Apvienotās lietas T‑307/12 un T‑408/13

Adib Mayaleh

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Līdzekļu iesaldēšana – Sīrijas Centrālās bankas vadītāja amata pienākumi – Prasība atcelt tiesību aktu – Ierobežojošus pasākumus nosakoša tiesību akta paziņošana – Termiņš prasības celšanai – Pieņemamība – Tiesības uz aizstāvību – Lietas taisnīga izskatīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Pierādīšanas pienākums – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Samērīgums – Tiesības uz īpašumu – Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi – Ierobežojumu ieceļošanas jomā piemērošana dalībvalsts pilsonim – Savienības pilsoņu brīva pārvietošanās

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 5. novembra spriedums

1.      Tiesvedība – Lēmums vai regula, ar kuru tiesvedības laikā tiek aizstāts apstrīdētais akts – Jauns elements – Jaunu prasījumu pieļaujamība

(LESD 263. panta sestā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 48. panta 2. punkts; Padomes Lēmumi 2012/739/KĀDP un 2013/255/KĀDP)

2.      Tiesvedība – Akti, ar kuriem tiesvedības laikā atceļ un aizstāj apstrīdētos tiesību aktus – Pieteikums par atcelšanas prasījumu pielāgošanu, kas iesniegts tiesvedības laikā – Šāda pieteikuma iesniegšanas termiņš – Termiņa sākums – Jaunā tiesību akta paziņošanas ieinteresētajām personām datums – Pienākums paziņot, pat ja nav jauna pamatojuma

(LESD 263. panta sestā daļa; Padomes Regulas Nr. 36/2012 32. panta 1. un 2. punkts un Regula Nr. 363/2013)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi  –Termiņa sākums – Tiesību akts, kurā tiek paredzēti ierobežojoši pasākumi pret kādu personu vai organizāciju – Publicēts un adresātiem paziņots tiesību akts – Tiesību akta paziņošanas datums – Paziņošana ieinteresētajai personai ar publikāciju “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” – Pieļaujamība – Nosacījumi – Neiespējamība Padomei veikt paziņošanu

(LESD 263. panta sestā daļa un 275. panta otrā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 102. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 36/2012 32. panta 1. un 2. punkts un Regula Nr. 363/2013)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums – Paziņošana – Jēdziens – Paziņošana prasītāja pārstāvim – Nosacījums

(LESD 263. panta sestā daļa)

5.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Pienākums pamatojumu ieinteresētajai personai paziņot vienlaikus ar tai nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanu vai uzreiz pēc tam – Pamatojuma neesamības novēršana tiesvedības laikā – Nepieļaujamība

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Lēmumi 2011/782/KĀDP, 2012/256/KĀDP, 2012/739/KĀDP un 2013/255/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 36/2012, Nr. 410/2012 un Nr. 363/2013)

6.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Pienākums pamatojumu ieinteresētajai personai paziņot vienlaikus ar tai nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanu vai uzreiz pēc tam – Robežas – Savienības un dalībvalstu drošība vai to starptautisko attiecību uzturēšana – Lēmums, kas iekļaujas ieinteresētajai personai zināmos apstākļos, ļaujot tai saprast attiecībā uz to noteiktā pasākuma apjomu – Īsa pamatojuma pieļaujamība

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Lēmumi 2011/782/KĀDP, 2012/256/KĀDP, 2012/739/KĀDP un 2013/255/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 36/2012, Nr. 410/2012 un Nr. 363/2013)

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par tiesiskumu pēc būtības

(LESD 263. pants un 296. pants)

8.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Pārkāpumu pamatojošo pierādījumu nepaziņošana un minēto personu un organizāciju neuzklausīšana – Pieļaujamība

(LES 6. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta2. punkta a) apakšpunkts un 47. pants; Padomes Lēmumi 2011/782/KĀDP, 2012/256/KĀDP, 2012/739/KĀDP un 2013/255/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 36/2012 un Nr. 410/2012)

9.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Tiesības uz aizstāvību – Pārkāpumu pamatojošo pierādījumu paziņošana – Vēlāks lēmums, ar kuru personas vārds tiek paturēts to personu sarakstā, kurām tiek piemēroti šie pasākumi – Jauna pamatojuma neesamība – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Neesamība

(Padomes Lēmumi 2012/739/KĀDP un 2013/255/KĀDP; Padomes Regula Nr. 363/2013)

10.    Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju, kas noteikti cīņas pret varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem ietvaros – Akts, ar kuru šādi pasākumi tiek noteikti vai saglabāti – Nepaziņošana prasītājam – Ietekmes neesamība, izņemot, ja tiek pierādīts prasītāja tiesību aizskārums

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

11.    Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Pārbaude tiesā –Apjoms – Ierobežota vispārīgo normu pārbaude – Konkrētām organizācijām piemērojamo aktu pārbaude, kas ietver arī faktu vērtējumu un pierādījumu pārbaudi

(LES 29. pants un 215. panta 2. punkts; Padomes Lēmumi 2012/256/KĀDP, 2012/739/KĀDP un 2013/255/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 410/2012 un Nr. 363/2013)

12.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Atbalsts režīmam – Jēdziens – Jebkāds atbalsta veids – Amata pienākumi, kuri piešķir vadības tiesības attiecībā uz vienību, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi –Sīrijas Centrālās bankas, kuras bankas uzdevums it īpaši ir būt par šīs valsts valdības banku, vadītājs – Iekļaušana – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(Padomes Lēmuma 2011/782/KĀDP 18. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts, Lēmums 2012/256/KĀDP, Lēmuma 2012/739/KĀDP 24. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkts un Lēmuma 2013/255/KĀDP 27. panta 1. punkts un 28. panta 1. punkts)

13.    Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Pasākuma samērīgums –Vērtēšanas kritēriji

14.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Īpašumtiesību ierobežojums – Samērīguma principa pārkāpums  – Neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants; Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP 19. panta 3.–7. punkts, Lēmuma 2012/739/KĀDP 25. panta 3.–11. punkts un Lēmuma 2013/255/KĀDP 28. panta 3.–11. punkts; Padomes Regulas Nr. 36/2012 16.–18. pants)

15.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī noteiktu personu un organizāciju, kuras ir atbildīgas par varmācīgām represijām pret civiliedzīvotājiem, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesību brīvi pārvietoties Savienībā ierobežojums – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(LESD 21. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 27. pants; Padomes Lēmuma 2011/782/KĀDP 18. panta 2. punkts, Lēmuma 2012/739/KĀDP 24. panta 2. punkts un Lēmuma 2013/255/KĀDP 27. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 47.–49. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 56.–58. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59.–66. punktu)

4.      Ja tiesību akts ir jādara zināms, lai sāktos termiņš prasības celšanai, tas principā ir jāadresē šī tiesību akta adresātam, nevis viņu pārstāvošajiem advokātiem. Paziņošana prasītāja pārstāvim ir uzskatāma par paziņošanu adresātam vienīgi tad, ja šāds paziņošanas veids ir skaidri paredzēts tiesiskajā regulējumā vai lietas dalībnieki par to ir vienojušies.

(sal. ar 74. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 85. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 86.–88., 93. un 94. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 96. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 102., 103., 110.–113. un 120. punktu)

9.      Attiecībā uz Lēmuma 2012/739, Īstenošanas regulas Nr. 363/2013 un Lēmuma 2013/255 par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju pieņemšanu, ar kuriem prasītāja vārds tiek paturēts to personu sarakstā, kurām tiek piemēroti ierobežojošie pasākumi, arguments par pārsteiguma efektu principā nevar tikt noderīgi izvirzīts. Tomēr tiesības tikt uzklausītam pirms tādu aktu pieņemšanas, ar kuriem tiek saglabāti ierobežojoši pasākumi pret personām, uz kurām tie jau attiecas, paredz, ka Padome attiecībā pret šīm personām atsaucas uz jauniem apstākļiem.

Ciktāl Padome, saglabājot attiecīgas personas vārdu to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi pret Sīriju, nav atsaukusies ne uz vienu jaunu apstākli, kas šai personai vēl nebūtu bijis paziņots pēc tiesību aktu par viņas pirmo iekļaušanu attiecīgajos sarakstos pieņemšanas, un prasītājs nav izmantojis iespēju pēc savas iniciatīvas Padomes iesniegt savus apsvērumus arī bez tā, ka pirms katra turpmākā tiesību akta pieņemšanas tiktu skaidri izteikts jauns uzaicinājums, ja nav jaunu pret viņu izmantotu apsvērumu, prasītājam vairākus mēnešus bija iespēja Padomei iesniegt savus apsvērumus un apstrīdēt iemeslu, kādi tie pietiekami skaidri norādīti apstrīdētajos tiesību aktos un kuru dēļ viņa vārds tika iekļauts un saglabāts to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, pamatotību. Tādējādi nevar tikt konstatēts nekāds prasītāja tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

(sal. ar 114.–119. un 123. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 122. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 127.–129. punktu)

12.    Attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem pret personām, kas atbalsta Sīrijas režīmu, lai gan “atbalsta režīmam” jēdziens attiecīgajās tiesību normās, proti, Lēmuma 2011/782 18. panta 1. punktā un 19. panta 1. punktā, Lēmuma 2012/739 24. panta 1. punktā un 25. panta 1. punktā, kā arī Lēmuma 2013/255 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā, nav definēts, nekas neļauj secināt, ka ierobežojošie pasākumi var tikt attiecināti vienīgi uz personām, kuras atbalsta Sīrijas režīmu tieši ar mērķi tam ļaut turpināt vardarbīgas represijas pret civiliedzīvotājiem. Ņemot vērā Padomes nespēju kontrolēt, kādiem mērķiem tiek izmantoti šim režīmam sniegtie resursi, bija nepieciešams noteikt pasākumus, ar kuriem tiek skarts jebkura veida atbalsts.

Šajā ziņā persona, kura veic amata pienākumus, kuri tai piešķir vadības tiesības attiecībā uz vienību, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi, parasti var tikt uzskatīta par tādu, kas ir iesaistīta darbībās, kuras ir bijušas ierobežojošo pasākumu pret attiecīgo vienību noteikšanas pamatā.

Tādējādi Padome varēja, nepārkāpdama samērīguma principu, balstīties uz personas amata pienākumiem, lai uzskatītu, ka šī persona atradās varas un ietekmes pozīcijā attiecībā uz Sīrijas Centrālās bankas sniegto finansiālo atbalstu Sīrijas režīmam, un tādējādi Padome varēja leģitīmi uzskatīt, ka ierobežojošu pasākumu noteikšana pret šo personu varēja sekmēt tāda spiediena izdarīšanu uz šo režīmu, kas varētu likt izbeigt vai mazināt represijas pret civiliedzīvotājiem.

Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju tika noteikti, atbildot uz šīs valsts iestāžu īstenotajām vardarbīgajām represijām pret civiliedzīvotājiem, un, ja šie pasākumi attiektos vienīgi uz Sīrijas režīma vadītājiem, nevis arī uz personām, kuras šo režīmu atbalsta, Padomes izvirzīto mērķu sasniegšana varētu ciest neveiksmi, jo šie vadītāji viegli varētu iegūt atbalstu, tostarp finansiālu, kas tiem nepieciešams šo represiju turpināšanai, ar citu – Sīrijas valsts galvenajās iestādēs augstus vadības amatus ieņemošu – personu starpniecību. Turklāt jāņem vērā mērķa saglabāt mieru un starptautisko drošību, kā arī aizsargāt civiliedzīvotājus nozīmīgums Savienībai.

(sal. ar 135.–137., 143., 147. un 148. punktu)

13.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 146. punktu)

14.    Lai gan personu, kuras identificētas kā tādas, kuras atbalsta Sīrijas režīmu, līdzekļu un citu saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākumi, kas noteikti kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, ir piesardzības pasākumi un nav domāti, lai attiecīgajām personām atņemtu viņu tiesības uz īpašumu, šie pasākumi neapstrīdami ietver tiesību uz īpašumu izmantošanas ierobežojumu.

Tomēr, pirmkārt, šie pasākumi ir noteikti tiesību aktos, ņemot vērā to, ka tie ir ietverti vispārpiemērojamos tiesību aktos un ka tiem Savienības tiesībās ir skaidrs juridiskais pamats, kā arī to, ka tie ir formulēti pietiekami precīzi attiecībā gan uz to piemērojamību, gan uz iemesliem, kas pamato to piemērošanu prasītājam. Otrkārt, kas attiecas uz attiecīgo pasākumu piemērotību izvirzīto mērķu sasniegšanai, ņemot vērā vispārējo interešu mērķi, kas ir tik būtisks starptautiskajai sabiedrībai kā civiliedzīvotāju aizsardzība, tie paši par sevi nav uzskatāmi par neatbilstošiem. Treškārt, jautājumā par attiecīgo pasākumu nepieciešamību ir jāatzīst, ka tādi alternatīvi un mazāk apgrūtinoši pasākumi kā iepriekšējas atļaujas sistēma vai pienākums a posteriori pamatot pārskaitīto līdzekļu izlietojumu neļauj tikpat efektīvi sasniegt šo mērķi, proti, izdarīt spiedienu uz Sīrijas režīma, kurš vajā civiliedzīvotājus, atbalstītājiem, it īpaši iespējas apiet uzliktos ierobežojumus kontekstā.

Turklāt Lēmuma 2011/782 19. panta 3.–7. punktā, Lēmuma 2012/739 25. panta 3.–11. punktā, Lēmuma 2013/255 28. panta 3.–11. punktā un Regulas Nr. 36/2012 16.–18. pantā par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju ir paredzēta iespēja, pirmkārt, atļaut izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzībām vai noteiktu saistību izpildei un, otrkārt, piešķirt īpašas atļaujas atsaldēt līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai citus saimnieciskos resursus. Visbeidzot, prasītāja vārda atstāšana apstrīdētajiem lēmumiem pievienotajos sarakstos tiek periodiski izvērtēta, lai nodrošinātu, ka personas un organizācijas, kas vairs neatbilst kritērijiem to iekļaušanai attiecīgajā sarakstā, tiktu no tā izņemtas.

(sal. ar 172. un 175.–181. punktu)

15.    Kas attiecas uz apgalvoti tiesību uz privātas un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī ierobežojumu piekļūt dalībvalsts, kuras pilsonis ir prasītājs, teritorijai, un brīvi pārvietoties Savienībā, speciālajās tiesību normas par pilsoņiem, proti, Lēmuma 2011/782 18. panta 2. punktā, Lēmuma 2012/739 24. panta 2. punktā un Lēmuma 2013/255 27. panta 2. punktā par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju atzīta dalībvalstu ekskluzīvā kompetence attiecībā uz attiecīgo ierobežojumu piemērošanu saviem pilsoņiem. No tā izriet, ka attiecībā uz tādu personu, kurai bez Sīrijas pilsonības ir arī dalībvalsts pilsonība, ar Savienības tiesībām minētās valsts iestādēm nav uzlikts pienākums aizliegt šai personai piekļuvi tās teritorijai.

Savukārt uz dalībvalsts un tātad arī Savienības pilsoni, kura vārds ir iekļauts tādu personu sarakstā, uz kurām attiecas tiesību normas par ierobežojumiem ieceļošanas jomā, attiecas to piemērošanas joma attiecībā uz citām dalībvalstīm, kuru pilsonības viņam nav. Saistībā ar šiem pilsoņiem minētajām dalībvalstīm ir pienākums piemērot attiecīgos ierobežojumus attiecībā uz savu attiecīgo teritoriju. Faktiski tiesību normas attiecībā uz pilsoņiem ir piemērojamas tikai tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsonis šāda persona ir. Turklāt Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties nav beznosacījuma. Saskaņā ar atrunu, kas formulēta LESD 21. panta 1. punkta teikuma otrajā daļā, pieņemot tiesību aktus kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, Padome principā varēja ierobežot prasītāja tiesības brīvi pārvietoties Savienības teritorijā, ievērojot samērīguma principu, un apsvērumi par līdzekļu iesaldēšanas pasākumu piemērotību, nepieciešamību un laikā ierobežoto raksturu pēc analoģijas ir piemērojami tiesību normām par ierobežojumiem ieceļošanas jomā.

Turklāt tiesību normas par ierobežojumiem ieceļošanas jomā, ciktāl tās ir piemērojamas Savienības pilsoņiem, ir uzskatāmas par lex specialis attiecībā pret Direktīvu 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221, 68/360, 72/194, 73/148, 75/34, 75/35, 90/364, 90/365 un 93/96, un tādējādi ir pārākas par šo pēdējo situācijās, kuru reglamentēšanai tās ir konkrēti paredzētas. Turklāt ar šo lex specialis vienīgi vispārīgi un specifiskā kontekstā tiek atspoguļoti pārvietošanās brīvības ierobežojumi, kurus dalībvalstis var uti singuli piemērot noteiktām personām atbilstoši Direktīvas 2004/38 27. pantam. Ar šo direktīvu Savienības pilsoņiem nav piešķirtas beznosacījuma tiesības brīvi pārvietoties Savienības teritorijā, bet dalībvalstīm ir ļauts ierobežot šo brīvību it īpaši sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ, ievērojot samērīguma principu.

(sal. ar 172., 185., 186., 190., 191. un 194.–199. punktu)