Language of document :

Prasība, kas celta 2021. gada 11. martā – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-157/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EU, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai 1 kopumā;

piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1)    Pamats par spēkā esoša juridiskā pamata neesamību Regulai 2020/2092.

Polija apgalvo, ka regula, kas pieņemta, pamatojoties uz LESD 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nevar ietvert norādes par tādu principu pārkāpumu, kas veido jēdzienu “tiesiskums”, vai dot Komisijai un Padomei pilnvaras konstatēt dalībvalsts pieļautos šo principu pārkāpumus, un tā rezultātā īstenošanas aktos noteikt aizsardzības pasākumus Savienības budžetam. Turklāt Polija norāda, ka izveidotais mehānisms neatbilst prasībām, kādām ir jāatbilst nosacītības režīmam, un tādēļ tas esot sodu uzlikšanas mehānisms dalībvalstīm par Līgumos noteikto saistību neizpildi.

2)    Pakārtoti, – gadījumam, ja Tiesa atzītu, ka Savienības likumdevēja kompetencē bija pieņemt Regulu 2020/2092, – pamats par nepareizu juridisko pamatu šai regulai.

3)    Pakārtoti, – gadījumam, ja Tiesa atzītu, ka Savienības likumdevēja kompetencē bija pieņemt Regulu 2020/2092, – pamats par Protokola (Nr.2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu pārkāpumu.

4)    Pamats par LESD 296. panta otrās daļas pārkāpumu nepietiekama pamatojuma priekšlikumā Regulai 2020/2092 dēļ.

5)    Pamats par LES 7. panta pārkāpumu.

Polija norāda, ka ar Regulu 2020/2092 ir izveidots jauns, Līgumos neparedzēts kontroles mehānisms attiecībā uz to, kā dalībvalstis ievēro tiesiskumu, un tādējādi tā rada sekas, kas pielīdzināmas Līgumu grozījumiem. Turklāt, tā kā ar Regulu 2020/2092 izveidotā mehānisma mērķis pārklājas ar LES 7. pantā paredzētās procedūras mērķi, Regula 2020/2092 izraisa to, ka tiek apieta LES 7. pantā paredzētā procedūra, radot šaubas par tās turpmākās piemērošanas lietderību un tātad izraisot tās jēgas zudumu.

6)    Pamats par LESD 269. panta pirmās daļas pārkāpumu tādēļ, ka “tiesiskuma” vērtība kā LES 2. pantā minētais primāro tiesību jēdziens tiek definēta, izmantojot atvasināto tiesību aktu, proti, Regulu 2020/2092.

7)    Pamats par LES 4. panta 1. punkta un 2. punkta otrā teikuma, kā arī 5. panta 2. punkta pārkāpumu.

Šajā pamatā tiek paplašināta pirmajā pamatā izvirzītā argumentācija. Polija apgalvo, ka, izveidojot Regulā 2020/2092 paredzēto kontroles mehānismu attiecībā uz to, kā dalībvalstis ievēro tiesiskuma principus, Savienības likumdevējs esot pārkāpis kompetences piešķiršanas principu, kurš noteikts LES 4. panta 1. punktā un 5. panta 2. punktā. Turklāt Polija norāda, ka likumdevējs esot pārkāpis arī LES 4. panta 2. punkta otrajā teikumā noteikto pienākumu respektēt valsts galvenās funkcijas, tostarp valsts teritoriālās integritātes nodrošināšanu, likumības un kārtības uzturēšanu un valsts drošības aizsargāšanu.

8)    Pamats par vienlīdzīgas attieksmes pret dalībvalstīm principa pārkāpumu (LES 4. panta 2. punkta pirmais teikums).

Polija apgalvo, ka minētās regulas tiesību normās nav garantēts, ka pirms konstatējuma, ka kāda dalībvalsts nav ievērojusi tiesiskuma principus, tiks veikts “dziļš, kvalitatīvs vērtējums”, kas būs objektīvs, neitrāls un taisnīgs. Polija turklāt norāda, ka Savienības budžeta aizsardzības pasākumu noteikšanas procedūra rada mazāko un vidējo dalībvalstu tiešu un viennozīmīgu diskrimināciju salīdzinājumā ar lielajām valstīm.

9)    Pamats par tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

Polija apgalvo, ka Regulas 2020/2092 noteikumi, it īpaši 3. pantā un 4. panta 2. punktā paredzētie priekšnoteikumi tam, lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumu, neatbilst skaidrības un precizitātes prasībām.

10)    Pamats par samērīguma principa pārkāpumu (LES 5. panta 4. punkts).

11)    Pamats par pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo izveidotā mehānisma patiesais mērķis esot nevis Savienības budžeta aizsardzība, bet gan LES 7. pantā paredzētās procedūras sākšanas formālo prasību apiešana, ka arī materiāltiesisko prasību procesa uzsākšanai atbilstoši LESD 258. pantam apiešana.

____________

1 OV L 2020, 433I, 1. lpp.