Prasība, kas celta 2021. gada 24. augustā – PV/Komisija

(Lieta T-78/21)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PV (pārstāvis: D. Birkenmaier, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

atcelt šādus lēmumus: 2020. gada 20. jūlija lēmumu par sākotnējā pieteikuma noraidīšanu D/191/20, 2021. gada 29. janvāra lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/458/20, 2021. gada 1 jūlija lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/137/21, kā arī 2021. gada 26. februāra lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/512/20 visos to aspektos, balstoties uz vispārējo tiesību principu fraus omnia corrompit tipiskas tīšas maldināšanas vai sociālo tiesību iznīcināšanas dēļ, kas ir aizliegts saskaņā ar Pamattiesību hartas 34. pantu;

atcelt 2021. gada 26. februāra lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/512/20, jo ir pārkāpts Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts;

piešķirt šādas kompensācijas, pamatojoties uz LESD 268. un 340. pantu:

piespriest atlīdzināt morālo kaitējumu 100 000 EUR apmērā un materiālos zaudējums 47 221,02 EUR apmērā, kuri ir radušies minēto apstrīdēto lēmumu noraidīšanas dēļ, kas kopā ir 147 221,02 EUR, saglabājot iespēju šo summu pārskatīt, un pieskaitot nokavējuma un kompensācijas procentus līdz pilnīgai summas samaksai;

katrā gadījumā,

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar juridisko palīdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza desmit pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Pamattiesību harta”) 1., 3., un 4. pants un 31. panta 1. punkts, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 1.e panta 2. punkts un 12.a pants.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vispārējais tiesību princips fraus omnia corrumpit un Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts, jo lēmumā par prasītāja visu pensijas tiesību atcelšanu ir viltots paraksts.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta apzināta ļaunprātība un līdzekļu piesavināšanās, kas novedis pie atkārtota principa fraus omnia corrumpit pārkāpuma.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO) esot pārkāpis Civildienesta noteikumu 59. un 60. pantu, tiesiskuma principu un sabiedrisko kārtību, jo tā kompetencē neesot ar patvaļīgu sankciju atcelt pensijas tiesības atsevišķam indivīdam.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots kvalificēts Pamattiesību hartas 34. panta pārkāpums, iznīcinot sociālas tiesības, un Civildienesta noteikumu 77. panta pārkāpums, jo tā rezultātā tiekot atceltas pensijas tiesības.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots non bis in idem tiesību principa un Pamattiesību hartas 50. panta, kā arī Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 3. punkta pārkāpums.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots kvalificēts Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums, jo sodīšana ar atstādināšanu no amata ir smagākais Civildienesta noteikumos paredzētais sods, kam Komisija turklāt pievienojusi visu pensijas tiesību atcelšanu uz mūžu.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka PMO dienesti esot nepareizi izmantojuši pilnvaras, jo lēmumu par pensijas tiesību samazināšanu pro tempore var pieņemt tikai no trim dienestiem izveidota iecēlējinstitūcija disciplinārā atstādināšanas no amata procedūrā atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunktam.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa un Pamattiesību hartas 20. panta pārkāpums. Prasītājs apgalvo, ka ierēdnim, kurš atstādināts no amata par ievērojami smagākiem pārkāpumiem nekā tie, kuru dēļ no amata ir atstādināts prasītājs, būtu noteikts daudz vieglāks sods nekā izdienas pensijas ieturēšana.

____________