CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 22. jūnijā

Lieta F‑78/09

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Izdevumu atlīdzināšana – Iespēja celt paralēlu prasību – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko L. Markučio [L. Marcuccio] lūdz tostarp piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kuri tam esot radušies sakarā ar to, ka Komisija ir atteikusies atlīdzināt viņam atmaksājamos tiesāšanās izdevumus, kuri viņam esot radušies lietā T‑18/04

Nolēmums      Prasītāja prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lūgums atcelt pirmstiesas lēmumu, ar ko noraidīts lūgums par zaudējumu atlīdzību – Lūgums, kam nav autonoma rakstura salīdzinājumā ar prasījumiem par zaudējumu atlīdzību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Priekšmets

(Vispārējās tiesas Reglamenta 92. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Iestādes lēmums noraidīt lūgumu par zaudējumu atlīdzību ir neatņemama daļa administratīvajā procedūrā, kas norisinās, pirms Vispārējā tiesā tiek iesniegta prasība par atbildību. Līdz ar to prasījumi par atcelšanu nevar tikt izvērtēti autonomi salīdzinājumā ar prasījumiem par zaudējumu atlīdzību.

Akta, kurā izklāstīta iestādes nostāja pirmstiesas posmā, vienīgais rezultāts ir ļaut lietas dalībniekam, kam nodarīts kaitējums, iesniegt Vispārējā tiesā prasību par zaudējumu atlīdzību.

(skat. 17. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 18. decembris, T‑90/95 Gill/Komisija, Recueil FP, I‑A‑471. un II‑1231. lpp., 45. punkts; 2001. gada 6. marts, T‑77/99 Ojha/Komisija, Recueil FP, I‑A‑61. un II‑293. lpp., 68. punkts; 2002. gada 5. decembris, T‑209/99 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑243. un II‑1211. lpp., 32. punkts.

2.      Vispārējās tiesas Reglamenta 92. panta 1. punktā paredzētā īpašā procedūra par tiesāšanās izdevumu noteikšanu nav paredzēta prasījumiem par tādām pašām summām vai summām, kas radušās viena un tā paša iemesla dēļ tādas prasības ietvaros, ar kuru tiek apstrīdēta Savienības ārpuslīgumiskā atbildība.

Tādējādi Vispārējās tiesas Reglamenta 92. panta 1. punktam ir pretrunā, ka prasītājs, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 91. pantu, ceļ tādu prasību par zaudējumu atlīdzību, kurai patiesībā ir tāds pats priekšmets kā prasījumam par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.

(skat. 20. un 22. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑351/03 Schneider Electric/Komisija, Krājums, II‑2237. lpp., 297. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑70/07 Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑423. un II‑A‑1‑2293. lpp., 17. un 18. punkts.