Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. aprīlī iesniedza Rechtbank Den Haag, tiesas sēdes vieta – Amsterdama (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie
(lieta C-213/17)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank Den Haag, tiesas sēdes vieta – Amsterdama
Pamatlietas puses
Prasītājs: X
Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie
Prejudiciālie jautājumi
1) Vai Dublinas regulas 1 23. panta 3. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka Itālija ir kļuvusi atbildīga par prasītāja tajā 2014. gada 23. oktobrī iesniegtā pieteikuma par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu izskatīšanu, lai gan Nīderlande bija sākotnējā atbildīgā dalībvalsts, pamatojoties uz tajā pirms tam iesniegtajiem pieteikumiem par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu Dublinas regulas 2. panta d) punkta izpratnē, no kuriem pēdējais iesniegtais pieteikums tobrīd vēl tika izskatīts Nīderlandē, jo Afdeling bestuursrechtspraak van de Raad van State [Valsts Padomes Administratīvo tiesību nodaļa] vēl nebija pieņēmusi nolēmumu par prasītāja iesniegto apelācijas sūdzību par [..] Rechtbank [Den Haag [Hāgas tiesa], tiesas sēdes vieta – Midelburga] 2014. gada 7. jūlija nolēmumu [AWB 14/13866]?
2) Vai no Dublinas regulas 18. panta 2. punkta izriet, ka Nīderlandes iestādēm nekavējoties pēc pieprasījuma par atbildības atzīšanu iesniegšanas bija jāaptur pieteikuma par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu izskatīšana, kas vēl norisinājās Nīderlandē, kad 2015. gada 5. martā šis pieteikums tika iesniegts, un pēc 24. pantā paredzētā termiņa, atsaucot vai grozot iepriekš pieņemto 2014. gada 11. jūnija lēmumu, ar kuru 2014. gada 4. jūnija patvēruma pieteikums tika noraidīts, tā bija jāizbeidz?
3) Ja uz otro jautājumu ir jāatbild apstiprinoši, vai atbildība par prasītāja iesniegtā pieteikuma par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu izskatīšanu nav pārgājusi uz Itāliju, bet gan atbildīgas joprojām ir Nīderlandes iestādes, jo atbildētājs 2014. gada 11. jūnija lēmumu nav atsaucis vai grozījis?
4) Vai Nīderlandes iestādes, neinformējot par to, ka Nīderlandē Afdeling izskatīšanā atradās vēl viena apelācijas sūdzība saistībā ar otro patvēruma piešķiršanas tiesvedību, nav izpildījušas to pienākumu saskaņā ar Dublinas regulas 24. panta 5. punktu sniegt Itālijas iestādēm informāciju, pamatojoties uz kuru tās varēja pārbaudīt, vai to valsts, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem kritērijiem, ir atbildīga?
5) Ja uz ceturto jautājumu ir jāatbild apstiprinoši, vai šī pienākuma neizpildes dēļ ir jāsecina, ka tādējādi atbildība izskatīt prasītāja pieteikumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu nav pārgājusi uz Itāliju, bet gan atbildīgas joprojām ir Nīderlandes iestādes?
6) Ja Nīderlandes iestādes vairs nebija atbildīgas, vai Nīderlandes iestādēm sakarā ar Itālijas izpildīto prasītāja izdošanu Nīderlandei saistībā ar tā krimināllietu, pamatojoties uz Dublinas regulas 17. panta 1. punktu un atkāpjoties no Dublinas regulas 3. panta 1. punkta, bija jāpārbauda viņa Itālijā iesniegtais pieteikums par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu, un vai tāpēc tās, rīkojoties saprātīgi, nedrīkstēja izmantot Dublinas regulas 24. panta 1. punktā paredzētās tiesības iesniegt Itālijas iestādēm pieprasījumu par prasītāja atpakaļuzņemšanu?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180, 31. lpp.).