Lieta T‑565/08

Corsica Ferries France SAS

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Jūras kabotāžas sektors – Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Kritērija par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā pārbaude – Dalībvalstu sociālā politika – Pārstrukturēšanas atbalsts – Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, iedarbība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 11. septembra spriedums

1.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība

(EKL 253. pants)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Saistība starp pienākumu norādīt pamatojumu un dienesta noslēpuma ievērošanu

(EKL 253. un 287. pants)

3.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Administratīvais process – Komisijas pienākums likt ieinteresētajām personām iesniegt to apsvērumus – Ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību liegšana

(EKL 88. panta 2. punkts un 253. pants)

5.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi definīcija – Dalībvalstu rīcības brīvība – Ierobežojumi – Komisijas kontrole, kas aprobežojas ar acīmredzamu kļūdu gadījumiem

(EKL 86. panta 2. punkts)

6.      EK līgums – Īpašumtiesību sistēmas – Dalībvalstu brīvība iesaistīties saimnieciskā darbībā – Saistība ar tiesību normām valsts atbalsta jomā

(EKL 87. panta 1. punkts un 295. pants)

7.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Nepieciešamība salīdzināt valsts ieguldītāja rīcību ar privātas holdinga sabiedrības vai uzņēmumu grupas rīcību, kas ievēro ilgāka termiņa rentabilitātes perspektīvas

(EKL 87. panta 1. punkts)

8.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Uzņēmuma sociālās atbildības un uzņēmējdarbības vides ņemšana vērā – Papildu atlaišanas pabalsti – Vērtēšanas kritēriji

(EKL 87. panta 1. punkts)

9.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Komisijas pienākums precīzi definēt valsts saimnieciskās darbības, lai varētu noteikt references privāto ieguldītāju – Kļūda tiesību piemērošanā šādas definīcijas neesamības dēļ

(EKL 87. panta 1. punkts)

10.    Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem elementiem – Pārbaude tiesā

(EKL 87. panta 1. punkts)

11.    Valsts atbalsts – Jēdziens – Privātā ieguldītāja kritērijs – Kapitālieguldījums – Privāto un valsts ieguldītāju ieguldījumi – Vērtēšanas kritēriji

(EKL 87. panta 1. punkts)

12.    Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts intervence, atvieglojot izmaksas, kuras parasti jāmaksā no uzņēmuma budžeta – Ietveršana – Avanss uz norēķinu kontu par labu uzņēmuma atlaistajiem darbiniekiem, kas ir paredzēts, lai finansētu nākotnē maksājamo papildu pabalstu izmaksas – Ietveršana

(EKL 87. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 42. punktu)

2.      EKL 287. pantā ir noteikts Kopienas iestāžu locekļu, ierēdņu un pārējo darbinieku pienākums neizpaust informāciju, uz ko pēc tās rakstura attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumus. Tomēr attiecībā uz EKL 253. pantā noteikto pienākumu iestāžu aktos norādīt pamatojumu pamatojuma nesniegšana nevar tikt attaisnota ar minētajā 287. pantā ietverto pienākumu neizpaust dienesta noslēpumus. Proti, pienākumu neizpaust dienesta noslēpumus tātad šajā ziņā nevar interpretēt tik plaši, ka tas pienākumam norādīt pamatojumu atņem tā būtisko saturu, aizskarot dalībvalstu un ieinteresēto lietas dalībnieku tiesības uz aizstāvību. It īpaši prasība pamatot valsts atbalsta jomā pieņemtu lēmumu nav nosakāma, ņemot vērā vienīgi tās dalībvalsts interesi saņemt informāciju, kurai šis lēmums ir adresēts. Ja Komisija apstiprina pasākumu, kuru tai lūgusi apstiprināt dalībvalsts, proti, tā atļauj īstenot atbalsta nodomu, tās interese saņemt pamatotu lēmumu atšķirībā no atbalsta saņēmēja konkurentu intereses var būt tikai ļoti neliela.

(sal. ar 43. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 44. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 50. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 56. un 65. punktu)

6.      Valsts iestāžu iesaistīšanās uzņēmuma kapitālā, lai arī kādā veidā tā notiktu, var tikt uzskatīta par valsts atbalstu. Tomēr saskaņā ar EK līguma 295. pantu šis līgums neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu. Tādējādi dalībvalstis līdzīgi kā privātie uzņēmumi var brīvi veikt saimniecisko darbību – tieši vai netieši. No šī vienlīdzīgas attieksmes pret valsts un privāto sektoru principa izriet, ka dalībvalstis var ieguldīt saimnieciskajā darbībā un ka kapitālu, ko valsts ir tieši vai netieši nodevusi uzņēmuma rīcībā apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem, nevar kvalificēt par valsts atbalstu.

(sal. ar 76. un 77. punktu)

7.      Privātā ieguldītāja kritērija valsts atbalsta jomā pārbaudes vajadzībām ir jānošķir pienākumi, kas valstij ir jāuzņemas kā uzņēmumam, kurš veic saimniecisko darbību, un pienākumi, kas tai var rasties kā valsts varai. Proti, kad valsts iegulda, īstenojot valsts varu, valsts rīcība nevar tikt salīdzināta ar tirgus dalībnieka vai privātā ieguldītāja rīcību tirgus ekonomikā.

Tomēr, šādi nošķirot saimnieciskās darbības, no vienas puses, un valsts varas iesaistīšanos, no otras puses, ir jāņem vērā, ka privātā ieguldītāja rīcība, ar kuru ir jāsalīdzina valsts ieguldītāja rīcība, ne vienmēr būs tāda kā parastam ieguldītājam, kas kapitālu iegulda atkarībā no tā rentabilitātes viedokļa vairāk vai mazāk īstermiņā. Šai rīcībai ir jābūt vismaz tādai, kas piemīt privātai holdinga sabiedrībai vai privātai uzņēmumu grupai, kura savā darbībā īsteno strukturālu, globālu vai nozares politiku un ievēro ilgāka termiņa rentabilitātes perspektīvas.

(sal. ar 79. un 80. punktu)

8.      Ir nepieciešams, ka valsts atbalsta kontrole atspoguļo gan valsts sociālo tiesību aktu satura, gan lielo uzņēmumu grupu sociālo attiecību prakses attīstību gan attiecībā uz privāto uzņēmumu ieguldījumiem, gan valsts ieguldījumiem – atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam, un nemazinot tā lietderīgo iedarbību.

Informēts privātais ieguldītājs sociālajā tirgus ekonomikā nevar neņemt vērā, pirmkārt, savu atbildību pret visām uzņēmumā iesaistītajām pusēm un, otrkārt, sociālā, ekonomiskā un vides konteksta attīstību, kurā tas attīstās. Sociālās atbildības un uzņēmējdarbības vides izaicinājumiem faktiski var būt nozīmīga ietekme uz informēta privātā uzņēmēja konkrētiem lēmumiem un stratēģiskajiem virzieniem. Informēta privātā uzņēmēja ilgtermiņa ekonomisko racionalitāti tātad nevar izvērtēt, neņemot vērā šos apsvērumus.

Šajā ziņā atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem tas, ka privātais ieguldītājs izmaksā papildu atlaišanas pabalstus, principā var tikt uzskatīts par tiesisku un lietderīgu praksi, lai veicinātu pieklusinātu sociālo dialogu un saglabātu sabiedrības vai sabiedrību grupas tēlu. Proti, atlaišanas papildu pabalstu izmaksas ir jānošķir no sociālā nodrošinājuma izmaksām, kas būtu jāsedz valstij sabiedrības likvidācijas gadījumā. Ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, arī dalībvalstīm valsts uzņēmuma likvidācijas gadījumā ir iespēja izmaksāt papildu atlaišanas pabalstus, lai arī to pienākumi a priori nedrīkstētu pārsniegt stingri noteikto likumisko un līgumisko minimumu.

Tomēr leģitīmu apsvērumu dēļ šo papildu izmaksu uzņemšanās nedrīkst pārsniegt vienīgi sociālo vai pat politisko mērķi, pretējā gadījumā rodas neatbilstība kritērijam par privāto ieguldītāju. Nepastāvot pat ilgtermiņa ekonomiskai racionalitātei, tādu izmaksu uzņemšanās, kas pārsniedz stingri noteiktus likumiskus un līgumiskus pienākumus, tātad ir jāuzskata par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.

Šajā ziņā dalībvalsts kā globālā ieguldītāja tirgus ekonomikā tēla aizsardzību, nepastāvot īpašiem apstākļiem un bez īpaši pārliecinošas argumentācijas, nevar uzskatīt par pietiekamu pamatojumu, kas pierāda tādu papildu izmaksu kā papildu atlaišanas pabalsts uzņemšanās ekonomisko racionalitāti ilgtermiņā. Atļaut Komisijai kopsavilkuma veidā atsaukties uz dalībvalsts kā globālā tirgus dalībnieka tēlu, lai pamatotu atbalsta neesamību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, pirmkārt, kropļotu konkurences apstākļus kopējā tirgū par labu uzņēmumiem, kas darbojas dalībvalstīs, kurās valsts ekonomikas sektors ir attīstītāks, un, otrkārt, nepamatoti mazinātu Kopienu tiesību normu lietderīgo iedarbību valsts atbalsta jomā.

(sal. ar 81.–85. punktu)

9.      Saistībā ar privātā ieguldītāja kritērija pārbaudi Komisijai, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, ir jādefinē valsts saimnieciskās darbības, it īpaši ģeogrāfiskā un sektoru līmenī, attiecībā uz kuriem ir jāizvērtē šīs valsts rīcības ilgtermiņa ekonomiskā racionalitāte.

Proti, konkrēto saimniecisko darbību pietiekami precīzas definīcijas neesamības gadījumā Komisija nevarēja, no vienas puses, sniegt references privāto ieguldītāju definīciju un līdz ar to, pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem elementiem, secināt pietiekami nostiprinājušās prakses esamību starp šiem ieguldītājiem. No otras puses, nepastāvot šādam salīdzināšanas kritērijam, konkrēto saimniecisko darbību definīcija ir vajadzīga arī, lai pierādītu saprātīgu un pietiekami pamatotu iespējamību, ka dalībvalsts pat ilgtermiņā gūst netiešu materiālu labumu no konkrētās rīcības.

Nepastāvot šādai definīcijai, principā Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt konkrētā pasākuma ilgtermiņa ekonomisko racionalitāti. Šajā ziņā Komisija pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā.

(sal. ar 86., 87. un 94. punktu)

10.    Valsts atbalsta jēdzienam, kāds tas ir definēts Līgumā, ir juridisks raksturs un tas ir interpretējams saskaņā ar objektīviem elementiem. Šī iemesla dēļ Savienības tiesai principā ir pienākums, ņemot vērā gan konkrētos tajā izskatāmās lietas apstākļus, gan Komisijas veiktā novērtējuma tehnisko vai komplekso raksturu, veikt pilnīgu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Savienības tiesai ir jāpārbauda tostarp ne vien izvirzīto pierādījumu saturiskā pareizība, ticamība un saskaņotība, bet arī, vai šie pierādījumi veido atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šie pierādījumi ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.

(sal. ar 88. punktu)

11.    Lai noteiktu, vai valsts izcelsmes ieguldījums ietver valsts atbalsta pazīmes 87. panta 1. punkta izpratnē, ir jāizvērtē, vai privātais ieguldītājs līdzīgos apstākļos būtu veicis šādu ieguldījumu. Gadījumā, ja valsts tieši vai netieši nodod kapitālu uzņēmuma rīcībā apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus nosacījumiem, tas, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu starp valsts un privāto sektoru, nevar tikt kvalificēts kā valsts atbalsts. Tādējādi ir jāuzskata, ka kapitāla ieguldījums no valsts līdzekļiem ir uzskatāms par atbilstīgu kritērijam par privāto ieguldītāju un tādēļ tas nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas tostarp ir veikts vienlaikus ar ievērojamu privātā ieguldītāja kapitāla ieguldījumu līdzīgos apstākļos.

Privāto un valsts ieguldītāju ieguldījumu vienlaicīgums tomēr labākajā gadījumā ir vienīgi norāde, kas ļauj drīzāk spriest par atbalsta neesamību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē. Proti, šie ieguldījumi ir jāveic līdzīgos apstākļos. Tā kā privātā ieguldītāja kritērija pārbaudes mērķis ir salīdzināt valsts rīcību ar hipotētiska privātā ieguldītāja rīcību, nevar noliegt, ka ieguldītāju, kas gatavi vienlaikus veikt nozīmīgus ieguldījumus, esamība padara vienkāršāku šāda kritērija pārbaudi. Tomēr visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie elementi ir jāņem vērā konkrēto ieguldījumu tiesiskuma izvērtēšanā saskaņā ar Kopienu tiesību normām valsts atbalsta jomā. Laika aspekts tātad ir dabiski nozīmīgs, bet vienlaicīgums principā nevar tikt uzskatīts par pietiekamu kritēriju.

Līdz ar to, tā kā vienlaicīgumu var uzskatīt tikai par norādi, kas ļautu drīzāk spriest par valsts atbalsta neesamību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, saprotams, ka to nevar vērtēt šauri.

(sal. ar 115., 117. un 118. punktu)

12.    Valsts atbalsta jomā ar to vien, ka pasākumam ir sociāls mērķis, nepietiek, lai jau no paša sākuma ļautu izvairīties no atbalsta kvalifikācijas EKL 87. panta izpratnē. Faktiski šī panta 1. punktā nav paredzēts dalījums atkarībā no tā, kādi ir valsts iejaukšanās pasākuma iemesli vai mērķi, bet šie pasākumi ir definēti, ņemot vērā to radītās sekas. Atbalsta jēdziens ietver valsts iejaukšanās pasākumus, kuri dažādos veidos atvieglo maksājumus, kas parasti maksājami no uzņēmuma budžeta.

Atbalsta jēdziens ne vienmēr nozīmē, ka ir jāuzņemas likumisks pienākums, bet drīzāk nozīmē, ka izdevumi, kuri citkārt būtu jāmaksā no uzņēmuma budžeta, tiek samazināti. No uzņēmuma ikdienas vadības izrietošo izdevumu definīcija pēc sava rakstura nevar ietvert tikai likumiskos vai līgumiskos pienākumus. Tāpat ar to, ka atbalsta indivīdiem tiešie saņēmēji ir darbinieki, nepietiek, lai pierādītu atbalsta par labu to darba devējam neesamību.

Attiecībā uz tādu pasākumu kā uzņēmuma piešķirtais avanss uz norēķinu kontu par labu uzņēmuma atlaistajiem darbiniekiem, kas ir paredzēts, lai finansētu nākotnē maksājamo papildu pabalstu izmaksas saistībā ar [kapitāla] pārņēmēju, iespējams, ieviesto personāla samazināšanas plānu, tas, ka šis pasākums neizriet no stingriem likumiskiem un līgumiskiem pienākumiem, principā nevar izslēgt valsts atbalsta kvalifikāciju saskaņā ar EKL 87. panta 1. punktu.

Turklāt darījuma konta, kurā ir ieskaitīti līdzekļi atbalstam indivīdiem, esamība iedrošina uzņēmuma darbiniekus pamest uzņēmumu vai vismaz to pamest, nerisinot sarunas par viņu aiziešanu, it īpaši attiecībā uz papildu atlaišanas pabalsta iespējamo piešķiršanu, un tas viss rada netiešu ekonomisku priekšrocību šim uzņēmumam.

Komisija tātad pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kad tā šos atbalsta indivīdiem pasākumus kvalificē kā pasākumus, kas nav uzskatāmi par atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.

(sal. ar 136., 137., 139., 143., 144. un 147. punktu)