VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2015. gada 15. jūnijā (*)
Pagaidu noregulējums – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgums – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Enerģijas centrāles būvniecība – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamības neesamība
Lieta T‑259/15 R
SA Close, Arzē Evaja [Harzé-Aywaille] (Beļģija),
Cegelec, Brisele (Beļģija),
ko pārstāv J.‑M. Rikkers un J.‑L. Teheux, advokāti,
prasītāji,
pret
Eiropas Parlamentu, ko pārstāv M. Rantala, M. Mraz un F. Poilvache, pārstāvji,
atbildētāja,
par pieteikumu par 2015. gada 19. marta lēmuma, ar kuru Parlaments noraidīja prasītāju piedāvājumu, kas bija iesniegts pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu būvdarbu publiskā iepirkuma procedūrā INLO‑D‑UPIL‑T‑14‑A04 saistībā ar projekta “ēkas Konrad Adenauer Luksemburgā paplašināšanas un atjaunošanas darbi” 73. kārtu (enerģijas centrāle), piemērošanas apturēšanu un tajā pašā dienā pieņemtā lēmuma, ar kuru šī līguma parakstīšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam, piemērošanas apturēšanu.
VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums (1)
Tiesvedības priekšvēsture
1 Pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā INLO‑D‑UPIL‑T‑14‑A04, kuru Eiropas Parlaments publicēja 2014. gada jūlijā publiskajam iepirkumam “Ēkas Konrad Adenauer Luksemburgā paplašināšanas un atjaunošanas darbu projekts”, prasītāji SA Close un Cegelec kā konsorcijs iesniedza piedāvājumu 73. kārtā (enerģijas centrāle).
2 Ar 2015. gada 27. marta vēstuli, kuru prasītāji saņēma tajā pat dienā, Parlaments tiem paziņoja, ka viņu piedāvājums ir noraidīts, jo tie nav piedāvājuši viszemāko cenu. Faktiski 2015. gada 19. martā šis piedāvājums esot ticis noraidīts un minētā līguma slēgšanas tiesības tikušas piešķirtas citam pretendentam.
[..]
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
9 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 26. maijā, prasītāji iesniedza prasību atcelt Parlamenta 2015. gada 19. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņu piedāvājums un tajā pat dienā minētā līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas konsorcijam Énergie KAD, ko izveidojušas sabiedrības X un Y (turpmāk tekstā – “apstrīdētie tiesību akti”).
10 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā arī tika iesniegts tajā pat dienā, prasītāji iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tie būtībā lūdza Vispārējās tiesas priekšsēdētājam apturēt apstrīdēto tiesību aktu izpildi.
11 Parlaments savos apsvērumos par pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2015. gada 11. jūnijā, Vispārējās tiesas priekšsēdētājam būtībā lūdz:
– pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;
– par tiesāšanās izdevumiem lemt atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam nolēmumā, ar kuru pabeidz tiesvedību.
Juridiskais pamatojums
[..]
Par steidzamību
[..]
35 No iepriekš minētā izriet, ka šajā lietā nosacījums par steidzamību nav izpildīts.
36 Tomēr Vispārējās tiesas priekšsēdētājs attiecībā uz publisko iepirkumu jomu nesen ir nospriedis, ka prasība par neatgriezeniska kaitējuma rašanos, to piemērojot noraidītā pretendenta situācijai, šķiet, var tikt izpildīta tikai īpaši sarežģīti iepriekš minēto sistēmisko iemeslu dēļ (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2014. gada 4. decembris, Vanbreda Risk & Benefits/Komisija, T‑199/14 R, Krājums (Izvilkumi), EU:T:2014:1024, 157. punkts). No tā Tiesas priekšsēdētāja vietnieks secināja, ka noraidītajam pretendentam nevar tikt pieprasīts pierādīt, ka viņa pieteikuma par pagaidu noregulējumu noraidīšana varētu radīt neatgriezenisku zaudējumu, ja vien viņš varētu pierādīt, ka pastāv ļoti nopietns fumus boni juris, pretējā gadījumā tiktu nodarīts pārmērīgs un nepamatots kaitējums efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā, kas tam ir atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam (šajā ziņā skat. rīkojumu Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, minēts 31. punktā, EU:C:2015:275, 41. punkts).
37 Tomēr šī steidzamības esamības novērtēšanai piemērojamo nosacījumu mīkstināšana, ko attaisno tiesības efektīvi vērsties tiesā, nevar būt neierobežota, jo ir jālīdzsvaro noraidītā pretendenta intereses ar līgumslēdzējas iestādes un izraudzītā pretendenta interesēm. No tā izriet, ka aplūkojamā mīkstināšana ir piemērojama tikai pirmslīguma posmā, ja ir ievērots Regulas Nr. 1268/2012 171. panta 1. punktā paredzētais atlikšanas periods – kas atkarībā no gadījuma var būt no 10 līdz 14 kalendārajām dienām. Ja līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi līgumu ar izvēlēto pretendentu pēc šī termiņa beigām un pirms pieteikuma par pagaidu noregulējumu iesniegšanas, tad minētā nosacījumu mīkstināšana nav attaisnojama (šajā ziņā skat. rīkojumu Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, minēts 31. punktā, EU:C:2015:275, 34. un 42. punkts).
38 Patiesībā, ja minētais atlikšanas periods – kas neļauj līgumslēdzējai iestādei pāriet uz līguma slēgšanas posmu pirms tā beigām un kura mērķis ir ļaut ieinteresētajai personai apstrīdēt konkrēto publiskā iepirkuma līguma parakstīšanas tiesību piešķiršanu tiesā pirms līguma noslēgšanas – ir faktiski beidzies pirms līguma noslēgšanas, tas, ka noraidītajam pretendentam turpmāk tiek ļauts Tiesā lūgt tikai zaudējumu atlīdzību, nav kvalificējams kā tiesību efektīvi vērsties tiesā pārkāpums (šajā ziņā skat. rīkojumu Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, minēts 31. punktā, EU:C:2015:275, 36., 37. un 39. punkts).
39 Attiecībā uz šo principu piemērošanu šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka, pirmkārt, konkrētais publiskais iepirkums konsorcijam Énergie KAD, ko veido sabiedrības X un Y, tika piešķirts 2015. gada 19. martā un prasītāji par viņu piedāvājuma noraidīšanu tika informēti 2015. gada 27. martā, un ka, otrkārt, 73. kārtas (enerģijas centrāle) būvdarbu līguma ar atsauces Nr. INLO‑D‑UPIL‑T‑14‑A04 parakstīšana starp minēto konsorciju un Parlamenta ēkas Konrad Adenauer nekustamā īpašuma sabiedrību notika 2015. gada 24. aprīlī.
40 Tādējādi, tā kā noraidošais lēmums prasītājiem tika paziņots 2015. gada 27. martā un attiecīgais līgums tika noslēgts 2015. gada 24. aprīlī, atlikšanas periods 10 vai 14 kalendārās dienas, ko piemēro atbilstoši Regulas Nr. 1268/2012 171. panta 1. punktam, šajā lietā katrā ziņā ir ticis ievērots. Turklāt prasītāji prasību atcelt tiesību aktu un šo pieteikumu par izpildes apturēšanu iesniedza 2015. gada 26. maijā, t.i., ir mēnesi pēc minētā līguma noslēgšanas. Šādos apstākļos steidzamības nosacījuma mīkstināšana principā nav attaisnojama.
41 Tomēr ir svarīgi norādīt, ka atlikšanas periods ieinteresētajām personām var dot iespēju apstrīdēt tiesā publiskā iepirkuma slēgšanas tiesību piešķiršanu pirms līguma noslēgšanas tikai tad, ja šīm ieinteresētajām personām ir pietiekama informācija, lai pierādītu iespējamo piešķiršanas lēmuma prettiesiskumu (šajā ziņā skat. rīkojumu Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, minēts 31. punktā, EU:C:2015:275, 47. punkts).
42 Nepārkāpjot principu par tiesībām efektīvi vērsties tiesā, nevar tikt uzskatīts, ka atlikšanas periods ir ticis ievērots apstākļos, kad pirms līguma noslēgšanas faktiski nav bijis iespējas celt prasību kopā ar pieteikumu par pagaidu noregulējumu tādēļ, ka noraidītajam pretendentam šī perioda laikā nebija pietiekamas informācijas, kas viņam ļautu iesniegt šādu prasību un pieteikumu (šajā ziņā skat. rīkojumu Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, minēts 31. punktā, EU:C:2015:275, 48. punkts).
43 Ņemot vērā tiesiskās noteiktības principu, šis izņēmums no piemērošanas ir tikai atlikšanas perioda mehānisms, kas tomēr ir jāattiecina tikai uz izņēmuma gadījumiem, kad noraidītajam pretendentam nav bijis nekāda iemesla pirms līguma noslēgšanas ar izvēlēto pretendentu uzskatīt, ka lēmums par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu būtu prettiesisks (šajā ziņā skat. rīkojumu Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, minēts 31. punktā, EU:C:2015:275, 49. punkts).
44 Tātad ir jāpārbauda, vai prasītājiem bija pietiekama informācija, lai lietderīgi izmantotu atlikšanas periodu nolūkā pirms līguma noslēgšanas starp Parlamentu un konsorciju Énergie KAD, kas notika 2015. gada 24. aprīlī, iesniegt prasību atcelt apstrīdētos tiesību aktus un pieteikumu par to izpildes apturēšanu.
45 Šajā sakarā jākonstatē, ka prasītāji 2015. gada 3. aprīlī – kas ir pirms minētā līguma noslēgšanas – informēja Parlamentu par šaubām attiecībā uz līgumslēdzējas iestādes izvēlētā piedāvājuma likumību (skat. iepriekš 3. punktu), apgalvojot, ka viena no Luksemburgas sabiedrībām, kura piedalās konsorcijā Énergie KAD, nav ievērojusi nedz atbilstošās Luksemburgas tiesību normas, nedz iepirkuma procedūras specifikācijās noteiktos kritērijus attiecībā uz pretendentu finanšu un saimniecisko spēju. Kā izriet no lietas materiāliem, šīs pašas šaubas pieteikumā par pagaidu noregulējumu norādītajā otrajā pamatā būtībā ir atkārtotas kā fumus boni juris.
46 No tā izriet, ka prasītāji 2015. gada 3. aprīlī varēja formulēt konkrētu kritiku attiecībā uz apstrīdētajiem tiesību aktiem. Šī kritika, kas tika pasniegta kā atcelšanas pamats, viņiem ļāva lietderīgi atlikšanas periodā iesniegt prasību atcelt tiesību aktu, kurai pievienots pieteikums par pagaidu noregulējumu, ar mērķi nepieļaut līguma noslēgšanu starp Parlamentu un konsorciju Énergie KAD. Šāds savlaicīgi iesniegts pieteikums būtu ļāvis prasītājiem panākt rīkojuma pieņemšanu atbilstoši Reglamenta 105. panta 2. punkta otrajai daļai, ar kuru uz pagaidu noregulējuma tiesvedības laiku tiktu apturēta apstrīdēto tiesību aktu piemērošana, vēl pirms otra puse būtu iesniegusi savus apsvērumus. Turklāt prasītājiem netika liegts līdz LESD 263. panta sestajā daļā paredzētā termiņa beigām, tam pieskaitot termiņu, kas, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, noteikts atbilstoši Reglamenta 102. panta 2. punktam, paplašināt savas prasības un pieteikuma par pagaidu noregulējumu apjomu atkarībā no informācijas, kas ir iegūta no Parlamenta (skat. iepriekš 5. un 8. punktu). Turklāt prasītājiem pat būtu atļauts atbilstoši Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmajai daļai izvirzīt jaunus pamatus tiesvedības gaitā, ja šie pamati būtu saistīti ar tādiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas Vispārējā tiesā laikā.
47 Līdz ar to Regulas Nr. 1268/2012 171. panta 1. punktā paredzētais atlikšanas periods šajā lietā ir ticis pilnībā ievērots, tādēļ steidzamības nosacījuma mīkstināšana publisko iepirkumu jomā šajā lietā nav jāpiemēro.
48 Iepriekš minēto iemeslu dēļ pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida, nepārbaudot nosacījumu par to, vai pastāv fumus boni juris, un nav arī jāveic šajā lietā esošo dažādo interešu izsvēršana.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod rīkojumu:
1) pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;
2) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Luksemburgā, 2015. gada 15. jūnijā