Language of document :

Prasība, kas celta 2021. gada 9. jūlijā – Norddeutsche Landesbank – Girozentrale/VNV

(Lieta T-412/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Norddeutsche Landesbank – Girozentrale (Hannovere, Vācija) (pārstāvji: D. Flore un J. Seitz, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt atbildētājas 2021. gada 14. aprīļa lēmumu (dokumenta numurs: SRB/ES/2021/22), tostarp tam pievienotos pielikumus, it īpaši I pielikumu par “Harmonizētajos pielikumos atsevišķi (katrai iestādei) norādītajiem aprēķina attiecībā uz ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu rezultātiem”, ciktāl tiem ir nozīme attiecībā uz prasītāju;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz šādiem pamatiem.

Pirmais prasības pamats: tiesību tikt uzklausītam pārkāpums

Atbildēja neesot uzklausījusi prasītāju pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un tādējādi esot pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu.

Otrais prasības pamats: procesuālo noteikumu pārkāpums

Apstrīdētais lēmums esot spēkā neesošs, jo tas esot pieņemts, pārkāpjot vispārīgos procesuālos noteikumus, kas izriet no Hartas 41. panta un LESD 298. panta, vispārējajiem tiesību principiem un atbildētājas iekšējā reglamenta.

Trešais prasības pamats: apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkums

Pretēji LESD 296. pantam apstrīdētais lēmums neietverot pietiekamu pamatojumu, it īpaši pamatojumam trūkstot norādes uz konkrētu gadījumu, kā arī svarīgu apsvērumu apraksta saistībā ar samērīgumu un novērtējuma brīvību.

Turklāt gada iemaksas aprēķins neesot skaidrs, it īpaši tāpēc, ka neesot lietoti vienoti jēdzieni un neesot aprakstīti svarīgi starpposmi.

Ceturtais prasības pamats: pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums, jo apstrīdēto lēmumu neesot iespējams pārbaudīt

Apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkums ievērojami apgrūtinot prasītājai pārbaudi tiesā.

Tādējādi prasītāja it īpaši pārkāpjot procesuālo sacīkstes principu, saskaņā ar kuru dalībniekiem atbilstoši sacīkstes principam ir jāvar apspriest gan faktiskie, gan tiesiskie apstākļi, kam ir izšķiroša nozīme lietas risinājumam.

Piektais prasības pamats: IPS (Institutional Protection Scheme [Institucionālās aizsardzības shēma]) indikatora piemērošana, pārkāpjot augstāka juridiska spēka tiesības

Piemērojot IPS indikatoru, neesot ņemta vērā prasītājas dalības Krājkašu finanšu grupas institucionālajā aizsardzības sistēmā nozīme.

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 1 6. panta 5. punkta otro teikumu atbildētājai esot bijis jāņem vērā arī tas, ka attiecīgās iestādes likvidācijas un līdz ar to arī Vienotā noregulējuma valdes izmantošanas iespēja ir neliela, un ir jāievēro samērīguma princips.

Sestais prasības pamats: MREL (Minimum Requirements for own funds and Eligible Liabilities [minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām]) neievērošana attiecībā uz pīlāru “Riska darījumi”, pārkāpjot Deleģēto regulu (ES) 2015/63

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu atbildētājai esot bijis jāņem vērā prasītājas MREL rādītājs 67,6 % apmērā, kas pārsniedz vidējo un tālu pārsniedz Vienotās noregulējuma valdes noteikto minimālo rādītāju 8 % apmērā.

Septītais prasības pamats: riska korekcijas reizinātāja piemērošana pārkāpjot Deleģēto regulu (ES) 2015/63, kas esot jāinterpretē augstāka juridiska spēka tiesību gaismā

Nosakot riska korekcijas reizinātāju, atbildētājai esot bijis jāņem vērā tas, ka saistību neizpildes varbūtība ir neliela, un prasītājas MREL rādītājs, kas pārsniedz vidējo, saskaņā ar principu vadīties no riska profila un pamattiesībām uz uzņēmējdarbības brīvību atbilstoši Hartas 16. pantam.

Astotais prasības pamats (pakārtoti): Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrais teikums pārkāpjot augstāka juridiska spēka tiesības

Paredzot Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrajā teikumā IPS indikatora relativizēšanu, šajā tiesību normā esot pārkāpts vispārējais vienlīdzības princips, kas noteikts Hartas 20. pantā, un samērīguma princips, jo attieksme pret iestādēm, uz kurām attiecas vienāda institucionāla aizsardzība un kam līdz ar to ir vienāda saistību neizpildes iespēja, varot būt atšķirīga.

____________

1 Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).