Prasība, kas celta 2013. gada 6. novembrī – FK/Komisija

(lieta T-248/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: FK (Damaska, Sīrija) (pārstāvji – E. Grieves, Barrister, un J. Carey, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt Komisijas 2007. gada 10. janvāra Regulu (EK) Nr. 14/2007, ar kuru 74. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar ko nosaka konkrētus, īpašus, ierobežojošus, pret noteiktām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban, vērstus pasākumus un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001 (OV L 6, 6. lpp.), ciktāl tā ir piemērojama prasītājam, un Komisijas 2013. gada 6. marta lēmumu par viņa saglabāšanu sarakstā;

piespiest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums netika pieņemts nekavējoties vai saprātīgā laikposmā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi, vai prasītājs atbilst attiecīgajiem kritērijiem. Konkrētāk, prasītājs pagalvo, ka Komisija: (a) nemeklēja un/vai neieguva pierādījumus apgalvojumiem; (b) nenodrošināja, ka pamatojums atbilst formulējumam, ko izmantojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Sankciju komiteja, necentās un/vai nepanāca to, ka tās apgalvojumi būtu pietiekami detalizēti, lai prasītājam ļautu efektīvi aizstāvēties; (c) neizvērtēja, vai kādi no pieņēmumiem nav balstīti uz informāciju, kas iegūta spīdzinot; un (d) nemeklēja un/vai neieguva jebkādus attaisnojošus pierādījumus.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pareizi piemērojusi pienākumu iesniegt pierādījumus un pierādījumu līmeni.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas izmantotais pamatojums ir juridiski nepareizs, jo: (a) neviens no pieņēmumiem nav pamatots ar pierādījumiem, tādējādi nav pierādīts, ka pieņēmumi ir pamatoti; (b) daži pieņēmumi nav pietiekami precīzi, lai prasītājs varētu efektīvi tos apstrīdēt; (c) daži pieņēmumi ir tik aizvēsturiski un/vai neskaidri, ka nav iespējams racionāli tos saistīt ar attiecīgajiem kritērijiem; un (d) daži pieņēmumi ir pretrunā attaisnojošiem pierādījumiem.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav panākusi samērīgumu, līdzsvarojot prasītāja pamattiesības ar faktiskajiem draudiem, kurus viņš, kā apgalvots, rada.