Kyu‑Nam, Pak Chun‑San un So Tong Myong, kā tas izriet no viņu sniegtajām liecībām un argumentiem, kas ir pausti šīs prasības otrajā pamatā, kurš attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pirmo apstrīdēto aktu neprecizitātes viņiem neliedza saprast, ka šie akti attiecas uz viņiem, ņemot vērā funkciju veikšanu KNIC iekšienē Vācijā un to rīcību KNIC vārdā vai vadībā.

199    Runājot par personu, kas pirmajos apstrīdētajos aktos ir identificēta kā “Kang Song‑Nam”, kā to norāda Komisija, pietiek konstatēt, ka korejiešu valodas transliterācija angļu valodā bieži vien sniedz vairākus iespējamus un pieņemamus tulkojumus. Tādējādi šī kļūda nekādā veidā neliedz Kang Song‑Sam saprast pirmos apstrīdētos aktus, kuros Padome uz viņu bija norādījusi viņa veikto uzdevumu dēļ, proti, uz viņu kā KNIC ZD pilnvaroto pārstāvi, ko turklāt apliecina gan šī prasība, kuru ir iesniedzis Kang Song‑Sam, gan tas, ka otrajā pamatā viņš atsaucas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

200    Tā kā pirmajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, attiecībā uz katru no prasītājiem ir precizēts to attiecību raksturs, kādas viņiem ir ar sarakstā iekļautajām vienībām, šie iemesli viņiem ļauj saprast, kas faktiski viņiem tiek pārmests, līdz ar to viņi spēj pārbaudīt šī apgalvojuma pamatotību un to precīzi apstrīdēt. Tādējādi ir jāuzskata, ka pamatojums ir pietiekams.

201    Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pamats, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, ir jānoraida, jo to iemeslu pamatotība, kurus Padome ir norādījusi pirmajos apstrīdētajos aktos attiecībā uz prasītājiem lietā T‑533/15, ir jānovērtē otrā pamata ietvaros.

–       Par otro pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

202    Ar otro pamatu prasītāji lietā T‑533/15 apgalvo, ka Padome un Komisija ir acīmredzami pieļāvušas kļūdu, uzskatot, ka pirmie iekļaušanas kritēriji attiecībā uz viņiem bija izpildīti.

203    Viņi atkārtoti pauž savu argumentu, ka KNIC GmbH nepastāv. KNIC aģentūra Vācijā esot KNIC ZD, kas ir KNIC filiāle, nevis KNIC meitasuzņēmums. Tā kā KNIC GmbH nepastāv, iemesli, kas ir sniegti pirmajos apstrīdētajos aktos, nevarot viņiem būt piemērojami vai pamatoti.

204    Būtībā prasītāji lietā T‑533/15 norāda, ka viņi vairs nepārstāv vai nekad nav pārstāvējuši KNIC ZD vai KNIC.

205    Padome norāda, ka prasītāji lietā T‑533/15 veic uzdevumus KNIC ZD iekšienē un rīkojas KNIC vārdā vai vadībā. Komisija uzskata, ka ir pierādīts, ka prasītāji lietā T‑533/15 rīkojas KNIC vārdā vai vadībā, vai atrodas tā kontrolē.

206    Pirmām kārtām ir jāuzsver, ka prasītāju lietā T‑533/15 vārdu iekļaušanas pirmo apstrīdēto aktu pielikumā ietvertajos sarakstos pamatotības kontrole ir jāveic, novērtējot, vai viņu attiecīgās situācijas veido pietiekamu pamatojumu, lai pierādītu, ka minētie prasītāji atbilst vispārējiem kritērijiem, ko Padome ir noteikusi Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, lai ierobežotu to personu loku, kurām var piemērot šādus pasākumus. Šāds vērtējums ir jāveic, pārbaudot pierādījumus nevis izolēti, bet gan kontekstā, kurā tie iekļaujas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

207    Kopumā ir jānorāda, ka to ierobežojošo pasākumu kontekstā, kas ir veikti, lai izdarītu spiedienu uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, iekļaušanas kritēriji, kuri ir ietverti tiesiskajā regulējumā, kas ir piemērojams pirmo apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī, paredz tiešu iesaistīšanos Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmās, kuras ir balstītas uz dalību ar kodolieroču izplatīšanu saistītās programmās vai atbalstu tām (Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts); atbildība par minētajām programmām (Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts); tādu finanšu pakalpojumu sniegšana, kas var sekmēt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas (Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta, ii) punkts), un bruņojuma piegāde (Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts). Piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, proti, Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, bija definēti arī iekļaušanas kritēriji, kas var veidot vienību vai fizisku personu iekļaušanas juridisko pamatu un kas bija pamatoti ar saikni ar personu vai vienību, kura sniedz finanšu pakalpojumus vai nodrošina visu to finanšu vai citu aktīvu vai līdzekļu nodošanu, kas var sekmēt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas programmas.

208    Prasītāji lietā T‑533/15 pieder to personu kategorijai, kas rīkojas personu vai vienību vārdā vai vadībā Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta un Regulas Nr. 329/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 696/2013, 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

209    Šajā gadījumā tātad ir jāpārbauda prasītāju lietā T‑533/15 iekļaušanas spēkā esamība, ņemot vērā viņu saikni ar vienībām, kuru vārdā, kā tika uzskatīts, viņi rīkojās.

210    Otrām kārtām ir jāuzsver, ka pirmajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, Padome uzstāja uz saikni starp minētajiem prasītājiem un KNIC GmbH, kā arī uz saikni starp minētajiem prasītajiem un KNIC.

211    Šajā ziņā, pirmkārt, runājot par to, ka prasītāji lietā T‑533/15 veic dažādus uzdevumus KNIC GmbH iekšienē, no šī sprieduma 196. un 197. punkta izriet, ka kļūda tās vienības nosaukumā, ko Padome vēlējās norādīt [savā lēmumā], neliedza viņiem uzzināt pirmo iemeslu jēgu un piemērojamību. Tādējādi no prasītāju lietā T‑533/15 argumentiem, kas ir izvirzīti šajā prasībā, izriet, ka atsauce uz “KNIC GmbH” ir jāsaprot un tika saprasta kā tāda, kas attiecas uz KNIC ZD, sarakstā iekļauto vienību.

212    Katrā ziņā vienības “KNIC GmbH”, kura ir jāsaprot kā tāda, kas attiecas uz darbībām, kuras veic KNIC filiāle Vācijā, iekļaušana nav šīs prasības priekšmets.

213    Otrkārt, runājot par darbībām KNIC vārdā vai vadībā, ir skaidrs, ka šī pēdējā minētā vienība nav tā, kas ir norādīta pirmajos apstrīdētajos aktos.

214    Tomēr ir jānorāda, ka, runājot par KNIC, pirmie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, ir pamatoti nevis ar precīzu uzdevumu veikšanu, bet ar to, ka viņi “rīkojas KNIC vārdā vai tā vadībā”. Padome apgalvo, ka pirmie iemesli ir balstīti uz faktu, ka prasītāji lietā T‑533/15 veic uzdevumus KNIC ZD iekšienē un rīkojas KNIC vārdā vai vadībā. Turklāt Komisija norāda, ka Padomei un Komisijai pietiek paskaidrot uzdevumu, atbilstoši kuram šīs personas kā KNIC ZD pārstāvji esot rīkojušās KNIC vārdā vai vadībā.

215    No Vācijas sabiedrību reģistra, ko ir iesniegusi Padome un kas ir iekļauts iebildumu raksta B.4. pielikumā, izriet, ka KNIC ZD ir KNIC – atbilstoši Ziemeļkorejas tiesībām dibinātas sabiedrības – filiāle. Kā tas izriet no Paek Ju Hyok, KNIC priekšsēdētāja vietnieka, sniegtās liecības, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.10. pielikumā, KNIC ZD ir KNIC pārstāvniecība Vācijā, kuras mērķis ir izveidot kontaktpunktu pārapdrošināšanas sabiedrībām.

216    Šajā ziņā šajā gadījumā atsauce uz KNIC pirmajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, ir jāsaprot kā tāda, kas pastiprina to iemeslu izklāstu, kurā ir konstatēta saikne starp minēto prasītāju darbībām un KNIC kā vienību, kas kontrolē KNIC ZD darbības Vācijā. Citiem vārdiem sakot, kā tas izriet no paskaidrojumiem, ko Padome sniedza tiesas sēdē, KNIC ZD tika iekļauts sarakstā, lai norādītu uz darbībām, kuras KNIC Vācijā veica ar savas filiāles starpniecību. Turklāt to apstiprina otro apstrīdēto aktu teksts, kurā it īpaši ir norādīts KNIC un tā filiāles.

217    Katrā ziņā, kā to tiesas sēdē apstiprināja visi lietas dalībnieki, ņemot vērā pašu attiecīgo ierobežojošo pasākumu mērķi, raksturu un priekšmetu, ir jābūt iespējai sarakstā iekļaut vienības vai fiziskas personas vārdu, kas “rīkojas to [vienību] vārdā vai vadībā”, uz kurām attiecas Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas Nr. 329/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 696/2013, 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts, kaut arī šīs pēdējās minētās vienības pašas nav iekļautas sarakstā.

218    Tādējādi ir jāuzskata, ka, lai pamatotu faktu, ka persona ir pareizi norādīta kā tāda, kas rīkojas “KNIC vārdā vai tā vadībā”, Padomei bija jāpierāda saikne starp prasītājiem lietā T‑533/15 un KNIC vai KNIC ZD saskaņā ar pirmajiem iemesliem, kas attiecas uz minētajiem prasītajiem.

219    Trešām kārtām, runājot par pierādījumiem, kas attiecas uz saikni starp prasītājiem lietā T‑533/15 un KNIC vai KNIC ZD, ir jāsecina turpmākais.

220    Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka paši prasītāji lietā T‑533/15 apstiprina savu saikni ar KNIC ZD un KNIC, vienlaikus uzsverot, ka ir pārtraukuši šo saikni pirms pirmo apstrīdēto aktu pieņemšanas vai to pieņemšanas dēļ.

221    Runājot par Kim Il‑Su, viņš pirmajos apstrīdētajos aktos bija norādīts tāpēc, ka bija KNIC GmbH pilnvarotais pārstāvis, ko ir norādījusi Savienība un kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

222    Kim Il‑Su uzsver, ka viņš pie KNIC ZD strādāja no 2009. gada februāra līdz 2015. gada jūnijam. Viņš esot turpinājis strādāt pie KNIC, bet neesot bijis nedz pilnvarotais, nedz kāds cits KNIC ZD pārstāvis, kā tas ir paskaidrots viņa liecībā.

223    No 2015. gada 30. jūnija izraksta no komercreģistra, kas attiecas uz KNIC ZD un kas ir iekļauts Padomes iebildumu raksta B.4. pielikumā, izriet, ka Kim Il‑Su bija persona, kura pilnvarota pārstāvēt KNIC ZD. Pēc Pak Chun‑San viņš tika iecelts par KNIC ZD pārstāvi ar Amtsgericht Hamburg (Hamburgas pirmās instances tiesa) adresētu KNIC 2009. gada 28. jūlija izziņu, kas ir iekļauta Komisijas iebildumu raksta B.7. pielikumā. Turklāt savā sniegtajā liecībā, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.4. pielikumā, viņš neapstrīd, ka 2009. gadā ir atsācis pildīt KNIC ZD pārstāvja pienākumus, ko iepriekš nodrošināja Pak Chun‑San, bet, tieši pretēji, apstiprina šo faktu.

224    Runājot par Kim Il‑Su sniegto liecību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas un Vispārējās tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips un vienīgais kritērijs iesniegto pierādījumu vērtības novērtēšanai ir to ticamība. Turklāt, lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība un ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā izstrādes apstākļi un tā adresāts, un ir jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet saprātīgs un uzticams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, Shell Petroleum u.c./Komisija, T‑343/06, EU:T:2012:478, 161. punkts un tajā minētā judikatūra).

225    Jānorāda, ka Kim Il‑Su liecība tika sniegta konkrēti saistībā ar šo prasību un ka šai liecībai, ciktāl to ir sniegusi persona, attiecībā uz kuru ir piemēroti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, ir tikai neliels pierādījumu spēks. Tādējādi Padome un Komisija varēja atbilstoši pamatoties uz 2015. gada 30. jūnija izrakstu no komercreģistra attiecībā uz KNIC ZD un uz Amtsgericht Hamburg (Hamburgas pirmās instances tiesa) adresēto KNIC izziņu, kas bija publiski dokumenti, kuri bija pieejami pirmo apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī, un tos izmantot kā pierādījumu KimIl‑Su pienākumu pildīšanai.

226    Visbeidzot Kim Il‑Su apgalvojums, ka 2015. gada janvārī viņš esot beidzis pildīt minēto pienākumu, ir pretrunā 2016. gada 16. marta izrakstam no komercreģistra, ko Komisija ir iesniegusi savu apsvērumu par pielāgojumu rakstu F.1. pielikumā, no kura izriet, ka Kim Il‑Su šajā izrakstā bija norādīts kā persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt KNIC ZD.

227    Tādējādi viņa iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

228    Runājot par Kang Song‑Sam situāciju, viņš pirmajos apstrīdētajos aktos bija iekļauts tādēļ, ka bija KNIC GmbH – Savienības norādītas vienības – pilnvarotais pārstāvis, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

229    Kang Song‑Sam apgalvo, ka turpina darboties kā KNIC ZD pārstāvis, nevis kā KNIC GmbH, kas nepastāv, pārstāvis. Ar viņa kā sabiedrības pārstāvja statusu pašu par sevi nepietiekot, lai pamatotu viņa iekļaušanu attiecīgajā sarakstā.

230    Jākonstatē, ka ar šiem argumentiem, kā arī ar savu liecību, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.5. pielikumā, Kang Song‑Sam neapstrīd un neapšauba Padomes un Komisijas apgalvojumus, ka viņš bija KNIC pārstāvis filiālē Hamburgā brīdī, kad tika pieņemti pirmie apstrīdētie akti. Tādējādi no minētās liecības izriet, ka viņš šo amatu ieņēma kopš 2013. gada decembra un stājās Sin Kyu‑Nam vietā. No viņa liecības, kas ir iekļauta prasījumu pielāgojumu raksta E.7. pielikumā, arī izriet, ka viņš minēto amatu KNIC ZD Hamburgā ieņēma līdz 2015. gada septembrim. Tādējādi viņa iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

231    Runājot par Choe Chun‑Sik, viņš pirmajos apstrīdētajos aktos tika norādīts tāpēc, ka bija KNIC GmbH – Savienības norādītas vienības – pilnvarotais pārstāvis, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

232    Choe Chun‑Sik norāda, ka 2015. gada janvārī KNIC viņu lūdza kļūt par tā galveno pārstāvi Hamburgas filiālē, aizstājot iepriekšējo pārstāvi KimIl‑Su. Tomēr viņš norāda, kā tas ir paskaidrots viņa liecībā, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.6. pielikumā, ka nekad nav rīkojies šajā statusā, jo Vācijas iestādes viņam bija atteikušās izsniegt vīzu.

233    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Choe Chun‑Sik neapstrīd, ka KNIC viņu ir izvēlējies, lai viņš kļūtu par tā pārstāvi KNIC ZD Vācijā. Neiespējamība faktiski pildīt savus pienākumus Hamburgā vīzas atteikuma dēļ nenozīmē, ka viņš nav saistīts ar KNIC ZD vai KNIC darbībām, un tādējādi nekādā veidā neietekmē viņa kā personas, kas rīkojas KNIC vārdā un vadībā, statusu saistībā ar KNIC gūtajiem ienākumiem ārvalstu valūtā.

234    Pirmkārt, kā to norāda pats Choe Chun‑Sik, viņš ieņem direktora amatu KNIC pārapdrošināšanas departamentā Phenjanā, kas ir darbība, kuru KNIC veic Eiropā un kuras rezultātā tas gūst ienākumus ārvalstu valūtā.

235    Otrkārt, kā tas ir uzsvērts šī sprieduma 215. punktā, no Paek Ju Hyok, KNIC priekšsēdētāja vietnieka, liecības, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.10. pielikumā, izriet, ka KNIC ZD bija KNIC pārstāvniecība Vācijā un tā mērķis bija izveidot kontaktpunktu pārapdrošināšanas sabiedrībām.

236    Turklāt, pirmkārt, no šī sprieduma 216. punkta izriet, ka KNIC ir vienība, kas vada un kontrolē KNIC ZD darbības Vācijā, un, otrkārt, no Vispārējā tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem, it īpaši no Kim Il‑Su sniegtās liecības, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.4. pielikumā, izriet, ka KNIC filiāle Vācijā bija kontaktpunkts starp KNIC, pārapdrošināšanas sabiedrībām un Eiropas mākleriem, ka tā nevarēja parakstīt līgumu, veikt vai saņemt maksājumus un ka tai nebija bankas konta. Tādējādi personas, kas veic vadības funkcijas KNIC pārapdrošināšanas departamentā, var uzskatīt par tādām, kuras ir iesaistītas ārvalstu valūtas gūšanā, kas ir minēta strīdīgajos iemeslos attiecībā uz KNIC ZD un KNIC.

237    Tādējādi Choe Chun‑Sik iekļaušanas iemeslos, runājot par rīcību “KNIC vārdā vai KNIC vadībā”, nav pieļauta kļūda vērtējumā.

238    Runājot par Sin Kyu‑Nam, viņš pirmajos apstrīdētajos aktos ir norādīts tāpēc, ka bija dienesta vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā un bijušais KNIC GmbH pilnvarotais pārstāvis Hamburgā. Viņš rīkojās KNIC vārdā un vadībā.

239    Sin Kyu‑Nam norāda, kā tas ir paskaidrots viņa liecībā, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.7. pielikumā, ka viņš pildīja pārstāvja pienākumus KNIC filiālē Hamburgā no 2008. gada jūnija līdz 2013. gada novembrim. Viņš esot turpinājis strādāt KNIC, bet neesot bijis KNIC ZD pārstāvis. Tāpat arī viņš neesot “departamenta vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā”, jo departamenta vadītājs esot izpilddirektors, bet prasītājs esot tikai minētā departamenta direktors.

240    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Sin Kyu‑Nam neapstrīd, ka no 2008. gada jūnija līdz 2013. gada novembrim ir pildījis pārstāvja pienākumus KNIC filiālē Hamburgā.

241    Turklāt ir jāuzsver, ka tas, ka viņš beidz pildīt KNIC pārstāvja pienākumus Hamburgā, nenozīmē, ka viņš nav saistīts ar KNIC ZD vai KNIC darbībām.

242    Pirmkārt, kā izriet no Vispārējā tiesā iesniegtās 2016. gada 21. jūlija vēstules 5. pielikuma, Sin Kyu‑Nam atzīst un apstiprina, ka viņš ne tikai pildīja pienākumus KNIC ZD iekšienē, bet arī ka vēlāk viņš pildīja direktora pienākumus KNIC pārapdrošināšanas departamentā. To iemeslu patiesums, ar kuriem ir pamatota viņa vārda iekļaušana attiecīgajos sarakstos, nevar tikt apšaubīts.

243    Otrkārt, Sin Kyu‑Nam norāda, ka pilda direktora pienākumus KNIC pārapdrošināšanas departamentā, jo pārapdrošināšana ir darbība, ko KNIC veic Eiropā.

244    Treškārt, kā tas izriet no šī sprieduma 235. un 236. punkta, personas, kas ieņem amatus KNIC iekšienē, var tikt uzskatītas par tādām, kuras ir iesaistītas ārvalstu valūtas gūšanā, kas ir minēta strīdīgajos iemeslos attiecībā uz KNIC ZD un KNIC.

245    Tādējādi, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Sin Kyu‑Nam iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

246    Runājot par Pak Chun‑San, pirmajos apstrīdētajos aktos viņš ir iekļauts tāpēc, ka bija departamenta vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā un bijušais KNIC GmbH pilnvarotais pārstāvis, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

247    Pak Chun‑San apgalvo, ka ir strādājis KNIC ZD no 2005. gada septembra līdz 2009. gada janvārim. Viņš esot turpinājis strādāt KNIC, bet neesot bijis KNIC ZD pārstāvis. Turklāt viņš neesot “departamenta vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā”, jo departamenta vadītājs esot izpilddirektors, bet prasītājs esot tikai minētā departamenta direktors.

248    Šajā ziņā ir jānorāda, ka no 2006. gada 8. augusta pilnvaru deleģējuma, kas ir iekļauts Komisijas iebildumu raksta B.6. pielikumā, izriet, ka Pak Chun‑San bija iecelts par pilnvarotu KNIC galveno pārstāvi Hamburgā. No Komisijas iebildumu raksta B.8. pielikumā iekļautajiem dokumentiem arī izriet, ka PakChun‑San saņēma KNIC ZD pārstāvja pilnvaru deleģējumu un ka viņa paraksts bija apliecināts par autentisku ar 2008. gada 11. jūlija notariālu aktu Hamburgā. Turklāt savā 2015. gada 10. septembra liecībā, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.8. pielikumā, viņš neapstrīd, ka ir bijis KNIC ZD un paša KNIC galvenais pārstāvis Vācijā no 2005. gada septembra līdz 2009. gada janvārim. Šajā 2015. gada liecībā viņš arī apgalvo, ka pēc savas atgriešanās no Vācijas, kur darbojās kā “KNIC Allemagne” pārstāvis, viņš ieņēma augstu vadītāja amatu KNIC Phenjanā. Vēlākā liecībā viņš apgalvo, ka priekšlaikus ir pensionējies 2015. gada decembrī, tomēr nepamatojot savus izteikumus ar jebkādiem dokumentāriem pierādījumiem.

249    Visbeidzot, tas, ka viņš beidza pildīt KNIC pārstāvja pienākumus Hamburgā, nenozīmē, ka viņš nav saistīts ar KNIC ZD vai KNIC darbībām.

250    Pirmkārt, kā tas izriet no prasības pieteikuma A.8. pielikuma, PakChun‑San atzīst un apstiprina, ka viņš ne tikai pildīja pienākumus KNIC ZD iekšienē, bet arī ka vēlāk viņš ieņēma augstu vadītāja amatu KNIC Phenjanā. To iemeslu patiesums, ar kuriem ir pamatota viņa vārda iekļaušana attiecīgajos sarakstos, nevar tikt apšaubīts.

251    Otrkārt, Vispārējā tiesā iesniegtās 2016. gada 21. jūlija vēstules 4. pielikumā Pak Chun‑San norāda, ka viņš pildīja pienākumus KNIC pārapdrošināšanas departamentā, jo pārapdrošināšana bija darbība, ko KNIC veica Eiropā.

252    Treškārt, kā tas izriet no šī sprieduma 235. un 236. punkta, personas, kas ieņem amatus KNIC, var tikt uzskatītas par tādām, kuras ir iesaistītas ienākumu ārvalstu valūtā gūšanā, kas ir minēta strīdīgajos iemeslos attiecībā uz KNIC ZD un KNIC.

253    Tādējādi Pak Chun‑San iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

254    Visbeidzot, runājot par So Tong Myong, viņš pirmajos apstrīdētajos aktos ir iekļauts tāpēc, ka bija KNIC GmbH izpilddirektors, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

255    So Tong Myong norāda, ka viņš pameta amatu KNIC 2014. gadā un ka viņam vairs neesot nekādu attiecību ar šo sabiedrību. Viņš nekad neesot rīkojies kā KNIC ZD izpilddirektors. Apgalvojums, ka viņš esot “KNIC [ZD] (Hamburga) izpilddirektors, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā”, esot nepareizs.

256    Šajā ziņā, pamatojoties uz Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem, var apgalvot, ka laikposmā no 2007. gada 1. oktobra līdz 2012. gada maijam So Tong Myong vairākos dokumentos bija minēts kā KNIC priekšsēdētājs un direktors. Šo faktu, ko ieinteresētā persona neapstrīd, turklāt apstiprina viņa liecība, kura ir iekļauta prasības pieteikuma A.9. pielikumā un kurā viņš precizē, ka viņa kā KNIC priekšsēdētāja pilnvaras ilga no 2007. gada līdz 2014. gada oktobrim.

257    Turklāt So Tong Myong apgalvojums, ka 2014. gadā viņš esot pametis amatu KNIC, ir pretrunā Komisijas iesniegtajam 2016. gada 16. marta izrakstam no AmtsgerichtHamburg (Hamburgas pirmās instances tiesa) komercreģistra, no kura izriet, ka ieinteresētā persona šajā datumā joprojām bija amatā esošais KNIC priekšsēdētājs. Tam, ka ir apstrīdēts izraksta no reģistra pierādījumu spēks, nevar piekrist, jo SoTong Myong nav iesniedzis nevienu pierādījumu, izņemot pats savu liecību.

258    Kā tas ir atgādināts iepriekš, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas un Vispārējās tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips, un vienīgais kritērijs iesniegto pierādījumu vērtības novērtēšanai ir to ticamība. Turklāt, lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība un ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā izstrādes apstākļi un tā adresāts, un ir jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet saprātīgs un uzticams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, ShellPetroleum u.c./Komisija, T‑343/06, EU:T:2012:478, 161. punkts un tajā minētā judikatūra).

259    Jānorāda, ka So Tong Myong liecība tika sniegta konkrēti saistībā ar šo prasību un ka šai liecībai, ciktāl to ir sniegusi persona, attiecībā uz kuru ir piemēroti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, ir tikai neliels pierādījumu spēks.

260    Tā tas it īpaši ir gadījumā, ja liecība ir pretrunā publiskam dokumentam, ko ir iesniegusi Komisija, piemēram, izrakstam no Hamburgas komercreģistra.

261    Tādējādi So Tong Myong iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

262    Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka saikne, pienākumu pildīšana un attiecīgās darbības, kuras izriet no pirmajiem iemesliem, kas attiecas uz prasītajiem lietā T‑533/15, ir atbilstoši juridiski pierādītas un minētie prasītāji tās nav detalizēti apstrīdējuši.

263    Līdz ar to šis pamats ir jānoraida.

–       Par trešo pamatu, kas attiecas uz datu aizsardzības pārkāpumu

264    Ar trešo pamatu prasītāji lietā T‑533/15 būtībā atsaucas uz Regulas Nr. 45/2001 4., 10., 14. un 16. panta pārkāpumu.

265    Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, tikai uzskaitot Regulas Nr. 45/2001 noteikumus, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma daļas, prasītāji lietā T‑533/15 būtībā apgalvo, ka Padome un Komisija ir publiskojušas neprecīzus datus. Šādi rīkojoties, Padome un Komisija esot likušas saprast, ka prasītāji lietā T‑533/15 ir piedalījušies prettiesiskās darbībās, kas ir saistītas ar masu iznīcināšanas ieroču prettiesisku izstrādi.

266    Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka, ņemot vērā šīs prasības otrā pamata pārbaudi, pirmajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, nav pieļauta kļūda vērtējumā un ka tādējādi Padome un Komisija nav publiskojušas neprecīzus datus, kas liek noprast, ka prasītāji ir piedalījušies prettiesiskās darbībās.

267    Līdz ar to šo pamatu nevar apmierināt.

268    Šis pamats katrā ziņā ir nelietderīgs.

269    Ja pieņem, ka Padome un Komisija personas datus par prasītājiem lietā T‑533/15 ir apstrādājušas neatbilstoši Regulai Nr. 45/2001, šāds apstāklis nevar izraisīt pirmo apstrīdēto aktu atcelšanu. Savukārt, ja prasītāji lietā T‑533/15 spētu pierādīt šādas apstrādes esamību, viņi varētu atsaukties uz minētās regulas pārkāpumu, iesniedzot prasību par zaudējumu atlīdzību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 30. novembris, Rotenberg/Padome, T‑720/14, EU:T:2016:689, 140. punkts, un 2017. gada 22. novembris, HD/Parlaments, T‑652/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:828, 33. un 34. punkts).

270    Šādos apstākļos šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.

–       Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību nesamērīgu pārkāpumu

271    Ar ceturto pamatu prasītāji lietā T‑533/15 atsaucas uz īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības brīvības Pamattiesību hartas 16. panta izpratnē, kā arī tiesību uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un reputācijas neaizskaramību ECPAK 8. panta izpratnē nesamērīgu ierobežojumu.

272    Prasītāji lietā T‑533/15 uzskata, ka viņu vārdu iekļaušana attiecīgajos sarakstos nekādā ziņā neesot lietderīga, pat ja bija atbilstoši sarakstā iekļaut pašu KNIC ZD. Viņi ne sekmēja, ne arī palīdzēja KNIC ZD gūt ienākumus. Izņemot Kang Song‑Sam, minētie prasītāji nepārstāvot KNIC ZD. Šādos apstākļos acīmredzami esot runa par nesamērīgu viņu brīvības ierobežojumu.

273    Padome un Komisija apstrīd minētos argumentus.

274    Pirmām kārtām gadījumā, ja ar šo ļoti vispārīgo argumentāciju prasītāji lietā T‑533/15 apstrīd iekļaušanas kritēriju samērīgumu, apgalvojot, ka viņu vārdu iekļaušana attiecīgajos sarakstos un ar pirmajiem apstrīdētajiem aktiem nodarītais kaitējums esot nesamērīgs salīdzinājumā ar šo aktu mērķiem, pietiek konstatēt, ka prasītāji lietā T‑533/15 nav izvirzījuši nekādu iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē attiecībā uz iekļaušanas kritērijiem.

275    Prasītāji lietā T‑533/15 nevar apstrīdēt iekļaušanas kritēriju samērīgumu, neatsaukdamies uz to prettiesiskumu, izmantojot iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 20. februāris, Melli Bank/Padome, T‑492/10, EU:T:2013:80, 58. un 59. punkts, un 2013. gada 20. marts, BankSaderat/Padome, T‑495/10, nav publicēts, EU:T:2013:142, 53.–59. punkts).

276    Turklāt katrā ziņā ir jāuzsver, ka argumenti, ko prasītāji lietā T‑533/15 ir izvirzījuši šajā pamatā, nevar likt apšaubīt attiecīgo iekļaušanas kritēriju likumību. Šie argumenti ir pamatoti ar minētajiem prasītājiem raksturīgiem apstākļiem, ciktāl tie ir pausti, atsaucoties uz viņu konkrēto situāciju, un ir pamatoti ar varbūtēju kaitējumu, ko esot radījusi viņu vārdu iekļaušana attiecīgajos sarakstos, nevis ar pašu minēto kritēriju nesamērīgumu.

277    Otrām kārtām prasītāji lietā T‑533/15 savus argumentus pamato ar to, ka KNIC ZD Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai nerada nekādus ienākumus un ka viņi ne sekmējot, ne arī palīdzot KNIC ZD gūt ienākumus. Šajā ziņā ir jānorāda, ka no šīs prasības otrā pamata pārbaudes izriet, ka pirmie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, izriet no tā, ka viņi rīkojas KNIC vārdā vai vadībā, un tādējādi tajos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

278    Tādējādi šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par prasītāju lietā T‑533/15 prasību saistībā ar otrajiem apstrīdētajiem aktiem un Lēmumu 2016/849

279    Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2016. gada 27. maijā un 3. jūnijā, prasītāji lietā T‑533/15 pielāgoja prasības pieteikumu, lai tas attiektos arī uz otro apstrīdēto aktu un Lēmuma 2016/849 atcelšanu, ciktāl tie uz viņiem attiecas.

280    Kad prasītāji lietā T‑533/15 pielāgoja prasības pieteikumu, lai tas attiektos arī uz otrajiem apstrīdētajiem aktiem, viņi atstāja spēkā četrus pamatus, kas bija izvirzīti pret pirmajiem apstrīdētajiem aktiem, sniedzot dažus papildu argumentus saistībā ar to, ka Padome otrajos apstrīdētajos aktos bija daļēji grozījusi iemeslus, ar kuriem bija pamatota viņu vārdu iekļaušana attiecīgajos sarakstos. Kad prasītāji lietā T‑533/15 pielāgoja prasības pieteikumu, lai tas attiektos arī uz Lēmumu 2016/849, viņi saglabāja četrus pamatus, ko bija izvirzījuši iepriekš, nenorādot tomēr papildu argumentus.

281    Jānorāda, ka ar otrajiem apstrīdētajiem aktiem norādes un iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, tika nedaudz grozīti, nemainot piemērojamos iekļaušanas kritērijus. Runājot par Lēmumu 2016/849, ciktāl tas attiecas uz fizisku personu iekļaušanas kritērijiem, ir jānorāda, ka tie tika nedaudz mainīti, taču šie redakcionālie grozījumi tomēr nevarēja ietekmēt analīzi pēc būtības. Turklāt iekļaušanas iemesli, kas Lēmumā 2016/849 ir norādīti attiecībā uz prasītājiem lietā T‑533/15, būtībā ir identiski tiem, kuri ir norādīti otrajos apstrīdētajos aktos.

282    Šajā saistībā Vispārējā tiesa uzskata, ka, ņemot vērā nelielās atšķirības, kādas pastāv starp strīdīgajiem iemesliem, prasība ir jāizskata kopumā, ciktāl tā ir vērsta pret otrajiem apstrīdētajiem aktiem un Lēmumu 2016/849.

–       Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

283    Ņemot vērā grozījumus, kas tika veikti iemeslos, kuri attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, pēdējie minētie apgalvo, ka KNIC GmbH nosaukuma svītrošana no attiecīgajiem sarakstiem un to iemeslu grozīšana, kas pamato viņu vārdu iekļaušanu otrajos apstrīdētajos aktos, veido Padomes un Komisijas klusējot izteiktu atzinumu, ka KNIC GmbH norādīšana bija kļūdaina un ka iemesli, kuri ir norādīti, lai pamatotu pirmajos apstrīdētajos aktos paredzēto personu norādīšanu, nebija atbilstoši. Prasītāji lietā T‑533/15 uzskata, ka, lai gan ir grozījumi iemeslos, tie tomēr joprojām ir neskaidri.

284    Prasītāji lietā T‑533/15 uzskata, ka otrajos apstrīdētajos aktos nav nekādas informācijas, kas varētu viņiem ļaut saprast, uz ko pamatojoties tiek apgalvots, ka viņi spēj ietekmēt KNIC rīcību, radot ievērojamus ienākumus ārvalstu valūtā, kuri var sekmēt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas bruņojuma programmas.

285    Padome un Komisija apstrīd šos argumentus.

286    Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka ar otrajiem un trešajiem iemesliem, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15 un ir ietverti otrajos apstrīdētajos aktos un Lēmumā 2016/846, pilnībā ir izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, kā tas ir interpretēts iepriekš norādītajā judikatūrā.

287    Otrajos un trešajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15 un kas atbilst iekļaušanas kritērijiem un grozītajiem iekļaušanas kritērijiem, skaidri un saprotami ir identificēti minēto personu pildītie pienākumi KNIC ZD vai KNIC, kā arī rīcība, kāda viņiem tiek pārmesta KNIC ietvaros.

288    Turklāt ne otrajos, ne trešajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, nav ietverta kļūdaina atsauce uz KNIC GmbH. Tādējādi prasītāju lietā T‑533/15 argumenti, kuros ir atsauce gan uz KNIC GmbH iekļaušanu, gan uz problemātiku par to iemeslu raksturu, kas attiecas uz KNIC, ir nelietderīgi. Visbeidzot Kang Song‑Sam vārds ir ierakstīts pareizi, pretēji tam, ko viņš apgalvo.

289    Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka otrajos apstrīdētajos aktos un Lēmumā 2016/849 ietverto iemeslu formulējums ļāva prasītājiem lietā T‑533/15 saprast, ka viņu vārdi attiecīgajos sarakstos ir saglabāti, ņemot vērā viņu pildītos pienākumus KNIC, ko apstiprina tas, ka otrajā pamatā viņi apstrīd tieši Padomes šajā ziņā paustās argumentācijas pamatotību. Turklāt, tā kā Padomes izvēles iemesli ir skaidri norādīti otrajos apstrīdētajos aktos un Lēmumā 2016/849, Vispārējā tiesa var novērtēt to pamatotību.

290    Tādējādi šis pamats ir jānoraida.

–       Par otro pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

291    Prasītāji lietā T‑533/15 norāda, ka otrajos apstrīdētajos aktos norādītie iemesli nav pietiekami, lai viņu vārdus iekļautu attiecīgajos sarakstos. It īpaši So Tong Myong 2014. gadā esot pametis amatu KNIC un viņam vairs neesot bijis ne mazākās saiknes ar šo sabiedrību. Apgalvojums, ka viņš ir KNIC “priekšsēdētājs”, esot kļūdains. Ja nodoms bija viņu norādīt, pamatojoties uz agrāk ieņemto amatu, Padomei bija jāpaskaidro, kāpēc šī norādīšana vēl bija atbilstoša un pamatota.

292    Turklāt prasītāji lietā T‑533/15 uzskata, ka iemeslos, kas ir norādīti attiecībā uz viņiem, izņemot attiecībā uz So TongMyong, esot tikai konstatēts, ka šīs personas strādā KNIC. Ar to nepietiekot, ņemot vērā Lēmuma 2013/183 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Padomei, iesniedzot skaidrus un precīzus pierādījumus, esot bijis jāpierāda, ka katra no šīm personām spēja ietekmēt KNIC darbības, kas būtu pamatojis viņu vārdu iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.

293    Atbildot uz argumentiem, ka So Tong Myong un PakChun‑San esot pensionējušies un vairs nepildot nekādus pienākumus KNIC, pirmais – pat pirms pirmo apstrīdēto aktu pieņemšanas un otrais – pēc šo aktu pieņemšanas, Padome norāda, ka šie argumenti ir pretrunā informācijai, kas bija tās rīcībā saistībā ar prasītājiem lietā T‑533/15 un kas viņiem bija paziņota (skat. iebildumu raksta B.1., B.2., B.3. un B.4. pielikumu). Turklāt Padome uzskata, ka tas vien, ka šīs personas apgalvo, ka ir pensionējušās, nenozīmē, ka tas tā faktiski bija. Visbeidzot, pat ja tās oficiāli bija pensionējušās, tas nenozīmējot, ka tās vairs nevar rīkoties KNIC vārdā, kura galvenā mītne ir Ziemeļkorejā.

294    Runājot par Kim Il‑Su, Kang Song‑Sam, Choe Chun‑Sik un Sin Kyu‑Nam, Padome uzsver, ka saskaņā ar informāciju, kas pamato viņu iekļaušanu un kas ir ietverta iebildumu raksta B.1., B.2., B.3. un B.4. pielikumā, šo personu vārdi sarakstā tika iekļauti ne tikai tādēļ vien, ka tās bija nodarbinātas KNIC, bet tādēļ, ka tās rīkojās šīs vienības vārdā vai vadībā.

295    Komisija uzskata, ka ar to, ka atsevišķi indivīdi, par kuriem ir pierādīts, ka viņi ieņēma augstus amatus vienīgajā Ziemeļkorejas apdrošināšanas sabiedrībā, apgalvo, ka priekšlaicīgi vai nepriekšlaicīgi ir pensionējušies pēc noteiktajām sankcijām, neiesniegdami nekādus pierādījumus, nepietiek, lai iebilstu pret pieņēmumu, ka šie indivīdi rīkojas KNIC vārdā vai tā vadībā. Komisija apstrīd to apgalvojumu ticamību, kas attiecas uz So Tong Myong aiziešanu pensijā un Pak Chun‑San pilnvaru termiņa beigām.

296    Nobeigumā Komisija uzskata, ka prasītāji lietā T‑533/15 paši ar savām liecībām pamato viņu iekļaušanas iemeslus.

297    Pirmām kārtām, runājot par iebildumiem, kas attiecas uz nepietiekamiem pierādījumiem par pienākumu pildīšanu KNIC, ir jākonstatē, ka atbilstošā Padomes iesniegtā informācija veido pierādījumus tam, ka otrie un trešie iemesli, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, ir pamatoti. It īpaši B.3. pielikumā ir ietverts sīks to pienākumu apraksts, ko prasītāji lietā T‑533/15 pildīja KNIC. Komisija Vispārējā tiesā ir iesniegusi arī oficiālas izziņas, tostarp vēstules par iecelšanu amatā. Šie pēdējie minētie dokumenti galvenokārt attiecas uz laikposmu pirms otro apstrīdēto aktu pieņemšanas.

298    Tādējādi, runājot par Kim Il‑Su, otrajos un trešajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, viņš ir norādīts kā vadītājs KNIC pārapdrošināšanas departamentā, kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, un kā bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā, kurš rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

299    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pirmo apstrīdēto aktu tiesiskuma vērtējuma izriet, ka iemeslos Kim Il‑Su vārda iekļaušanai pēdējos minētajos aktos, proti, tajā, ka viņš ir Savienības norādītā KNIC pilnvarotais pārstāvis Hamburgā, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā, nebija pieļauta kļūda. Turklāt savā liecībā, kas ir ietverta prasības pieteikuma A.4. pielikumā, kā arī ir iekļauta 2016. gada 21. jūlija vēstules 9. pielikumā, viņš neapstrīd, ka 2009. gadā atsāka pildīt pārstāvja pienākumus, ko iepriekš veica Pak Chun‑San, un ka to pildīja no 2009. gada janvāra līdz 2015. gada janvārim, bet, tieši pretēji, apstiprina šo faktu. Visbeidzot šo faktu apstiprina arī 2016. gada 16. marta izraksts no komercreģistra, ko Komisija ir iesniegusi savu apsvērumu par pielāgojumu rakstu F.1. pielikumā, no kura izriet, ka KimIl‑Su šajā reģistrā bija norādīts kā persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt KNIC ZD. Iebildumiem, kas attiecas uz minēto izrakstu, nevar piekrist, jo tie izriet no KimIl‑Su liecības un ir pamatoti tikai ar to.

300    Turklāt Kim Il‑Su savā liecībā, kas ir iekļauta 2016. gada 21. jūlija vēstules 8. pielikumā, apstiprina, ka ir ieņēmis vadītāja amatu KNIC pārapdrošināšanas departamentā pēc atgriešanās no Vācijas.

301    Visbeidzot tas, ka Kim Il‑Su beidza pildīt KNIC pārstāvja pienākumus Hamburgā, nenozīmē, ka viņš nav saistīts ar KNIC ZD darbībām.

302    Pirmkārt, no iepriekšējiem punktiem izriet, ka Kim Il‑Su ne tikai pildīja pienākumus KNIC ZD, bet arī ka pēc tam viņš ieņēma augstu vadītāja amatu KNIC pārapdrošināšanas departamentā Phenjanā, jo pārapdrošināšana ir darbība, ko KNIC veic Eiropā. To iemeslu patiesums, ar kuriem ir pamatota viņa vārda iekļaušana attiecīgajos sarakstos, nevar tikt apšaubīts.

303    Otrkārt, kā tas izriet no šī sprieduma 235. un 236. punkta, personas, kas ieņem amatus KNIC, var uzskatīt par tādām, kuras ir iesaistītas ienākumu ārvalstu valūtā gūšanā, kas ir paredzēta strīdīgajos iemeslos attiecībā uz KNIC ZD un KNIC.

304    Tādējādi iemeslos Kim Il‑Su vārda iekļaušanai strīdīgajos sarakstos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

305    Runājot par Kang Song‑Sam situāciju, viņš otrajos apstrīdētajos aktos bija identificēts kā bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā, kas turpina rīkoties KNIC vārdā vai vadībā.

306    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pirmo apstrīdēto aktu tiesiskuma vērtējuma izriet, ka iemeslos Kang Song‑Sam vārda iekļaušanai pēdējos minētajos aktos, proti, tajā, ka viņš ir Savienības norādītā KNIC pilnvarotais galvenais pārstāvis Hamburgā, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā, nebija pieļauta kļūda. Tādējādi viņa vārda iekļaušana attiecīgajos sarakstos tāpēc, ka viņš ir bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā, nevar tikt apšaubīta.

307    Turklāt elementi, kas ir ietverti liecībās, kuras Kang Song‑Sam ir iesniedzis saistībā ar tiesvedību tiesā, nav pretrunā šo iemeslu pamatotībai. Tādējādi savā liecībā, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.5. pielikumā, viņš norāda, ka “pašreiz viņš kā [KNIC] pārstāvis ir nodarbināts Hamburgas filiālē Vācijā”. Viņš ieņemot šo amatu kopš 2013. gada decembra un esot stājies Sin Kyu‑Nam vietā. Turklāt savā liecībā, kas ir iekļauta Vispārējā tiesā iesniegtās 2016. gada 21. jūlija vēstules 7. pielikumā, KangSong‑Sam apgalvo, ka ieņem pārapdrošināšanas departamenta vadītāja amatu. Tādējādi viņa iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

308    Runājot par Choe Chun‑Sik, viņš ir norādīts kā KNIC pārapdrošināšanas departamenta, kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, direktors, kurš rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

309    Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasības pieteikuma vēlākajos 2016. gada 27. maija un 3. jūnija pielāgojumos Choe Chun‑Sik norāda, ka viņš nav un nekad nav bijis KNIC ZD pārstāvis, ka viņam bija jāsāk strādāt šajā sabiedrībā 2015. gada februārī, bet viņa vīzas pieteikums tika noraidīts, un ka apgalvojums, saskaņā ar kuru viņš esot KNIC ZD – Savienības norādītās vienības – pilnvarotais galvenais pārstāvis, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā, ir nepareizs. Šos argumentus nevar atspēkot Choe Chun‑Sik vārda iekļaušanas strīdīgajos sarakstos iemesls, proti, tas, ka viņš ir KNIC pārapdrošināšanas departamenta, kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, direktors, kurš rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

310    Turklāt pats Choe Chun‑Sik apstiprina, ka viņš ir bijis saistīts ar KNIC. Tādējādi viņš savā liecībā, kas ir ietverta prasības pieteikuma A.6. pielikumā, atzīst, ka 2015. gada janvārī KNIC viņu lūdza kļūt par galveno pārstāvi Hamburgas filiālē, aizstājot agrāko pārstāvi Kim Il‑Su. No visām Choe Chun‑Sik liecībām izriet, ka viņš ir KNIC pārapdrošināšanas departamenta direktors Phenjanā. Tādējādi viņa iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

311    Runājot par Sin Kyu‑Nam, viņš bija norādīts kā direktors KNIC pārapdrošināšanas departamentā, kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, un bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

312    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pirmo apstrīdēto aktu tiesiskuma vērtējuma izriet, ka iemeslos, kas ir sniegti Sin Kyu‑Nam vārda iekļaušanai šajos aktos, proti, tajā, ka viņš ir dienesta vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā un bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā, kas rīkojās KNIC vārdā un vadībā, nebija pieļauta kļūda. Tādējādi viņa vārda iekļaušana attiecīgajos sarakstos tādēļ, ka viņš ir bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā, nevar tikt apšaubīta.

313    Kā tas izriet no 2016. gada 27. maija prasījumu pielāgojumu raksta, SinKyu‑Nam neapstrīd, ka no 2008. gada jūnija līdz 2013. gada novembrim ir strādājis KNIC ZD un pēc tam ir strādājis KNIC galvenajā mītnē Phenjanā.

314    Turklāt ir jākonstatē, ka šos faktus apstiprina Sin Kyu‑Nam. Tādējādi viņš savā liecībā, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.7. pielikumā, paziņo, ka no 2008. gada jūnija līdz 2013. gada novembrim ir pildījis pārstāvja pienākumus KNIC filiālē Hamburgā. Turklāt, kā tas izriet no Vispārējā tiesā iesniegtās 2016. gada 21. jūlija vēstules 5. pielikuma, Sin Kyu‑Nam atzīst un apstiprina ne tikai to, ka viņš pildīja šos pienākumus KNIC ZD, bet arī ka vēlāk viņš pildīja direktora amata pienākumus KNIC pārapdrošināšanas departamentā. Tādējādi viņa iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

315    Runājot par Pak Chun‑San, viņš bija norādīts kā KNIC pārapdrošināšanas departamenta, kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā, direktors vismaz līdz 2015. gada decembrim un bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā, kas turpina rīkoties KNIC uzdevumā vai vārdā vai vadībā.

316    Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka no pirmo apstrīdēto aktu tiesiskuma vērtējuma, kas ir ietverts šī sprieduma 248.–252. punktā, izriet, ka iemeslos, kuri ir sniegti Pak Chun‑San vārda iekļaušanai šajos pēdējos minētajos aktos, proti, tajā, ka viņš ir departamenta vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā un bijušais KNIC – Savienības norādītas vienības – pilnvarotais galvenais pārstāvis Hamburgā, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā, nav pieļauta kļūda.

317    Otrkārt, ir jāuzsver, ka, tā kā Pak Chun‑San tikai norāda, ka viņš nav “departamenta vadītājs KNIC galvenajā mītnē Phenjanā”, viņš neapstrīd, ka ir strādājis galvenajā mītnē Phenjanā vismaz līdz 2015. gada decembrim.

318    Treškārt, ir jāuzsver, ka Pak Chun‑San apgalvojums, ka viņš esot beidzis pildīt savus pienākumus pirms otro apstrīdēto aktu un Lēmuma 2016/849 pieņemšanas, nav pamatots ne ar vienu dokumentāru pierādījumu, lai gan prasītājam ir visvieglāk iesniegt pierādījumus, ar kuriem apšaubīt viņa iekļaušanas iemeslus.

319    Šajā gadījumā nevar uzskatīt par pierādītu, ka Pak Chun‑San vairs nestrādā KNIC, pamatojoties tikai uz liecībām, kas ir sniegtas īpaši saistībā ar šo prasību un ko ir sniegusi persona, kurai ir piemērojami attiecīgie ierobežojošie pasākumi.

320    Turklāt Pak Chun‑San vairākus gadus uzturēja būtisku saikni ar KNIC. No lietas materiāliem izriet, ka KNIC regulāri aicināja PakChun‑San ieņemt vadošus amatus un ka pēdējais minētais tajā īstenoja ilgu karjeru, kuras laikā viņš vienlaikus pildīja vairākus būtiskus pienākumus kā KNIC pārapdrošināšanas departamenta direktors un kā bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā.

321    Ņemot vērā šos elementus, tā kā nav nekādu pierādījumu, nevar uzskatīt, ka būtu pierādīts, ka viņš vairs neuzturēja saikni ar KNIC.

322    Tādējādi viņa iekļaušanas iemeslos nav pieļauta kļūda vērtējumā.

323    Runājot par So Tong Myong, viņš bija norādīts kā KNIC priekšsēdētājs, kas rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

324    Šajā ziņā no Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka laikposmā no 2007. gada 1. oktobra līdz 2012. gada maijam So TongMyong bija minēts kā KNIC priekšsēdētājs un direktors. Šo faktu apstiprināja viņa liecība, kas ir iekļauta prasības pieteikuma A.9. pielikumā un kurā viņš precizē, ka viņa kā KNIC priekšsēdētāja pilnvaras bija spēkā no 2007. gada līdz 2014. gada oktobrim.

325    Runājot par argumentiem, ko ir paudis So Tong Myong, kurš apgalvo, ka ir pensionējies 2014. gada oktobrī, ir jānorāda, ka Komisija ir iesniegusi 2016. gada 16. marta izrakstu no Amtsgericht Hamburg (Hamburgas pirmās instances tiesa) komercreģistra, no kura izriet, ka šajā datumā viņš joprojām bija KNIC toreizējais priekšsēdētājs.

326    Protams, Vispārējā tiesā iesniegtās 2016. gada 21. jūlija vēstules 2. pielikumā So Tong Myong uzsver, ka šī informācija bija pareiza tikai laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam; pēdējā minētajā gadā viņš pensionējās.

327    Tomēr, kā tika atgādināts iepriekš, Tiesas un Vispārējās tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips un vienīgais kritērijs iesniegto pierādījumu vērtības novērtēšanai ir to ticamība. Turklāt, lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība un ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā izstrādes apstākļi un tā adresāts, un ir jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet saprātīgs un uzticams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, ShellPetroleum u.c./Komisija, T‑343/06, EU:T:2012:478, 161. punkts un tajā minētā judikatūra).

328    Jānorāda, ka So Tong Myong liecība tika sniegta īpaši saistībā ar šo prasību un ka, tā kā to ir sniegusi persona, kurai ir piemērojami attiecīgie ierobežojošie pasākumi, šai liecībai ir tikai neliels pierādījumu spēks, pretēji tādam publiskam dokumentam kā izraksts no komercreģistra.

329    Ņemot vērā gan to, ka nav dokumentāru pierādījumu, ko būtu sniedzis SoTongMyong, gan viņa kā KNIC priekšsēdētāja amatu, nevar uzskatīt, ka būtu pierādīts, ka viņam vairs nebija saiknes ar KNIC un ka viņš nerīkojās KNIC uzdevumā vai vārdā, vai tā vadībā.

330    Tādējādi iemeslos viņa iekļaušanai nav pieļauta kļūda vērtējumā.

331    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, otro apstrīdēto aktu un Lēmuma 2016/849 pieņemšanas brīdī Padome un Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka prasītāji lietā T‑533/15 joprojām rīkojās KNIC vārdā vai vadībā.

332    Otrām kārtām, runājot par prasītāju lietā T‑533/15 argumentu, ka nav pierādījumu par viņu spēju ietekmēt KNIC darbības, pietiek norādīt, ka uz viņiem attiecas iekļaušanas kritērijs, kurš paredz “personas vai vienības, kas rīkojas to vārdā vai vadībā” Lēmuma 2013/183 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpratnē, kā arī “personas vai vienības, kas rīkojas to vārdā vai vadībā” Lēmuma 2016/849 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

333    Ņemot vērā iekļaušanas kritērijus un grozītos iekļaušanas kritērijus, kuru likumību prasītāji lietā T‑533/15 nav apšaubījuši, pēdējie minētie ietilpst to personu kategorijā, kas rīkojas tādas norādītās vienības vārdā vai vadībā, kura var būt iesaistīta tādu ienākumu gūšanā, kas var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas darbības.

334    Šādos apstākļos šis kritērijs nebūt neprasa, lai prasītāji lietā T‑533/15 būtu personas, kas lemj par tādu finanšu līdzekļu nodošanu, kuri var sekmēt ar kodolieroču izplatīšanu saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas darbības, ne arī lai tie būtu spējīgi ietekmēt šādu nodošanu. Viņiem savukārt ir jābūt saiknei ar darbību, kas ir paredzēta strīdīgajos iemeslos, kuri ir aplūkoti kopā ar attiecīgajiem kritērijiem, proti, to, ka tiek gūti ienākumi ārvalstu valūtā, kas var sekmēt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolbruņojuma programmas.

335    Vispārējā tiesa jau ir spriedusi, ka persona, kas veic amata pienākumus, kuri tai piešķir vadības tiesības attiecībā uz vienību, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi, parasti pati var tikt uzskatīta par tādu, kas ir iesaistīta darbībās, kuras ir bijušas ierobežojošo pasākumu pret attiecīgo vienību noteikšanas pamatā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 12. decembris, Nabipour u.c./Padome, T‑58/12, nav publicēts, EU:T:2013:640, 110. punkts, un 2014. gada 5. novembris, Mayaleh/Padome, T‑307/12 un T‑408/13, EU:T:2014:926, 143. punkts).

336    Runājot par prasītāju lietā T‑533/15 argumentu, kas ir pamatots ar 2013. gada 12. decembra spriedumu Nabipour u.c./Padome (T‑58/12, nav publicēts, EU:T:2013:640), ir jānorāda, ka pretēji šajā lietā piemērojamajam tiesiskajam regulējumam 2013. gada 12. decembra spriedumā Nabipour u.c./Padome (T‑58/12, nav publicēts, EU:T:2013:640) prasītāja vārda iekļaušana sarakstos bija pamatota ar kritērijiem, kuri atšķiras no tiem, par kādiem ir runa šajā lietā. Lai gan minētajā spriedumā bija prasīts, lai fiziskām personām, kurām ir piemērojami ierobežojošie pasākumi, būtu saikne ar kodolieroču izplatīšanas darbībām, šajā gadījumā tikai ir jāprasa, lai fiziskām personām, kurām ir piemērojami ierobežojošie pasākumi, būtu saikne ar finanšu pakalpojumu sniegšanu vai līdzekļu, aktīvu vai saimniecisko resursu nodošanu, kas var sekmēt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolbruņojuma programmas; nav nepieciešams, lai šīs personas būtu saistītas ar kodolieroču izplatīšanas darbībām.

337    Tādējādi šajā gadījumā ne kritēriji, ne strīdīgie iemesli, ar ko bija pamatota prasītāju lietā T‑533/15 vārdu iekļaušana strīdīgajos sarakstos, neprasa pierādīt saikni starp attiecīgo personu un vienību, kas darbojas kodolieroču izplatīšanas jomā, bet tie prasa, lai tiktu pierādīta saikne starp attiecīgo personu un vienību, kura sniedz vai nodrošina tādu finanšu līdzekļu nodošanu, kas var sekmēt ar kodolbruņojuma izplatīšanas darbībām saistītas Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolieroču programmas.

338    Šajā gadījumā visi prasītāji lietā T‑533/15, kā tas izriet no šī sprieduma 298.–331. punkta, ieņēma vadošus amatus KNIC. Kim Il‑Su ir vadītājs KNIC pārapdrošināšanas departamentā un bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā. Kang Song‑Sam ir bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā, un viņš ieņem vadītāja amatu KNIC pārapdrošināšanas departamentā. ChoeChun‑Sik ir direktors KNIC pārapdrošināšanas departamentā. Sin Kyu‑Nam ir direktors KNIC pārapdrošināšanas departamentā un bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā. Pak Chun‑San bija direktors KNIC pārapdrošināšanas departamentā un bijušais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā. So TongMyong bija KNIC priekšsēdētājs. Tādējādi ir jāuzskata, ka viņu attiecīgās lomas KNIC pārapdrošināšanas darbībā KNIC pārapdrošināšanas departamenta vadītāja, šī departamenta direktora vai KNIC priekšsēdētāja statusā ir pietiekamas, lai uzskatītu, pirmkārt, ka viņiem ir saikne ar KNIC ienākumu ārvalstu valūtā gūšanas darbību, rīkojoties KNIC vārdā vai vadībā, un, otrkārt, ka papildus pārbaudei par otro un trešo iemeslu, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, pareizību nav vajadzības balstīties uz norādēm, kas attiecas uz viņu individuālu rīcību, lai pierādītu, ka viņi ir norādīti saskaņā ar izraudzītajiem iekļaušanas kritērijiem.

339    Šādos apstākļos šis pamats ir jānoraida kopumā.

–       Par trešo pamatu, kas attiecas uz datu aizsardzības pārkāpumu

340    Ar trešo pamatu prasītāji lietā T‑533/15 būtībā apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 45/2001 4., 10., 14. un 16. pants.

341    Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, tikai uzskaitot Regulas Nr. 45/2001 noteikumus, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma daļas, prasītāji lietā T‑533/15 būtībā apgalvo, ka Padome un Komisija ir publiskojušas neprecīzus datus. Šādi rīkojoties, Padome un Komisija esot likusi saprast, ka prasītāji lietā T‑533/15 piedalījās nelikumīgās darbībās, kas ir saistītas ar masu iznīcināšanas ieroču nelikumīgu izstrādi.

342    Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka, ņemot vērā šīs prasības otrā pamata pārbaudi, otrajos un trešajos iemeslos, kas attiecas uz prasītājiem lietā T‑533/15, nav pieļauta kļūda vērtējumā un ka tādējādi Padome un Komisija nav publiskojušas neprecīzus datus, kas ļautu domāt, ka prasītāji ir piedalījušies nelikumīgās darbībās.

343    Līdz ar to šim pamatam nevar piekrist.

344    Šis pamats katrā ziņā ir nelietderīgs.

345    Ja pieņem, ka Padome un Komisija ar prasītājiem saistītos personas datus ir apstrādājušas neatbilstoši Regulai Nr. 45/2001, šāds apstāklis nevar izraisīt otro apstrīdēto aktu un Lēmuma 2016/849 atcelšanu. Savukārt, ja prasītāji spētu pierādīt, ka šāda apstrāde ir notikusi, viņi var atsaukties uz minētās regulas pārkāpumu prasībā par zaudējumu atlīdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 30. novembris, Rotenberg/Padome, T‑720/14, EU:T:2016:689, 140. punkts, un 2017. gada 22. novembris, HD/Parlaments, T‑652/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:828, 33. un 34. punkts).

–       Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību nesamērīgu pārkāpumu

346    Atkārtoti paužot argumentus, kas ir norādīti saistībā ar pirmajiem apstrīdētajiem aktiem, prasītāji lietā T‑533/15 piebilst, ka ar otrajiem apstrīdētajiem aktiem nodarītais kaitējums ir pilnībā nesamērīgs.

347    Prasītāji lietā T‑533/15 ne sekmēja, ne arī palīdzēja KNIC ZD gūt ienākumus, jo tas negūstot nekādus ienākumus ne šobrīd, ne tad, kad tas darbojās. Turklāt divi no viņiem – PakChun‑San un So Tong Myong – esot pensionējušies un nestrādājot KNIC, savukārt četri pārējie prasītāji, negūdami ienākumus, pildot dažādus pienākumus KNIC. Viņu vārdu iekļaušana strīdīgajos sarakstos neesot lietderīga, pat ja būtu bijis atbilstoši sarakstā iekļaut pašu KNIC ZD. Šādos apstākļos acīmredzami runa esot par nesamērīgu viņu brīvības ierobežojumu.

348    Padome un Komisija apstrīd šos argumentus.

349    Tā kā šis pamats ir pamatots ar argumentiem, kas ir gandrīz identiski tiem, kurus prasītāji lietā T‑533/15 ir pauduši ceturtajā pamatā, kas ir izvirzīts pret pirmajiem apstrīdētajiem aktiem, ņemot vērā šī sprieduma 274.–277. punktā iekļautos argumentus, tas ir jānoraida.

350    Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, prasība lietā T‑533/15 ir jānoraida, ciktāl tajā ir lūgts atcelt otros apstrīdētos aktus un Lēmumu 2016/849.

351    Tādējādi prasība lietā T‑533/15 ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

352    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

353    Tā kā prasītājiem lietā T‑533/15 minētajā lietā spriedums ir nelabvēlīgs, tiem ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Padomes un Komisijas prasījumiem.

354    Tā kā lietā T‑264/16 KNIC spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Padomes un Komisijas prasījumiem.

355    Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Ir jānolemj, ka Apvienotā Karaliste savus tiesāšanās izdevumus lietā T‑533/15 sedz pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      Prasības noraidīt.

2)      Lietā T‑533/15 Kim Il‑Su un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot izdevumus, kas ir radušies Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

3)      Lietā T‑264/16 Korea National Insurance Corporation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

4)      Lietā T‑533/15 Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Frimodt Nielsen Kreuschitz Półtorak

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 14. martā.

Paraksti

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

Ierobežojoši pasākumi, kas ir veikti attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

Ierobežojoši pasākumi pret prasītājiem

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

Par Lēmuma 2013/183 atcelšanas un aizstāšanas procesuālajām sekām

Par lietu T 533/15 un T264/16 izskatīšanas kārtību

Par prasību lietā T 264/16

Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

Par otro pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

Par trešo pamatu, kas attiecas uz datu aizsardzības principu pārkāpumu

Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību nesamērīgu ierobežojumu

Par prasību lietā T 533/15

Par prasītāju prasību lietā T 533/15, ciktāl tā attiecas uz pirmajiem apstrīdētajiem aktiem

– Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

– Par otro pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

– Par trešo pamatu, kas attiecas uz datu aizsardzības pārkāpumu

– Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību nesamērīgu pārkāpumu

Par prasītāju lietā T 533/15 prasību saistībā ar otrajiem apstrīdētajiem aktiem un Lēmumu 2016/849

– Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

– Par otro pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

– Par trešo pamatu, kas attiecas uz datu aizsardzības pārkāpumu

– Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību nesamērīgu pārkāpumu

Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – angļu.

1      Pārējo prasītāju saraksts ir pievienots tikai lietas dalībniekiem izsniegtajai versijai.