Prasība, kas celta 2021. gada 29. jūnijā – WV/EĀDD
(Lieta T-371/21)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: WV (pārstāvis – É. Boigelot, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt iecēlējinstitūcijas 2020. gada 26.augusta lēmumu – un, ciktāl nepieciešams, visus sagatavojošos aktus un lēmumus –, ar kuru tā nolemj, ka “atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunktam [konfidenciāla informācija]1 , Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ierēdnei, tiek piemērots sods – atstādināšana no amata, nesamazinot pensiju. Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā parakstīšanas”, tā atsauces numurs ir [konfidenciāla informācija], un to tajā pašā dienā ar e-pastu ir paziņojis [konfidenciāla informācija];
uzdot atlīdzināt visus zaudējumus, ko prasītāja ir cietusi vai cietīs šā apstrīdētā lēmuma īstenošanas rezultātā un tās apstrīdētās rīcības rezultātā, kuras gaitā šis lēmums tika pieņemts, zaudējumu summu provizoriski nosakot ex æquo et bono 3 500 000 euro apmērā; šī summa tiesvedības laikā var tikt palielināta;
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārmestie fakti nepastāv, ir izmantoti kļūdaini juridiskie pamati, pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 17. panta 1. punkts, 21. panta 1. punkts, 25. pants, 55.panta 1. punkts un 60. pants, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, sniegts nepietiekams pamatojums, nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un pārkāptas tiesības uz aizstāvību un “ne bis in idem” princips.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka disciplinārlietā ir pieļauti formas trūkumi un procesuālo noteikumu pārkāpumi, it īpaši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1. un 2. panta un 22. panta 1. punkta pārkāpums un vairāku Komisijas Lēmuma (2019. gada 12. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus īstenošanas noteikumus par administratīvās izmeklēšanas un disciplināro procedūru īstenošanu (turpmāk tekstā – “VĪN”) noteikumu pārkāpums, atkārtoti tiesību uz aizstāvību pārkāpumi un it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta – kurā ikvienai personai ir garantētas tiesības piekļūt lietas materiāliem, kas uz to attiecas, – pārkāpums, Civildienesta noteikumu 26. panta otrās daļas pārkāpums, nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, tiesību tikt uzklausītam pārkāpums, Hartas 41. panta 1. punkta un tajā nostiprinātā objektivitātes pienākuma pārkāpums, Regulas 2018/1725 1 , kā arī Regulas 2001/1049 2 pārkāpums, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa – kurš izriet no Hartas 47. pantā garantētā tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu jēdziena – pārkāpums, rūpības pienākuma pārkāpums, pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums un acīmredzama kļūda vērtējumā, pienākuma izmeklēšanu veikt objektīvi, neatkarīgi un padziļināti, ņemot vērā gan apsūdzošos, gan attaisnojošos pierādījumus, pārkāpums, un labas ticības un labas pārvaldības principu pārkāpums.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pants, tiesiskās drošības princips un samērīguma princips, kā arī ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka sods nav atbilstošs apgalvotajiem faktiem.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts nediskriminācijas princips, Civildienesta noteikumu 12. un 22.b pants, pienākums sniegt palīdzību, Civildienesta noteikumu 24. pants, notikusi pilnvaru ļaunprātīga un nepareiza izmantošana, pārkāptas Direktīvas 2019/1937 1 normas, pārkāptas Direktīvas 2000/78 2 un 2000/43 3 , pārkāpts lojālas sadarbības pienākums attiecībā pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par antisemītisma apkarošanu (2017/2692(RSP), Padomes 2020. gada 2. decembra deklarācija par antisemītisma apkarošanu, LES 2. un 3. pants, Eiropas [Savienības Pamattiesību] harta un Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas pakti par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
____________
1 Aizsegtie dati ir konfidenciāli.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV 2019, L 305, 17. lpp.).
1 Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).
1 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV 2000, L 180, 22. lpp.).