Prasība, kas celta 2021. gada 7. jūlijā UniCredit Bank/VNV
(Lieta T-402/21)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: UniCredit Bank AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji: F. Schäfer, H. Großerichter un F. Kruis, advokāti)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2021. gada 14.aprīļa lēmumu par aprēķinu attiecībā uz ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu (SRB/ES/2021/22) un tā pielikumus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;
piespriest Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai ir izvirzīti šādi pamati.
Pirmais prasības pamats: 2021. gada 14.aprīļa lēmumā esot izdarīts būtisku procedūras noteikumu pārkāpums LESD 263. panta otrās daļas izpratnē, jo lēmuma autentiskums nav pienācīgi apliecināts.
Otrais prasības pamats: 2021. gada 14.aprīļa lēmumā un tā I, II un III pielikumā esot izdarīts būtisku procedūras noteikumu pārkāpums LESD 263. panta otrās daļas izpratnē un neesot ievērotas tiesības uz labu pārvaldību, jo tajos neesot sniegts pietiekams pamatojums LESD 296. panta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē.
Trešais prasības pamats: 2021. gada 14.aprīļa lēmumā un tā I un II pielikumā neesot ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību Hartas 47. panta pirmās daļas izpratnē, jo faktiski neesot iespējams šā lēmuma satura pareizību iedarbīgi pārbaudīt tiesā.
Ceturtais prasības pamats: 2021. gada 14.aprīļa lēmums un tā pielikumi esot prettiesiski, jo prettiesisks esot Deleģētās regulas (ES) 2015/63 1 4.–7. un 9. pants. Šajās normās neesot ievērotas “iestāžu” tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo uz to pamata nenovēršami tiekot pieņemti nepārskatāmi lēmumi.
Piektais prasības pamats: Ja būtu uzskatāms, ka šāds nepārskatāms “iestāžu” iemaksu aprēķins ir paredzēts jau Regulas Nr. 806/2014 2 70. panta 2. punktā un Direktīvas 2014/59 3 103. panta 2. un 7. punktā, tad arī šie tiesību akti ceturtajā pamatā minēto iemeslu dēļ esot prettiesiski, un līdz ar to tie esot jāatzīst par nepiemērojamiem.
Sestais prasības pamats: 2021. gada 14.aprīļa lēmums esot pretrunā Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. un 7. pantam un 20. panta 1. punktam, jo atbildētāja, aprēķinot korekcijas reizinātāju atkarībā no riska profila, neesot ņēmusi vērā nedz neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR), nedz minimuma prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām riska rādītāju (MREL), nedz riska rādītājus “sarežģītība” (complexity) un “noregulējamība” (resolvability).
Septītais prasības pamats: 2021. gada 14.aprīļa lēmumā un tā I, II un III pielikumā esot izdarīts būtisku procedūras noteikumu pārkāpums LESD 263. panta otrās daļas izpratnē un un neesot ievērotas tiesības uz labu pārvaldību Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo pirms lēmuma pieņemšanas prasītāja neesot tikusi uzklausīta.
____________
1 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz
ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11,44. lpp).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).