Prasība, kas celta 2021. gada 9. jūlijā – Vācija/Komisija

(Lieta T-409/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 3. jūnija lēmumu par valsts atbalstu SA.56826 (2020/N) – Germany – 2020 reform of support for cogeneration [Vācija – 2020. gada reforma koģenerācijas atbalstam] un valsts atbalstu SA.53308 (2019/N) – Germany – Change of support to existing CHP plants [Vācija – izmaiņas atbalstā koģenerācijas stacijām] (§ 13 KWKG), ciktāl ar to ir atzīts, ka:

atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas režīmā jaunās, modernizētās un pilnveidotās koģenerācijas ražotnēs ar augstu efektivitāti,

atbalsts energoefektīviem siltumapgādes tīkliem un dzesēšanas tīkliem,

atbalsts siltumenerģijas uzglabāšanas iekārtām un aukstuma uzglabāšanas iekārtām,

atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas režīmā pastāvošās, ar gāzi darbināmās augstas efektivitātes koģenerācijas ražotnēs centralizētās siltumapgādes nozarē un

samazināts ūdeņraža ražotājiem veicamais, 2020. gada KWKG [Koģenerācijas likumā] paredzētais papildmaksājums

uz KWKG pamata ir uzskatāmi par valsts atbalstu un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu. Eiropas Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu LESD 107. panta 1. punkta interpretēšanā un piemērošanā, konstatēdama, ka paziņotā pasākuma skartie uzņēmumi ir saņēmuši atbalstu, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem. Pirmkārt, Eiropas Komisija šajā ziņā esot izdarījusi nepareizu pieņēmumu, ka jau tas vien, ka minētais papildmaksājums pēc būtības ir nodeva, netieši liecina par ieturēto līdzekļu saistību ar valsti LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Otrkārt, Eiropas Komisija esot izdarījusi nepareizu pieņēmumu, ka Gesetz für die Erhaltung, die Modernisierung un den Ausbau der Kraft-Wärme-Kopplung 2020 (Kräfte-Wärme-Kopplungsgesetz [2020. gada Koģenerācijas saglabāšanas, modernizācijas un paplašināšanas likums], KWKG) paredzētā papildmaksājuma (KWKG-Umlage) gadījumā runa vispār ir par nodevu Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izpratnē. Treškārt, Eiropas Komisija esot izdarījusi nepareizu pieņēmumu, ka pārvades sistēmas operatoru ieturētie līdzekļi būtu pakļauti valsts kontrolei un līdz ar to būtu valsts rīcībā.

____________